Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lībieši

Indekss Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

352 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Aģe, Aļģirds, Abats, Aderkasi, Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Aizkraukle, Aizkraukles kauja (1229), Ako, Alberta laukums, Alberts II (Rīga), Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Alfons Bertholds, Allažu pagasts, Andrejs Šulcs, Anna Zariņa, Anno, Arhibīskaps, Arturs Eižens Zalsters, Asigale, Aso, Augustīniešu ordenis, Augusts Gailits, Augusts Skadiņš, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Ķekava, Ķoderu pilskalns, Ēmils Nestors Setele, Ārlava, Ārlavas pagasts, Balti, Baltijas psaltērijs, Baltijas somi, Bartolomejs Anglis, Bīriņu muiža, Bernhards no Lipes, Bertolds, Biķernieku mežs, Brovallas kauja, Carnikava, Cēsu apriņķa muižu nosaukumi, Celestīns III, Ciemupe, Dabrelis, Dainas, Dainis Stalts, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugmales pagasts, ..., Daugmales pilskalns, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dāvis Stalts, Didriķis Volganskis, Draudzes novads, Dundagas novads, Duvzare, Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā, Dziesmu izlase 1995—2005, Edgars Vālgamā, Elvīra Šnore, Ennisile, Garozas kauja, Gūtmaņa ala, Grizelda Kristiņa, Guntars Godiņš, Guntis Zemītis, Harija, Helle Kalervo Ervie, Hercogs, Ižori, Idumeja, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunija, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Igo (mūziķis), Ikšķiles novads, Ilmārs Geige, Imanta (nozīmju atdalīšana), Imants (personvārds), Imera, Inciema vaka, Inocents III, Irbe (upe), Jaunciems (Tārgales pagasts), Jānis Princis (kultūras darbinieks), Jērkules vaka, Jeikus vaka, Jersikas miera līgums, Jugla (Rīga), Jugla (Suntažu pagasts), Jumara, Jurģa nakts sacelšanās, Juris Pavītols, Kabiles pagasts, Kandava, Kandavas vēsture, Kankles, Kantele, Kapulauks, Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219), Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215), Karagājieni uz Sakalu, Karagājieni uz Sontaganu, Karagājieni uz Zemgali (1271), Karagājiens pret žemaišiem (1255), Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224), Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Karagājiens uz Nalseni (1245), Karagājiens uz Sakalu (1208), Karagājiens uz Sakalu (1223), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karagājiens uz Zemgali (1250), Karogi (albums), Kauja pie Imeras, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Rumbulas (1200), Kauja pie Turaidas, Kauja pie Turaidas (1211), Kaupo, Kārlis Princis, Kārlis Stalte, Knuts I, Košrags, Kocēnu pagasts, Kokle, Kokneses nodedzināšana (1208), Kolka, Korbkiles vaka, Koskuli, Krišjānis Barons, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kubeseles ala, Kubeseles pilskalns, Kurši, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes pilskalni, Labieši, Latgaļi, Latgales vēsture, Latvian Airplay Top nr. 1 hiti 2004, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu mitoloģija, Latviešu ornamenti, Latviešu personvārdi, Latviešu valoda, Latviešu virtuve, Latvija, Latvijas demogrāfija, Latvijas igauņi, Latvijas kultūras kanons, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas nosaukums, Latvijas Republikas Satversmes preambula, Latvijas rokmūzika, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Laukskolas apmetne, Lūžņa, Lībieši, Lībieši (nozīmju atdalīšana), Lībiešu krasts, Lībiešu upuralas, Lībietis, Lībiskais dialekts, Līva, Līvi (Bikstu pagasts), Līvi (nozīmju atdalīšana), Līvs, Līvu gals, Līvu karogs, Līvu tautas himna, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Lēdurga (novads), Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Leivi, Lengvīns, Lielirbe, Lielvārdes vēsture, Lielvārdes Violetais koris, Liepupe (ciems), Lietuvas krusta kari, Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Limbaži, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Maija Einfelde, Mazirbe, Mazsalaca, Mājas zirgs, Mālpils, Mālpils novads, Mārcis Sārums, Mežotne (zeme), Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Medus (dzēriens), Melnsils, Meteņi, Metsepole, Miķeļtornis, Miera Kursa, Mikrofona aptauja, Mstislavs Mstislavičs, Muhu, Nika Polmanis, Ninnus, NSRD, Ogres Zilie kalni (dabas parks), Otepē, Otrais karagājiens uz Jervu (1217), Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Ovīši (dabas liegums), Pabaiskas kauja, Pagājušo gadu vēsture, Paulīne Kļaviņa, Pāle, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Dambergs, Pirmais karagājiens uz Hariju (1216), Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208), Pitrags, Pleskava, Pleskavas aplenkums (1269), Pociems, Polockas vēsture, Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Pusleģendārie Zviedrijas karaļi, Rakveres kauja, Rīdzene (bijusī upe), Rīga, Rīgas aplenkums (1210), Rīgas arhibīskapija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Remines pils, Revala, Ridala, Romas Katoļu baznīca, Ropaži, Rozula (novads), Salacgrīva, Salacgrīvas novads, Salaspils, Salaspils akmens galva, Satezele, Sauka (dabas parks), Saules kauja, Saulkrasti, Saulstaru klintis un ala, Saunags, Sāmsala, Sāmsaliešu sacelšanās (1262), Sīkrags, Sēlija, Sēlijas bīskapija, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senlatvijas valdnieki, Sidgunda, Siguldas vēsture, Skitija, Slīteres nacionālais parks, Smoļenskas kņazi, Staicele, Suži (Rīga), Suntaži, Suntažu luterāņu baznīca, Suntažu pagasts, Svētā Matīsa dienas kauja, Talsu apriņķis, Talsu novads, Talsu pilskalns, Tālivaldis, Tērbatas kauja (1224), Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Teoderihs fon Bukshēvdens, Teoderihs no Turaidas, Tojātu apmetne, Tome, Tors (mitoloģija), Totus vaka, Tuļļi Lum, Tukuma vēsture, Turaida, Turaida (zeme), Turaidas pils, Uļi Kīnkamegs, Uldis, Ungerni-Šternbergi, Vaide, Vainižu pils, Valmieras rajons, Valts Ernštreits, Vanema, Vastlāvji, Vācbaltieši, Vārtājas aplenkums (1259), Vīlandes viduslaiku pils, Vītauts Dižais, Veķis, Vecrīga, Velna alas, Vendekūla, Vendi (Livonija), Ventspils apriņķis, Vesiķis, Vidzeme, Vidzemes pilskalni, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viestards, Vievaldis, Vikingi, Viktors Bertholds, Viljandi, Villaine, Wild Detroit Gang, Zemgaļi, Zemgaļu uzbrukums Rīgai, Zemgale, Zemgales bīskapija, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, 1198. gads, 1203. gada Kauja pie Visbijas, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada Salaspils aplenkums, 1206. gads, 1208. gada Sēlpils aplenkums, 1888. gads Latvijā, 19. marts, 2001 (albums). Izvērst indekss (302 vairāk) »

"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

1219.

Jaunums!!: Lībieši un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »

Aģe

Aģe, arī Skultes upe, (lībiešu: Adya; vācu: Adja) ir Vidzemes piekrastes upe Krimuldas, Limbažu un Saulkrastu novados.

Jaunums!!: Lībieši un Aģe · Redzēt vairāk »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Lībieši un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Abats

Sv. Silosa Dominiks tronī kā abats. Abats (no ivrita: אבּא‎ — 'tēvs') — Romas katoļu baznīcas goda tituls, kuru no 5.

Jaunums!!: Lībieši un Abats · Redzēt vairāk »

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Lībieši un Aderkasi · Redzēt vairāk »

Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.-5. gs. m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par senlatviešu (letgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.

Jaunums!!: Lībieši un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Aizkraukles kauja (1229)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.

Jaunums!!: Lībieši un Aizkraukles kauja (1229) · Redzēt vairāk »

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Jaunums!!: Lībieši un Ako · Redzēt vairāk »

Alberta laukums

Alberta laukums (2009) Alberta laukums ir laukums Vecrīgā (1170 m²), kuru veido pamīšus betona plāksnēm izklāts placis, ar mūrējumiem ierāmēti terašveida paaugstināti zālieni un laukumu šķērsojošās Vecpilsētas, Mazās Peitavas, Alksnāja un Kalēju ielas, bet dienvidos laukumu norobežo 13. Janvāra iela.

Jaunums!!: Lībieši un Alberta laukums · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 — 1273).

Jaunums!!: Lībieši un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)

Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.

Jaunums!!: Lībieši un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Alfons Bertholds

Alfons Bertholds (dzimis, miris) bija lībiešu zvejnieks, dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Lībieši un Alfons Bertholds · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Lībieši un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Andrejs Šulcs

Andrejs Šulcs (—) bija latviešu gleznotājs un muzeju darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Andrejs Šulcs · Redzēt vairāk »

Anna Zariņa

Anna Zariņa (dzimusi Ruņģe, 1921—2015) bija latviešu arheoloģe, habilitētā vēstures doktore (1993), Latvijas Zinātņu akadēmijas emeritētā zinātniece.

Jaunums!!: Lībieši un Anna Zariņa · Redzēt vairāk »

Anno

Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Anno · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas - prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Lībieši un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Jaunums!!: Lībieši un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »

Asigale

Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Krimuldas novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Asigale · Redzēt vairāk »

Aso

Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.

Jaunums!!: Lībieši un Aso · Redzēt vairāk »

Augustīniešu ordenis

Augustīnieši - neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv.

Jaunums!!: Lībieši un Augustīniešu ordenis · Redzēt vairāk »

Augusts Gailits

Augusts Gailits (dzimis, miris), arī Gailīts, Gailītis, bija igauņu un latviešu izcelsmes Igaunijas rakstnieks, latviešu literatūras tulkotājs un propagandētājs.

Jaunums!!: Lībieši un Augusts Gailits · Redzēt vairāk »

Augusts Skadiņš

Augusts Skadiņš (dzimis, miris) bija lībiešu rakstnieks un folkloras zinātājs.

Jaunums!!: Lībieši un Augusts Skadiņš · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija (Indriķa hronikā) aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir ciems Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ķoderu pilskalns

Ķoderu pilskalns, saukts arī par Lielo Vīra gultu, ir Vidzemes lībiešu pilskalns Suntažu pagasta rietumu daļā, 2,5 km no Juglas ciema Rīgas virzienā, apmēram 100 m no autoceļa P4 Rīga — Ērgļi.

Jaunums!!: Lībieši un Ķoderu pilskalns · Redzēt vairāk »

Ēmils Nestors Setele

Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä, dzimis, miris) bija Somijas politiķis un valodnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Ārlava

Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Ārlava · Redzēt vairāk »

Ārlavas pagasts

Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Lībieši un Ārlavas pagasts · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Lībieši un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas psaltērijs

Baltijas psaltērijs ir Baltijas apgabalam raksturīgu un radniecīgu cītarveida mūzikas instrumentu saime, kurā ietilpst latviešu kokles, lietuviešu kankles, lībiešu kāndla, igauņu kannele, somu un karēļu kantele, kā arī ziemeļrietumu krievu gusļi.

Jaunums!!: Lībieši un Baltijas psaltērijs · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Lībieši un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Anglis

Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada - miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.

Jaunums!!: Lībieši un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »

Bīriņu muiža

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.

Jaunums!!: Lībieši un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »

Bernhards no Lipes

Bernharda no Lipes piemineklis viņa dzimtenē Lipštatē. Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (ap 1140. - 30.04.1224.) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211-1217), Sēlijas bīskaps (1218-1224).

Jaunums!!: Lībieši un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Lībieši un Bertolds · Redzēt vairāk »

Biķernieku mežs

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.

Jaunums!!: Lībieši un Biķernieku mežs · Redzēt vairāk »

Brovallas kauja

Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums). Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8.

Jaunums!!: Lībieši un Brovallas kauja · Redzēt vairāk »

Carnikava

Carnikava ir apdzīvota vieta un Carnikavas novada centrs Vidzemes rietumos netālu no Gaujas ietekas Rīgas jūras līcī.

Jaunums!!: Lībieši un Carnikava · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķa muižu nosaukumi

20. gs. sākumā. Cēsu apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Cēsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Lībieši un Cēsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Lībieši un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Ciemupe

Ciemupe ir ciems Ogres novadā, Ogresgala pagastā, 4 km uz dienvidaustrumiem no Ogres.

Jaunums!!: Lībieši un Ciemupe · Redzēt vairāk »

Dabrelis

Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

Jaunums!!: Lībieši un Dabrelis · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Lībieši un Dainas · Redzēt vairāk »

Dainis Stalts

Dainis Stalts (dzimis Rīgā, miris) bija līvu tautības Latvijas folklorists un politiķis.

Jaunums!!: Lībieši un Dainis Stalts · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Lībieši un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Lībieši un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Lībieši un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daugmales pagasts

Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Daugmales pagasts · Redzēt vairāk »

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Jaunums!!: Lībieši un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Lībieši un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.

Jaunums!!: Lībieši un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222) · Redzēt vairāk »

Dāvis Stalts

Dāvis Stalts (dzimis Rīgā) ir līvu tautības Latvijas politiķis, mūziķis un žurnālists, Līvu Savienības valdes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Lībieši un Dāvis Stalts · Redzēt vairāk »

Didriķis Volganskis

Didriķis Volganskis (Vālgamā, Valgums) (dzimis, miris) bija lībiešu zvejnieks, laivu būvētājs, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Didriķis Volganskis · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Lībieši un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads ir pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Lībieši un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Lībieši un Duvzare · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā

Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gs. m.ē. Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Lībieši un Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā · Redzēt vairāk »

Dziesmu izlase 1995—2005

"Dziesmu izlase 1995—2005" ir latviešu rokgrupas "Līvi" labāko dziesmu izlase, kas sastāv no dziesmām, kas ierakstītas periodā no 1995.

Jaunums!!: Lībieši un Dziesmu izlase 1995—2005 · Redzēt vairāk »

Edgars Vālgamā

Edgars Vālgamā (dzimis, miris) bija lībiešu izcelsmes Somijas mācītājs, tulkotājs un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Edgars Vālgamā · Redzēt vairāk »

Elvīra Šnore

Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (1905-1996) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Jaunums!!: Lībieši un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »

Ennisile

Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Sējas novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Ennisile · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Lībieši un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.

Jaunums!!: Lībieši un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »

Grizelda Kristiņa

Grizelda Marija Kristiņa (dzimusi Bertolde, mirusi) bija Kanādā dzīvojoša lībiete, līdz miršanas brīdim viņa bija pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bijusi dzimtā valoda.

Jaunums!!: Lībieši un Grizelda Kristiņa · Redzēt vairāk »

Guntars Godiņš

Guntars Godiņš (dzimis Viesītē) ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs.

Jaunums!!: Lībieši un Guntars Godiņš · Redzēt vairāk »

Guntis Zemītis

Guntis Zemītis (dzimis Jelgavā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, LU Latvijas Vēstures institūta direktors, BA "Turība profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: Lībieši un Guntis Zemītis · Redzēt vairāk »

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Lībieši un Harija · Redzēt vairāk »

Helle Kalervo Ervie

Helle Kalervo Ervie (dzimis, miris) bija somu mācītājs, kurš 20.

Jaunums!!: Lībieši un Helle Kalervo Ervie · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Lībieši un Hercogs · Redzēt vairāk »

Ižori

Ižoru tautas karogs. Senā ižoru apdzīvotā teritorija ar somiskajiem vietvārdiem. Kingisepas rajonā. Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā.

Jaunums!!: Lībieši un Ižori · Redzēt vairāk »

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207-1218).

Jaunums!!: Lībieši un Idumeja · Redzēt vairāk »

Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

1215.

Jaunums!!: Lībieši un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215) · Redzēt vairāk »

Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)

1223.

Jaunums!!: Lībieši un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223) · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lībieši un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Lībieši un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Igo (mūziķis)

Igo jeb īstajā vārdā Rodrigo Fomins (dzimis Liepājā) ir latviešu dziedātājs.

Jaunums!!: Lībieši un Igo (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Ikšķiles novads

Ikšķiles novads ir pašvaldība Vidzemē, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Ikšķiles novads · Redzēt vairāk »

Ilmārs Geige

Ilmārs Geige (dzimis) ir lībiešu tautības Latvijas politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Ilmārs Geige · Redzēt vairāk »

Imanta (nozīmju atdalīšana)

Imanta var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Imanta (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Imants (personvārds)

Imants ir līvu izcelsmes latviešu personvārds.

Jaunums!!: Lībieši un Imants (personvārds) · Redzēt vairāk »

Imera

Imera (lat. Ymera) bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208-1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Lībieši un Imera · Redzēt vairāk »

Inciema vaka

Inciema vaka (Imkull) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas no 1550.—1564.

Jaunums!!: Lībieši un Inciema vaka · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Lībieši un Inocents III · Redzēt vairāk »

Irbe (upe)

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiski: Īra) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Lībieši un Irbe (upe) · Redzēt vairāk »

Jaunciems (Tārgales pagasts)

Jaunciems ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Jaunciems (Tārgales pagasts) · Redzēt vairāk »

Jānis Princis (kultūras darbinieks)

Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (dzimis, miris) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Lībieši un Jānis Princis (kultūras darbinieks) · Redzēt vairāk »

Jērkules vaka

Jērkules vaka (Terckull wacke) bija viena Krimuldas pilsnovada vakām, kas atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Krimuldas novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Jērkules vaka · Redzēt vairāk »

Jeikus vaka

Jeikus vaka bija viena no Krimuldas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Lībieši un Jeikus vaka · Redzēt vairāk »

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jugla (Rīga)

Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.

Jaunums!!: Lībieši un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »

Jugla (Suntažu pagasts)

Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »

Jumara

Jumara (arī Jumāra, Imara) ir Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Jumara · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Lībieši un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Juris Pavītols

Juris Pavītols (dzimis 1949. gada 23. aprīlī Dobelē) ir latviešu mūziķis, politiķis, bijušais zemessargs un Latvijas Tautas frontes dalībnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Juris Pavītols · Redzēt vairāk »

Kabiles pagasts

Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.

Jaunums!!: Lībieši un Kabiles pagasts · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes vidienē, Abavas senlejas austrumu galā, Kandavas novada centrs no Rīgas.

Jaunums!!: Lībieši un Kandava · Redzēt vairāk »

Kandavas vēsture

Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »

Kankles

Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Lībieši un Kankles · Redzēt vairāk »

Kantele

Kantele ir sens somu tautas mūzikas strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, un ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem ietilpst Baltijas apgabalam raksturīgu un radniecīgu instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Lībieši un Kantele · Redzēt vairāk »

Kapulauks

Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.

Jaunums!!: Lībieši un Kapulauks · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)

1219.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219) · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

1215.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215) · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Sakalu

Karagājieni uz Sakalu var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājieni uz Sakalu · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Sontaganu

Karagājieni uz Sontaganu var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājieni uz Sontaganu · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Zemgali (1271)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājieni uz Zemgali (1271) · Redzēt vairāk »

Karagājiens pret žemaišiem (1255)

1255.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens pret žemaišiem (1255) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)

1224.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē - ''Goldingen''). 1242.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Nalseni (1245)

1245.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Nalseni (1245) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Sakalu (1208)

1208.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Sakalu (1208) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Sakalu (1223)

1223.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

1227.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1250)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.

Jaunums!!: Lībieši un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »

Karogi (albums)

Karogi ir latviešu rokgrupas Līvi pirmais albums, kurš iznācis pēc grupas līdera Ērika Ķiģeļa traģiskās bojāejas.

Jaunums!!: Lībieši un Karogi (albums) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas

Kauja pie Turaidas var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1211)

Kauja pie Turaidas notika 1211.

Jaunums!!: Lībieši un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārlis Princis

Kārlis Aleksandrs Princis (1893—1978) bija latviešu (līvu) biologs entomologs, Latvijas Universitātes docents.

Jaunums!!: Lībieši un Kārlis Princis · Redzēt vairāk »

Kārlis Stalte

Kārlis Stalte (dzimis, miris) bija lībiešu dzejnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Kārlis Stalte · Redzēt vairāk »

Knuts I

Knuta I zīmogs Knuts I (Knut Eriksson; ap 1150 — 1195) bija Zviedrijas karalis (1167—1195), Ērika Svētā dēls.

Jaunums!!: Lībieši un Knuts I · Redzēt vairāk »

Košrags

Košrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Košrags · Redzēt vairāk »

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā vidienē Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir sens latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Lībieši un Kokle · Redzēt vairāk »

Kokneses nodedzināšana (1208)

Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.

Jaunums!!: Lībieši un Kokneses nodedzināšana (1208) · Redzēt vairāk »

Kolka

Kolka ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Kolka · Redzēt vairāk »

Korbkiles vaka

Korbkiles vaka jeb Cerbkules vaka (Corbkul wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Lībieši un Korbkiles vaka · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Fon Koskuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Lībieši un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Lībieši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

1221.

Jaunums!!: Lībieši un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »

Krimuldas novads

Krimuldas novads ir 2009.

Jaunums!!: Lībieši un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Lībieši un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kubeseles ala

Kubeseles ala jeb Runtiņala ir smilšakmens ala, kas atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Kubeseles pilskalna, Runtiņupītes labajā krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Kubeseles ala · Redzēt vairāk »

Kubeseles pilskalns

Broces krājuma). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.

Jaunums!!: Lībieši un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lībieši un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Lībieši un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Lībieši un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Lībieši un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Lībieši un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Lībieši un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem līdz 14—15.

Jaunums!!: Lībieši un Labieši · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Lībieši un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Lībieši un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latvian Airplay Top nr. 1 hiti 2004

Hiti, kas bijuši Latvian Airplay Top 1.

Jaunums!!: Lībieši un Latvian Airplay Top nr. 1 hiti 2004 · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Lībieši un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu virtuve

kvasu Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Lībieši un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas iedzīvotāju skaits un etiniskais sastāvs (miljonos) no 1920. līdz 2014. gadam Rakstā Latvijas demogrāfija ir apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citu aspektus.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas mūsdienās. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Satversmes preambula

Latvijas Republikas Satversmes preambula ir Latvijas Satversmes ievaddaļa, kurā vispārīgā formā ir formulēta Latvijas Republikas pamatlikuma pastāvēšanas pamatjēga.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas Republikas Satversmes preambula · Redzēt vairāk »

Latvijas rokmūzika

Latvijas rokmūzika ir nozīmīgs mūzikas žanrs Latvijas mūzikā kopš 1960.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas rokmūzika · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna). Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Laukskolas apmetne

Laukskolas apmetne ir senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Laukskolas apmetne · Redzēt vairāk »

Lūžņa

Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Lūžņa · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Lībieši un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībieši (nozīmju atdalīšana)

Lībieši ir.

Jaunums!!: Lībieši un Lībieši (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Lībiešu krasts

Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.

Jaunums!!: Lībieši un Lībiešu krasts · Redzēt vairāk »

Lībiešu upuralas

Lībiešu upurala ir ala Svētupes labajā krastā pie Kuiķules, Salacgrīvas novadā, 8 kilometrus no Svētciema un 10 kilometrus no Salacgrīvas.

Jaunums!!: Lībieši un Lībiešu upuralas · Redzēt vairāk »

Lībietis

Lībietis var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Lībietis · Redzēt vairāk »

Lībiskais dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts, agrāk — tāmnieku dialekts, ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Lībieši un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Līva

Līva var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Līva · Redzēt vairāk »

Līvi (Bikstu pagasts)

Līvi ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Līvi (Bikstu pagasts) · Redzēt vairāk »

Līvi (nozīmju atdalīšana)

Līvi var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Līvi (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Līvs

Līvs var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Līvs · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas jūras līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Līvu karogs

Līvu karogs (līvu: līvõd plagā) ir līvu tautas nacionālais simbols.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu karogs · Redzēt vairāk »

Līvu tautas himna

Min izāmō (līvu: Mana tēvzeme) ir līvu tautas himna.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu tautas himna · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Lībieši un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Līvzemes dalīšanas līgums

Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Lēdurga (novads)

Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).

Jaunums!!: Lībieši un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Leivi

Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Lībieši un Leivi · Redzēt vairāk »

Lengvīns

Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.

Jaunums!!: Lībieši un Lengvīns · Redzēt vairāk »

Lielirbe

Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Lielirbe · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lielvārdes Violetais koris

Lielvārdes Violetais koris ir TV3 šova "Koru Kari" 1.

Jaunums!!: Lībieši un Lielvārdes Violetais koris · Redzēt vairāk »

Liepupe (ciems)

Liepupe ir ciems Vidzemē, Liepupes pagasta sastāvā.

Jaunums!!: Lībieši un Liepupe (ciems) · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gs. vidus). Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Lībieši un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)

1204.

Jaunums!!: Lībieši un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Limbaži · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Lībieši un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Lībieši un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Lībieši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Maija Einfelde

Maija Einfelde (dzimusi 1939. gada 2. janvārī Valmierā) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe.

Jaunums!!: Lībieši un Maija Einfelde · Redzēt vairāk »

Mazirbe

Mazirbe ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Mazirbe · Redzēt vairāk »

Mazsalaca

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Mazsalacas novada centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Mazsalaca · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Lībieši un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Mālpils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Mālpils · Redzēt vairāk »

Mālpils novads

Mālpils novads ir pašvaldība Vidzemē, kura robežojas ar Ropažu, Siguldas, Amatas un Ogres novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Mālpils novads · Redzēt vairāk »

Mārcis Sārums

Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853). Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866). Sārumu Mārcis jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme) (1799–1859) bija līvu izcelsmes namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem.

Jaunums!!: Lībieši un Mārcis Sārums · Redzēt vairāk »

Mežotne (zeme)

Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.

Jaunums!!: Lībieši un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »

Mežotnes aplenkumi (1219—1220)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.

Jaunums!!: Lībieši un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »

Medus (dzēriens)

Lietuvā rūpnieciski ražota medus dzēriena pudeles rozīņu miestiņš Medus ir raudzēts medus dzēriens.

Jaunums!!: Lībieši un Medus (dzēriens) · Redzēt vairāk »

Melnsils

Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Rojas novada ziemeļos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Melnsils · Redzēt vairāk »

Meteņi

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtām jeb gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6.

Jaunums!!: Lībieši un Meteņi · Redzēt vairāk »

Metsepole

Metsepole (Mõtsa pūol) bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Jaunums!!: Lībieši un Metsepole · Redzēt vairāk »

Miķeļtornis

Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »

Miera Kursa

1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.

Jaunums!!: Lībieši un Miera Kursa · Redzēt vairāk »

Mikrofona aptauja

Raidījuma "Mikrofons" 40 gadu jubilejas koncerta logo. Mikrofona aptauja bija Latvijā notiekošs dziesmu konkurss, kurā klausītāju un skatītāju balsojumā noteica gada populārāko latviešu dziesmu.

Jaunums!!: Lībieši un Mikrofona aptauja · Redzēt vairāk »

Mstislavs Mstislavičs

Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).

Jaunums!!: Lībieši un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Lībieši un Muhu · Redzēt vairāk »

Nika Polmanis

Nika Polmanis (dzimis, miris) bija lībiešu lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Lībieši un Nika Polmanis · Redzēt vairāk »

Ninnus

Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Ninnus · Redzēt vairāk »

NSRD

NSRD jeb Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca ir latviešu eksperimentālās mūzikas grupa, kuru 1982.

Jaunums!!: Lībieši un NSRD · Redzēt vairāk »

Ogres Zilie kalni (dabas parks)

Ogres Zilie kalni ir dabas parks Ogres un Ikšķiles novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Ogres Zilie kalni (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Jaunums!!: Lībieši un Otepē · Redzēt vairāk »

Otrais karagājiens uz Jervu (1217)

Otrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217.

Jaunums!!: Lībieši un Otrais karagājiens uz Jervu (1217) · Redzēt vairāk »

Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)

1216.

Jaunums!!: Lībieši un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216) · Redzēt vairāk »

Ovīši (dabas liegums)

Ovīši ir dabas liegums Ventspils novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Ovīši (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Lībieši un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Lībieši un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Paulīne Kļaviņa

Paulīne Kļaviņa (dzimusi Zēberga, mirusi) bija lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Lībieši un Paulīne Kļaviņa · Redzēt vairāk »

Pāle

Pāle ir ciems Limbažu novada Pāles pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Pāle · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Jaunums!!: Lībieši un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »

Pēteris Dambergs

Pēteris Alfrēds Dambergs (dzimis 1909. gada 9. martā Dundagas pagasta Sīkraga Ķeļķos, miris 1987. gada 25. aprīlī) bija lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs.

Jaunums!!: Lībieši un Pēteris Dambergs · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

1216.

Jaunums!!: Lībieši un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.

Jaunums!!: Lībieši un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.

Jaunums!!: Lībieši un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.

Jaunums!!: Lībieši un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208) · Redzēt vairāk »

Pitrags

Pitrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Pitrags · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Lībieši un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas aplenkums (1269)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.

Jaunums!!: Lībieši un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »

Pociems

Pociems ir ciems Limbažu novada Katvaru pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Pociems · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Lībieši un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)

1203.

Jaunums!!: Lībieši un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »

Pusleģendārie Zviedrijas karaļi

Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.

Jaunums!!: Lībieši un Pusleģendārie Zviedrijas karaļi · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Lībieši un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Rīdzene (bijusī upe)

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.

Jaunums!!: Lībieši un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Lībieši un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1210)

Voldemāra Vimbas glezna). Rīgas aplenkums 1210.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern''). Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā. Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas panorāma 1575. gadā. Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Lībieši un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads ir pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Lībieši un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums). Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Lībieši un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem un Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Lībieši un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Remines pils

Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.

Jaunums!!: Lībieši un Remines pils · Redzēt vairāk »

Revala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Lībieši un Revala · Redzēt vairāk »

Ridala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Lībieši un Ridala · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Lībieši un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ropaži

Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novada centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Ropaži · Redzēt vairāk »

Rozula (novads)

Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).

Jaunums!!: Lībieši un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Salacgrīvas novada centrs Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Lībieši un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Jaunums!!: Lībieši un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Salaspils · Redzēt vairāk »

Salaspils akmens galva

Salaspils akmens galva 1875. gadā Salaspils akmens galva ir akmens skulptūra, kas atgādina cilvēka seju.

Jaunums!!: Lībieši un Salaspils akmens galva · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pilskalns (''Lievenschanze'' — ‘Līvu valnis’) pirms Pirmā pasaules kara Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Lībieši un Satezele · Redzēt vairāk »

Sauka (dabas parks)

Saukas dabas parks atrodas Viesītes novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.

Jaunums!!: Lībieši un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Lībieši un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saulkrasti

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča piekrastē.

Jaunums!!: Lībieši un Saulkrasti · Redzēt vairāk »

Saulstaru klintis un ala

Saulstaru klintis un ala Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 0,5 km pirms tās ietekas Gaujā.

Jaunums!!: Lībieši un Saulstaru klintis un ala · Redzēt vairāk »

Saunags

Saunags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Saunags · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Lībieši un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsaliešu sacelšanās (1262)

1262.

Jaunums!!: Lībieši un Sāmsaliešu sacelšanās (1262) · Redzēt vairāk »

Sīkrags

Sīkrags ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Sīkrags · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Lībieši un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218-1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Lībieši un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

R. Vitrams, 1939, 1954) Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.

Jaunums!!: Lībieši un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »

Sidgunda

Sidgunda (agrāk Riktere) ir ciems Mālpils novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Sidgunda · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Lībieši un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Skitija

Skitu karavīra attēls no Krimas pussalas. Skītija ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs (sengrieķu: Σκυθία (Skuthia), angliski: Scythia), kuru laikā no 8.

Jaunums!!: Lībieši un Skitija · Redzēt vairāk »

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Lībieši un Slīteres nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Lībieši un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Staicele

Staicele ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Alojas novadā.

Jaunums!!: Lībieši un Staicele · Redzēt vairāk »

Suži (Rīga)

Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Lībieši un Suži (Rīga) · Redzēt vairāk »

Suntaži

Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Suntaži · Redzēt vairāk »

Suntažu luterāņu baznīca

Suntažu luterāņu baznīca Suntažu luterāņu baznīca ir luteriešu dievnams Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos.

Jaunums!!: Lībieši un Suntažu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Suntažu pagasts

Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Lībieši un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Jaunums!!: Lībieši un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķis

Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Lībieši un Talsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Lībieši un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns (arī Klosterkalns) ir pilskalns Talsos, Talsu ezera austrumu krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Talsu pilskalns · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā. Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Lībieši un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Jaunums!!: Lībieši un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »

Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.

Jaunums!!: Lībieši un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »

Teoderihs fon Bukshēvdens

Teoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203.

Jaunums!!: Lībieši un Teoderihs fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla bīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Lībieši un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Tojātu apmetne

Tojātu apmetne un senkapi ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā.

Jaunums!!: Lībieši un Tojātu apmetne · Redzēt vairāk »

Tome

Tome ir ciems Ķeguma novada rietumos Tomes pagastā 6 km no Ķeguma.

Jaunums!!: Lībieši un Tome · Redzēt vairāk »

Tors (mitoloģija)

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.

Jaunums!!: Lībieši un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Totus vaka

Totus vaka (Thotis) bija viena no Krimuldas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Lībieši un Totus vaka · Redzēt vairāk »

Tuļļi Lum

Tuļļi Lum ir 1999.

Jaunums!!: Lībieši un Tuļļi Lum · Redzēt vairāk »

Tukuma vēsture

Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.

Jaunums!!: Lībieši un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »

Turaida

Turaida var būt.

Jaunums!!: Lībieši un Turaida · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Lībieši un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda) Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Lībieši un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Uļi Kīnkamegs

Uļi Kīnkamegs (dzimis, miris), arī Uldriķis Kāpbergs, bija lībiešu dzejnieks un sabiedrisks darbinieks. Dēvēja sevi par "lībiešu ķēniņu", neatzina Latvijas valsts varu pār lībiešiem. Miris Ventspils cietumā, kur bija ieslodzīts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Publicējies avīzē "Līvli".

Jaunums!!: Lībieši un Uļi Kīnkamegs · Redzēt vairāk »

Uldis

Imants ir līvu izcelsmes latviešu personvārds.

Jaunums!!: Lībieši un Uldis · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Lībieši un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vaide

Vaide ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Lībieši un Vaide · Redzēt vairāk »

Vainižu pils

Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Lībieši un Vainižu pils · Redzēt vairāk »

Valmieras rajons

* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Lībieši un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »

Valts Ernštreits

Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit, 1974) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.

Jaunums!!: Lībieši un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Lībieši un Vanema · Redzēt vairāk »

Vastlāvji

Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: fastelauendt "gavēņa priekšvakars") bija Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties ap Ziemassvētkiem un svinēja nedēļā pirms gavēņa iestāšanās (pirms Pelnu dienas).

Jaunums!!: Lībieši un Vastlāvji · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Lībieši un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vārtājas aplenkums (1259)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.

Jaunums!!: Lībieši un Vārtājas aplenkums (1259) · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Lībieši un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Lībieši un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Veķis

''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.

Jaunums!!: Lībieši un Veķis · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido šādu ielu ass līnijas: K. Valdemāra iela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.

Jaunums!!: Lībieši un Vecrīga · Redzēt vairāk »

Velna alas

Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.

Jaunums!!: Lībieši un Velna alas · Redzēt vairāk »

Vendekūla

Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.

Jaunums!!: Lībieši un Vendekūla · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām latviešu sentautām, kas piedalījās latviešu nācijas veidošanās procesā.

Jaunums!!: Lībieši un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Ventspils apriņķa (līdz 1819. gadam Ventspils pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Lībieši un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.

Jaunums!!: Lībieši un Vesiķis · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Lībieši un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes pilskalni

Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Lībieši un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Lībieši un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Jaunums!!: Lībieši un Viestards · Redzēt vairāk »

Vievaldis

Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.

Jaunums!!: Lībieši un Vievaldis · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Lībieši un Vikingi · Redzēt vairāk »

Viktors Bertholds

Viktors Bertholds (dzimis 1921. gada 16. janvārī, miris 2009. gada 28. februārī) bija lībietis, kas nereti plašsaziņas līdzekļos nosaukts par pēdējo lībiešu kā dzimtās valodas runātāju.

Jaunums!!: Lībieši un Viktors Bertholds · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Lībieši un Viljandi · Redzēt vairāk »

Villaine

ekspozīcija Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, latviešu un lībiešu tautas tērpa sastāvdaļa.

Jaunums!!: Lībieši un Villaine · Redzēt vairāk »

Wild Detroit Gang

Wild Detroit Gang ir Latvijas smagā roka grupa.

Jaunums!!: Lībieši un Wild Detroit Gang · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lībieši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu uzbrukums Rīgai

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.

Jaunums!!: Lībieši un Zemgaļu uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Lībieši un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226 - 1251) bija 13.

Jaunums!!: Lībieši un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietotskopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Lībieši un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Lībieši un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1198. gads

1198.

Jaunums!!: Lībieši un 1198. gads · Redzēt vairāk »

1203. gada Kauja pie Visbijas

Jūras kauja pie Visbijas bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar bīskapa Alberta piedalīšanos, notika 1203.

Jaunums!!: Lībieši un 1203. gada Kauja pie Visbijas · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »

1206. gada Salaspils aplenkums

Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gada Salaspils aplenkums · Redzēt vairāk »

1206. gads

1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1206. gads · Redzēt vairāk »

1208. gada Sēlpils aplenkums

Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.

Jaunums!!: Lībieši un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888.

Jaunums!!: Lībieši un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. marts

19.

Jaunums!!: Lībieši un 19. marts · Redzēt vairāk »

2001 (albums)

2001 ir grupas "Līvi" albums.

Jaunums!!: Lībieši un 2001 (albums) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Līvi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »