Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lagūna

Indekss Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

104 attiecības: Ašmora un Kartjē Salas, Abrāzijas-akumulācijas līdzenums, Ainava (žanrs), Aklais ezers (Jūrmala), Akvitānija, ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas, ASV Mazās aizjūras salas, Atols, Augšdevons, Ķemeru nacionālais parks, Žohova sala, Čagosu arhipelāgs, Āfrikas lamantīns, Babītes ezers, Baltijas jūra, Baltijska, Basa da Indija, Bauskas svīta, Benina, Buļļu sala, Dūņas, Dūņieris, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džonstona atols, Dolomīts, Elīda, Engures ezers, Engures līdzenums, Ezers, Gabriela sala, Garabogazkels, Garastes upesūdrs, Halīts, Haledži ezers, Isačenko sala, Istrija (pilsēta), Kaņieris, Karavastajas lagūna, Kasumigauras ezers, Klāņezers, Klinšu salas, Klipertona sala, Koraļļu jūra, Koraļļu sala, Kubomedūzas, Kuršu joma, Lakšadvīpa, Latvijas pamatieži, Lebsko ezers, Liepājas ezers, ..., Lionas līcis, Litorīnas jūra, Mašēnu ezers, Madžuro, Majota, Maskarēnu salas, Midveja atols, Milzu tridakna, Mirinas lagūna, Oranža, Orikona, Panderihtīdi, Papes ezers, Pasaules lielāko ezeru saraksts, Patusas lagūna, Pāžezers, Pērle, Pērlhārbora, Perms, Pižona klints, Piejūras zemiene, Piknosteīdas, Ponpeja, Psammosteīdu apakškārta, Ragaciema rags, Razims, Riodežaneiro (štats), Rongelapa, Saipana, Sala, Sasolīns, Sīdī Bugābas ezers, Slokas ezers, Stolbovoja, Tirtova sala, Togo, Tosmares ezers, Turkmenbaši līcis, Ujediņeņijas sala, Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Seišelās, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zālamana Salās, Vīzes sala, Venēcijas lagūna, Vidusdevons, Vislas līcis, Voga, Voroņina sala, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zergas ezers, Ziemeļamerikas upesūdrs. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Ašmora un Kartjē Salas

Ašmora un Kartjē salas ir divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.

Jaunums!!: Lagūna un Ašmora un Kartjē Salas · Redzēt vairāk »

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums ir līdzenums, kuru ūdens ietekmē veidojuši divi pretēji procesi — abrāzija, tas ir, reljefa pacēlumu noārdīšanās jūras viļņu ietekmē, un akumulācija, tas ir, to pašu viļņu veiktā ieplaku aizpildīšana ar nogulumiem.

Jaunums!!: Lagūna un Abrāzijas-akumulācijas līdzenums · Redzēt vairāk »

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Lagūna un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

Aklais ezers (Jūrmala)

Aklais ezers (arī Beltes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā Slokas purvā starp Sloku un Ķemeriem.

Jaunums!!: Lagūna un Aklais ezers (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Akvitānija

Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.

Jaunums!!: Lagūna un Akvitānija · Redzēt vairāk »

ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas

ASV Klusā Okeāna Aizsargājamās Teritorijas ir apkopojošs nosaukums, ar kuru apzīmē ASV neorganizētās un neinkorporētās teritorijas Klusajā okeānā, kuras pārrauga un administrē Iekšlietu departamenta Zivsaimniecības un Dabas aizsardzības departaments.

Jaunums!!: Lagūna un ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas · Redzēt vairāk »

ASV Mazās aizjūras salas

ASV Mazās aizjūras salas ir ISO 3166-1 noteikts statistisks apzīmējums, kas apvieno deviņus ASV salu īpašumus.

Jaunums!!: Lagūna un ASV Mazās aizjūras salas · Redzēt vairāk »

Atols

Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Lagūna un Atols · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Lagūna un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Ķemeru nacionālais parks

Raganu purvā pie Ķemeriem Ķemeru Nacionālais parks ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, tas ir dibināts 1997.

Jaunums!!: Lagūna un Ķemeru nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Žohova sala

Žohova sala ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā otra lielākā sala.

Jaunums!!: Lagūna un Žohova sala · Redzēt vairāk »

Čagosu arhipelāgs

Čagosu arhipelāgs ir septiņu nelielu koraļļu atolu arhipelāgs Indijas okeānā uz dienvidiem no Maldivām.

Jaunums!!: Lagūna un Čagosu arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Āfrikas lamantīns

Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Lagūna un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »

Babītes ezers

Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.

Jaunums!!: Lagūna un Babītes ezers · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Lagūna un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Lagūna un Baltijska · Redzēt vairāk »

Basa da Indija

Basa da Indija ir neapdzīvots koraļļu atols Mozambikas šaurumā Āfrikas piekrastē, daļa no Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm.

Jaunums!!: Lagūna un Basa da Indija · Redzēt vairāk »

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Lagūna un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Benina

Benina, oficiāli Beninas Republika (République du Bénin) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Lagūna un Benina · Redzēt vairāk »

Buļļu sala

Buļļu jeb Daugavgrīvas sala ir sala starp Rīgas līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā.

Jaunums!!: Lagūna un Buļļu sala · Redzēt vairāk »

Dūņas

Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.

Jaunums!!: Lagūna un Dūņas · Redzēt vairāk »

Dūņieris

Dūņieris (arī Dūņu ezers, Dūņiers) ir lagūnas tipa ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālajā parkā.

Jaunums!!: Lagūna un Dūņieris · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Lagūna un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Džonstona atols

Džonstona atols ir Amerikas Savienotajām Valstīm piederošs neapdzīvots koraļļu atols Klusajā okeānā.

Jaunums!!: Lagūna un Džonstona atols · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Lagūna un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Elīda

Elīdas apgabali Elīda (jeb) ir vēsturisks novads Grieķijā, Peloponēsas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Lagūna un Elīda · Redzēt vairāk »

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.

Jaunums!!: Lagūna un Engures ezers · Redzēt vairāk »

Engures līdzenums

Engures līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienes rietumu daļā Kurzemē.

Jaunums!!: Lagūna un Engures līdzenums · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Lagūna un Ezers · Redzēt vairāk »

Gabriela sala

Gabriela sala ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Lagūna un Gabriela sala · Redzēt vairāk »

Garabogazkels

Garabogazkels (— ‘melnās rīkles ezers’) ir Kaspijas jūras lagūnveida līcis tās austrumos.

Jaunums!!: Lagūna un Garabogazkels · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Lagūna un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Halīts

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.

Jaunums!!: Lagūna un Halīts · Redzēt vairāk »

Haledži ezers

Haledži ezers ir saldūdens ezers Pakistānas dienvidos uz austrumiem no Karāči.

Jaunums!!: Lagūna un Haledži ezers · Redzēt vairāk »

Isačenko sala

Isačenko sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā, lielākā no Sergeja Kirova salām.

Jaunums!!: Lagūna un Isačenko sala · Redzēt vairāk »

Istrija (pilsēta)

Istrija jeb Istra bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7.

Jaunums!!: Lagūna un Istrija (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Kaņieris

Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.

Jaunums!!: Lagūna un Kaņieris · Redzēt vairāk »

Karavastajas lagūna

Cirtainais pelikāns — svarīga aizsargājama suga Karavastajā. Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2.

Jaunums!!: Lagūna un Karavastajas lagūna · Redzēt vairāk »

Kasumigauras ezers

Ezers un Cukubas kalns, skatoties no austrumiem ir otrs lielākais ezers Japānā, atrodas 60 km uz ziemeļaustrumiem no Tokijas.

Jaunums!!: Lagūna un Kasumigauras ezers · Redzēt vairāk »

Klāņezers

Klāņezers (arī Klaņezers, Klaņu ezers, Klāņu ezers) ir lagūnas tipa ezers Ventspils novada Tārgales un Popes pagastos starp Klāņu, Dziru un Stāvu purviem.

Jaunums!!: Lagūna un Klāņezers · Redzēt vairāk »

Klinšu salas

Klinšu salas jeb Čelabaheba ir faktiski neapdzīvots arhipelāgs Palau.

Jaunums!!: Lagūna un Klinšu salas · Redzēt vairāk »

Klipertona sala

Klipertona sala, saukta arī par Pasjonu, ir deviņus kvadrātkilometrus liela neapdzīvota sala Klusā okeāna austrumos.

Jaunums!!: Lagūna un Klipertona sala · Redzēt vairāk »

Koraļļu jūra

Koraļļu jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, kas atrodas starp Austrāliju, Jaungvineju un Melanēzijas salām.

Jaunums!!: Lagūna un Koraļļu jūra · Redzēt vairāk »

Koraļļu sala

Koraļļu salas jeb atoli ir zemas un līdzenas, parasti gredzenveida salas, kuru vidū ir sekls ūdens - lagūna.

Jaunums!!: Lagūna un Koraļļu sala · Redzēt vairāk »

Kubomedūzas

Kubomedūzas (Cubozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu apakštipa (Medusozoa) klasēm.

Jaunums!!: Lagūna un Kubomedūzas · Redzēt vairāk »

Kuršu joma

Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Lagūna un Kuršu joma · Redzēt vairāk »

Lakšadvīpa

Lakšadvīpa (Lakṣadvīp) ir Indijas savienības teritorija (administratīvā vienība) Indijas okeānā.

Jaunums!!: Lagūna un Lakšadvīpa · Redzēt vairāk »

Latvijas pamatieži

270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.

Jaunums!!: Lagūna un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »

Lebsko ezers

Lebsko ezers ir ezers Polijas ziemeļu daļā netālu no Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Lagūna un Lebsko ezers · Redzēt vairāk »

Liepājas ezers

Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Lagūna un Liepājas ezers · Redzēt vairāk »

Lionas līcis

Lionas līcis ir Vidusjūras līcis Francijas dienvidos no Kreusa raga Katalonijā līdz Tulonai.

Jaunums!!: Lagūna un Lionas līcis · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Lagūna un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Mašēnu ezers

Mašēnu ezers (arī Mašenu ezers) ir aizaugošs atteku ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā.

Jaunums!!: Lagūna un Mašēnu ezers · Redzēt vairāk »

Madžuro

Madžuro ir Māršala Salu galvaspilsēta.

Jaunums!!: Lagūna un Madžuro · Redzēt vairāk »

Majota

Majota (šimaore: Maore,; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras departaments, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Lagūna un Majota · Redzēt vairāk »

Maskarēnu salas

Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Lagūna un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »

Midveja atols

Midveja atols, saukts arī Midveja salas vai Pihemanu (havajiešu: Pihemanu), ir atols Klusā okeāna ziemeļos Havaju salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Lagūna un Midveja atols · Redzēt vairāk »

Milzu tridakna

Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.

Jaunums!!: Lagūna un Milzu tridakna · Redzēt vairāk »

Mirinas lagūna

Mirinas lagūna vai Merinas lagūna ir lagūnas ezers uz Brazīlijas (Riugrandi du Sulas štatā) un Urugvajas robežas.

Jaunums!!: Lagūna un Mirinas lagūna · Redzēt vairāk »

Oranža

Oranža vai Oranje ir garākā Dienvidāfrikas upe.

Jaunums!!: Lagūna un Oranža · Redzēt vairāk »

Orikona

Orikona jeb Orikosa (gr. Ὤρικον, Ὤρικος) bija sengrieķu pilsēta Epīras ziemeļu daļā (mūsdienās Albānijas dienvidi), Vļoras līča dienvidu daļā.

Jaunums!!: Lagūna un Orikona · Redzēt vairāk »

Panderihtīdi

Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.

Jaunums!!: Lagūna un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »

Papes ezers

Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.

Jaunums!!: Lagūna un Papes ezers · Redzēt vairāk »

Pasaules lielāko ezeru saraksts

Sarakstā apkopoti 100 pasaules lielākie ezeri pēc platības.

Jaunums!!: Lagūna un Pasaules lielāko ezeru saraksts · Redzēt vairāk »

Patusas lagūna

Patusas lagūna (— ‘pīļu ezers’) ir lagūnas tipa ezers Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štatā.

Jaunums!!: Lagūna un Patusas lagūna · Redzēt vairāk »

Pāžezers

Pāžezers (arī Mazezers, Pāžu ezers) ir lagūnas tipa ezers Ventspils novada Jūrkalne pagasta ziemeļos, Sārnates purvā.

Jaunums!!: Lagūna un Pāžezers · Redzēt vairāk »

Pērle

Pērļu kaklarota Pērle ir ciets, apaļas vai gandrīz apaļas formas pusdārgakmens, kuru dabā veido gliemenes, ar perlamutru noklājot smilšu graudiņu vai citu svešķermeni, kas nonāk gliemežvākos.

Jaunums!!: Lagūna un Pērle · Redzēt vairāk »

Pērlhārbora

Pērlhārbora ir lagūnas osta Havajās, ASV.

Jaunums!!: Lagūna un Pērlhārbora · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Lagūna un Perms · Redzēt vairāk »

Pižona klints

Pižona klints (— ‘Baložu klints’) ir neliela Maurīcijai piederoša saliņa Indijas okeānā, aptuveni 12 km attālumā uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Lagūna un Pižona klints · Redzēt vairāk »

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Lagūna un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »

Piknosteīdas

Piknosteīdas (no no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Lagūna un Piknosteīdas · Redzēt vairāk »

Ponpeja

Ponpeja (angļu un) ir vulkāniska sala Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga centrālajā daļā, ietilpst Seņavina salu grupā.

Jaunums!!: Lagūna un Ponpeja · Redzēt vairāk »

Psammosteīdu apakškārta

Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.

Jaunums!!: Lagūna un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »

Ragaciema rags

Vecā zvejnieku bāka (priekšpusē) un jaunā jūras bāka Ragaciema ragā Ragaciema rags ir zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē Tukuma novada Lapmežciema pagastā pie Ragaciema.

Jaunums!!: Lagūna un Ragaciema rags · Redzēt vairāk »

Razims

Razims (arī Razelms;, Razelm) ir ezers un arī ezeru grupa Rumānijā, dienvidos no Donavas deltas.

Jaunums!!: Lagūna un Razims · Redzēt vairāk »

Riodežaneiro (štats)

Riodežaneiro ir viens no 26 Brazīlijas štatiem.

Jaunums!!: Lagūna un Riodežaneiro (štats) · Redzēt vairāk »

Rongelapa

Rongelapa ir koraļļu atols no 61 salas Klusajā okeānā, Māršala salās Ralika arhipelāgā.

Jaunums!!: Lagūna un Rongelapa · Redzēt vairāk »

Saipana

Saipana ir Ziemeļu Marianas Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, Marianas salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Lagūna un Saipana · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Lagūna un Sala · Redzēt vairāk »

Sasolīns

Sasolīns (arī sasolīts) ir borātu grupas minerāls — borskābes minerālā forma.

Jaunums!!: Lagūna un Sasolīns · Redzēt vairāk »

Sīdī Bugābas ezers

Sīdī Bugābas ezers ir 650 hektārus liela lagūna, kas atrodas Marokas ziemeļos, pie Kenitras pilsētas.

Jaunums!!: Lagūna un Sīdī Bugābas ezers · Redzēt vairāk »

Slokas ezers

Slokas ezers (arī Slocenes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem.

Jaunums!!: Lagūna un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Stolbovoja

Stolbovoja ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā.

Jaunums!!: Lagūna un Stolbovoja · Redzēt vairāk »

Tirtova sala

Tirtova sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā, Nordenšelda arhipelāgā.

Jaunums!!: Lagūna un Tirtova sala · Redzēt vairāk »

Togo

Togo, oficiāli Togo Republika, ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Lagūna un Togo · Redzēt vairāk »

Tosmares ezers

Tosmares ezers ir ezers Liepājas pilsētas ziemeļu daļā un Dienvidkurzemes novada Medzes pagasts.

Jaunums!!: Lagūna un Tosmares ezers · Redzēt vairāk »

Turkmenbaši līcis

Turkmenbaši līcis ir Kaspijas jūras lagūnveida līcis tās dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Lagūna un Turkmenbaši līcis · Redzēt vairāk »

Ujediņeņijas sala

Ujediņeņijas sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Lagūna un Ujediņeņijas sala · Redzēt vairāk »

Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss

Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss ir piekrastes mitrājs Spānijas ziemeļrietumos, Galisijas Pontevedras provincē Arousas līcī.

Jaunums!!: Lagūna un Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.

Jaunums!!: Lagūna un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā

Sarakstā apkopotas tās vietas Belizā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Lagūna un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau

Sarakstā apkopotas tās vietas Palau, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Lagūna un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Seišelās

Sarakstā apkopotas tās vietas Seišelu, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Lagūna un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Seišelās · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zālamana Salās

Sarakstā apkopotas tās vietas Zālamana Salās, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Lagūna un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zālamana Salās · Redzēt vairāk »

Vīzes sala

Vīzes sala ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Lagūna un Vīzes sala · Redzēt vairāk »

Venēcijas lagūna

Venēcijas lagūna ir sekla Adrijas jūras lagūna Itālijas ziemeļaustrumos, kuras centrālajā daļā atrodas Venēcijas pilsēta.

Jaunums!!: Lagūna un Venēcijas lagūna · Redzēt vairāk »

Vidusdevons

Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Lagūna un Vidusdevons · Redzēt vairāk »

Vislas līcis

Vislas līcis, Kēnigsbergas līcis vai Kaļiņingradas līcis ir sekla sājūdens Baltijas jūras lagūna Polijas ziemeļaustrumos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Lagūna un Vislas līcis · Redzēt vairāk »

Voga

Voga (ir 148 kilometrus gara upe Portugāles ziemeļu daļā. Iztece netālu no Kintelas (Quintela) ciema. Tek rietumu virzienā. Ietek Atlantijas okeānā, viedojot riasu jeb Aveiru lagūnu. Upes karstos atrodas Agiara da Beira, Sernanseļi un Aveiru.

Jaunums!!: Lagūna un Voga · Redzēt vairāk »

Voroņina sala

Voroņina sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Lagūna un Voroņina sala · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Lagūna un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Zergas ezers

Zergas ezers jeb Mulajbuselhamas lagūna ir 4 500 hektārus liela lagūna, kas atrodas Marokas ziemeļos, 70 kilometrus uz ziemeļiem no Kenitras.

Jaunums!!: Lagūna un Zergas ezers · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Lagūna un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »