Ātrāk nekā pārlūku!
263 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Abrenes apriņķis, Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Ainavu krauja, Aizkraukles kauja (1229), Aizkraukles komtureja, Aizkraukles pilskalns, Alūksne, Alūksnes vēsture, Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Aloja, Asotes pilskalns, Atzele, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Avotiņkalns, Ērģemes pils, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Āraišu ezerpils, Balti, Baltu ciltis (filma), Balvu vēsture, Bērzaunes pils, Beverīnas aplenkums, Beverīnas iela (Rīga), Braslava, Bronzas laikmets, Burtnieki, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu apriņķa muižu nosaukumi, Cēsu kauja (1245), Cēsu novads, Cēsu vēsture, Cesvaines ģerbonis, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Cibla, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugerūts, Daugmales pilskalns, Dāņu Igaunija, Dņepras balti, Dignājas pilskalns, Dobele (zeme), Dobeles vēsture, Dod, Dieviņi, ..., Draudzes novads, Dzelzs laikmets Latvijā, Elvīra Šnore, Ennisile, Ernests Putniņš, Etniskā grupa, Ezerpils, Francis Balodis, Galindi, Garozas kauja, Gaujiena, Gulbenes viduslaiku pils, Harija, Idumeja, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunija, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Jaunpiebalgas novads, Jānis Apals, Jēkabpils novads, Jersika (valsts), Jersikas iela (Rīga), Jersikas miera līgums, Jersikas pilskalns, Jumara, Jurģis (personvārds), Kapulauks, Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219), Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215), Karagājieni uz Sakalu, Karagājieni uz Sontaganu, Karagājieni uz Zemgali (1271), Karagājiens pret žemaišiem (1255), Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224), Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Karagājiens uz Nalseni (1245), Karagājiens uz Sakalu (1208), Karagājiens uz Sakalu (1223), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karagājiens uz Zemgali (1250), Kauja pie Imeras, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Turaidas (1211), Kārsava, Kārtenes pilskalns, Kijivas Krievzeme, Kiuku pilskalns, Kocēnu pagasts, Kokle, Koknese, Koknese (nozīmju atdalīšana), Koknese (valsts), Kokneses nodedzināšana (1208), Kokneses vēsture, Krāslava, Krāslavas novads, Krāslavas vēsture, Krievija, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Kriviči, Kubulu pagasts, Kurši, Labieši, Latgale, Latgales pilskalni, Latgales vēsture, Latgalieši, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu Jurģis, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas krievi, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas zirgs, Latvju himna, Lībieši, Lībiešu valoda, Līksnas pagasts, Līvu zemes, Lejasžagaru senkapi, Lengvīns, Leonards Latkovskis (valodnieks), Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215), Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223), Letu gals, Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219), Lietuva, Lietuvas krusta kari, Livonija, Livonijas krusta kari, Lotigola, Ludzas pils, Madaļānu pilskalns, Marienhauzenas pils, Mazozolu pagasts, Mazsalacas vēsture, Meža dravniecība, Mežotne (zeme), Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Meluks, Mesli, Mstislavs Mstislavičs, Muhu, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Ogre, Ogres novads, Ogres rajons, Ogres vēsture, Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Otepē, Otrais karagājiens uz Jervu (1217), Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209), Pabaiskas kauja, Pagasts, Pagājušo gadu vēsture, Piebalgas pils, Pietālava, Pirmais karagājiens uz Hariju (1216), Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pleskavas aplenkums (1269), Precēj' mani precinīki, Preiļu novads, Puduļu pilskalns, Raģeļu baznīca, Rakveres kauja, Rauna, Rūdolfs no Kaseles, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas arhibīskapija, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rēzekne, Rēzeknes novads, Revala, Riekstu kalns, Salaca, Sauka (dabas parks), Saules kauja, Sāmsaliešu sacelšanās (1262), Sēļi, Sēlija, Sēlija (zeme), Sēlijas vēsture, Senās kulta vietas, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siguldas novads, Smiltenes novads, Smoļenskas kņazi, Stāmerienas sagša, Svētā Matīsa dienas kauja, Tartu, Tālava, Tālavas ķēniņa alus, Tērbatas kauja (1224), Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210), Trikāta, Ugaunija, Ugunskrusts (zīme), Upe, Ureles pilskalns, Valgas apriņķis, Valkas novads, Valmiera, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valmieras novads, Valmieras rajons, Valmieras vēsture, Varakļānu novads, Varigerbs, Varka, Varka (pilsnovads), Vārkavas novads, Vārtājas aplenkums (1259), Vīlandes viduslaiku pils, Vītauts Dižais, Veķis, Veļikijnovgoroda, Velna alas, Vendi (Livonija), Vidzeme, Vidzemes pilskalni, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viensēta, Viktors Grāvītis, Viljandi, Visvaldis, Zemgaļi, Zemgaļu uzbrukums Rīgai, Zemgale, Zemgale (valsts), 1206. gada Salaspils aplenkums, 1208. gada Sēlpils aplenkums, 1289. gads. Izvērst indekss (213 vairāk) »
"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219.
Jaunums!!: Latgaļi un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Latgaļi un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.
Jaunums!!: Latgaļi un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »
Ainavu krauja
Ainavu krauja (arī Bizene, Kārļumuižas iezis) ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Ainavu krauja · Redzēt vairāk »
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Jaunums!!: Latgaļi un Aizkraukles kauja (1229) · Redzēt vairāk »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Latgaļi un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Aizkraukles pilskalns
Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Latgaļi un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Latgaļi un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)
Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.
Jaunums!!: Latgaļi un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Aloja
Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Latgaļi un Aloja · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Latgaļi un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Latgaļi un Atzele · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Latgaļi un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Latgaļi un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Avotiņkalns
Avotiņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Avotiņkalns · Redzēt vairāk »
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Latgaļi un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.
Jaunums!!: Latgaļi un Āraišu ezerpils · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Latgaļi un Balti · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Latgaļi un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Latgaļi un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Beverīnas aplenkums
Beverīnas aplenkums notika 1208.
Jaunums!!: Latgaļi un Beverīnas aplenkums · Redzēt vairāk »
Beverīnas iela (Rīga)
Beverīnas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalnā.
Jaunums!!: Latgaļi un Beverīnas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Braslava · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Latgaļi un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķa muižu nosaukumi
Cēsu apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). 20. gs. sākumā. Cēsu apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Cēsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Latgaļi un Cēsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Cēsu kauja (1245)
1245.
Jaunums!!: Latgaļi un Cēsu kauja (1245) · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines ģerbonis
Cesvaines pilsētas ģerbonis ir viens no Cesvaines pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Latgaļi un Cesvaines ģerbonis · Redzēt vairāk »
Cesvaines vēsture
Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Latgaļi un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Cibla
Cibla ir apdzīvota vieta Ludzas novada Ciblas pagastā Ludzas upes krastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Cibla · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Latgaļi un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Latgaļi un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Latgaļi un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Latgaļi un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Jaunums!!: Latgaļi un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Latgaļi un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Dignājas pilskalns
Dignājas pilskalns ir pilskalns Dunavas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām (apm. 300 m no Daugavas).
Jaunums!!: Latgaļi un Dignājas pilskalns · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Latgaļi un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Latgaļi un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »
Dod, Dieviņi
"Dod, Dieviņi" ir Raimonda Tigula sacerēts skaņdarbs ar Noras Ikstenas vārdiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Dod, Dieviņi · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Elvīra Šnore
Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.
Jaunums!!: Latgaļi un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »
Ennisile
Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Ennisile · Redzēt vairāk »
Ernests Putniņš
Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).
Jaunums!!: Latgaļi un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »
Etniskā grupa
Dažādu etnisko grupu pārstāvju kolāža Etniskā grupa ir daudznozīmīgs termins, kas apzīmē dažādus etniskās kopības veidus.
Jaunums!!: Latgaļi un Etniskā grupa · Redzēt vairāk »
Ezerpils
Āraišu ezerpils Ezerpilis jeb ezermītnes bija uz koka klāstiem būvētas apmetnes Latvijas ezeros, kas galvenokārt celtas 7. — 11.
Jaunums!!: Latgaļi un Ezerpils · Redzēt vairāk »
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Francis Balodis · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Latgaļi un Galindi · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Latgaļi un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Gaujiena · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Latgaļi un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Harija · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Latgaļi un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
1215.
Jaunums!!: Latgaļi un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215) · Redzēt vairāk »
Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
1223.
Jaunums!!: Latgaļi un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223) · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latgaļi un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Latgaļi un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Latgaļi un Imera · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Latgaļi un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Latgaļi un Inocents III · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas novads
Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Latgaļi un Jaunpiebalgas novads · Redzēt vairāk »
Jānis Apals
Jānis Apals (1930—2011) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Latgaļi un Jānis Apals · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Latgaļi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jersikas iela (Rīga)
Jersikas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.
Jaunums!!: Latgaļi un Jersikas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Jaunums!!: Latgaļi un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Jumara
Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.
Jaunums!!: Latgaļi un Jumara · Redzēt vairāk »
Jurģis (personvārds)
Jurģis ir latviešu un lietuviešu personvārds, kas atvasināts no grieķu personvārda Georgijs (Γεώργιος — 'zemkopis'), latinizētā forma Georgius.
Jaunums!!: Latgaļi un Jurģis (personvārds) · Redzēt vairāk »
Kapulauks
Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Kapulauks · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)
1219.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)
1215.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Sakalu
Karagājieni uz Sakalu var būt.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Sakalu · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Sontaganu
Karagājieni uz Sontaganu var būt.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Sontaganu · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Zemgali (1271)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājieni uz Zemgali (1271) · Redzēt vairāk »
Karagājiens pret žemaišiem (1255)
1255.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens pret žemaišiem (1255) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)
1224.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Nalseni (1245) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sakalu (1208)
1208.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Sakalu (1208) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Jaunums!!: Latgaļi un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Jaunums!!: Latgaļi un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Latgaļi un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Jaunums!!: Latgaļi un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »
Kārsava
Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Kārsava · Redzēt vairāk »
Kārtenes pilskalns
Kārtenes pilskalns (arī Beļavas kalns, Beļavas pilskalns) ir paugurs Gulbenes paugurvalnī, tā augstākā virsotne.
Jaunums!!: Latgaļi un Kārtenes pilskalns · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Latgaļi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kiuku pilskalns
Kiuku pilskalns (sarunvalodā Gorodok) ir pilskalns Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Kivkos, kuru ietver Kivku ezera purvājs un Kovšupe.
Jaunums!!: Latgaļi un Kiuku pilskalns · Redzēt vairāk »
Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Kokle · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Latgaļi un Koknese · Redzēt vairāk »
Koknese (nozīmju atdalīšana)
Koknese var būt.
Jaunums!!: Latgaļi un Koknese (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Latgaļi un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kokneses nodedzināšana (1208)
Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.
Jaunums!!: Latgaļi un Kokneses nodedzināšana (1208) · Redzēt vairāk »
Kokneses vēsture
Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.
Jaunums!!: Latgaļi un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Krāslava · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Jaunums!!: Latgaļi un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Jaunums!!: Latgaļi un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Latgaļi un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kubulu pagasts
Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.
Jaunums!!: Latgaļi un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latgaļi un Kurši · Redzēt vairāk »
Labieši
Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.
Jaunums!!: Latgaļi un Labieši · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latgaļi un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latgalieši
Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Latgaļi un Latgalieši · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu Jurģis
Latviešu Jurģis bija 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu Jurģis · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Latgaļi un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »
Latvijas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas zirgs
Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »
Latvju himna
Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Jaunums!!: Latgaļi un Latvju himna · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latgaļi un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Latgaļi un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līksnas pagasts
Līksnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā.
Jaunums!!: Latgaļi un Līksnas pagasts · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Latgaļi un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lejasžagaru senkapi
Lejasžagaru senkapi ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā lejpus Aizkraukles luterāņu baznīcas un augšpus Aizkraukles pilskalna, pie Ašķeres ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Latgaļi un Lejasžagaru senkapi · Redzēt vairāk »
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Jaunums!!: Latgaļi un Lengvīns · Redzēt vairāk »
Leonards Latkovskis (valodnieks)
Leonards Latkovskis vecākais (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV) bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.
Jaunums!!: Latgaļi un Leonards Latkovskis (valodnieks) · Redzēt vairāk »
Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
1215.
Jaunums!!: Latgaļi un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215) · Redzēt vairāk »
Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)
1223.
Jaunums!!: Latgaļi un Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223) · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Latgaļi un Letu gals · Redzēt vairāk »
Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Letu karagājiens notika uz Krievzemes pierobežu Pleskavas (kartē - ''Pskov'') tuvumā. 1218.
Jaunums!!: Latgaļi un Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219) · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latgaļi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Latgaļi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Latgaļi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Latgaļi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Latgaļi un Lotigola · Redzēt vairāk »
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Jaunums!!: Latgaļi un Ludzas pils · Redzēt vairāk »
Madaļānu pilskalns
Madaļānu (Madelānu, Madalānu) pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta centrālajā daļā, Aglonas Madelānu ciemā, Lielā Dubuļkas ezera rietumu krastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Madaļānu pilskalns · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Latgaļi un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.
Jaunums!!: Latgaļi un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Meža dravniecība
Meža dravnieks Meža dravniecība ir vēsturisks dravniecības veids, kurā medus un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām bitēm.
Jaunums!!: Latgaļi un Meža dravniecība · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Latgaļi un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Jaunums!!: Latgaļi un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »
Meluks
Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.
Jaunums!!: Latgaļi un Meluks · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Mesli · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Latgaļi un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Latgaļi un Muhu · Redzēt vairāk »
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Jaunums!!: Latgaļi un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280) · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Latgaļi un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogres vēsture
Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »
Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)
Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).
Jaunums!!: Latgaļi un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Jaunums!!: Latgaļi un Otepē · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Jervu (1217)
Otrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217.
Jaunums!!: Latgaļi un Otrais karagājiens uz Jervu (1217) · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
1216.
Jaunums!!: Latgaļi un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216) · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.
Jaunums!!: Latgaļi un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209) · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Latgaļi un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Pagasts · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Latgaļi un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Latgaļi un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pietālava
Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.
Jaunums!!: Latgaļi un Pietālava · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
1216.
Jaunums!!: Latgaļi un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.
Jaunums!!: Latgaļi un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.
Jaunums!!: Latgaļi un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »
Pleskavas aplenkums (1269)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.
Jaunums!!: Latgaļi un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »
Precēj' mani precinīki
Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.
Jaunums!!: Latgaļi un Precēj' mani precinīki · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Puduļu pilskalns
Puduļu pilskalns ir pilskalns Vidzemē, kas atrodas Aizkraukles novada, Aiviekstes pagastā.
Jaunums!!: Latgaļi un Puduļu pilskalns · Redzēt vairāk »
Raģeļu baznīca
Raģeļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Latgaļi un Raģeļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Latgaļi un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Rauna · Redzēt vairāk »
Rūdolfs no Kaseles
Rūdolfs no Kaseles bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos.
Jaunums!!: Latgaļi un Rūdolfs no Kaseles · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķa muižu nosaukumi
Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Latgaļi un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Latgaļi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas novads
Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.
Jaunums!!: Latgaļi un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Latgaļi un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Latgaļi un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »
Revala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Revala · Redzēt vairāk »
Riekstu kalns
Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Latgaļi un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Latgaļi un Salaca · Redzēt vairāk »
Sauka (dabas parks)
Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Latgaļi un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
1262.
Jaunums!!: Latgaļi un Sāmsaliešu sacelšanās (1262) · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Latgaļi un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latgaļi un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Latgaļi un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Latgaļi un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Senās kulta vietas
Senās kulta vietas jeb kulta pieminekļi ir apvienota kategorija, kas apvieno dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti.
Jaunums!!: Latgaļi un Senās kulta vietas · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Latgaļi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Latgaļi un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Stāmerienas sagša
Stāmerienas villaines fragments no grāmatas "Latviešu tautas tērpu vēsture" (1936). Stāmerienas sagša ir sevišķi krāšņa villaine, kas iegūta latgaļu apdzīvota novada senkapos.
Jaunums!!: Latgaļi un Stāmerienas sagša · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Latgaļi un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Latgaļi un Tartu · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Latgaļi un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas ķēniņa alus
Tālavas ķēniņa alus ir alus darītājs Latvijā, kas savu darbību uzsāka 2014.
Jaunums!!: Latgaļi un Tālavas ķēniņa alus · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Latgaļi un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Latgaļi un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.
Jaunums!!: Latgaļi un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Trikāta · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Latgaļi un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Latgaļi un Upe · Redzēt vairāk »
Ureles pilskalns
Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.
Jaunums!!: Latgaļi un Ureles pilskalns · Redzēt vairāk »
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Latgaļi un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valkas novads
Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.
Jaunums!!: Latgaļi un Valkas novads · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Latgaļi un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķa muižu nosaukumi
Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Latgaļi un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latgaļi un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Valmieras rajons
* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Latgaļi un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latgaļi un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Varakļānu novads
Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.
Jaunums!!: Latgaļi un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »
Varigerbs
Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Varigerbs · Redzēt vairāk »
Varka
Varka var būt.
Jaunums!!: Latgaļi un Varka · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Latgaļi un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Vārkavas novads
Vārkavas novads bija 2002.
Jaunums!!: Latgaļi un Vārkavas novads · Redzēt vairāk »
Vārtājas aplenkums (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.
Jaunums!!: Latgaļi un Vārtājas aplenkums (1259) · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Latgaļi un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Latgaļi un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Veķis
''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Veķis · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Latgaļi un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Velna alas
Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.
Jaunums!!: Latgaļi un Velna alas · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Latgaļi un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latgaļi un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes pilskalni
Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Latgaļi un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Latgaļi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Viensēta
Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.
Jaunums!!: Latgaļi un Viensēta · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Latgaļi un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Latgaļi un Viljandi · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Latgaļi un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latgaļi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu uzbrukums Rīgai
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.
Jaunums!!: Latgaļi un Zemgaļu uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latgaļi un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Latgaļi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
Jaunums!!: Latgaļi un 1206. gada Salaspils aplenkums · Redzēt vairāk »
1208. gada Sēlpils aplenkums
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.
Jaunums!!: Latgaļi un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »
1289. gads
1289.
Jaunums!!: Latgaļi un 1289. gads · Redzēt vairāk »
