Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Šteinhaueru dzimta, Bengts Šite, Daugavpils komturi, Frīdrihs Vilhelms fon Rezons, Gothards Velings (sindiks), Heinrihs Hāgemeisters, Jakobs Grajs, Joahims Tidihs, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Kristofs Broce, Kārlis Kraukliņš, Latvijas enciklopēdijas, Meijendorfi, Rīgas Doma skola, Rīgas licejs, Sēlija (zeme).
Šteinhaueru dzimta
Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Šteinhaueru dzimta · Redzēt vairāk »
Bengts Šite
Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Bengts Šite · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms fon Rezons
Frīdrihs Vilhelms Albrehts Kārlis Maksimiliāns Rezons, kopš 1787.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Frīdrihs Vilhelms fon Rezons · Redzēt vairāk »
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »
Heinrihs Hāgemeisters
Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Heinrihs Hāgemeisters · Redzēt vairāk »
Jakobs Grajs
Jakobs Grajs (Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray, dzimis, miris) bija Saksijā dzimis Vidzemes teologs un mācītājs.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Jakobs Grajs · Redzēt vairāk »
Joahims Tidihs
Joahims Tidihs (Joachim Tydichius/Tydich, dzimis ap, miris pēc 1586. gada) bija 16.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Joahims Tidihs · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kārlis Kraukliņš
Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Kārlis Kraukliņš · Redzēt vairāk »
Latvijas enciklopēdijas
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Latvijas enciklopēdijas · Redzēt vairāk »
Meijendorfi
Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Meijendorfi · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Kārlis Eduards Napjerskis un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Karl Eduard Napiersky, Karl Eduard von Napiersky, Karls Eduards Napjerskis, Kārlis Eduards fon Napjerskis, Napiersky, Napjerskis.
