Ātrāk nekā pārlūku!
102 attiecības: Akantārijas, Akantodveidīgās, Amerikas placentāļi, Antiarhi, Apvienotā somaiņu infraklase, Artrodiras, Astoņkājveidīgie, Atripīdu kārta, Augstākie vēži, Austrālijas somaiņi, Ķengurveidīgie, Ķirzakas, Āfrikas kukaiņēdāji, Āfrikas nagaiņi, Āfrikas placentāļi, Bandikutveidīgie, Bēdroži, Bioloģija, Cūkas, Cūku dzimta, Cekulsīļi, Cikadeju rinda, Desmitkājveidīgie, Diprotodonti, Divplaušzivjveidīgās, Dzīvnieki, Dzēlējlapsenes, Dzimta (bioloģija), Eikarīdi, Eocēns, Feodārijas, Gaļēdāji, Granuloreticulosea, Grauzēji, Haizivis, Jaunie putni, Kailamfībijas, Kalmāri, Kārta, Klase (bioloģija), Klimatijveidīgās, Koncentrācija, Kraniīdu kārta, Krūmu sīļi, Krili, Kubomedūzas, Kukaiņēdāji augi, Kutorginīdu kārta, Latviešu valoda, Laurāzijas placentāļi, ..., Lingulīdu kārta, Lofogastrīdi, Loriciferi, Mednis, Melnais stārķis, Neatgremotāji, Nepilnzobji, Nidovīrusi, Opalinīdas, Organismu klasifikācija, Pārnadži, Pelikānveidīgie, Perakarīdi, Pienskābes baktērijas, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Plēsīgie somaiņi, Posumi, Produktīdu kārta, Psammosteīdu apakškārta, Putni, Rīgas vēsture, Ribovīrusi, Rinda (botānika), Rinhonelīdu kārta, Rubenis, Sabiedrības noslāņošanās, Saulenītes, Senspārņi, Sikspārņi, Sipunkuli, Sirēnas (zīdītāji), Sistemātika, Skudrlāči, Sliņķi, Spāres, Spāru virskārta, Spiriferīdu kārta, Starītes, Stārķveidīgie, Strofomenīdu kārta, Svīrveidīgie, Tārtiņveidīgie, Terebratulīdu kārta, Valsts (sabiedrības attīstības stadija), Vārnas, Vīruss, Vēderskropstaiņi, Vētrasputni, Vistu un zosu virskārta, Vombatveidīgie, Ziemeļu placentāļi, Zosveidīgie. Izvērst indekss (52 vairāk) »
Akantārijas
Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.
Jaunums!!: Kārta un Akantārijas · Redzēt vairāk »
Akantodveidīgās
Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Kārta un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »
Amerikas placentāļi
Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Kārta un Amerikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Kārta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Apvienotā somaiņu infraklase
Apvienotā somaiņu infraklase (Metatheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Kārta un Apvienotā somaiņu infraklase · Redzēt vairāk »
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Kārta un Artrodiras · Redzēt vairāk »
Astoņkājveidīgie
Astoņkājveidīgie (Octopodiformes) ir galvkāju divžauņu apakšklases (Coleoidea) virskārta, kas pieder mūsdienu divžauņu kohortai.
Jaunums!!: Kārta un Astoņkājveidīgie · Redzēt vairāk »
Atripīdu kārta
Atripīda ''Spirigerina marginalis'' čaula no iekšpuses ar spirālveida rokas aparātu. Atripīdu kārta (Atrypida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Atripīdu kārta · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Kārta un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Austrālijas somaiņi
Austrālijas somaiņi (Australidelphia) ir viena no divām somaiņu (Marsupialia) virskārtām, kurā ir 5 kārtas.
Jaunums!!: Kārta un Austrālijas somaiņi · Redzēt vairāk »
Ķengurveidīgie
Ķengurveidīgie, ķengurveidīgo apakškārta jeb ķenguru apakškārta (Macropodiformes) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno ķengurus, valabijus, žurkķengurus un muskusžurkķengurus.
Jaunums!!: Kārta un Ķengurveidīgie · Redzēt vairāk »
Ķirzakas
Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.
Jaunums!!: Kārta un Ķirzakas · Redzēt vairāk »
Āfrikas kukaiņēdāji
Āfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).
Jaunums!!: Kārta un Āfrikas kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Āfrikas nagaiņi
Āfrikas nagaiņi (Paenungulata) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).
Jaunums!!: Kārta un Āfrikas nagaiņi · Redzēt vairāk »
Āfrikas placentāļi
Āfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Kārta un Āfrikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Bandikutveidīgie
Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Kārta un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »
Bēdroži
Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Kārta un Bēdroži · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Kārta un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Jaunums!!: Kārta un Cūkas · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Kārta un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cekulsīļi
Cekulsīļi jeb cekulainie sīļi (Cyanocorax) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Kārta un Cekulsīļi · Redzēt vairāk »
Cikadeju rinda
Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.
Jaunums!!: Kārta un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »
Desmitkājveidīgie
Desmitkājveidīgie (Decapodiformes) ir galvkāju divžauņu apakšklases (Coleoidea) virskārta, kas pieder mūsdienu divžauņu kohortai.
Jaunums!!: Kārta un Desmitkājveidīgie · Redzēt vairāk »
Diprotodonti
Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).
Jaunums!!: Kārta un Diprotodonti · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Kārta un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Kārta un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzēlējlapsenes
Dzēlējlapsenes (Aculeata) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) monofilētiskajām grupām, kas apvieno visaugstāk attīstītos plēvspārņus (Hymenoptera).
Jaunums!!: Kārta un Dzēlējlapsenes · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Kārta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Eikarīdi
Eikarīdi (Eucarida) ir īsto augstāko vēžu virskārta, kas pieder augstāko vēžu klasei (Malacostraca).
Jaunums!!: Kārta un Eikarīdi · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Kārta un Eocēns · Redzēt vairāk »
Feodārijas
Feodāriju formas. Feodārijas (Phaeodarea,.
Jaunums!!: Kārta un Feodārijas · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Kārta un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Granuloreticulosea
Granuloreticulosea pārstāvji — foraminīferas Granuloreticulosea (.
Jaunums!!: Kārta un Granuloreticulosea · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Kārta un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Kārta un Haizivis · Redzēt vairāk »
Jaunie putni
Jaunie putni (Neoaves) ir neognatu infraklases (Neognathae) putnu klada, kas apvieno gandrīz visas mūsdienu putnu sugas (95% jeb apmēram 10 000 putnu sugu).
Jaunums!!: Kārta un Jaunie putni · Redzēt vairāk »
Kailamfībijas
Kailamfībijas (Lissamphibia) ir abinieku klases (Amphibia) apakšklase, kas apvieno visas jaunāko laiku sugas — trīs mūsdienās dzīvojošo abinieku kārtas un vienu kārtu, kas izmira pirms 3,6 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Kārta un Kailamfībijas · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Kārta un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Kārta un Kārta · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Kārta un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Klimatijveidīgās
Klimatijveidīgās (Climatiiformes syn. Diplacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Kārta un Klimatijveidīgās · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Kārta un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kraniīdu kārta
Kraniīdu kārta (Craniida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Kraniīdu kārta · Redzēt vairāk »
Krūmu sīļi
Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Kārta un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »
Krili
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Kārta un Krili · Redzēt vairāk »
Kubomedūzas
Kubomedūzas (Cubozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu apakštipa (Medusozoa) klasēm.
Jaunums!!: Kārta un Kubomedūzas · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji augi
Kukaiņēdāji augi ir augi, kuri iegūst barības vielas (bet ne enerģiju), noķerot un sagremojot kukaiņus, posmkājus, nelielus dzīvniekus vai vienšūņus.
Jaunums!!: Kārta un Kukaiņēdāji augi · Redzēt vairāk »
Kutorginīdu kārta
Kutorginīdu kārta (Kutorginida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Kutorginīdu kārta · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kārta un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Laurāzijas placentāļi
Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Kārta un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Lofogastrīdi
Lofogastrīdi (lat. Lophogastrida) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Kārta un Lofogastrīdi · Redzēt vairāk »
Loriciferi
Loriciferi (Loricifera) ir jūras bezmugurkaulnieku tips, kas tika izdalīts un aprakstīts 1983. gadā.
Jaunums!!: Kārta un Loriciferi · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Kārta un Mednis · Redzēt vairāk »
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Jaunums!!: Kārta un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »
Neatgremotāji
Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.
Jaunums!!: Kārta un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »
Nepilnzobji
Nepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas (Xenarthra) kārta.
Jaunums!!: Kārta un Nepilnzobji · Redzēt vairāk »
Nidovīrusi
Nidovīrusi (Nidovirales) ir viena no ribovīrusu kārtām.
Jaunums!!: Kārta un Nidovīrusi · Redzēt vairāk »
Opalinīdas
Opalinīdas (''Protoopalina pingi'') Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas.
Jaunums!!: Kārta un Opalinīdas · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Kārta un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Kārta un Pārnadži · Redzēt vairāk »
Pelikānveidīgie
Pelikānveidīgie, pelikānveidīgo kārtas putni (Pelecaniformes) ir lieli vai vidēji lieli ūdensputni, kas izplatīti visā pasaulē.
Jaunums!!: Kārta un Pelikānveidīgie · Redzēt vairāk »
Perakarīdi
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.
Jaunums!!: Kārta un Perakarīdi · Redzēt vairāk »
Pienskābes baktērijas
Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.
Jaunums!!: Kārta un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Jaunums!!: Kārta un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Plēsīgie somaiņi
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).
Jaunums!!: Kārta un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »
Posumi
Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.
Jaunums!!: Kārta un Posumi · Redzēt vairāk »
Produktīdu kārta
Produktīdu kārta (Productida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Produktīdu kārta · Redzēt vairāk »
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.
Jaunums!!: Kārta un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Kārta un Putni · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kārta un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Ribovīrusi
Pie ribovīrusiem piederošais ''Vigna sinensis'' mozaīkvīruss (''Cowpea mosaic virus, CPMV''), kas inficē augus. Ribovīrusi ir viena no vīrusu valstībām.
Jaunums!!: Kārta un Ribovīrusi · Redzēt vairāk »
Rinda (botānika)
Rinda ir augu sistemātikas pamattaksons.
Jaunums!!: Kārta un Rinda (botānika) · Redzēt vairāk »
Rinhonelīdu kārta
Rinhonelīdu kārta (Rhynchonellida) ir mūsdienās dzīvojoša slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Rinhonelīdu kārta · Redzēt vairāk »
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Kārta un Rubenis · Redzēt vairāk »
Sabiedrības noslāņošanās
Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.
Jaunums!!: Kārta un Sabiedrības noslāņošanās · Redzēt vairāk »
Saulenītes
''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.
Jaunums!!: Kārta un Saulenītes · Redzēt vairāk »
Senspārņi
Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.
Jaunums!!: Kārta un Senspārņi · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Kārta un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Kārta un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Kārta un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Kārta un Sistemātika · Redzēt vairāk »
Skudrlāči
Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Kārta un Skudrlāči · Redzēt vairāk »
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Kārta un Sliņķi · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Kārta un Spāres · Redzēt vairāk »
Spāru virskārta
Spāru virskārta (Odonatoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) senspārņu virskārta, kas apvieno vairākas aizvēsturiskās, izmirušās kārtas un vienīgo mūsdienās dzīvojošo spāru kārta (Odonata).
Jaunums!!: Kārta un Spāru virskārta · Redzēt vairāk »
Spiriferīdu kārta
Spiriferīda ''Cyrtina heteroclita'' čaula no iekšpuses ar spirālveida rokas aparātu. Spiriferīdu kārta (Spiriferida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Spiriferīdu kārta · Redzēt vairāk »
Starītes
Starīšu čaulas. Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs.
Jaunums!!: Kārta un Starītes · Redzēt vairāk »
Stārķveidīgie
Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni.
Jaunums!!: Kārta un Stārķveidīgie · Redzēt vairāk »
Strofomenīdu kārta
Strofomenīdu kārta (Strophomenida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Strofomenīdu kārta · Redzēt vairāk »
Svīrveidīgie
Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Kārta un Svīrveidīgie · Redzēt vairāk »
Tārtiņveidīgie
Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Kārta un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »
Terebratulīdu kārta
Terebratulīda ''Magellania flavescens'' čaula no iekšpuses ar cilpveida rokas aparātu. ''Pygites diphyoides''. Terebratulīdu kārta (Terebratulida) ir līdz mūsdienām saglabājusies slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kārta un Terebratulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Valsts (sabiedrības attīstības stadija)
Valsts ir pēdējā sabiedrības attīstības stadija Elmana Sērvisa izstrādātajā sociālās attīstības modelī.
Jaunums!!: Kārta un Valsts (sabiedrības attīstības stadija) · Redzēt vairāk »
Vārnas
Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.
Jaunums!!: Kārta un Vārnas · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Kārta un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Kārta un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Kārta un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vistu un zosu virskārta
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas un vairākas izmirušas putnu grupas.
Jaunums!!: Kārta un Vistu un zosu virskārta · Redzēt vairāk »
Vombatveidīgie
Vombatveidīgie, vombatveidīgo apakškārta jeb vombatu apakškārta (Vombatiformes) ir viena no trijām somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno vombatus un koalas.
Jaunums!!: Kārta un Vombatveidīgie · Redzēt vairāk »
Ziemeļu placentāļi
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Kārta un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »
Zosveidīgie
Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Kārta un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Apakškārta, Augstākā kārta, Infrakārta, Kārta (bioloģija), Sīkkārta, Virskārta.
