Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kvarcs

Indekss Kvarcs

Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.

98 attiecības: Ahaja, Aleirīti, Aleirolīts, Amatas svīta, Ametists, Ametrīns, Amulas svīta, Aprikotīns (minerāls), Arukilas svīta, Atomu absorbcijas spektroskopija, Atomu spektroskopija, Augšdevons, Avanturīns, Ūdeņradis, Ķīmijas laboratorijas aprīkojums, Žagares svīta, Čaula, Basanīts (iezis), Bauskas svīta, Bazalts, Bēta kvarcs, Biksbīts, Burtnieku svīta, Cēzijs, Cietviela, Citrīns, Dārgakmens, Dūmu kvarcs, Dēdēšana, Degslāneklis, Drupieži, Elektrovadītspēja, Emalja, Fenakīts, Fotoluminiscence, Gaujas svīta, Gāzizlāde, Geigera skaitītājs, Gneiss, Grafīts, Granīts, Habituss, Halcedons, Hlorīti, Homeopātija, Igaunijas Dabas muzejs, Jašma, Jūrmala, Kaledonijas krokojums, Kalnu kristāls, ..., Kolba, Kontinentālā Zemes garoza, Korunds, Krams, Kristāls, Kryptos, Kvarca rezonators, Kvēlspuldze, Latvijas pamatieži, Līvāni, Līvānu novads, Līvānu stikla fabrika, Lūzums (mineraloģija), Litorīnas jūra, Mūru svīta, Mēģene, Minerāls, Minerālu saraksts, Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ, Mohavkīts, Monokristāls, Morions, Mosa skala, Nātrija silikāts, Ogres svīta, Pļaviņu svīta, Pērnavas svīta, Pelni, Piena kvarcs, Prazems, Raunda, Rūda, Rožu kvarcs, Salaspils svīta, Silīcija dioksīds, Siltumietilpība, Skaldnība, Skābeklis, Smiltis, Spīdums (mineraloģija), Spektroskopijas problēmu laboratorija, Stikls, Stolbi, Tērvetes svīta, Trigonālā singonija, VANTAs, Zemes klātne (transports), Zilais kvarcs. Izvērst indekss (48 vairāk) »

Ahaja

Ahajas vēsturiskā apgabala karte. Ahaja ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļos.

Jaunums!!: Kvarcs un Ahaja · Redzēt vairāk »

Aleirīti

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.

Jaunums!!: Kvarcs un Aleirīti · Redzēt vairāk »

Aleirolīts

Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).

Jaunums!!: Kvarcs un Aleirolīts · Redzēt vairāk »

Amatas svīta

Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Kvarcs un Amatas svīta · Redzēt vairāk »

Ametists

Ametista kristāli Ametists ( — "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni.

Jaunums!!: Kvarcs un Ametists · Redzēt vairāk »

Ametrīns

Slīpēts ametrīna kristāls Ametrīns (hibrīdvārds no "ametists" un "citrīns") ir neparasts kvarca paveids — violetā ametista un zeltaini dzeltenā citrīna apvienojums vienā kristālā.

Jaunums!!: Kvarcs un Ametrīns · Redzēt vairāk »

Amulas svīta

Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Kvarcs un Amulas svīta · Redzēt vairāk »

Aprikotīns (minerāls)

Aprikotīns ir kvarca paveids — caurspīdīgi aprikozu krāsas oļi.

Jaunums!!: Kvarcs un Aprikotīns (minerāls) · Redzēt vairāk »

Arukilas svīta

Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Kvarcs un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »

Atomu absorbcijas spektroskopija

Iekārta liesmas AAS Atomu absorbcijas spektroskopija (AAS) ir atomu spektroskopijas nozare, kuras īpatnība ir atomu absorbcijas spektru pētīšana.

Jaunums!!: Kvarcs un Atomu absorbcijas spektroskopija · Redzēt vairāk »

Atomu spektroskopija

Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.

Jaunums!!: Kvarcs un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Kvarcs un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Avanturīns

Avanturīna paraugs Avanturīns (no  — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence). Visbiežāk avanturīns ir zaļā krāsā, bet tas var būt arī oranžs, brūns, dzeltens, zils vai pelēks. Visbiežāk avanturīna īpašo mirdzumu rada fuksīta (viens no vizlu minerāliem) ieslēgumi — tie dod sudrabainu mirdzumu. Oranžu vai brūnu mirdzumu rada hematīts vai getīts. Nereti avanturīns ir joslains. Liels daudzums vizlas ieslēgumu var padarīt to necaurspīdīgu. Avanturīnam ir gan ieža, gan minerāla iezīmes — tas sastāv no vairākiem minerāliem, tomēr kvarcs ir lielā pārsvarā. Vairākas tā īpašības nedaudz atšķiras no kvarca īpašībām. Avanturīna blīvums ir 2,64—2,69 un cietība — ap 6,5. Tiek izgatavots arī avanturīna stikls — populārs avanturīna viltojums no stikla un vara. Stiklā tiek iekausētas redzama lieluma vara plātnītes kas izkliedētas ļoti vienmērīgi, kamēr īstā avanturīna ieslēgumi ir ļoti maziņi un tie izkliedēti nevienmērīgi. Sākotnējā Murāno avanturīna recepte tika turēta noslēpumā — tas bija krāšņs sarkans stikls ar zelta mirdzumu, kas bija skaistāks nekā jebkurš dabiskais avanturīns. Šī stikla izgatavošanas noslēpums ir zudis, taču ir attīstītas līdzīgas tehnoloģijas avanturīna stikla ieguvei. Zaļu avanturīna stiklu pirmoreiz ieguva 1865. gadā Francijā ar hroma piemaisījumu palīdzību un lielā daudzumā ražoja bižutērijai. Tiek ražota (galvenokārt Japānā) arī īpaši mirdzoša avanturīna laka. Pulēts avanturīna olis Par avanturīnu nereti sauc arī cita minerāla — oligoklaza mirdzošu paveidu. No avanturīna izgatavo pērlītes, figūriņas, apdares akmeni, akvāriju akmeņus, pieminekļus. Labas kvalitātes avanturīnu izmanto juvelierizstrādājumiem.

Jaunums!!: Kvarcs un Avanturīns · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Kvarcs un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ķīmijas laboratorijas aprīkojums

Ķīmijas laboratorijas aprīkojums ir trauki un piederumi, kurus izmanto ķīmijas laboratorijās, lai veiktu ķīmiskās reakcijas, sagatavotos tām, kontrolētu to norisi, kā arī aizsargātu laboratorijas darbu veicēju no ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes.

Jaunums!!: Kvarcs un Ķīmijas laboratorijas aprīkojums · Redzēt vairāk »

Žagares svīta

Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Kvarcs un Žagares svīta · Redzēt vairāk »

Čaula

Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.

Jaunums!!: Kvarcs un Čaula · Redzēt vairāk »

Basanīts (iezis)

Basanīts (iezis) ir ekstruzīvais iezis ar afanītisku līdz porfīra tekstūru.

Jaunums!!: Kvarcs un Basanīts (iezis) · Redzēt vairāk »

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Kvarcs un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Jaunums!!: Kvarcs un Bazalts · Redzēt vairāk »

Bēta kvarcs

Bēta jeb augstais kvarcs ir kvarca paveids, kas radies augstā temperatūrā un sākotnēji ir bijis ar nedaudz atšķirīgu kristālisko struktūru.

Jaunums!!: Kvarcs un Bēta kvarcs · Redzēt vairāk »

Biksbīts

Biksbīta kristāli Biksbīts (Jūtas minerālu kolekcionāra Mainarda Biksbija (Maynard Bixby) vārdā) jeb sarkanais berils ir koši sarkanas krāsas berila paveids.

Jaunums!!: Kvarcs un Biksbīts · Redzēt vairāk »

Burtnieku svīta

Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Kvarcs un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »

Cēzijs

Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.

Jaunums!!: Kvarcs un Cēzijs · Redzēt vairāk »

Cietviela

Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Kvarcs un Cietviela · Redzēt vairāk »

Citrīns

Dabiski citrīna oļi Citrīns (no  — 'citrons') ir dzeltenas krāsas caurspīdīgs kvarcs.

Jaunums!!: Kvarcs un Citrīns · Redzēt vairāk »

Dārgakmens

Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.

Jaunums!!: Kvarcs un Dārgakmens · Redzēt vairāk »

Dūmu kvarcs

Tumši dūmu kvarca kristāli Dūmu kvarcs, agrāk rauhtopāzs (no — 'dūmi'), ir brūns-tumši brūns kvarca paveids.

Jaunums!!: Kvarcs un Dūmu kvarcs · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Kvarcs un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).

Jaunums!!: Kvarcs un Degslāneklis · Redzēt vairāk »

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Jaunums!!: Kvarcs un Drupieži · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Kvarcs un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Emalja

Emaljēta dekoratīva tauriņveida piespraude (Ķīna) Stiklveida emalja ir stiklveida masas (glazējuma) pārklājums, savienots ar metāla virsmu pie ļoti augstas temperatūras, ko lieto metālu virsmu dekoratīvai rotāšanai (juvelieru izstrādājumos) vai aizsardzībai pret koroziju (rūpnieciskajā emaljēšanā).

Jaunums!!: Kvarcs un Emalja · Redzēt vairāk »

Fenakīts

Fenakīts ir berilija silikāts.

Jaunums!!: Kvarcs un Fenakīts · Redzēt vairāk »

Fotoluminiscence

Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.

Jaunums!!: Kvarcs un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »

Gaujas svīta

Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Kvarcs un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »

Gāzizlāde

Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Jaunums!!: Kvarcs un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Geigera skaitītājs

Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.

Jaunums!!: Kvarcs un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »

Gneiss

Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.

Jaunums!!: Kvarcs un Gneiss · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).

Jaunums!!: Kvarcs un Grafīts · Redzēt vairāk »

Granīts

Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).

Jaunums!!: Kvarcs un Granīts · Redzēt vairāk »

Habituss

Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.

Jaunums!!: Kvarcs un Habituss · Redzēt vairāk »

Halcedons

Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.

Jaunums!!: Kvarcs un Halcedons · Redzēt vairāk »

Hlorīti

Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.

Jaunums!!: Kvarcs un Hlorīti · Redzēt vairāk »

Homeopātija

160px Homeopātija ((hómoios) — 'līdzīgs' un πάθος (patos) — 'ciešanas') ir alternatīvās medicīnas veids, kuru 18. gadsimta beigās radījis vācu ārsts Zāmuels Hānemanis, piedāvājot ārstēt pacientus ar ļoti atšķaidītiem preparātiem.

Jaunums!!: Kvarcs un Homeopātija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.

Jaunums!!: Kvarcs un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Jašma

Pulēts jašmas olis, ap 2,5 cm garš. Jašma (no persiešu jašp - plankumainais akmens - vārdam var būt senāka izcelsme) ir necaurspīdīga kvarca kriptokristāliska varietāte, kuru dažādi piejaukumi (līdz 20% no satura) iekrāso dažādās krāsās.

Jaunums!!: Kvarcs un Jašma · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Kvarcs un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Kaledonijas krokojums

Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.

Jaunums!!: Kvarcs un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »

Kalnu kristāls

Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).

Jaunums!!: Kvarcs un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »

Kolba

Dažādas stikla kolbas Kolba ir laboratorijās lietojams dažādas formas, bet biežāk apaļš stikla (retāk cita materiāla) trauks ar apaļu vai plakanu dibenu un šaurāku kaklu.

Jaunums!!: Kvarcs un Kolba · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Kvarcs un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Korunds

Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.

Jaunums!!: Kvarcs un Korunds · Redzēt vairāk »

Krams

Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.

Jaunums!!: Kvarcs un Krams · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Kvarcs un Kristāls · Redzēt vairāk »

Kryptos

CIP mītnē Kryptos ir skulptūra, kas atrodas Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) mītnē Lenglijā, Virdžīnijā, ASV.

Jaunums!!: Kvarcs un Kryptos · Redzēt vairāk »

Kvarca rezonators

Kvarca rezonatora apzīmējums shēmās Kvarca rezonators ir ierīce, kas paredzēta precīzas un noturīgas frekvences maiņstrāvas stabilizēšanai.

Jaunums!!: Kvarcs un Kvarca rezonators · Redzēt vairāk »

Kvēlspuldze

Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.

Jaunums!!: Kvarcs un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »

Latvijas pamatieži

270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.

Jaunums!!: Kvarcs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Kvarcs un Līvāni · Redzēt vairāk »

Līvānu novads

Līvānu novads ir 1999.

Jaunums!!: Kvarcs un Līvānu novads · Redzēt vairāk »

Līvānu stikla fabrika

Līvānu stikla fabrika (dibināta 1887. gadā, slēgta 2008. gadā) bija viena no lielākajām stikla ražotnēm Latvijā un PSRS, uzskatāma par Līvānu simbolu.

Jaunums!!: Kvarcs un Līvānu stikla fabrika · Redzēt vairāk »

Lūzums (mineraloģija)

Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.

Jaunums!!: Kvarcs un Lūzums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Kvarcs un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Mūru svīta

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Kvarcs un Mūru svīta · Redzēt vairāk »

Mēģene

Divu veidu mēģenes Mēģenes, iestiprinātas turētājos Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu.

Jaunums!!: Kvarcs un Mēģene · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Kvarcs un Minerāls · Redzēt vairāk »

Minerālu saraksts

Rotakmeņi Šajā sarakstā apkopoti minerāli, minerālu paveidi un mineraloīdi, par kuriem Vikipēdijā ir sagatavoti raksti.

Jaunums!!: Kvarcs un Minerālu saraksts · Redzēt vairāk »

Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ

Pēdējoreiz atjaunots 2006.

Jaunums!!: Kvarcs un Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ · Redzēt vairāk »

Mohavkīts

Pulēts 82 gramu mohavkīta tīrradnis Mohavkīta tīrradnis Mohavkīts ir rets iezis, kas sastāv no arsēna, sudraba, niķeļa, skutterudīta un vara ar formulu Cu3As līdz Cu6As maisījuma, un vistīrākais materiāls parasti ticis atrasts baltā kvarca masā.

Jaunums!!: Kvarcs un Mohavkīts · Redzēt vairāk »

Monokristāls

kvarca monokristāls Monokristāls ir atsevišķs kristāls, kuram ir viens nepārtraukts kristālrežģis.

Jaunums!!: Kvarcs un Monokristāls · Redzēt vairāk »

Morions

Morions Morions (no  — 'duļķains, tumšs') jeb melnais kristāls ir kvarca paveids.

Jaunums!!: Kvarcs un Morions · Redzēt vairāk »

Mosa skala

Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.

Jaunums!!: Kvarcs un Mosa skala · Redzēt vairāk »

Nātrija silikāts

Nātrija silikāts ir dažādu nātrija un silīcija skābekli saturošo savienojumu ar vispārīgo formulu Na2(SiO2)nO kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Kvarcs un Nātrija silikāts · Redzēt vairāk »

Ogres svīta

Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).

Jaunums!!: Kvarcs un Ogres svīta · Redzēt vairāk »

Pļaviņu svīta

Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.

Jaunums!!: Kvarcs un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »

Pērnavas svīta

Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Kvarcs un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »

Pelni

Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.

Jaunums!!: Kvarcs un Pelni · Redzēt vairāk »

Piena kvarcs

Piena kvarcs Piena kvarcs ir visizplatītākais kvarca paveids — piena krāsas kvarcs, kas satur daudzus mikroskopiskus gāzu ieslēgumus un/vai ūdens ieslēgumus.

Jaunums!!: Kvarcs un Piena kvarcs · Redzēt vairāk »

Prazems

Prazems (no grieķu: prasites — 'akmens sīpolloku zaļā krāsā') ir puscaurspīdīga—caurspīdīga kvarcīta vai halcedona paveids bāli zaļā — zilganzaļā krāsā — šo terminu attiecina arī uz citiem līdzīgas krāsas akmeņiem.

Jaunums!!: Kvarcs un Prazems · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Kvarcs un Raunda · Redzēt vairāk »

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Jaunums!!: Kvarcs un Rūda · Redzēt vairāk »

Rožu kvarcs

Neapstrādāts, masīvs rožu kvarcs. Rožu kvarcs — maigs sārts kvarca paveids.

Jaunums!!: Kvarcs un Rožu kvarcs · Redzēt vairāk »

Salaspils svīta

Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.

Jaunums!!: Kvarcs un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Kvarcs un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Siltumietilpība

Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.

Jaunums!!: Kvarcs un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »

Skaldnība

Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.

Jaunums!!: Kvarcs un Skaldnība · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Kvarcs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Kvarcs un Smiltis · Redzēt vairāk »

Spīdums (mineraloģija)

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.

Jaunums!!: Kvarcs un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »

Spektroskopijas problēmu laboratorija

Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.

Jaunums!!: Kvarcs un Spektroskopijas problēmu laboratorija · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Kvarcs un Stikls · Redzēt vairāk »

Stolbi

Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.

Jaunums!!: Kvarcs un Stolbi · Redzēt vairāk »

Tērvetes svīta

Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Kvarcs un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »

Trigonālā singonija

Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.

Jaunums!!: Kvarcs un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »

VANTAs

Vertikāli izlīdzināti oglekļa nanocauruļu masīvi (VANTA) ir unikāla mikrostruktūra, kas sastāv no oglekļa nanocaurulītēm, kuru gareniskā ass ir perpendikulāra pamatnes virsmai.

Jaunums!!: Kvarcs un VANTAs · Redzēt vairāk »

Zemes klātne (transports)

Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.

Jaunums!!: Kvarcs un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »

Zilais kvarcs

Zilais jeb Safīra kvarcs ir necaurspīdīgs līdz caurspīdīgs kvarca paveids zilā krāsā.

Jaunums!!: Kvarcs un Zilais kvarcs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kvarca paveidi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »