Komunikācija

857 attiecības: Abinieku sūrene, Adatainais dzeloņgurķis, Adatu pameldrs, Agrais grīslis, Aireņu grīslis, Aita, Aitas, Aitu auzene, Akmeņčakstīte, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Alpīnā sūrene, Alpu glīvene, Alpu kalnu kaza, Alpu mazmeldrs, Alpu vārnas, Alydidae, Amariļļu dzimta, Amerikas ūdele, Ancīši, Ancīši (nozīmju atdalīšana), Apaļlapu rasene, Apaļvārpu grīslis, Apdziru dzimta, Apiņi, Apkakles strazds, Aposēres, Aristolohiju dzimta, Armēriju plaukšķene, Asais jānītis, Asaugļu sūrene, Asinssarkanā pasāre, Asinssārtā dzegužpirkstīte, Asinssārtā gandrene, Asinszāļu dzimta, Asklēpiju dzimta, Aslapu grīslis, Asterveidīgie, Atliektā salvija, Attālinātais grīslis, Attālvārpu grīslis, Audējputnu dzimta, Augi, Augstais grīslis, Augstā dižauza, Augstiņi, Augu veģetatīvā pavairošana, Austrumu dzeltenā cielava, Austrumu pelēkais ķengurs, Austrumu plankumainais skunkss, ..., Avota veronika, Šaurlapu spilve, Šaurlapu vilkvālīte, Šķautņainais sīpols, Šķiedrainā ciņuvārpata, Šultesa madara, Švarca ķauķītis, Ģemze, Ģirlicis, Ūdens avotene, Ūdens bifelis, Ūdens grīslis, Ūdens krustaine, Ūdens skābene, Ūdens veronika, Ūdenspipars, Ūdensstrazdi, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Ūdenszāles, Īsais žibulītis, Īspirkstu cīrulis, Īstaustekļu taisnspārņi, Īstā jumtauza, Īstā madara, Ķeģis, Ķemmveidīgā pavārpata, Ķengurs, Ķenguru dzimta, Ķeraiņu madara, Ķiploku sīpols, Ķivulis, Ļaunā gundega, Žirafes, Žuburotā plaukšķene, Čakstu dzimta, Čūskērglis, Čūsku hoija, Čemuru augstiņš, Četrlapu čūskoga, Čuņčiņš, Ēdera grīslis, Ērkšķuzāles, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas zilzīlīte, Ārstniecības baldriāns, Ārstniecības brūnvālīte, Ārstniecības indaine, Ārstniecības lupstājs, Ārstniecības pienene, Ārstniecības ziepjusakne, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Āzijas tuksneša ķauķis, Baibaks, Baldriānu dzimta, Baltais degunradzis, Baltais zaķis, Baltastes briedis, Baltā balanda, Baltā cielava, Baltā madara, Baltā sētvija, Baltdadži, Baltgalvas grifs, Baltijas dzegužpirkstīte, Baltkājainā trušu žurka, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu zoss, Baltvēdera erickiņš, Baltvēderis, Balzamīņu dzimta, Bastarda balanda, Bālganais grīslis, Bārbeļu dzimta, Bebri, Bebrukārkliņš, Beladonna, Bellarda sūrene, Benekena zaķauza, Berhtolda glīvene, Bezdelīgactiņa, Bezslavītes, Biškrēsliņi, Bišu dzimta, Biezlapju dzimta, Biezlapu bergēnija, Biezlapu virza, Birztalas veronika, Birztalas virza, Birztalas zemzālīte, Birztalu stērste, Bizoni, Blāvā veronika, Blīvā skābene, Blusu grīslis, Blusu sūrene, Botānika, Brūnais āboliņš, Brūnais dižmeldrs, Brūnganais baltmeldrs, Brūnganais grīslis, Brūnspārnu ķauķis, Briežu dzimta, Bromēliju dzimta, Bruņcepuru dzegužpuķe, Buksbauma grīslis, Burunduki, Cūknātres, Cīruļu dzimta, Ceļtekas, Cepurainā neotiante, Ceru ķauķis, Ciņu grīslis, Ciņu mazmeldrs, Cietā virza, Cietķērsas, Cikādes, Cilindriskais egilopss, Cinnas, Cirtainā skābene, Cirveņu dzimta, Dadzītis, Daglā čakstīte, Dambriedis, Daudzgadīgi augi, Daudzlapu airene, Daudzstublāju pameldrs, Daudzziedu zemzālīte, Daurijas čakste, Dārza cietķērsa, Dārza kāposts, Dārza stērste, Dārza susuris, Dārza vējgriķis, Dārzenis, Dūkstu drudzenīte, Dūkstu madara, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Deguma dzegužpuķe, Devela grīslis, Dižais pelašķis, Dižā aslape, Dižknābja vārna, Dižmeldru grīslis, Dienvidu mārsmilga, Dievlūdzēji, Dilēna veronika, Divšķautņu asinszāle, Divmāju grīslis, Divmāju kaķpēdiņa, Divputekšņu grīslis, Divrindu grīslis, Divsēklu grīslis, Doņu dzimta, Doņu vārpata, Dobradži, Drudzenītes, Dzeloņainais velnābols, Dzeltenais grīslis, Dzeltenā cielava, Dzeltenā dzegužkurpīte, Dzeltenā stērste, Dzeltensvītru ķauķītis, Dzelzszāle, Dziedniecības lakacis, Dzilnīši, Dzirkstelīte, Efejlapu veronika, Eiforbiju dzimta, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas sloka, Eiropas kāmis, Eiropas muflons, Eiropas saulpurene, Eiropas septiņstarīte, Emu, Erickiņš, Evacanthus interruptus, Ezera meldrs, Ezeru ķauķis, Fazāns, Fjelds, Frīģijas dzelzene, Fuksa dzegužpirkstīte, Gaļīgā hoija, Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gaišzilā zīlīte, Gaiļbiksīte, Galapagu bruņurupucis, Ganības, Gandreņu dzimta, Gandreņu rinda, Garastes zebiekste, Garkaklis, Garlapu cefalantēra, Garlapu rasene, Garlapu skābene, Garlapu veronika, Garna, Gaurs, Gazeles, Gārgales, Genciānu dzimta, Granta zebra, Gugatnis, Gulošā gaurenīte, Gumainā cūknātre, Gundegu dzimta, Gutācija, Hartmaņa grīslis, Hibiski, Hjūma ķauķītis, Holocēns, Hosta grīslis, Ibērijas lūsis, Iežmaugtais pameldrs, Iedzeltenais ķauķis, Iedzeltenā dzegužpirkstīte, Iesārtā glīvene, Iesirmais grīslis, Iesirmā kāpsmildzene, Impala, Indijas degunradzis, Ingveraugu rinda, Inku sīlis, Izskatīgais jānītis, Izspūrusī lāčauza, Jaks, Japānas dižsūrene, Japānas lāčauza, Japānas zebiekste, Jāņi, Jūrascūciņu dzimta, Jūrmalas augstiņš, Jūrmalas gumumeldrs, Jūrmalas pagaurs, Jūrmalas sālsastere, Jūrmalas skābene, Kaķpēdiņas, Kaņepītis, Kaņepju dzimta, Kailā krustmadara, Kailā pļavauzīte, Kailā trūkumzālīte, Kailvārpu ambrozija, Kakapo, Kalama tricornis, Kalnu asinszāle, Kalnu bebrs, Kalnu dzelzene, Kalnu grīslis, Kalnu lauvmutīte, Kalnu sīpols, Kalnu veronika, Kamenes, Kamieļi, Kamolainā ežgalvīte, Kanādas bebrs, Kanādas jānītis, Kanādas zeltgalvīte, Kapibara, Kapibaras, Kaprifoliju dzimta, Kapucīnskunkss, Karaliskais ērglis, Karaliskais cekulpingvīns, Karaliskā strelīcija, Kasūbijas vīķis, Kaviļas, Kaza, Kākaulis, Kāpas kalnu zebra, Kāpelētājķauķi, Kāpelētājķauķu dzimta, Kāpumieži, Kārklu ķauķis, Kūdrāja grīslis, Kipras muflons, Klinšu petrorāgija, Klusais ķauķis, Knābja grīslis, Kodīgais laimiņš, Kodīgā gundega, Kolokāzija, Komodo varāns, Kosveidīgie, Krasta grīslis, Krasta veronika, Krastkaņepes, Krastmalas grīslis, Krastmalas krustaine, Krastmalas skābene, Kravšeja zebra, Krāšņā neļķe, Krāšņā telēkija, Krāšņblakšu dzimta, Krāsu miešķis, Krīklis, Krūmāja sīpols, Krūmāja vējgriķis, Krūmu ķauķis, Krīnijas, Krēpjaita, Kripses, Krizantēmas, Krokainā glīvene, Krustlapu drudzene, Krustmadaras, Krustziežu dzimta, Kumīns, Kurvjziežu dzimta, Laksis, Lama, Lapsu grīslis, Laputis, Lapzemes stērste, Latvijas vietējā kaza, Lauka drudzenīte, Lauka neļķe, Lauka veronika, Lauka zemzālīte, Lauku blaktene, Lauku kokalis, Lauku lija, Lauku zvirbulis, Lācene, Lāsainais ķauķis, Lāsumainais sesks, Līdzenumu zebra, Lūpziežu dzimta, Lēzeļa lipare, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, Lidvāvere, Liektā ciņusmilga, Lielais susuris, Lielā ceļteka, Lielā ežgalvīte, Lielā krastkaņepe, Lielā nātre, Lielā sīga, Lielā smilga, Lielā stērste, Lielā strutene, Lielā zīlīte, Liellops, Lielziedu vīgrieze, Ligērijas grīslis, Ligzda, Lijas, Liliju dzimta, Liliju rinda, Lineārā pasāre, Lipīgā krustaine, Lipīgā sveķene, Ložņu āboliņš, Ložņu saulenīte, Ložņu smilga, Ložņu vārpata, Lodvārpu grīslis, Lukstu čakstīte, Lupīnas, Madaras, Magoņu dzimta, Magones, Maikongs, Mainīgā lāčauza, Makenzija grīslis, Makstainais grīslis, Makstainā spilve, Manuls, Matainais grīslis, Matveida glīvene, Matveida grīslis, Maura sūrene, Mazais ķeģis, Mazais mušķērājs, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazā ežgalvīte, Mazā eragroste, Mazā mazvīrcele, Mazā sīga, Mazā skābene, Mazā stērste, Mazvīrceles, Mazziedu grīslis, Mazziedu pameldrs, Māja, Mājas ēzelis, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mārsila veronika, Mārsmilgas, Mīkstā lāčauza, Mīkstā meduszāle, Mīkstpienes, Meža auzene, Meža īskāje, Meža cūka, Meža grīslis, Meža krustaine, Meža meldrs, Meža sīksamtenis, Meža sicista, Meža silpurene, Meža sprigane, Meža stērste, Meža susuris, Meža zemene, Meža zoss, Meldri, Melnais degunradzis, Melnais erickiņš, Melnais mušķērājs, Melnā driģene, Melnā naktene, Melnceru meldrs, Melngalvas stērste, Melnkakla gulbis, Melnpieres čakste, Mezglainā gaurenīte, Milzu auzene, Moringas, Mušu ofrīda, Muflons, Muskusvērsis, Mustangs, Nacionālais botāniskais dārzs, Nakteņu dzimta, Nakts plaukšķene, Naktssveču dzimta, Nātru dzimta, Nīlzirgs, Neaizmirstules, Neauglīgā jumtauza, Neīstā madara, Neļķu aira, Neļķu dzimta, Nezāles, Niedru auzene, Niedru ciesa, Niedru lija, Niedru stērste, Niedru strazds, Nokarenā plaukšķene, Odu gimnadēnija, Okapi, Otruba grīslis, Ovālā divlape, Pagarinātais grīslis, Pagarinātā madara, Paipala, Palavanas smirdīgais āpsis, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Palmu žagata, Palu grīslis, Pamežs, Papaju dzimta, Paparžaugi, Parastais anīss, Parastais ķirbis, Parastais žeņšeņs, Parastais baltmeldrs, Parastais biškrēsliņš, Parastais cigoriņš, Parastais deviņvīruspēks, Parastais fenhelis, Parastais miežabrālis, Parastais vizulis, Parastā ūbele, Parastā bekmanija, Parastā ciņusmilga, Parastā gaiļsāre, Parastā kamolzāle, Parastā krustaine, Parastā ligzdene, Parastā maina, Parastā niedre, Parastā pīpene, Parastā plaukšķene, Parastā prīmula, Parastā raudene, Parastā rudzusmilga, Parastā sekstaine, Parastā smaržzāle, Parastā vāvere, Parastā vīgrieze, Parastā vīrcele, Parastā virza, Pasāres, Pastinaks, Pavasara gaurs, Pavasara grīslis, Pavasara krustaine, Pavasara mazpurenīte, Pavasara veronika, Pavedienu veronika, Pārnadži, Pāvs, Pīļknābis, Pūkainais grīslis, Pūkainā asinszāle, Pūkainā pļavauzīte, Pūkainā zemzālīte, Pūkaugļu grīslis, Pīle, Pūslīšu grīslis, Pļava, Pļavas auzene, Pļavas āboliņš, Pļavas čipste, Pļavas ķimene, Pļavas dedestiņa, Pļavas dzelzene, Pļavas gandrene, Pļavas lapsaste, Pļavas skābene, Pēdveida grīslis, Peļkājīte, Pelašķis, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais zaķis, Pelēkā vāvere, Pelēkā zīlīte, Peldošā ūdenszāle, Pergrubis, Piešspārnu zoss, Piramidālā skābene, Pireneju ģemze, Pirkstainais grīslis, Plakanā blizme, Plakanā glīvene, Plankumainā dzegužpirkstīte, Platknābis, Platknābja pūslītis, Platlapu cinna, Platlapu dzeguzene, Platlapu spilve, Platlapu vilkvālīte, Plūksnainais epipremns, Plūksnainā īskāje, Plūksnainā kalanhoja, Pleznveida grīslis, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Prosopanche, Puķu tabaka, Pumpursmilgas, Pundurnīlzirgs, Purva atālene, Purva dzeguzene, Purva krustaine, Purva madara, Purva pameldrs, Purva pūce, Purva skalbe, Purva skābene, Purva tilbīte, Purvāja ciesa, Purvāju vienlape, Raibeņu dzimta, Rasaskrēsliņi, Raseņu dzimta, Raunda, Raupjā auzene, Rūgtā drudzenīte, Rūsganā blizme, Rūsganā melncere, Reihenbaha grīslis, Rezēdu dzimta, Rietumu lakstīgala, Rožainais pagaurs, Rožu dzimta, Rodrigesas fodijs, Rubija, Rubiju dzimta, Rubiju madara, Rudastes čakste, Rudsānu zilastīte, Rudzi, Rudzu lāčauza, Rudzupuķe, Sahalīnas dižsūrene, Sahāras svītrainais sesks, Sakņojošais meldrs, Salāti (ģints), Salvijas, Sansevjēras, Sarenes, Sareptas sinepe, Sarkanā auzene, Sarkanā cefalantēra, Sarkanā guntiņa, Sarkanā klija, Sarkanā panda, Sarkanā uzpirkstīte, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Saru meldrs, Satuvinātais grīslis, Saulgrieze, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Sālsvirzas, Sāres, Sāres grīslis, Sārtā bezlape, Sīgu dzimta, Sīkais pameldrs, Sīkaugļu ežgalvīte, Sīkziedu žibulītis, Sūreņu dzimta, Sūrenes, Sējas zoss, Segaudi (augi), Seivi ķauķis, Sermulis, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sibīrijas stirna, Sienāži, Siens, Sils, Sirds mātere, Sirdsveida divlape, Sirmā veronika, Skaistais augstiņš, Skaistā hoija, Skandināvijas grīslis, Skarainais grīslis, Skarainā ģipsene, Skarenes, Skarziedes, Skaujošā glīvene, Skābeņlapu sūrene, Skābenes, Skrajā dzelzene, Skrajā veronika, Skropstainā krustmadara, Skunksi, Slaidais grīslis, Slaidā spilve, Slaidkāji, Smaillapu glīvene, Smalklapu auzene, Smalklapu vīķis, Smaržīgā madara, Smaržīgā mārsmilga, Smaržīgā naktsvijole, Smaržīgā zemene, Smiltāja grīslis, Smiltāja kāpuniedre, Smiltāja neļķe, Smiltāju čakstīte, Smiltāju kāpukviesis, Smilts pelašķis, Sniedze, Somālijas savvaļas ēzelis, Somijas skābene, Somzīlīte, Spārnainā cūknātre, Spināti, Spožā glīvene, Sporaugi, Spradzene, Staipekņi, Staipekņu ģints, Staltbriedis, Starainā dzelzene, Stāvlapu dzegužpirkstīte, Stūrainais bruņurupucis, Stellera pūkpīle, Stepe, Stepes čipste, Stepes sesks, Stirna, Stirnas, Struplapu glīvene, Struplapu skābene, Strutenes, Stumbrs, Suņu ciņuvārpata, Sumbrs, Svītrainā ūdenszāle, Svilpējzaķi, Svilpis, Svirlītis, Taira, Takins, Tartaka dzirnavezers, Tasmanijas velns, Tatārijas griķis, Tatārijas salāts, Taurgovs, Tauriņziežu dzimta, Taurs, Tūbainais grīslis, Tīruma šerardija, Tīruma ģipsene, Tīruma pērkone, Tīruma veronika, Tīrumu lāčauza, Termīti, Tievsakņu grīslis, Tomsona gazele, Tragantzirņi, Traunsteinera dzegužpirkstīte, Trīsdaivu ambrozija, Trīseņu lāčauza, Trejdaļu madara, Trejdaivu koraļļsakne, Trejdaivu sunītis, Trejziedu madara, Trusis, Tuksneša čakstīte, Tuksneša zebra, Tuksnešu pele, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšsarkanā dzeguzene, Tumšzilā drudzene, Tundra, Tundras sējas zoss, Ungārijas vīķis, Upes ķauķis, Upes krustaine, Upmalas madara, Upmalas veronika, Uzpūstais grīslis, Vairogu veronika, Vakarlēpis, Vakārijas, Vapiti, Vara grīslis, Vasaras jānītis, Vālodze, Vārpainais grīslis, Vārpu veronika, Vīnkalnu sīpols, Vīru dzegužpuķe, Vītītis, Vītollapu skābene, Vēja auza, Vērmeļlapu ambrozija, Vērmele, Velna auza, Vidējais ērglis, Vienplēksnes pameldrs, Vijolīšu dzimta, Vijolītes, Vilkakūlas, Vilkvālīšu dzimta, Villainā meduszāle, Viltuspalmu dzimta, Viršu rinda, Virsāja grīslis, Visgarā glīvene, Vizuļu grīslis, Volgas plaukšķene, Vombati, Zaķskābeņu dzimta, Zaķu grīslis, Zaļais ķauķītis, Zaļais sīlis, Zaļā dobziede, Zaļziedu naktsvijole, Zaļzoda kolibri, Zalkšu dzegužpuķe, Zalkšu sūrene, Zarainā zaķauza, Zālainā glīvene, Zāle, Zāliens, Zīdaste, Zelta epipremns, Zeltainais šakālis, Zeltainīšu dzimta, Zemais grīslis, Zemienes grīslis, Zemsedze, Ziemas žubīte, Ziemas svertija, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļbriedis, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu madara, Ziemeļu svilpis, Zilā kāpnīte, Zilganais grīslis, Zilganais meldrs, Ziloņi, Zilzīlīte, Zirņi, Zirgi, Zirgu dzimta, Zobu ammi, Zosveidīgie, Zvīņaugļu grīslis, Zvirbuļveidīgie. Izvērst indekss (807 vairāk) » « Shrink indekss

Abinieku sūrene

Abinieku sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Abinieku sūrene · Redzēt vairāk »

Adatainais dzeloņgurķis

Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »

Adatu pameldrs

Adatu pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Adatu pameldrs · Redzēt vairāk »

Agrais grīslis

Agrais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Agrais grīslis · Redzēt vairāk »

Aireņu grīslis

Aireņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Aireņu grīslis · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Aita · Redzēt vairāk »

Aitas

Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Aitas · Redzēt vairāk »

Aitu auzene

Aitu auzene (Festuca ovina) ir daudzgadīgs 15 - 50 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Aitu auzene · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Alpīnā sūrene

Alpīnā sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alpīnā sūrene · Redzēt vairāk »

Alpu glīvene

Alpu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alpu glīvene · Redzēt vairāk »

Alpu kalnu kaza

Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »

Alpu mazmeldrs

Alpu mazmeldrs ir grīšļu dzimtas suga, kas savvaļā ir sastopama Ziemeļpolam tuvās teritorijās kalnu un ziemeļu apvidos, tostarp reti visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alpu mazmeldrs · Redzēt vairāk »

Alpu vārnas

Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alpu vārnas · Redzēt vairāk »

Alydidae

Alydidae ir blakšu kārtas dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Alydidae · Redzēt vairāk »

Amariļļu dzimta

Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Lakstaugs un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Ancīši

Ancīši (Agrimonia) ir rožu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ancīši · Redzēt vairāk »

Ancīši (nozīmju atdalīšana)

Ancīši var būt.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ancīši (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Apaļlapu rasene

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »

Apaļvārpu grīslis

Apaļvārpu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Apaļvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Apdziru dzimta

Apdziru dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae), kā arī apdziru dzimta ir viena no divām staipekņu kārtas (Lycopodiales) dzimtām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Apdziru dzimta · Redzēt vairāk »

Apiņi

Apiņi (Humulus) ir kaņepju dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Apiņi · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Aposēres

Aposēres ir monotipiska kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Aposēres · Redzēt vairāk »

Aristolohiju dzimta

Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) ir piparu rindas dzimta, kas iekļauj septiņas ģintis un aptuveni 600 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Aristolohiju dzimta · Redzēt vairāk »

Armēriju plaukšķene

Armēriju plaukšķene ir dekoratīvs augs neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Armēriju plaukšķene · Redzēt vairāk »

Asais jānītis

Asais jānītis (Erigeron acris) ir divgadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asais jānītis · Redzēt vairāk »

Asaugļu sūrene

Asaugļu sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asaugļu sūrene · Redzēt vairāk »

Asinssarkanā pasāre

Asinssarkanā pasāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Āzijas centrālajā un austrumu daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asinssarkanā pasāre · Redzēt vairāk »

Asinssārtā dzegužpirkstīte

Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta (O.F.Mill) Soó, arī Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asinssārtā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Asinssārtā gandrene

Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) ir gandreņu suga, kas ir izplatīta Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asinssārtā gandrene · Redzēt vairāk »

Asinszāļu dzimta

Asinszāļu dzimta (Hypericaceae) ir augu dzimta malpīgiju rindā, kura sevī ietver (atkarībā no klasifikācijas) no 6 līdz 9 augu ģintīm un līdz pat 700 sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asinszāļu dzimta · Redzēt vairāk »

Asklēpiju dzimta

Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae) ir augu dzimta genciānu rindā, kurā ir galvenokārt tropu un subtropu joslā sastopami krūmi, puskrūmi un lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asklēpiju dzimta · Redzēt vairāk »

Aslapu grīslis

Aslapu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Aslapu grīslis · Redzēt vairāk »

Asterveidīgie

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Asterveidīgie · Redzēt vairāk »

Atliektā salvija

Atliektā salvija (Salvia reflexa) ir lūpziežu jeb panātru dzimtas salviju ģints suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Atliektā salvija · Redzēt vairāk »

Attālinātais grīslis

Attālinātais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Attālinātais grīslis · Redzēt vairāk »

Attālvārpu grīslis

Attālvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Attālvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Audējputnu dzimta

Audējputnu dzimta (Ploceidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 117 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Audējputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Augi · Redzēt vairāk »

Augstais grīslis

Augstais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Augstais grīslis · Redzēt vairāk »

Augstā dižauza

Augstā dižauza ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Augstā dižauza · Redzēt vairāk »

Augstiņi

Augstiņi (Centaurium) ir augu ģints genciānu rindā un genciānu dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 20 lakstaugu sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Augstiņi · Redzēt vairāk »

Augu veģetatīvā pavairošana

Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »

Austrumu dzeltenā cielava

Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Austrumu dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Lakstaugs un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Lakstaugs un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Avota veronika

Avota veronika (Veronica beccabunga) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Avota veronika · Redzēt vairāk »

Šaurlapu spilve

Šaurlapu spilve ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Šaurlapu spilve · Redzēt vairāk »

Šaurlapu vilkvālīte

Šaurlapu vilkvālīte ir mainīga izskata vilkvālīšu dzimtas augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Šaurlapu vilkvālīte · Redzēt vairāk »

Šķautņainais sīpols

Šķautņainais sīpols ir amariļļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Šķautņainais sīpols · Redzēt vairāk »

Šķiedrainā ciņuvārpata

Šķiedrainā ciņuvārpata ir graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Eiropas ziemeļu-ziemeļaustrumu daļā un Sibīrijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Šķiedrainā ciņuvārpata · Redzēt vairāk »

Šultesa madara

Šultesa madara (Galium schultesii Vest., sinonīms Galium intermedium Schult.)) ir a augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, tostarp ļoti reti sastopama Latvijas valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos mežos un krūmājos. Šultesa madara ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Šultesa madara · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ģemze

Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ģemze · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūdens avotene

Ūdens avotene ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens avotene · Redzēt vairāk »

Ūdens bifelis

Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens bifelis · Redzēt vairāk »

Ūdens grīslis

Ūdens grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens grīslis · Redzēt vairāk »

Ūdens krustaine

Ūdens krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens krustaine · Redzēt vairāk »

Ūdens skābene

Ūdens skābene ir mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala 4 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens skābene · Redzēt vairāk »

Ūdens veronika

Ūdens veronika (Veronica catenata) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints reta augu suga, kura ir disjunkti izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdens veronika · Redzēt vairāk »

Ūdenspipars

Ūdenspipars ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdenspipars · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana

Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »

Ūdenszāles

Ūdenszāles ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugas ir sastopamas Eirāzijā, Austrālijā, Ziemeļāfrikā un Amerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ūdenszāles · Redzēt vairāk »

Īsais žibulītis

Īsais žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Īsais žibulītis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īstaustekļu taisnspārņi

Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Īstaustekļu taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Īstā jumtauza

Īstā jumtauza ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Īstā jumtauza · Redzēt vairāk »

Īstā madara

Īstā madara (Galium verum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Īstā madara · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķemmveidīgā pavārpata

Ķemmveidīgā pavārpata ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķemmveidīgā pavārpata · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķenguru dzimta

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »

Ķeraiņu madara

Ķeraiņu madara (Galium aparine) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķeraiņu madara · Redzēt vairāk »

Ķiploku sīpols

Ķiploku sīpols ir amariļļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķiploku sīpols · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Ļaunā gundega

Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ļaunā gundega · Redzēt vairāk »

Žirafes

Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Žirafes · Redzēt vairāk »

Žuburotā plaukšķene

Žuburotā plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Žuburotā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Čūsku hoija

Čūsku hoija (Hoya serpens) ir epifītiska augu suga hoiju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Čūsku hoija · Redzēt vairāk »

Čemuru augstiņš

Čemuru augstiņš ir 10—45 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs genciānu dzimtas lakstaugs ar četršķautnainu stumbru, kurš augšdaļā zarojas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Čemuru augstiņš · Redzēt vairāk »

Četrlapu čūskoga

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir melantu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams Eiropā (arī Latvijā) un Rietumāzijā mitros krūmājos un mežos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Četrlapu čūskoga · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Ēdera grīslis

Ēdera grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ēdera grīslis · Redzēt vairāk »

Ērkšķuzāles

Ērkšķuzāles ir monotipiska ģints graudzāļu dzimtā, kurā ir klasificēta tikai viena augu suga - ūdens ērkšķuzāle (Scolochloa festucacea).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ērkšķuzāles · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Lakstaugs un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Ārstniecības baldriāns

Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības baldriāns · Redzēt vairāk »

Ārstniecības brūnvālīte

Ārstniecības brūnvālīte (Sanguisorba officinalis) ir 20 — 100 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar augšdaļā zarainu stumbru un spēcīgu sakņu sistēmu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības brūnvālīte · Redzēt vairāk »

Ārstniecības indaine

Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības indaine · Redzēt vairāk »

Ārstniecības lupstājs

Ārstniecības lupstājs ir Čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības lupstājs · Redzēt vairāk »

Ārstniecības pienene

Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības pienene · Redzēt vairāk »

Ārstniecības ziepjusakne

Ārstniecības ziepjusakne ir augu suga ziepjusakņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ārstniecības ziepjusakne · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Lakstaugs un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baibaks · Redzēt vairāk »

Baldriānu dzimta

Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baldriānu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais degunradzis

Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltā balanda

Baltā balanda ir amarantu dzimtas suga ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot Arktiku un Antarktīdu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltā balanda · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltā madara

Baltā madara (Galium album) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltā madara · Redzēt vairāk »

Baltā sētvija

Baltā sētvija ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltā sētvija · Redzēt vairāk »

Baltdadži

Baltdadži ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltdadži · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltijas dzegužpirkstīte

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltijas dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Baltkājainā trušu žurka

Baltkājainā trušu žurka (Conilurus albipes) ir izmirusi grauzēju suga, kas pieder peļu dzimtas (Muridae), Vecās pasaules peļu apakšdzimtas (Murinae) trušu žurku ģintij (Conilurus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltkājainā trušu žurka · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Balzamīņu dzimta

Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae) ir viršu rindas dzimta, kas ir galvenokārt sastopama tropu joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Balzamīņu dzimta · Redzēt vairāk »

Bastarda balanda

Bastarda balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā, un vietumis Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bastarda balanda · Redzēt vairāk »

Bālganais grīslis

Bālganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bālganais grīslis · Redzēt vairāk »

Bārbeļu dzimta

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bārbeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bebri · Redzēt vairāk »

Bebrukārkliņš

Bebrukārkliņš ir 0,3—1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bebrukārkliņš · Redzēt vairāk »

Beladonna

Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Beladonna · Redzēt vairāk »

Bellarda sūrene

Bellarda sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bellarda sūrene · Redzēt vairāk »

Benekena zaķauza

Benekena zaķauza ir suga graudzāļu dzimtā, kuru daži autori nodala kā zarainās zaķauzas (Bromopsis ramosa) pasugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Benekena zaķauza · Redzēt vairāk »

Berhtolda glīvene

Berhtolda glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Berhtolda glīvene · Redzēt vairāk »

Bezdelīgactiņa

Bezdelīgactiņa ir prīmulu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bezdelīgactiņa · Redzēt vairāk »

Bezslavītes

Bezslavītes ir augu ģints bezslavīšu dzimtā, kurai pieder daudzgadīgi lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bezslavītes · Redzēt vairāk »

Biškrēsliņi

Biškrēsliņi ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Biškrēsliņi · Redzēt vairāk »

Bišu dzimta

Bišu dzimta jeb medusbišu dzimta (Apidae) ir plēvspārņu (Hymenoptera) dzimta, kas pieder bišveidīgo kukaiņu grupai (Apiformes).

Jaunums!!: Lakstaugs un Bišu dzimta · Redzēt vairāk »

Biezlapju dzimta

Biezlapju dzimta (Crassulaceae) ir augu dzimta akmeņlauzīšu rindā, kurā ietilpst aptuveni 35 ģintis un 1400 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Biezlapju dzimta · Redzēt vairāk »

Biezlapu bergēnija

Biezlapu bergēnija ir 10—50 cm augsts, daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, horizontālu sakneni.

Jaunums!!: Lakstaugs un Biezlapu bergēnija · Redzēt vairāk »

Biezlapu virza

Biezlapu virza ir augu suga virzu ģintī, kas ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Biezlapu virza · Redzēt vairāk »

Birztalas veronika

Birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Birztalas veronika · Redzēt vairāk »

Birztalas virza

Birztalas virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Birztalas virza · Redzēt vairāk »

Birztalas zemzālīte

Birztalas zemzālīte ir doņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Birztalas zemzālīte · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Bizoni · Redzēt vairāk »

Blāvā veronika

Blāvā veronika (Veronica opaca) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Blāvā veronika · Redzēt vairāk »

Blīvā skābene

Blīvā skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Blīvā skābene · Redzēt vairāk »

Blusu grīslis

Blusu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Blusu grīslis · Redzēt vairāk »

Blusu sūrene

Blusu sūrene jeb blusene ir 10—80 cm augsts, viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Blusu sūrene · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Lakstaugs un Botānika · Redzēt vairāk »

Brūnais āboliņš

Brūnais āboliņš ir viengadīgs vai divgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Brūnais āboliņš · Redzēt vairāk »

Brūnais dižmeldrs

Brūnais dižmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Brūnais dižmeldrs · Redzēt vairāk »

Brūnganais baltmeldrs

Brūnganais baltmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Brūnganais baltmeldrs · Redzēt vairāk »

Brūnganais grīslis

Brūnganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Brūnganais grīslis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Lakstaugs un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bromēliju dzimta

Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bromēliju dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņcepuru dzegužpuķe

Bruņcepuru dzegužpuķe vai bruņcepures dzegužpuķe (Orchis militaris L.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Bruņcepuru dzegužpuķe · Redzēt vairāk »

Buksbauma grīslis

Buksbauma grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Buksbauma grīslis · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cūknātres

Cūknātres (Scrophularia) ir cūknātru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200 lakstaugu sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cūknātres · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļtekas

Ceļtekas ir ģints ceļteku dzimtā ar kosmopolītisku izplatību.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ceļtekas · Redzēt vairāk »

Cepurainā neotiante

Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata (L.) Schlechter) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cepurainā neotiante · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Ciņu grīslis

Ciņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ciņu grīslis · Redzēt vairāk »

Ciņu mazmeldrs

Ciņu mazmeldrs ir grīšļu dzimtas suga, kura savvaļā ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ciņu mazmeldrs · Redzēt vairāk »

Cietā virza

Cietā virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cietā virza · Redzēt vairāk »

Cietķērsas

Cietķērsas ir krustziežu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cietķērsas · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Lakstaugs un Cikādes · Redzēt vairāk »

Cilindriskais egilopss

Cilindriskais egilopss ir graudzāļu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Vidusjūras reģiona un stepes joslā Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cilindriskais egilopss · Redzēt vairāk »

Cinnas

Cinnas ir augu ģints graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Amerikās un Eirāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cinnas · Redzēt vairāk »

Cirtainā skābene

Cirtainā skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cirtainā skābene · Redzēt vairāk »

Cirveņu dzimta

Cirveņu dzimta ir cirveņu rindas dzimta ar kosmopolītisku izplatību, kura visbiežāk ir sastopama Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenā klimata un tropu joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Cirveņu dzimta · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Lakstaugs un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daudzgadīgi augi

Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daudzgadīgi augi · Redzēt vairāk »

Daudzlapu airene

Daudzlapu airene ir viengadīgs vai divgadīgs 20—65 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daudzlapu airene · Redzēt vairāk »

Daudzstublāju pameldrs

Daudzstublāju pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daudzstublāju pameldrs · Redzēt vairāk »

Daudzziedu zemzālīte

Daudzziedu zemzālīte ir mainīga izskata doņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daudzziedu zemzālīte · Redzēt vairāk »

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »

Dārza cietķērsa

Dārza cietķērsa ir ēdamu augu suga krustziežu dzimtā, ko tautā dēvē par kressalātu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārza cietķērsa · Redzēt vairāk »

Dārza kāposts

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārza kāposts · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dārza vējgriķis

Dārza vējgriķis ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārza vējgriķis · Redzēt vairāk »

Dārzenis

Dažādi dārzeņi Dārzenis ir ēdams lakstaugs vai tā daļa, kura sulīgās daļas tiek lietotas uzturā, bet tas nav saldais auglis vai sēkla.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dārzenis · Redzēt vairāk »

Dūkstu drudzenīte

Dūkstu drudzenīte ir augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dūkstu drudzenīte · Redzēt vairāk »

Dūkstu madara

Dūkstu madara (Galium uliginosum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dūkstu madara · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Lakstaugs un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Deguma dzegužpuķe

Deguma dzegužpuķe (L. vai Neotinea ustulata (L.) R.M. Bateman, Pridgeon & M.W. Chase) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Deguma dzegužpuķe · Redzēt vairāk »

Devela grīslis

Devela grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Devela grīslis · Redzēt vairāk »

Dižais pelašķis

Dižais pelašķis (Achillea nobilis) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dižais pelašķis · Redzēt vairāk »

Dižā aslape

Dižā aslape ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dižā aslape · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dižmeldru grīslis

Dižmeldru grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dižmeldru grīslis · Redzēt vairāk »

Dienvidu mārsmilga

Dienvidu mārsmilga ir graudzāļu dzimtas suga, kurai ir šaurs izplatības areāls Eiropas ziemeļaustrumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dienvidu mārsmilga · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Dilēna veronika

Dilēna veronika (Veronica dillenii) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dilēna veronika · Redzēt vairāk »

Divšķautņu asinszāle

Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »

Divmāju grīslis

Divmāju grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divmāju grīslis · Redzēt vairāk »

Divmāju kaķpēdiņa

Divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica) ir kurvjziežu dzimtas kaķpēdiņu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama gandrīz visur Eiropā (atskaitot dienvidu apgabalus) un dažviet Austrumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divmāju kaķpēdiņa · Redzēt vairāk »

Divputekšņu grīslis

Divputekšņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divputekšņu grīslis · Redzēt vairāk »

Divrindu grīslis

Divrindu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divrindu grīslis · Redzēt vairāk »

Divsēklu grīslis

Divsēklu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Divsēklu grīslis · Redzēt vairāk »

Doņu dzimta

Doņu dzimta ir viendīgļlapju graudzāļu rindas dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Doņu dzimta · Redzēt vairāk »

Doņu vārpata

Doņu vārpata ir graudzāļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama jūru un Atlantijas okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā. Latvijā doņu vārpata ir reti sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča ziemeļrietumu daļas piekrastē. Nelielas grupas aug kāpās un liedagā. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Doņu vārpata · Redzēt vairāk »

Dobradži

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dobradži · Redzēt vairāk »

Drudzenītes

Drudzenītes ir augu ģints genciānu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Drudzenītes · Redzēt vairāk »

Dzeloņainais velnābols

'' Datura stramonium '' Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30—120 cm augstu, zarainu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeloņainais velnābols · Redzēt vairāk »

Dzeltenais grīslis

Dzeltenais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeltenais grīslis · Redzēt vairāk »

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Dzeltenā dzegužkurpīte

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.) ir orhideju dzimtas augs, krāšņākā no Latvijā sastopamajām savvaļas orhidejām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeltenā dzegužkurpīte · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dzelzszāle

Dzelzszāle ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzelzszāle · Redzēt vairāk »

Dziedniecības lakacis

Dziedniecības lakacis ir daudzgadīgs Skarblapju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dziedniecības lakacis · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzirkstelīte

Dzirkstelīte ir augu suga neļķu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Dzirkstelīte · Redzēt vairāk »

Efejlapu veronika

Efejlapu veronika (Veronica hederifolia) ir ļoti mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Efejlapu veronika · Redzēt vairāk »

Eiforbiju dzimta

Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) ir lakstaugu, sukulentu, koku un krūmu dzimtaЮ. К. Школьник. Растения.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eiforbiju dzimta · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Lakstaugs un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Eiropas muflons

Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Jaunums!!: Lakstaugs un Eiropas muflons · Redzēt vairāk »

Eiropas saulpurene

Eiropas saulpurene (Trollius europaeus) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eiropas saulpurene · Redzēt vairāk »

Eiropas septiņstarīte

Eiropas septiņstarīte ir mainīga izskata suga prīmulu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Eiropas septiņstarīte · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Lakstaugs un Emu · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Evacanthus interruptus

Evacanthus interruptus ir cikādīšu suga no Evacanthinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Evacanthus interruptus · Redzēt vairāk »

Ezera meldrs

Ezera meldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ezera meldrs · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fjelds

augāja atkarība no ģeogrāfiskā platuma. Fjelds ( — kalns) parastajā nozīmē ir tāds kalns Ziemeļeiropā, kura virsotne atrodas virs koku augšanas līnijas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Fjelds · Redzēt vairāk »

Frīģijas dzelzene

Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Frīģijas dzelzene · Redzēt vairāk »

Fuksa dzegužpirkstīte

Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii Druce ex Soó vai Dactylorhiza maculata ssp. fuchsii) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Fuksa dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Gaļīgā hoija

Gaļīgā hoija (Hoya carnosa), sarunvalodā saukta arī par vaskapuķi un porcelāna puķi, ir epifītiska augu suga hoiju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaļīgā hoija · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaiļbiksīte

Gaiļbiksīte (Primula veris) ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaiļbiksīte · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Lakstaugs un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Ganības

zirgi Ganības ir ar daudzgadīgiem lakstaugiem apaudzis zemes gabals, kas tiek izmantots mājlopu ganīšanai, kā arī siena iegūšanai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ganības · Redzēt vairāk »

Gandreņu dzimta

Gandreņu dzimta, dēvēta arī par gerāniju dzimtu, (Geraniaceae) ir augu dzimta gandreņu rindā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gandreņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gandreņu rinda

Gandreņu rinda (Geraniales) ir rožveidīgo apakšklases rinda.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gandreņu rinda · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garlapu cefalantēra

Garlapu cefalantēra (Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Garlapu cefalantēra · Redzēt vairāk »

Garlapu rasene

Garlapu rasene (Drosera anglica) ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Garlapu rasene · Redzēt vairāk »

Garlapu skābene

Garlapu skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Garlapu skābene · Redzēt vairāk »

Garlapu veronika

Garlapu veronika (Veronica longifolia) ir mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Garlapu veronika · Redzēt vairāk »

Garna

Garna jeb Indijas antilope garna (Antilope cervicapra) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, kas ir vienīgā suga garnu ģintī (Antilope).

Jaunums!!: Lakstaugs un Garna · Redzēt vairāk »

Gaurs

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gaurs · Redzēt vairāk »

Gazeles

Gazeles jeb gaceles, gazeļu ģints (Gazella) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas un 3 nesenā pagātnē izmirušas sugas, kā arī vairākas aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gazeles · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Gārgales · Redzēt vairāk »

Genciānu dzimta

Genciānu dzimta ir gandrīz kosmopolītiskas izplatības viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (reti koku) dzimta genciānu rindā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Genciānu dzimta · Redzēt vairāk »

Granta zebra

Granta zebra (Equus quagga boehmi) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Granta zebra · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Gulošā gaurenīte

Gulošā gaurenīte ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gulošā gaurenīte · Redzēt vairāk »

Gumainā cūknātre

Gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa) ir augu suga cūknātru dzimtas cūknātru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gumainā cūknātre · Redzēt vairāk »

Gundegu dzimta

Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »

Gutācija

Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Gutācija · Redzēt vairāk »

Hartmaņa grīslis

Hartmaņa grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Hartmaņa grīslis · Redzēt vairāk »

Hibiski

Hibiski (Hibiscus) ir malvu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Hibiski · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Holocēns · Redzēt vairāk »

Hosta grīslis

Hosta grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Hosta grīslis · Redzēt vairāk »

Ibērijas lūsis

Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »

Iežmaugtais pameldrs

Iežmaugtais pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iežmaugtais pameldrs · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Iedzeltenā dzegužpirkstīte

Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca (Wüstn. ex Boll) Holub, arī Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iedzeltenā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Iesārtā glīvene

Iesārtā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iesārtā glīvene · Redzēt vairāk »

Iesirmais grīslis

Iesirmais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iesirmais grīslis · Redzēt vairāk »

Iesirmā kāpsmildzene

Iesirmā kāpsmildzene ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Iesirmā kāpsmildzene · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Impala · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Ingveraugu rinda

Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ingveraugu rinda · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Lakstaugs un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Izskatīgais jānītis

Izskatīgais jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga, kura ir sastopama arktiskos un kalnu reģionos cirkupolāros apvidos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Izskatīgais jānītis · Redzēt vairāk »

Izspūrusī lāčauza

Izspūrusī lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un ziemeļaustrumu daļu), kā arī Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Izspūrusī lāčauza · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jaks · Redzēt vairāk »

Japānas dižsūrene

Japānas dižsūrene ir liels, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Japānas dižsūrene · Redzēt vairāk »

Japānas lāčauza

Japānas lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā sastopama Eiropas dienvidos, dienvidaustrumos un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Japānas lāčauza · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrmalas augstiņš

Jūrmalas augstiņš (Centaurium littorale) ir mainīga izskata augu suga genciānu dzimtas augstiņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrmalas augstiņš · Redzēt vairāk »

Jūrmalas gumumeldrs

Jūrmalas gumumeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrmalas gumumeldrs · Redzēt vairāk »

Jūrmalas pagaurs

Jūrmalas pagaurs ir mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrmalas pagaurs · Redzēt vairāk »

Jūrmalas sālsastere

Jūrmalas sālsastere jeb jūrmalas miķelīte (Tripolium pannonicum) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar 30—100 cm augstu stublāju, uz stublāja sēdošas lancetiskas lapas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrmalas sālsastere · Redzēt vairāk »

Jūrmalas skābene

Jūrmalas skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Jūrmalas skābene · Redzēt vairāk »

Kaķpēdiņas

Kaķpēdiņas ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaķpēdiņas · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kaņepju dzimta

Kaņepju dzimta (Cannabaceae) ir rožu rindas augu dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaņepju dzimta · Redzēt vairāk »

Kailā krustmadara

Kailā krustmadara (Cruciata glabra) ir a augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kailā krustmadara · Redzēt vairāk »

Kailā pļavauzīte

Kailā pļavauzīte ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā, tostarp nereti, bet nevienmērīgi Latvijā — visbiežāk valsts rietumdaļā; austrumdaļā galvenokārt Daugavas ielejā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kailā pļavauzīte · Redzēt vairāk »

Kailā trūkumzālīte

Kailā trūkumzālīte ir neliels, līdz 30 cm garš, dzeltenzaļš, daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu, zemei pieguļošu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kailā trūkumzālīte · Redzēt vairāk »

Kailvārpu ambrozija

Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kailvārpu ambrozija · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalama tricornis

Kalama tricornis (Schrank, 1801) ir tīklblakšu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalama tricornis · Redzēt vairāk »

Kalnu asinszāle

Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu asinszāle · Redzēt vairāk »

Kalnu bebrs

Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »

Kalnu dzelzene

Kalnu dzelzene (Centaurea montana) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu dzelzene · Redzēt vairāk »

Kalnu grīslis

Kalnu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu grīslis · Redzēt vairāk »

Kalnu lauvmutīte

Kalnu lauvmutīte ir augu suga ceļteku dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu lauvmutīte · Redzēt vairāk »

Kalnu sīpols

Kalnu sīpols ir daudzgadīgs amariļļu dzimtas sīpolaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu sīpols · Redzēt vairāk »

Kalnu veronika

Kalnu veronika (Veronica montana) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kalnu veronika · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kamolainā ežgalvīte

Kamolainā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kamolainā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kanādas jānītis

Kanādas jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga, kuras sākotnējais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kanādas jānītis · Redzēt vairāk »

Kanādas zeltgalvīte

Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kanādas zeltgalvīte · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kapibara · Redzēt vairāk »

Kapibaras

Kapibaras (Hydrochoerus) ir kapibaru apakšdzimtas (Hydrochoerinae) ģints, kas pieder pie jūrascūciņu dzimtas (Caviidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kapibaras · Redzēt vairāk »

Kaprifoliju dzimta

Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae) ir krūmu, koku, liānu vai, retāk, lakstaugu dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaprifoliju dzimta · Redzēt vairāk »

Kapucīnskunkss

Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Lakstaugs un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais cekulpingvīns

Karaliskais cekulpingvīns (Eudyptes schlegeli) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Karaliskais cekulpingvīns · Redzēt vairāk »

Karaliskā strelīcija

Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) ir strelīciju suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāfrikas provincēs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Karaliskā strelīcija · Redzēt vairāk »

Kasūbijas vīķis

Kasūbijas jeb Kašūbijas vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā un Mazāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā neiekļaujot valsts ziemeļaustrumu daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ziemeļaustrumu robežu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kasūbijas vīķis · Redzēt vairāk »

Kaviļas

Kaviļas ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 300 daudzgadīgu lakstaugu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaviļas · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kaza · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpas kalnu zebra

Kāpas kalnu zebra jeb Kāpzemes kalnu zebra (Equus zebra zebra) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kāpas kalnu zebra · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķi

Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kāpelētājķauķi · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķu dzimta

Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kāpelētājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kāpumieži

Kāpumieži ir monotipiska graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kāpumieži · Redzēt vairāk »

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kūdrāja grīslis

Kūdrāja grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kūdrāja grīslis · Redzēt vairāk »

Kipras muflons

Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Jaunums!!: Lakstaugs un Kipras muflons · Redzēt vairāk »

Klinšu petrorāgija

Klinšu petrorāgija ir neļķu dzimtas suga, kas ir sastopama dienvidaustrumu Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Klinšu petrorāgija · Redzēt vairāk »

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Klusais ķauķis · Redzēt vairāk »

Knābja grīslis

Knābja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Knābja grīslis · Redzēt vairāk »

Kodīgais laimiņš

Kodīgais laimiņš Igaunijā Kodīgais laimiņš ir daudzgadīgs augs, kas izplatīts Eiropā, ievests un pārgājis savvaļā Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kodīgais laimiņš · Redzēt vairāk »

Kodīgā gundega

Kodīgā gundega (Ranunculus acris) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kodīgā gundega · Redzēt vairāk »

Kolokāzija

Ēdamā kolokāzija (Colocasia esculenta) jeb ziloņa ausis ir daudzgadīgs kallu dzimtas tropu lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kolokāzija · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Kosveidīgie

Kosveidīgie augi ir paparžaugu (Pteridophyta) apakšnodalījums, kas iedalās četrās klasēs, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kosveidīgie · Redzēt vairāk »

Krasta grīslis

Krasta grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krasta grīslis · Redzēt vairāk »

Krasta veronika

Krasta veronika (Veronica teucrium) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krasta veronika · Redzēt vairāk »

Krastkaņepes

Krastkaņepes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kas atkarībā no klasifikācijas sistēmas satur no 36 līdz 60 sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krastkaņepes · Redzēt vairāk »

Krastmalas grīslis

Krastmalas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krastmalas grīslis · Redzēt vairāk »

Krastmalas krustaine

Krastmalas kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krastmalas krustaine · Redzēt vairāk »

Krastmalas skābene

Krastmalas skābene ir skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krastmalas skābene · Redzēt vairāk »

Kravšeja zebra

Kravšeja zebra (Equus quagga crawshayi) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kravšeja zebra · Redzēt vairāk »

Krāšņā neļķe

Krāšņā neļķe ir augu suga neļķu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krāšņā neļķe · Redzēt vairāk »

Krāšņā telēkija

Krāšņā telēkija (Telekia speciosa) ir liels asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kas pamatā aug Eiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krāšņā telēkija · Redzēt vairāk »

Krāšņblakšu dzimta

Krāšņblakšu dzimta (Rhopalidae) ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 210 mūsdienu sugas (no 21 ģints).

Jaunums!!: Lakstaugs un Krāšņblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Krāsu miešķis

Krāsu miešķis (Asperula tinctoria), dažreiz klasificēts kā krāsu madara (Galium tinctorium), ir augu suga rubiju dzimtas miešķu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krāsu miešķis · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmāja sīpols

Krūmāja sīpols ir amariļļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krūmāja sīpols · Redzēt vairāk »

Krūmāja vējgriķis

Krūmāja vējgriķis ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krūmāja vējgriķis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krīnijas

Krīnijas (Crinum) ir daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder amariļļu dzimtai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krīnijas · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Kripses

Kripses ir neliela graudzāļu dzimtas ģints, kura ir sastopama Āfrikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kripses · Redzēt vairāk »

Krizantēmas

Krizantēmas (Chrysanthemum) ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krizantēmas · Redzēt vairāk »

Krokainā glīvene

Krokainā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krokainā glīvene · Redzēt vairāk »

Krustlapu drudzene

Krustlapu drudzene ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krustlapu drudzene · Redzēt vairāk »

Krustmadaras

Krustmadaras (Cruciata) ir rubiju dzimtas lakstaugu ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krustmadaras · Redzēt vairāk »

Krustziežu dzimta

Krustziežu dzimta, kāpostu dzimta (Brassicaceae) ir divdīgļlapju klases augi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Krustziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Kumīns

Kumīns jeb romiešu ķimenes (Cuminum cyminum) ir čemurziežu dzimtas garšaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kumīns · Redzēt vairāk »

Kurvjziežu dzimta

Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Laksis

Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Laksis · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lama · Redzēt vairāk »

Lapsu grīslis

Lapsu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lapsu grīslis · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Laputis · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latvijas vietējā kaza

Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.

Jaunums!!: Lakstaugs un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »

Lauka drudzenīte

Lauka drudzenīte ir mainīga izskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurā nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauka drudzenīte · Redzēt vairāk »

Lauka neļķe

Lauka neļķe ir augu suga neļķu ģintī, kas ir līdzīga dzirkstelītei (Dianthus campestris).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauka neļķe · Redzēt vairāk »

Lauka veronika

Lauka veronika (Veronica agrestis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauka veronika · Redzēt vairāk »

Lauka zemzālīte

Lauka zemzālīte ir doņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauka zemzālīte · Redzēt vairāk »

Lauku blaktene

Lauku blaktene, tīruma blaktene jeb ēzeļu puķe ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, klāts ar dziedzermatiņiem.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauku blaktene · Redzēt vairāk »

Lauku kokalis

Lauku kokalis ir viengadīgs 30—80 cm augsts neļķu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauku kokalis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lācene

Lācene (Rubus chamaemorus) ir neliels rožu dzimtas lakstaugs, kurš diezgan bieži sastopams Latvijas augstajos purvos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lācene · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdzenumu zebra

Līdzenumu zebra (Equus quagga) ir viena no zebru apakšģints (Hippotigris) sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Līdzenumu zebra · Redzēt vairāk »

Lūpziežu dzimta

Lūpziežu jeb panātru dzimta (Lamiaceae vai Labiatae) ir divdīgļlapju klases augu dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lūpziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Lēzeļa lipare

Lēzeļa lipare (Liparis loeselii (L.) L.C. Rich.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lēzeļa lipare · Redzēt vairāk »

LBTU Lauksaimniecības fakultāte

LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.

Jaunums!!: Lakstaugs un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Liektā ciņusmilga

Liektā ciņusmilga ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir ļoti plaši sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Liektā ciņusmilga · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā ceļteka

Lielā ceļteka jeb lielā ceļmalīte ir daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā ceļteka · Redzēt vairāk »

Lielā ežgalvīte

Lielā ežgalvīte ir Eirāzijā sastopama vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas) ar cirkumpolāru izplatības areālu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Lielā krastkaņepe

Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā krastkaņepe · Redzēt vairāk »

Lielā nātre

Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā nātre · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā smilga

Lielā smilga, pazīstama arī kā milzu smilga, ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā smilga · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielā strutene

Lielā strutene, kārpu zāle jeb vandulis (Chelidonium majus) ir 30—100 cm augsts, zarains, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā strutene · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Liellops

Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).

Jaunums!!: Lakstaugs un Liellops · Redzēt vairāk »

Lielziedu vīgrieze

Lielziedu vīgrieze (Filipendula vulgaris) ir rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lielziedu vīgrieze · Redzēt vairāk »

Ligērijas grīslis

Ligērijas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ligērijas grīslis · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ligzda · Redzēt vairāk »

Lijas

Lijas (Circus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder liju apakšdzimtai (Circinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Lijas · Redzēt vairāk »

Liliju dzimta

Liliju dzimta ietilpst viendīgļlapju klasē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Liliju dzimta · Redzēt vairāk »

Liliju rinda

Liliju rinda ir viendīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 1700 sugas, galvenokārt lakstaugi, taču ir sastopamas arī liānas un krūmi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Liliju rinda · Redzēt vairāk »

Lineārā pasāre

Lineārā pasāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lineārā pasāre · Redzēt vairāk »

Lipīgā krustaine

Lipīgā krustaine (Senecio viscosus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lipīgā krustaine · Redzēt vairāk »

Lipīgā sveķene

Lipīgā sveķene ir neļķu dzimtas suga, kas plaši aug Eiropā un Rietumāzijā, tostarp Latvijā diezgan bieži visā valsts teritorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lipīgā sveķene · Redzēt vairāk »

Ložņu āboliņš

Ložņu āboliņš ir divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, izplatīts Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ložņu āboliņš · Redzēt vairāk »

Ložņu saulenīte

Ložņu saulenīte (Goodyera repens (L.) R.Br.) ir Latvijā nereti augoša orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ložņu saulenīte · Redzēt vairāk »

Ložņu smilga

Ložņu smilga ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ložņu smilga · Redzēt vairāk »

Ložņu vārpata

Ložņu vārpata ir daudzgadīgs 30—70 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ložņu vārpata · Redzēt vairāk »

Lodvārpu grīslis

Lodvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lodvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Madaras

Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Madaras · Redzēt vairāk »

Magoņu dzimta

Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Magoņu dzimta · Redzēt vairāk »

Magones

Magones ir magoņu dzimtas (Papaveraceae) apakšģints (Papaveroideae) lakstaugi, kas sadalīti 70—100 sugās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Magones · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Maikongs · Redzēt vairāk »

Mainīgā lāčauza

Mainīgā lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mainīgā lāčauza · Redzēt vairāk »

Makenzija grīslis

Makenzija grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Makenzija grīslis · Redzēt vairāk »

Makstainais grīslis

Mekstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Makstainais grīslis · Redzēt vairāk »

Makstainā spilve

Makstainā spilve ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Makstainā spilve · Redzēt vairāk »

Manuls

Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.

Jaunums!!: Lakstaugs un Manuls · Redzēt vairāk »

Matainais grīslis

Matainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Matainais grīslis · Redzēt vairāk »

Matveida glīvene

Matveida glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Matveida glīvene · Redzēt vairāk »

Matveida grīslis

Matveida grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtass suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Matveida grīslis · Redzēt vairāk »

Maura sūrene

Maura sūrene, cūkmauriņš (Polygonum aviculare) viengadīgs, 5 - 40 cm augsts, sūreņu dzimtas lakstaugs ar zarainu, guļošu vai pacilu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Maura sūrene · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā ežgalvīte

Mazā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Mazā eragroste

Mazā eragroste ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā eragroste · Redzēt vairāk »

Mazā mazvīrcele

Mazā mazvīrcele (pazīstama arī kā "Mazvīrcele") ir augu suga ceļteku dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā mazvīrcele · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā skābene

Mazā skābene ir mainīga izskata pasaulē plaši sastopama skābeņu suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes).

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā skābene · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazvīrceles

Mazvīrceles ir ģints ceļteku dzimtā (senāk — cūknātru dzimtā), kas sastāv no četrām viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazvīrceles · Redzēt vairāk »

Mazziedu grīslis

Mazziedu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazziedu grīslis · Redzēt vairāk »

Mazziedu pameldrs

Mazziedu pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mazziedu pameldrs · Redzēt vairāk »

Māja

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Māja · Redzēt vairāk »

Mājas ēzelis

Mājas ēzelis (Equus asinus) ir zirgu ģints (Equus) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mājas ēzelis · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mārsila veronika

Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un kā nezāle ir ieviesusies visos citos kontinentos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mārsila veronika · Redzēt vairāk »

Mārsmilgas

Mārsmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mārsmilgas · Redzēt vairāk »

Mīkstā lāčauza

Mīkstā lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijā, kā arī dažviet Āzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mīkstā lāčauza · Redzēt vairāk »

Mīkstā meduszāle

Mīkstā meduszāle ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā, neiekļaujot kontinenta ziemeļu-ziemeļaustrumu daļu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mīkstā meduszāle · Redzēt vairāk »

Mīkstpienes

Mīkstpienes ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mīkstpienes · Redzēt vairāk »

Meža auzene

Meža auzene ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža auzene · Redzēt vairāk »

Meža īskāje

Meža īskāje ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā un diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kur dažāda lieluma grupas aug auglīgos sausieņu mežos, izcirtumos un krūmājos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža īskāje · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža grīslis

Meža grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža grīslis · Redzēt vairāk »

Meža krustaine

Meža kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža krustaine · Redzēt vairāk »

Meža meldrs

Meža meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža meldrs · Redzēt vairāk »

Meža sīksamtenis

Meža sīksamtenis (Coenonympha hero) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža silpurene

Meža silpurene (Pulsatilla patens) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža silpurene · Redzēt vairāk »

Meža sprigane

Meža sprigane ir viengadīgs 40—100 cm augsts balzamīņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža sprigane · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zemene

Meža zemene (Fragaria vesca) ir daudzgadīgs, sīks vai neliels (garums 5—30 cm) rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža zemene · Redzēt vairāk »

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meža zoss · Redzēt vairāk »

Meldri

Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Meldri · Redzēt vairāk »

Melnais degunradzis

Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnā driģene

Melnā driģene ir viengadīgs vai daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnā driģene · Redzēt vairāk »

Melnā naktene

Melnā naktene (Solanum nigrum) ir indīga nakteņu dzimtas viengadīga lakstaugu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnā naktene · Redzēt vairāk »

Melnceru meldrs

Melnceru meldrs ir grīšļu dzimtas augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnceru meldrs · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Mezglainā gaurenīte

Mezglainā gaurenīte ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Āzijā, Ziemeļamerikā un Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mezglainā gaurenīte · Redzēt vairāk »

Milzu auzene

Milzu auzene ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Milzu auzene · Redzēt vairāk »

Moringas

Moringas (Moringa) ir vienīgā ģints monotipiskajā moringu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Moringas · Redzēt vairāk »

Mušu ofrīda

Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mušu ofrīda · Redzēt vairāk »

Muflons

Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Muflons · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Lakstaugs un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Mustangs

Mustangs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Mustangs · Redzēt vairāk »

Nacionālais botāniskais dārzs

Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nacionālais botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nakteņu dzimta · Redzēt vairāk »

Nakts plaukšķene

Nakts plaukšķene ir augs neļķu dzimtā, kas ir sastopama Eiropā, tostarp reti gandrīz visā Latvijas teritorijā, neiekļaujot ziemeļu daļu, pārsvarā Zemgalē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nakts plaukšķene · Redzēt vairāk »

Naktssveču dzimta

Naktssveču dzimta (Onagraceae) ir malvu rindas dzimta, kurā ir klasificētas aptuveni 650 lakstaugu, krūmu un koku sugas aptuveni 18—23 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Naktssveču dzimta · Redzēt vairāk »

Nātru dzimta

Nātru dzimta ir augu dzimta rožu rindā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nātru dzimta · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Neaizmirstules

Neaizmirstules (Myosotis) ir skarblapju dzimtas ģints, kurām lielāka sugu daudzveidība ir sastopama Eirāzijā un Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Neaizmirstules · Redzēt vairāk »

Neauglīgā jumtauza

Neauglīgā jumtauza ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Neauglīgā jumtauza · Redzēt vairāk »

Neīstā madara

Neīstā madara (Galium spurium) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī, kurai ir izdalītas vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Neīstā madara · Redzēt vairāk »

Neļķu aira

Neļķu aira ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Neļķu aira · Redzēt vairāk »

Neļķu dzimta

Neļķu dzimta ir neļķu rindas dzimta, kurā ir klasificētas 81 ģints un aptuveni 2625 sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Neļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Nezāles

Rudzupuķe Parastais kokalis Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviešas apstādītajās platībās.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nezāles · Redzēt vairāk »

Niedru auzene

Niedru auzene ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kuras ietvaros nodala vismaz 3 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Niedru auzene · Redzēt vairāk »

Niedru ciesa

Niedru ciesa ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Niedru ciesa · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Nokarenā plaukšķene

Nokarenā plaukšķene ir Eiropā plaši izplatīta, mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.

Jaunums!!: Lakstaugs un Nokarenā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Odu gimnadēnija

Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Odu gimnadēnija · Redzēt vairāk »

Okapi

Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).

Jaunums!!: Lakstaugs un Okapi · Redzēt vairāk »

Otruba grīslis

Otruba grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Otruba grīslis · Redzēt vairāk »

Ovālā divlape

Ovālā divlape (Listera ovata (L.) R.Br.) ir Latvijā diezgan bieži sastopama orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ovālā divlape · Redzēt vairāk »

Pagarinātais grīslis

Pagarinātais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pagarinātais grīslis · Redzēt vairāk »

Pagarinātā madara

Pagarinātā madara (Galium elongatum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pagarinātā madara · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Paipala · Redzēt vairāk »

Palavanas smirdīgais āpsis

Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Pallasa ķauķis

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pallasa ķauķis · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Palu grīslis

Palu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Palu grīslis · Redzēt vairāk »

Pamežs

Čužu purvā Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pamežs · Redzēt vairāk »

Papaju dzimta

Papaju dzimta (Caricaceae) ir krustziežu rindas dzimta, kas galvenokārt sastopama Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Papaju dzimta · Redzēt vairāk »

Paparžaugi

Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Paparžaugi · Redzēt vairāk »

Parastais anīss

Parastais anīss ir 30—80 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais anīss · Redzēt vairāk »

Parastais ķirbis

Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais ķirbis · Redzēt vairāk »

Parastais žeņšeņs

Parastais žeņšeņs ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dzimtas žeņšeņu ģints lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais žeņšeņs · Redzēt vairāk »

Parastais baltmeldrs

Parastais baltmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais baltmeldrs · Redzēt vairāk »

Parastais biškrēsliņš

Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais biškrēsliņš · Redzēt vairāk »

Parastais cigoriņš

Parastais cigoriņš (Cichorium intybus) ir daudzgadīgs, 15 - 150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais cigoriņš · Redzēt vairāk »

Parastais deviņvīruspēks

Parastais deviņvīruspēks ir līdz 200 cm augsts, divgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais deviņvīruspēks · Redzēt vairāk »

Parastais fenhelis

Parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) ir 90—200 cm augsts divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais fenhelis · Redzēt vairāk »

Parastais miežabrālis

Parastais miežabrālis - daudzgadīgs 50 - 200 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais miežabrālis · Redzēt vairāk »

Parastais vizulis

Parastais vizulis (Briza media) ir daudzgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastais vizulis · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā bekmanija

Parastā bekmanija ir augu suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā, kā arī Rietumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā bekmanija · Redzēt vairāk »

Parastā ciņusmilga

Parastā ciņusmilga ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā ciņusmilga · Redzēt vairāk »

Parastā gaiļsāre

Parastā gaiļsāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas plaši sastopama abu pusložu mērenajā un tropu klimata joslā, tomēr plašāk ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā gaiļsāre · Redzēt vairāk »

Parastā kamolzāle

Parastā kamolzāle ir daudzgadīgs 60—120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā kamolzāle · Redzēt vairāk »

Parastā krustaine

Parastā krustaine (Senecio vulgaris), sinonīms Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea) ir viengadīgs, bet konkrētos apstākļos var būt arī daudzgadīgs 10-30 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kurš sastopams Eiropā, tostarp visur Latvijā, un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā krustaine · Redzēt vairāk »

Parastā ligzdene

Parastā ligzdene ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā ligzdene · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā niedre

Parastā niedre (Phragmites australis) ir segsēkļu grupas, graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā niedre · Redzēt vairāk »

Parastā pīpene

Parastā pīpene (Leucanthemum vulgare), arī margrietiņa, ir daudzgadīgs, vidēja lieluma kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā pīpene · Redzēt vairāk »

Parastā plaukšķene

Parastā plaukšķene ir augs neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Parastā prīmula

Parastā prīmula (Primula vulgaris) ir prīmulu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā prīmula · Redzēt vairāk »

Parastā raudene

Parastā raudene (Origanum vulgare), dažkārt arī saukta par oregano, ir lūpziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā raudene · Redzēt vairāk »

Parastā rudzusmilga

Parastā rudzusmilga ir viengadīgs 30 — 100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā rudzusmilga · Redzēt vairāk »

Parastā sekstaine

Parastā sekstaine - daudzgadīgs 20 - 60 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā sekstaine · Redzēt vairāk »

Parastā smaržzāle

Parastā smaržzāle ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Vidusāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā smaržzāle · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Parastā vīgrieze

Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir bieži sastopams, rožu dzimtas ārstniecības augs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā vīgrieze · Redzēt vairāk »

Parastā vīrcele

Parastā vīrcele ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā vīrcele · Redzēt vairāk »

Parastā virza

Parastā virza ir viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 20 - 80 cm augsts Neļķu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Parastā virza · Redzēt vairāk »

Pasāres

Pasāre ir graudzāļu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pasāres · Redzēt vairāk »

Pastinaks

Pļavas pastinaks jeb pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pastinaks · Redzēt vairāk »

Pavasara gaurs

Pavasara gaurs ir neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eiropas rietumu, ziemeļrietumu un vidus daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavasara gaurs · Redzēt vairāk »

Pavasara grīslis

Pavasara grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavasara grīslis · Redzēt vairāk »

Pavasara krustaine

Pavasara kurstaine ir kurvjziežu dzimtas šaura areāla austrumu un centrālās Eiropas suga, kuras areāla ziemeļaustrumu robeža sniedzas pāri Latvijai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavasara krustaine · Redzēt vairāk »

Pavasara mazpurenīte

Pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavasara mazpurenīte · Redzēt vairāk »

Pavasara veronika

Pavasara veronika (Veronica verna) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavasara veronika · Redzēt vairāk »

Pavedienu veronika

Pavedienu veronika (Veronica filiformis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pavedienu veronika · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pāvs

Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pāvs · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pūkainais grīslis

Pūkainais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūkainais grīslis · Redzēt vairāk »

Pūkainā asinszāle

Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūkainā asinszāle · Redzēt vairāk »

Pūkainā pļavauzīte

Pūkainā pļavauzīte ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Eirāzijā, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūkainā pļavauzīte · Redzēt vairāk »

Pūkainā zemzālīte

Pūkainā zemzālīte ir doņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūkainā zemzālīte · Redzēt vairāk »

Pūkaugļu grīslis

Pūkaugļu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūkaugļu grīslis · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pīle · Redzēt vairāk »

Pūslīšu grīslis

Pūslīšu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pūslīšu grīslis · Redzēt vairāk »

Pļava

Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļava · Redzēt vairāk »

Pļavas auzene

Pļavas auzene ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas auzene · Redzēt vairāk »

Pļavas āboliņš

Pļavas āboliņš - divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu sakņu sistēmu, uz kuras attīstās gumiņbaktērijas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas āboliņš · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavas ķimene

Pļavas ķimene jeb parastā ķimene ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas ķimene · Redzēt vairāk »

Pļavas dedestiņa

Pļavas dedestiņa jeb virklītes ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas dedestiņa · Redzēt vairāk »

Pļavas dzelzene

Pļavas dzelzene (Centaurea jacea) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas dzelzene · Redzēt vairāk »

Pļavas gandrene

Pļavas gandrene jeb pļavas ģerānija ir daudzgadīgs 20—70 cm augsts gandreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas gandrene · Redzēt vairāk »

Pļavas lapsaste

Pļavas lapsaste ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas lapsaste · Redzēt vairāk »

Pļavas skābene

Pļavas skābene ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts sūreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pļavas skābene · Redzēt vairāk »

Pēdveida grīslis

Pēdveida grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pēdveida grīslis · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Pelašķis

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pelašķis · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Peldošā ūdenszāle

Peldošā ūdenszāle ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, kur grupas vai blīvas audzes aug grāvjos, ūdenstilpju piekrastēs, peļķveida padziļinājumos pļavās un mežos, arī purvu apmalēs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Peldošā ūdenszāle · Redzēt vairāk »

Pergrubis

Pergrubis (jaunprūšu: *Pergrubbis) prūšu mitoloģijā ir pavasara, auglības un augu dievs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pergrubis · Redzēt vairāk »

Piešspārnu zoss

Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Lakstaugs un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »

Piramidālā skābene

Piramidālā skābene ir skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Piramidālā skābene · Redzēt vairāk »

Pireneju ģemze

Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 3 pasugas un kurām savstarpēji ir izolēta izplatība.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pireneju ģemze · Redzēt vairāk »

Pirkstainais grīslis

Pirkstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pirkstainais grīslis · Redzēt vairāk »

Plakanā blizme

Plakanā blizme ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plakanā blizme · Redzēt vairāk »

Plakanā glīvene

Plakanā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plakanā glīvene · Redzēt vairāk »

Plankumainā dzegužpirkstīte

Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata (L.) Soó, agrāk Orchis maculata) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plankumainā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Platknābis · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Platlapu cinna

Platlapu cinna ir graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu ziemeļaustrumu Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Platlapu cinna · Redzēt vairāk »

Platlapu dzeguzene

Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Platlapu dzeguzene · Redzēt vairāk »

Platlapu spilve

Platlapu spilve ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Platlapu spilve · Redzēt vairāk »

Platlapu vilkvālīte

Platlapu vilkvālīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga ar kosmopolītisku izplatību.

Jaunums!!: Lakstaugs un Platlapu vilkvālīte · Redzēt vairāk »

Plūksnainais epipremns

Plūksnainais epipremns ir augu suga kallu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plūksnainais epipremns · Redzēt vairāk »

Plūksnainā īskāje

Plūksnainā īskāje ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plūksnainā īskāje · Redzēt vairāk »

Plūksnainā kalanhoja

Plūksnainā kalanhoja ir 60 - 120 cm augsts, daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Plūksnainā kalanhoja · Redzēt vairāk »

Pleznveida grīslis

Pleznveida grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pleznveida grīslis · Redzēt vairāk »

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Lakstaugs un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Prosopanche

Prosopanche ir neliela parazītaugu ģints, kas pārstāv aristolohiju dzimtu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Prosopanche · Redzēt vairāk »

Puķu tabaka

Puķu tabaka (Nicotiana alata) ir viengadīgs, 60 — 150 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Puķu tabaka · Redzēt vairāk »

Pumpursmilgas

Pumpursmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā klasificētas aptuveni 90 daudzgadīgu lakstaugu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pumpursmilgas · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Purva atālene

Purva atālene (Parnassia palustris) ir daudzgadīgs 10—40 cm augsts atāleņu dzimtas lakstaugs ar vienu vai nedaudziem stumbriem, īsu sakneni un bārkšsaknēm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva atālene · Redzēt vairāk »

Purva dzeguzene

Purva dzeguzene ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva dzeguzene · Redzēt vairāk »

Purva krustaine

Purva krustaine (Senecio congestus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva krustaine · Redzēt vairāk »

Purva madara

Purva madara (Galium palustre) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva madara · Redzēt vairāk »

Purva pameldrs

Purva pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva pameldrs · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva skalbe

Purva skalbe (Iris pseudacorus) ir dekoratīvs augs skalbju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva skalbe · Redzēt vairāk »

Purva skābene

Purva skābene ir skābeņu suga, kura ir sastopama Eiropas rietumu (neiekļaujot Pireneju pussalu), centrālajā un dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva skābene · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purvāja ciesa

Purvāja ciesa ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, galvenokārt Eiropas ziemeļu, centrālajā un austrumu daļā, kā arī Rietumsibīrijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purvāja ciesa · Redzēt vairāk »

Purvāju vienlape

Purvāju vienlape (Malaxis monophyllos (L.) Sw.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Purvāju vienlape · Redzēt vairāk »

Raibeņu dzimta

Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).

Jaunums!!: Lakstaugs un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Rasaskrēsliņi

Rasaskrēsliņi (Alchemilla) ir daudzgadīgs rožu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lielākoties izmanto ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rasaskrēsliņi · Redzēt vairāk »

Raseņu dzimta

Raseņu dzimta ir augu dzimta neļķu rindā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Raseņu dzimta · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Raunda · Redzēt vairāk »

Raupjā auzene

Raupjā auzene ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Raupjā auzene · Redzēt vairāk »

Rūgtā drudzenīte

Rūgtā drudzenīte ir mainīga paskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurai nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rūgtā drudzenīte · Redzēt vairāk »

Rūsganā blizme

Rūsganā blizme ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rūsganā blizme · Redzēt vairāk »

Rūsganā melncere

Rūsganā melncere ir grīšļu dzimtas suga, kas savvaļā ir sastopama Eiropā, tostarp retāk Latvijā — pārsvarā valsts rietumdaļā, kur vietām sastopama diezgan bieži.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rūsganā melncere · Redzēt vairāk »

Reihenbaha grīslis

Reihenbaha grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Reihenbaha grīslis · Redzēt vairāk »

Rezēdu dzimta

Rezēdu dzimta (Resedaceae) ir dzimta krustziežu rindā, kas galvenokārt sastopama Vidusjūras reģionā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rezēdu dzimta · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Rožainais pagaurs

Rožainais pagaurs ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropas vidusdaļā un Vidusjūras reģionā, taču mūsdienās ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rožainais pagaurs · Redzēt vairāk »

Rožu dzimta

Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rožu dzimta · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rubija

Rubija (Rubia tinctorum) ir daudzgadīgs rubiju dzimtas lakstaugs ar četršķautnainu, pacilu stumbru, kas augšdaļā zarojas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rubija · Redzēt vairāk »

Rubiju dzimta

Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rubiju dzimta · Redzēt vairāk »

Rubiju madara

Rubiju madara (Galium rubioides) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rubiju madara · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudzi

Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rudzi · Redzēt vairāk »

Rudzu lāčauza

Rudzu lāčauza ir graudzāļu dzimtas lāčauzu ģints suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rudzu lāčauza · Redzēt vairāk »

Rudzupuķe

Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Rudzupuķe · Redzēt vairāk »

Sahalīnas dižsūrene

Sahalīnas dižsūrene ir liels, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sahalīnas dižsūrene · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Lakstaugs un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Sakņojošais meldrs

Sakņojošais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sakņojošais meldrs · Redzēt vairāk »

Salāti (ģints)

Salāti ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Salāti (ģints) · Redzēt vairāk »

Salvijas

Salvijas (Salvia) ir lūpziežu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Salvijas · Redzēt vairāk »

Sansevjēras

Sansevjēras (Sansevieria) ir agrāk atzīta bezstumbra mūžzaļo daudzgadīgo lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Āfrika, jo īpaši Madagaskara, un Dienvidāzija, bet tagad, pamatojoties uz molekulāri filoģenētiskiem pētījumiem, ir iekļauta Dracaena ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sansevjēras · Redzēt vairāk »

Sarenes

Sarenes ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā klasificētas vairāk nekā 100 lakstaugu sugas ar teju kosmopolītisku izplatības areālu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarenes · Redzēt vairāk »

Sareptas sinepe

Sareptas sinepe, arī zilganā sinepe, (Brassica juncea) ir līdz 150 cm augsts, viengadīgs krustziežu jeb kāpostu dzimtas lakstaugs ar zaraini stāvu stumbru.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sareptas sinepe · Redzēt vairāk »

Sarkanā auzene

Sarkanā auzene ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā auzene · Redzēt vairāk »

Sarkanā cefalantēra

Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra (L.) Rich) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā cefalantēra · Redzēt vairāk »

Sarkanā guntiņa

Sarkanā guntiņa ir augu suga neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā guntiņa · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā uzpirkstīte

Sarkanā uzpirkstīte ir augu suga ceļteku dzimtā (senāk — cūknātru dzimtā).

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanā uzpirkstīte · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sarkanrīkles čipste · Redzēt vairāk »

Saru meldrs

Saru meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Saru meldrs · Redzēt vairāk »

Satuvinātais grīslis

Satuvinātais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Satuvinātais grīslis · Redzēt vairāk »

Saulgrieze

Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Saulgrieze · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Sālsvirzas

Sālsvirzas ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides).

Jaunums!!: Lakstaugs un Sālsvirzas · Redzēt vairāk »

Sāres

Sāres ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 450 sugas, kuras savvaļā ir sastopamas visos pasaules tropu reģionos, un dažas sugas ir izplatītas ziemeļu mērenajā joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sāres · Redzēt vairāk »

Sāres grīslis

Sāres grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sāres grīslis · Redzēt vairāk »

Sārtā bezlape

Sārtā bezlape ir daudzgadīgs Brūnkāšu dzimtas pusparazītisks lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sārtā bezlape · Redzēt vairāk »

Sīgu dzimta

Sīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Sīkais pameldrs

Sīkais pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sīkais pameldrs · Redzēt vairāk »

Sīkaugļu ežgalvīte

Sīkaugļu ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas suga, kuru vairums autoru uzskata par lielās ežgalvītes (Sparganium erectum) pasugu — Sparganium erectum ssp.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sīkaugļu ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Sīkziedu žibulītis

Sīkziedu žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sīkziedu žibulītis · Redzēt vairāk »

Sūreņu dzimta

Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sūreņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sūrenes

Sūrenes ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ir iekļautas aptuveni 130 lakstaugu sugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sūrenes · Redzēt vairāk »

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sējas zoss · Redzēt vairāk »

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.

Jaunums!!: Lakstaugs un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sermulis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas stirna

Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »

Sienāži

Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sienāži · Redzēt vairāk »

Siens

Rulonos sapresēts siens Siena talka 1903. gadā Siens ir rupja lopbarība, ko veido nopļauti, pēc tam izžāvēti zālaugu stublāji.

Jaunums!!: Lakstaugs un Siens · Redzēt vairāk »

Sils

Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sils · Redzēt vairāk »

Sirds mātere

Sirds mātere (Leonurus cardiaca) ir lūpziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sirds mātere · Redzēt vairāk »

Sirdsveida divlape

Sirdsveida divlape (Listera cordata (L.) R.Br.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sirdsveida divlape · Redzēt vairāk »

Sirmā veronika

Sirmā veronika (Veronica incana) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sirmā veronika · Redzēt vairāk »

Skaistais augstiņš

Skaistais augstiņš (Centaurium pulchellum) ir augu suga genciānu dzimtas augstiņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skaistais augstiņš · Redzēt vairāk »

Skaistā hoija

Skaistā hoija (Hoya bella), sarunvalodā saukta arī par mazo vaskapuķi, ir epifītiska augu suga hoiju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skaistā hoija · Redzēt vairāk »

Skandināvijas grīslis

Skandināvijas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skandināvijas grīslis · Redzēt vairāk »

Skarainais grīslis

Skarainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skarainais grīslis · Redzēt vairāk »

Skarainā ģipsene

Skarainā ģipsene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču kultivēšanas dēļ ir plaši izplatījusies arī citur.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skarainā ģipsene · Redzēt vairāk »

Skarenes

Skarenes ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas apmēram 570 lakstaugu sugas, kuras savvaļā ir sastopamas abu pusložu mērenajā joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skarenes · Redzēt vairāk »

Skarziedes

Skarziedes ir monotipiska augu ģints kurvjziežu dzimtā, kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — smaillapu skarziede (sinonīms Iva xanthiifolia).

Jaunums!!: Lakstaugs un Skarziedes · Redzēt vairāk »

Skaujošā glīvene

Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skaujošā glīvene · Redzēt vairāk »

Skābeņlapu sūrene

Skābeņlapu sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skābeņlapu sūrene · Redzēt vairāk »

Skābenes

Skābenes ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ietilpst apmēram 200 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skābenes · Redzēt vairāk »

Skrajā dzelzene

Skrajā dzelzene (Centaurea diffusa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skrajā dzelzene · Redzēt vairāk »

Skrajā veronika

Skrajā veronika (Veronica prostrata) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skrajā veronika · Redzēt vairāk »

Skropstainā krustmadara

Skropstainā krustmadara (Cruciata laevipes) ir augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Skropstainā krustmadara · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Lakstaugs un Skunksi · Redzēt vairāk »

Slaidais grīslis

Slaidais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Slaidais grīslis · Redzēt vairāk »

Slaidā spilve

Slaidā spilve ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Slaidā spilve · Redzēt vairāk »

Slaidkāji

Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Slaidkāji · Redzēt vairāk »

Smaillapu glīvene

Smaillapu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smaillapu glīvene · Redzēt vairāk »

Smalklapu auzene

Smalklapu auzene ir graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smalklapu auzene · Redzēt vairāk »

Smalklapu vīķis

Smalklapu vīķis (Vicia tenuifolia) ir augu suga vīķu ģintī, kas savvaļā ir sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijas dienvidaustrumu un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smalklapu vīķis · Redzēt vairāk »

Smaržīgā madara

Smaržīgā madara (Galium odoratum), agrāk smaržīgais miešķis (Asperula odorata), ir madaru ģints lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smaržīgā madara · Redzēt vairāk »

Smaržīgā mārsmilga

Smaržīgā mārsmilga ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smaržīgā mārsmilga · Redzēt vairāk »

Smaržīgā naktsvijole

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia (L.) Rich.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smaržīgā naktsvijole · Redzēt vairāk »

Smaržīgā zemene

Smaržīgā zemene (Fragaria moschata) ir daudzgadīgs, neliels (garumā 15-35 cm) rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smaržīgā zemene · Redzēt vairāk »

Smiltāja grīslis

Smiltāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smiltāja grīslis · Redzēt vairāk »

Smiltāja kāpuniedre

Smiltāja kāpuniedre ir suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smiltāja kāpuniedre · Redzēt vairāk »

Smiltāja neļķe

Smiltāja neļķe ir augu suga neļķu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smiltāja neļķe · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »

Smiltāju kāpukviesis

Smiltāju kāpukviesis - daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smiltāju kāpukviesis · Redzēt vairāk »

Smilts pelašķis

Smilts pelašķis (Achillea micrantha) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama Dienvidaustrumu Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Smilts pelašķis · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sniedze · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Somijas skābene

Somijas skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Somijas skābene · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spārnainā cūknātre

Spārnainā cūknātre (Scrophularia umbrosa) ir augu suga cūknātru dzimtas cūknātru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Spārnainā cūknātre · Redzēt vairāk »

Spināti

Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas lapu dārzeņi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Spināti · Redzēt vairāk »

Spožā glīvene

Spožā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Spožā glīvene · Redzēt vairāk »

Sporaugi

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Sporaugi · Redzēt vairāk »

Spradzene

Spradzene (Fragaria viridis) ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Spradzene · Redzēt vairāk »

Staipekņi

Staipekņu klases augi, staipekņi,() ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Staipekņi · Redzēt vairāk »

Staipekņu ģints

Staipekņu ģints ir viena no staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģintīm, kurā ir 54 sugas un 4 hibrīdi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Staipekņu ģints · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Starainā dzelzene

Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Starainā dzelzene · Redzēt vairāk »

Stāvlapu dzegužpirkstīte

Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata (L.) Soó, agrāk Orchis incarnta) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stāvlapu dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Stūrainais bruņurupucis

Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stepe · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Stirna · Redzēt vairāk »

Stirnas

Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).

Jaunums!!: Lakstaugs un Stirnas · Redzēt vairāk »

Struplapu glīvene

Struplapu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Struplapu glīvene · Redzēt vairāk »

Struplapu skābene

Struplapu skābene ir ļoti mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Struplapu skābene · Redzēt vairāk »

Strutenes

Strutenes ir neliela augu ģints magoņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Strutenes · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Suņu ciņuvārpata

Suņu ciņuvārpata ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Centrālāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Suņu ciņuvārpata · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Lakstaugs un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Svītrainā ūdenszāle

Svītrainā ūdenszāle ir graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Ziemeļamerikas subarktiskajā joslā, kā arī Eiropas ziemeļdaļā, kur tā iespējams ir adventīva (ievazāta) suga vai relikts vietējais augs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Svītrainā ūdenszāle · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Lakstaugs un Taira · Redzēt vairāk »

Takins

Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).

Jaunums!!: Lakstaugs un Takins · Redzēt vairāk »

Tartaka dzirnavezers

Tartaka dzirnavezers (saukts arī Tartakas un Tartaku dzirnavezers) ir ūdenskrātuve Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā blakus Tartaka ciemam.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tartaka dzirnavezers · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Tatārijas griķis

Tatārijas griķis ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tatārijas griķis · Redzēt vairāk »

Tatārijas salāts

Tatārijas salāts ir augu suga kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tatārijas salāts · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Lakstaugs un Taurgovs · Redzēt vairāk »

Tauriņziežu dzimta

Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tauriņziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Taurs · Redzēt vairāk »

Tūbainais grīslis

Tūbainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā — no Centrālās Eiropas līdz Mongolijai.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tūbainais grīslis · Redzēt vairāk »

Tīruma šerardija

Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tīruma šerardija · Redzēt vairāk »

Tīruma ģipsene

Tīruma ģipsene (sinonīms Psammophiliella muralis) ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā, taču saimnieciskās darbības dēļ plaši izplatījusies ārpus pamatareāla.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tīruma ģipsene · Redzēt vairāk »

Tīruma pērkone

Tīruma pērkone (Raphanus raphanistrum) ir krustziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tīruma pērkone · Redzēt vairāk »

Tīruma veronika

Tīruma veronika (Veronica arvensis) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga, kuras sākotnējais izplatības areāls bija Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā, taču mūsdienās kā nezāle ir plaši ieviesusies visā pasaulē.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tīruma veronika · Redzēt vairāk »

Tīrumu lāčauza

Tīrumu lāčauza - viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 80 - 100 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tīrumu lāčauza · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Lakstaugs un Termīti · Redzēt vairāk »

Tievsakņu grīslis

Tievsakņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tievsakņu grīslis · Redzēt vairāk »

Tomsona gazele

Tomsona gazele jeb Tomsona gacele (Eudorcas thomsonii) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, ko uzskata par vienu no skaistākajām un veiklākajām antilopēm.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tomsona gazele · Redzēt vairāk »

Tragantzirņi

Tragantzirņi ir ģints tauriņziežu dzimtā, kurā ir klasificēts vairāk nekā 3000 lakstaugu un krūmāju sugu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tragantzirņi · Redzēt vairāk »

Traunsteinera dzegužpirkstīte

Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri (Saut.) Soó) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Traunsteinera dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Trīsdaivu ambrozija

Trīsdaivu ambrozija (Ambrosia trifida) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trīsdaivu ambrozija · Redzēt vairāk »

Trīseņu lāčauza

Trīseņu lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Āzijas dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trīseņu lāčauza · Redzēt vairāk »

Trejdaļu madara

Trejdaļu madara (Galium trifidum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trejdaļu madara · Redzēt vairāk »

Trejdaivu koraļļsakne

Trejdaivu koraļļsakne (Châtel.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trejdaivu koraļļsakne · Redzēt vairāk »

Trejdaivu sunītis

Trejdaivu sunītis (Bidens tripartita) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trejdaivu sunītis · Redzēt vairāk »

Trejziedu madara

Trejziedu madara (Galium triflorum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Trejziedu madara · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Trusis · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tuksneša zebra

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »

Tuksnešu pele

Tuksnešu pele (Pseudomys desertor) ir grauzēju suga, kas dzīvo tikai Austrālijas tuksnesī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tuksnešu pele · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšsarkanā dzeguzene

Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens (Hoffm. ex Bernh.) Besser) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tumšsarkanā dzeguzene · Redzēt vairāk »

Tumšzilā drudzene

Tumšzilā drudzene ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tumšzilā drudzene · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tundra · Redzēt vairāk »

Tundras sējas zoss

Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Lakstaugs un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »

Ungārijas vīķis

Ungārijas vīķis (Vicia pannonica) ir augu suga vīķu ģintī, kas savvaļā ir sastpoma Viduseiropas un Vidusjūras piekrastes austrumu daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ungārijas vīķis · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Upes krustaine

Upes krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Upes krustaine · Redzēt vairāk »

Upmalas madara

Upmalas madara (Galium rivale) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Upmalas madara · Redzēt vairāk »

Upmalas veronika

Upmalas veronika (Veronica anagallis-aquatica) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Upmalas veronika · Redzēt vairāk »

Uzpūstais grīslis

Uzpūstais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Uzpūstais grīslis · Redzēt vairāk »

Vairogu veronika

Vairogu veronika (Veronica scutellata) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vairogu veronika · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vakārijas

Vakārijas ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — Spānijas vakārija (Vaccaria hispanica).

Jaunums!!: Lakstaugs un Vakārijas · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Lakstaugs un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vara grīslis

Vara grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vara grīslis · Redzēt vairāk »

Vasaras jānītis

Vasaras jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vasaras jānītis · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārpainais grīslis

Vārpainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vārpainais grīslis · Redzēt vairāk »

Vārpu veronika

Vārpu veronika (Veronica spicata) ir mainīga izskata ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vārpu veronika · Redzēt vairāk »

Vīnkalnu sīpols

Vīnkalnu sīpols ir amariļļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vīnkalnu sīpols · Redzēt vairāk »

Vīru dzegužpuķe

Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula L.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vīru dzegužpuķe · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vītollapu skābene

Vītollapu skābene ir skābeņu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču mūsdienās augs ir ievazāts arī Eiropā, tostarp Latvijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vītollapu skābene · Redzēt vairāk »

Vēja auza

Vēja auza ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vēja auza · Redzēt vairāk »

Vērmeļlapu ambrozija

Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vērmeļlapu ambrozija · Redzēt vairāk »

Vērmele

Vērmele, arī pelene (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vērmele · Redzēt vairāk »

Velna auza

Velna auza ir graudzāļu dzimtas suga ar neskaidru izcelsmi, kura, iespējams, ir radusies Vidusjūras reģionā, vēlāk kultivēšanas un tīrumu ierīkošanas dēļ plaši ieviesusies kultūrainavā Eiropā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Velna auza · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Lakstaugs un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vienplēksnes pameldrs

Vienplēksnes pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vienplēksnes pameldrs · Redzēt vairāk »

Vijolīšu dzimta

Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Vijolītes

Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vijolītes · Redzēt vairāk »

Vilkakūlas

Vilkakūlas ir monotipiska graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst tikai viena suga — stāvā vilkakūla.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vilkakūlas · Redzēt vairāk »

Vilkvālīšu dzimta

Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vilkvālīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Villainā meduszāle

Villainā meduszāle ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Villainā meduszāle · Redzēt vairāk »

Viltuspalmu dzimta

Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) ir viena no pandānu rindas dzimtām, kurā apvienotas apmēram 230 daudzgadīgu lakstaugu sugas, kas iedalītas 12 ģintīs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Viltuspalmu dzimta · Redzēt vairāk »

Viršu rinda

Viršu rinda (Ericales) ir divdīgļapju rinda, kas pieder asterveidīgo kladai (Asteridae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Viršu rinda · Redzēt vairāk »

Virsāja grīslis

Virsāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Virsāja grīslis · Redzēt vairāk »

Visgarā glīvene

Visgarā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Visgarā glīvene · Redzēt vairāk »

Vizuļu grīslis

Smiltāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vizuļu grīslis · Redzēt vairāk »

Volgas plaukšķene

Volgas plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Volgas plaukšķene · Redzēt vairāk »

Vombati

Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus.

Jaunums!!: Lakstaugs un Vombati · Redzēt vairāk »

Zaķskābeņu dzimta

Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae) ir dzimta zaķskābeņu rindā, kas ir sastopama tropu, subtropu un mērenajā joslā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaķskābeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaķu grīslis

Zaķu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaķu grīslis · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā dobziede

Zaļā dobziede (Coeloglossum viride (L.) Hartm., sin. Platanthera viridis (L.) Lindl., Dactylorhiza viridis (L.) R.M. Bateman, Pridgeon & M.W. Chase) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaļā dobziede · Redzēt vairāk »

Zaļziedu naktsvijole

Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaļziedu naktsvijole · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zalkšu dzegužpuķe

Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio L., vai Anacamptis morio (L.) R.M.Bateman, Pridgeon & M.W.Chase) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zalkšu dzegužpuķe · Redzēt vairāk »

Zalkšu sūrene

Zalkšu sūrene ir 30—70 cm augsts daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveidā izlocītu, resnu sakneni.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zalkšu sūrene · Redzēt vairāk »

Zarainā zaķauza

Zarainā zaķauza ir suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas rietumu un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zarainā zaķauza · Redzēt vairāk »

Zālainā glīvene

Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zālainā glīvene · Redzēt vairāk »

Zāle

Zāle var būt.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zāle · Redzēt vairāk »

Zāliens

Zāliens Zāliens, zālājs jeb mauriņš ir zemes platība, kur dekoratīvos nolūkos ir iesēti zālaugi.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zāliens · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zelta epipremns

Zelta epipremns ir augu suga kallu dzimtā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zelta epipremns · Redzēt vairāk »

Zeltainais šakālis

Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »

Zeltainīšu dzimta

Zeltainīšu dzimta jeb zilenīšu dzimta (Lycaenidae) ir otra lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno 30% no visām zināmajām tauriņu sugām.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zeltainīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zemais grīslis

Zemais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zemais grīslis · Redzēt vairāk »

Zemienes grīslis

Zemienes grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zemienes grīslis · Redzēt vairāk »

Zemsedze

Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zemsedze · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemas svertija

Ziemas svertija ir mainīga paskata augu suga genciānu dzimtas svertiju ģintī, kurai nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemas svertija · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu madara

Ziemeļu madara (Galium boreale) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļu madara · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilā kāpnīte

Zilā kāpnīte ir līdz 120 cm augsts, daudzgadīgs kāpnīšu dzimtas lakstaugs ar resniem, horizontāliem sakneņiem, no kuriem atiet daudz gaišu bārkstveida sakņu.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zilā kāpnīte · Redzēt vairāk »

Zilganais grīslis

Zilganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zilganais grīslis · Redzēt vairāk »

Zilganais meldrs

Zilganais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zilganais meldrs · Redzēt vairāk »

Ziloņi

Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.

Jaunums!!: Lakstaugs un Ziloņi · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zirņi

Zirņi (Pisum) ir tauriņziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zirņi · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zirgu dzimta

Zirgu dzimta (Equidae) ir nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzimta, kas apvieno mūsdienu zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Zobu ammi

Zobu ammi, arī burkāna visnaga ir līdz 1 m augsts, viengadīgs vai divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zobu ammi · Redzēt vairāk »

Zosveidīgie

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »

Zvīņaugļu grīslis

Zvīņaugļu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Lakstaugs un Zvīņaugļu grīslis · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Lakstaugs un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Lakstaugi, Zālaugi, Zālaugs.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā