Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Landtāgs

Indekss Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

38 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Antons Drekslers, Auces vēsture, Austrijas administratīvais iedalījums, Austrijas federālās zemes, Šverīne, Baltijas pārkrievošana, Dobeles vēsture, Elzasa-Lotringa, Gideons Heinrihs fon Zass, Gregors Štrasers, Heinrihs Libke, Hennings Šarpenbergs, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas guberņa, Jēkabs Ketlers, Kārlis fon Plēve, Klaipēda, Lajošs Košuts, Latviešu valoda, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lihtenšteina, Livonijas karš, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Rīgas arhibīskapija, Svētā Romas impērija, Tšebjatova, Valmieras vēsture, Vācija, Vidzemes guberņa, Zviedru Pomerānija, 1601. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Landtāgs un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Antons Drekslers

Antons Drekslers (—) Vācu strādnieku partijas (vēlākā NSDAP) dibinātājs.

Jaunums!!: Landtāgs un Antons Drekslers · Redzēt vairāk »

Auces vēsture

Auces tirgus laukums (pirms 1940). Auces kopskats (ap 1934). Auces vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Landtāgs un Auces vēsture · Redzēt vairāk »

Austrijas administratīvais iedalījums

Austrijas novietojums Austrijas administratīvo iedalījumu veido 9 federālās zemes (Land / Bundesland).

Jaunums!!: Landtāgs un Austrijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Austrijas federālās zemes

Federālās zemes (arī Bundesländer) ir Austrijas pirmā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Landtāgs un Austrijas federālās zemes · Redzēt vairāk »

Šverīne

Šverīne jeb Šverīna ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs.

Jaunums!!: Landtāgs un Šverīne · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Landtāgs un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Landtāgs un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »

Elzasa-Lotringa

Elzasa-Lotringa bija Vācijas impērijas apgabals, kuru tā ieguva 1871.

Jaunums!!: Landtāgs un Elzasa-Lotringa · Redzēt vairāk »

Gideons Heinrihs fon Zass

Gideons Heinrihs fon Zass (dzimis, miris Lutriņos) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775.

Jaunums!!: Landtāgs un Gideons Heinrihs fon Zass · Redzēt vairāk »

Gregors Štrasers

Gregors Štrasers (—) bija viens no vadošajiem NSDAP biedriem Veimāras Republikas laikā.

Jaunums!!: Landtāgs un Gregors Štrasers · Redzēt vairāk »

Heinrihs Libke

Kārlis Heinrihs Libke (dzimis, miris) bija Vācijas politiķis, otrais pēckara Vācijas prezidents no 1959.

Jaunums!!: Landtāgs un Heinrihs Libke · Redzēt vairāk »

Hennings Šarpenbergs

Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.

Jaunums!!: Landtāgs un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Landtāgs un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Landtāgs un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Landtāgs un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Plēve

Kārlis fon Plēve uniformā. Majors Kārlis fon Plēve kara veterānu savienības (''Kyffhäuserbund'') parādē Širvintā Austrumprūsijā (pirms 1930). Kārlis Gustavs fon Plēve (1877—1958) bija Austrumprūsijas muižnieks, virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Landtāgs un Kārlis fon Plēve · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Landtāgs un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Lajošs Košuts

Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Landtāgs un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Landtāgs un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Landtāgs un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Landtāgs un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lihtenšteina

Lihtenšteinas Firstiste ir pundurvalsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Landtāgs un Lihtenšteina · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Landtāgs un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Jaunums!!: Landtāgs un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Landtāgs un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Landtāgs un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Landtāgs un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Landtāgs un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Landtāgs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tšebjatova

Tšebjatova ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Ščecinas pie Regas upes, kura ietek Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Landtāgs un Tšebjatova · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Landtāgs un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Landtāgs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Landtāgs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Zviedru Pomerānija

Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.

Jaunums!!: Landtāgs un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Jaunums!!: Landtāgs un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Landtāgs un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1679. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1679.

Jaunums!!: Landtāgs un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »