Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latviešu valoda

Indekss Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

1639 attiecības: "Tobago" maina kursu, Aģents iemīlas, Ablatīvs, Achzarit (BTR), Adaju valoda, Adalberts Becenbergers, Adatzivjveidīgās, Adesīvs, Afrikāta, Agata Lovīsa de la Mīle, Agnese Krivade, Agrā rūsa, Aiči, Aija (filma), Aija Barča, Aija Tērauda, Aina Kraujiete, Aivars Kalve, Aivars Kļavis, Aivars Ozoliņš, Aiz stikla durvīm, Aizaugušā grāvī viegli krist, Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām, Aizguvums, Aizliegtais paņēmiens, Akmeņainais ceļš, Akmeņkuitalu dzimta, Akmens un šķembas, Akmentiņš, Aksels Munte, Alberts Bels, Aleksandrovas internātpamatskola, Aleksandrs Čaks, Aleksandrs Balodis, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs Johans Stenders, Aleksandrs Koblencs, Alfreds Dziļums, Algonkinu valodas, Alksnis, Allatīvs, Alofons, Alsungas baznīca, Alunāns, Alus, Alveolārs līdzskanis, Amanda Aizpuriete, Amatieris (filma), Amerikas Balss, Amerikas latvieši, ..., Anakondas, Anatols Imermanis, Ancāns, Anda Līce, Andra Manfelde, Andra Neiburga, Andrejs Dripe, Andrejs Eglītis, Andrejs Kurcijs, Andrejs Pumpurs, Andrejs Spāģis, Andrejs Stērste, Andrejs Upīts, Andrievs Niedra, Andris Kolbergs, Anglicisms, Anglo Baltic News, Ankipāns, Anna (filma), Anna Auziņa, Anna Brigadere, Anna Rancāne, Anna Rūmane-Ķeniņa, Anna Sakse, Annuss, Ansis Līventāls, Ansis Leitāns, Anta Rugāte, Antons Austriņš, Antons Slišāns, Apgāztā mēness zīmē, Apikāls līdzskanis, Apine, Apinis, Apsaroki, Apsīšu Jēkabs, Apsītis, Apsēstība (filma), Apskurbušais mežs, Apstākļu sakritība, Ar putām uz lūpām, Araripes manakins, Arābu īpašvārdu atveidošana, Arābu valoda, Arājs, Artēmijs Fauls, Artikulācijas veids, Artikuls, Artis Ostups, Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arturs Lielais, Arvīds Grigulis, Arvīds Skalbe, Arveds Alksnis, Arveds Švābe, Arveds Mihelsons, Arvis Viguls, Asaris, Asars, Aspazija, Astoņas zvaigznes, Astrīda Beināre, Astrīde Ivaska, Atapasku valodas, Atbalss (filma), Atcerēties vai aizmirst, Atdzejojums, Atis Auzāns un Daugavpils Oranžais koris, Atis Kronvalds, Atlantijas tuklītis, Atmoda (laikraksts), Atpūta (žurnāls), Atraktīva Briežvabole no Carnikavas, Atrasts Amerikā, Atslēgas (raidījums), Atspulgs ūdenī, Atstāstījuma izteiksme, Augškalns, Augšzemnieku dialekts, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Augstāk par zemi, Augstākās čūskas, Augstkalns, Augstuma robeža, Augusts Baltpurviņš, Augusts Deglavs, Augusts Saulietis, Augusts Voss, Auniņš, Ausainais cīrulis, Ausainie cīruļi, Auseklis (dzejnieks), Austra Dāle, Austra Skujiņa, Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja, Austrums (mēnešraksts), Auziņa, Auziņš, Aveņu vīns, Avens, Avotiņš, Avots (žurnāls), Avots (nozīmju atdalīšana), Šacha Pasaule, Šaha Māksla, Šahs (žurnāls), Šahs Baltijā, Šahs briljantu karalienei, Šaurais un platais e, ē, Šāviens mežā, Šī ir tikai mūzika, Šīs bīstamās balkona durvis, Šķēps un roze, Šķērsiela (filma), Šķiršanās formula, Škorpion vz. 61, Šnepsts, Švarca ķauķītis, Ģīlis, Ģirliči, Ūdens (filma), Ūdensbumba resnajam runcim, Ūdensvistiņas, Ūdentiņš, Ūdris, Īpašvārdu atveidošana, Īsa pamācība mīlēšanā, Īspurna krupji, Īstenības izteiksme, Īstie krupji, Ķauķīši, Ķīri, Ķīvītes, Ķengurs, Ķenguru dzimta, Ķikuļu Jēkabs, Žagars, Žans Marī Gistavs Leklēzio, Čaklais, Čakstītes, Čakste, Čau, Čehu īpašvārdu atveidošana, Četri mielasti, Čevers, Čiža acīm, Čikāgas latviešu radio raidījumi, Čuņčiņš, Čukste, Ēķis, Ēnu spēles, Ērdmans Tolgsdorfs, Ērglis, Ēvalds Valters, Ēvalds Vilks, Ābelīte, Ābele (nozīmju atdalīšana), Ābola, Āboliņa, Āboliņš (nozīmju atdalīšana), Ābols (nozīmju atdalīšana), Ābols upē, Āboltiņa, Āboltiņš, Ābrams Feldhūns, Ādolfs Alunāns, Āmurs, Ārgalis, Ārijs Geikins, Ārtavs, Ātrie igauņu puiši, Baiba Bičole, Baiga vasara, Bailes (filma), Baldzēns, Baloži, Balode, Balodis, Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis, Baltais grifs, Balti, Baltiņš, Baltic News Service, Baltijas Asambleja, Baltijas brīvības ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Baltijas valstis, Baltijas Vēstnesis, Baltisms, Baltkrūtainais ezis, Baltu ciltis (filma), Baltu filoloģija (žurnāls), Baltu valodas, Bambusa haizivju dzimta, Barbarisms, Barbes, Barkāns, Baušķenieks, Bāliņš, Bārda (nozīmju atdalīšana), Būt mīlētai, Bļodnieks, Bērziņa, Bērziņš, Bētiņš, Belašs, Berklavisms, Bermontiāda (filma), Bilabiāls līdzskanis, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Bille (filma), Birži (Salas pagasts), Birkerts, Birze, Birznieks, Bisenieks, Bitīt' kapos, Bitīt' matos, Bite (nozīmju atdalīšana), Bitenieks, Blakšu kārta, Blaktis, Blēži (filma), Bojārs, Boriss Pugo, Brūnā krāsa, Brīvā Daugava, Brīvā Zeme, Breikšs, Briļļainais lācis, Briedis, Brože, Broņislava Martuževa, Bruņneši, Bruno Saulītis, Buiķis, Bulgāru īpašvārdu atveidošana, Bulgāru valoda, Burvju flauta (filma), Butāne, C, Caunītis, Caune, Caurspīdīgās zebrzivtiņas, Cāļus skaita rudenī, Cālītis, Cūkdelfīni, Cīruļi atlaižas pirmie, Cīrulīši, Cīrulis (nozīmju atdalīšana), Cēloņi un sekas, Ceļa zīmes (filma), Cecīlija Dinere, Cekulainie cīruļi, Cekulsīļi, Cekulzīlītes, Celmiņa, Celmiņš, Ceplis (filma), Cerību iela 21, Ceturtā deklinācija, Cielaviņas armija, Cielaviņas armija atkal cīnās, Cielēns, Ciemiņš, Cietnis.lv, Cikāžu dzimta, Cilvēka bērns, Cipruss, Cirkumflekss, Cita Diena, Concordia Rigensis, Curonia, D2-d4, Dažādspārnu tauriņi, Dabasu Durovys, Dace Rukšāne, Dagnija Dreika, Dagnija Zigmonte, Daiders, Daina Sirmā, Dambis (nozīmju atdalīšana), Dancis pa trim, Darbības vārds, Darbs (filma), Datuve.lv, Daudzskaitlis, Daugavpils Jēzus Sirds baznīca, Daugavpils oranžais koris, Dārziņš, Dārznieks (filma), Dārznieks (nozīmju atdalīšana), Dārzs ar spoku, Dāvana vientuļai sievietei, Dāvanas pa telefonu, Dūmakainie leopardi, Dīvainā mēnessgaisma, Džekija Darela, Džeralds Darels, Džeriņš, Džimlai rūdi rallallā, De Granšānu ģimenes noslēpumi, Debates 10. Saeimas vēlēšanās, Debesskrāpju spīts, Debesu līgava. 7 lidojumi, Defise, Deglavs, Degošais, Degunragputni, Delfīni, Delfi (portāls), Dentāls līdzskanis, Dentāls nazāls līdzskanis, Depresija (filma), Diakritiskās zīmes, Dialekts, Dižpīles, Didzis Sedlenieks, Diena (laikraksts), Diena bez vakara, Dienas Bizness, Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, Dienvidi, Divskaitlis, Dotais lielums: mana māte, Draudzes novads, Draugiem.lv, Drosme nogalināt, Dubultnieks, Dubultslazds, Duglass Adamss, Dukts, Dunduriņš, Duplets (filma), Durvis, kas tev atvērtas, Dvēselīte (albums), Dvēseles aizvējā, Dzīvīte, Dzīves krustcelēs, Dzērve (nozīmju atdalīšana), Dzelme, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltensvītru ķauķītis, Dzemdētājzīdītāji, Dzenbudisms, Dzidra Rinkule-Zemzare, Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, Dziesma manai paaudzei, Dziesma par laimi, Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas, Dzimtenes Vēstnesis, Dzintars (nozīmju atdalīšana), Dzintars Sodums, Dzirne, Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums, Eņģeļu māja, Edmunds Sprūdžs, Eduards Aivars, Eduards Kusiņš, Eduards Veidenbaums, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Edvarts Virza, Edvīns Raups, Efendi, Egils Plaudis, Eglīte, Eglītis, Egle, Egle rudzu laukā, Egons Līvs, Ehidnu dzimta, Eižens Finks, Eirodziesma 2012, Eiropa, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eksonīms, Ekstrūzija, Elīna Zālīte, Elektriķa diena, Elernes baznīca, Elpojiet dziļi, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Emīla nedarbi, Enciklopēdiskā vārdnīca, Eremoneura, Erickiņi, Eriks Ādamsons, Ernests Birznieks-Upītis, Ernests Blanks, Ernests Dinsbergs, Ernests Eferts-Klusais, Ernests Kārkliņš, Ernsts Gliks, Es esmu šeit, Es mīlu jūsu meitu!, Es skrienu, Esenberģu Jānis, Etimoloģija, Eva Mārtuža, Eva Rubene, Evita Ašeradena, Ex Āmens, Ezera sonāte, Facebook, Fantadroms, Fantāzijas Futbola Līga, Ferdinands Lieliskais, Filma (filma), Fleksija (valodniecība), Fomins & Kleins, Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, Fox Life, Frailty (rokgrupa), Franču īpašvārdu atveidošana, Fraternitas Baltica, Fraternitas Rigensis, Frazeoloģisms, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, Frīdrihs Briedis, Frīdrihs Erdmans Štolls, Frīdrihs Mālberģis, Frīdrihs Mēnijs, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Bārda, Fricis Brīvzemnieks, Fricis Dziesma, Fricis Rokpelnis, Gada vārds Latvijā, Gadalaiki (dzejolis), Gads, Gaidot Jauno gadu, Gaigala, Gailītis, Gaile, Gailis (nozīmju atdalīšana), Galaktikas ceļvedis stopētājiem, Garkaklis, Gatis Irbe (albums), Gaudeamus igitur, Gauja, Gazeles, Gūtmaņa ala, Geizers, Geminācija, Georgs Elgers, Georgs Mancelis, Giboni, Gimalajiešu lācis, Ginesa rekordu grāmata, Glečera nacionālais parks, Gliemezis, Glotāls līdzskanis, Go, Gods Dievam augstībā, Gotfrīds Ansabergs, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotonia, Gradācija, Graudiņš, Grava (nozīmju atdalīšana), Grūbe, Grīva (nozīmju atdalīšana), Grenlandiešu valoda, Gulbenes paugurvalnis, Gulbis (nozīmju atdalīšana), Gunars Janovskis, Gunars Saliņš, Gunārs Cīrulis, Gunārs Priede, Gundars Ignats, Gundega (personvārds), Gundega (studenšu korporācija), Gundega Repše, Gunta Šnipke, Guntis Berelis, Gustavs Manteifelis, Gustavs Reinholds fon Klots, Haņdzi, Hameleoni, Hangils, Harijs Heislers, Harijs Poters un Filozofu akmens, Harijs Poters un Noslēpumu kambaris, Heaven Grey, Hechalutz, Hermanis Asars, Hermanis Treijs, Historia Lettica, Hitlerjūgends, Hjūma ķauķītis, Hjells Askillsens, Homo novus, Homo Novus (filma), Hondurasas himna, Iesals, Ieva Melgalve, Ieva Rupenheite, Ievads epilogam, Ievainotais jātnieks, Ievas paradīzes dārzs, Igauņu alfabēts, Igaunija, Igaunijas himna, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Ikauniece, Ikaunieks, Ilūkstes katoļu baznīca, Ilgais ceļš kāpās, Illatīvs, Ilmārs Šlāpins, Ilustrētā Pasaules Vēsture, Ilustrētā Zinātne, Ilze (filma), Ilze Indrāne, Ilze Jansone, Imants Kalniņš, Imants Ziedonis, Impērijas gals, Inbox.lv, Inciema vaka, Indriķis Alunāns, Inesīvs, Inga Žolude, Inga Ābele, Inga Gaile, Inguna Jansone, Interneta bibliotēka Atlants, Interpunkcija, Ipolits, Ir (žurnāls), Irbe, Irma Grebzde, ISketch, ISO 639-1, ISO 639-1 kodu saraksts, Ita Kozakeviča, Itāliešu īpašvārdu atveidošana, Ivande Kaija, Izloksne, Izpostītā ligzda, Izrāde spogulī, Ja mēs visu to pārcietīsim, Ja nebūtu šī skuķa, Jaks, Jaunais Noass, Jaunā Balss, Jaunākās Ziņas, Jaunības Tekas, Jaungvinejas mikrovardītes, Jaunlatvieši, Jauno varžu apakškārta, Jauns Mēness, Jaunzeme, Jaunzemis, Jaunzems, Jākobs Florentīns Lundbergs, Jānis Akuraters, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Baltvilks, Jānis Bratuškins, Jānis Bulis, Jānis Burdajs, Jānis Endzelīns, Jānis Grīns, Jānis Grots, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Joņevs, Jānis Klīdzējs, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Maizītis, Jānis Medenis, Jānis Peters, Jānis Plaudis, Jānis Plotnieks, Jānis Reiters, Jānis Rokpelnis, Jānis Ruģēns, Jānis Sudrabkalns, Jānis Veselis, Jānis Ziemeļnieks, Jūras nauda, Jūraszirdziņi, Jūrkalnes baznīca, Jūtu-acteku valodas, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Jēkabpils 3. vidusskola, Jēkabpils katoļu baznīca, Jēkabpils pamatskola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils vakara vidusskola, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Ketlers, Jēkabs Lange, Jēkabs Zvaigznīte, Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Jērkules vaka, Jevgeņijs Jevtušenko, Jezuīti, Johans Ādams Hillers, Johans Eks (luterāņu mācītājs), Johans Fišers, Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Georgs Rehehūzens, Johans Hāzentēters, Johans Heinrihs Baumanis, Johans Rīvijs (mācītājs), Johans Teodors Bērents, Juglas vaka, Jurga Ivanauskaite, Jurijs Žigajevs, Juris Alunāns, Juris Caunītis, Juris Kronbergs, Juris Kunnoss, Juris Neikens, Kašalots, Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas, Kaļiņingrada, Kaļiņingradas zoodārzs, Kad bremzes netur, Kad lietus un vēji sitas logā, Kaktiņš, Kalks, Kalna, Kalniņa, Kalniņš, Kalns (nozīmju atdalīšana), Kalnu degunlācītis, Kalpone, Kanāls 2, Kao Viets Ngujens, Kapibara, Kapibaras, Kapteiņa Enriko pulkstenis, Kapteinis Nulle, Karalienes bruņinieks, Karaliskā kobra, Karaliste, Karogs, Kaspars Biezbārdis, Kaspars Daugulis, Katōļu Dzeive, Katram savu Atlantīdu, Kaugurieši, Kauliņš, Kaulpūsles, Kazimirs Buiņickis, Kā es atmetu smēķēšanu, Kā gulbji balti padebeši iet (filma), Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?, Kārkli pelēkie zied, Kārkliņa, Kārkliņš, Kārlis Abens, Kārlis Štrāls, Kārlis Ābele, Kārlis Dziļleja, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Jēkabsons, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kārlis Kundziņš, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Oskars Kundziņš (teologs), Kārlis Skalbe, Kārlis Vērdiņš, Kļava, Kļaviņa, Kļaviņš, Kļūstiet mana sievasmāte!, Kirmuška, Klaburčūsku apakšdzimta, Klase.lv, Klāvs — Mārtiņa dēls, Klētniece, Klinšu valabiji, Klinšuvārnas, Kloākaiņi, Klupiens, Knuts Skujenieks, Košie mušķērāji, Kokle, Kolka Cool, Komanči, Komats, Kompetenču pieeja, Konjugācija, Konversācijas vārdnīca (1891—1898), Konversācijas vārdnīca (1903—1921), Koraļļpolipi, Korbkiles vaka, Korejiešu īpašvārdu atveidošana, Korejiešu valoda, Krabji, Krasnojarska, Krastiņš, Krauķis, Krauklis, Krauklis (nozīmju atdalīšana), Krāšņā pūkpīle, Krāšņgalvīši, Krūmiņa, Krūmiņš, Krūmu sīļi, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Zeļģis, Krievi, Krieviņš, Krieviņi, Krievu skolu aizstāvības štābs, Krievu valoda Latvijā, Krili, Kriminālās ekselences fonds, Kriss, Kristijs Brauns, Kristofs Frīdrihs Neanders, Kroņa numurs, Krogs, Krustpils pamatskola, Krustvārdu mīkla, Kuš!, Kušķis (nozīmju atdalīšana), Kuņas dēls, Kuitalas, Kur pazudis Elvis?, Kuršu kāpas, Kurpnieks, Kursītis, Kursenieki, Kursors.lv, Kurts Fridrihsons (filma), Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes televīzija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvass, Kvēps, Labās rokas, Labiodentāls līdzskanis, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Labradoras pīle, Lagzdiņš, Laika tilti, Laikraksts, Laimdota Straujuma, Laimonis Kamara, Laimonis Vāczemnieks, Laizāns, Lapainis, Lapiņš, Latīņu alfabēts, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgaliešu valoda, Latgolas Vords, Latvieši, Latviešu alfabēts, Latviešu Avīzes, Latviešu ārste, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latviešu literatūra, Latviešu literārā biedrība, Latviešu mitoloģija, Latviešu personvārdi, Latviešu strēlnieka stāsts, Latviešu valodas gramatika, Latvietis (biedrība), Latvietis pūš pīlītes, Latvija, Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Latvija.lv, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Avīze, Latvijas Šaha Vēstnesis, Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils), Latvijas baltkrievi, Latvijas daba (enciklopēdija), Latvijas ebreji, Latvijas enciklopēdija, Latvijas erudītu līga, Latvijas Kamanu suņu sporta federācija, Latvijas Kareivis, Latvijas Korespondencšaha federācija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas padomju enciklopēdija, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas PSR ģerbonis, Latvijas PSR mazā enciklopēdija, Latvijas Radio, Latvijas romi, Latvijas Sabiedriskais medijs, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Televīzija, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts policija, Latvijas Vēstnesis, Latvijas vēsture, Latvijas Vikipēdijas maratons, Latviska Gada Grāmata, Latvju mazā enciklopēdija, Latvju raksti Brīvā Latvija, Latvju Teksti, Laukšpats, Laura Dreiže, Laura Reinika diskogrāfija, Lauris Reiniks Ziemassvētkos, Laviņš, Lazdiņš, Lāčplēsis (eposs), Lācis, Lībieši, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Lūcija Ķuzāne, Līdaka, Līdz rudenim vēl tālu, Līdzskanis, Līgotņu Jēkabs, Līvsalas zēni, Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra, Leivi, Lejaskurzeme, Leonīds Breikšs, Leons Paegle, Letonika, Lettgallia, Letu gals, Liāna Langa, Lidija, Lidojošo mūku templis, Lidot savādāk, Lieģis, Lielais ķīris, Lielais dumpis, Lielais pasaules atlants, Lielais skudrlācis, Lielgalvis, Lielgalvji, Lielvārdes vēsture, Lielvārdes Violetais koris, Liepāja, Liepājas 8. vidusskola, Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca, Liepājas vēsture, Liepiņa, Liepiņš, Lietus blūzs, Lietuva, Lietuviešu valoda, Ligzda (filma), Lija Brīdaka, Likteņa līdumnieki, Likteņdzirnas, Likumi.lv, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Linards Laicens, Linda Nemiera, Loengrīns no Varka Kru, Lokāma valoda, Lorenss Darels, Loze, Lsm.lv, Luīze Pastore, Ludmila Azarova, Ludzas igauņi, Luna, Lustrum, LV portāls, Maģiskais kimono, MADARA, Maestro, Maija Kūle, Maija un Paija (filma), Maira Asare, Maize, Maksis Lazersons, Maldināšana: Latvijas gadījums, Man patīk, ka meitene skumst, Mans draugs — nenopietns cilvēks, Mans zaļais dārzs, Marģeris Zariņš, Margarita Perveņecka, Margarita Stāraste, Margita Gūtmane, Marija Andžāne, Marija Naumova, Marmora krīklis, Marts Pujāts, Matīšu pamatskola, Matīss Kaudzīte, Mazais olings, Mazais princis, Mazās kaislības, Mazie dūkuri, Mazie laupītāji, Mazliet ilgāk, Māja bez izejas, Mājas dvēsele, Mājup ar uzvaru, Māra Cielēna, Māra Svīre, Māra Zālīte, Māris Čaklais, Māris Melgalvs, Māris Mičerevskis, Māris Rungulis, Māris Salējs, Mārtiņš Lapa, Māteru Juris, Mīlestība, nāve un televīzija, Mīli mani mūžam, Mīnotaurs (filma), Mūsmājas, Mūsu ome rullē, Mėnuo Juodaragis, Mēlenis, Mēme, Mērijas ceļojums, Mērkaziņa, Mērnieku laiki, Mērnieku laiki (1968. gada filma), Meža cūka, Meža zīlītes, Mežulis, Mediņš, Mednis (nozīmju atdalīšana), Meistara slepenā dzīve, Meistars un Margarita, Melānija Vanaga, Melānijas hronika, Melbārdis, Meldru mežs, Melleņu gari, Melnais grifs, Melnā žagata, Melnā pīle, Melnā vēža spīlēs, Melngailis, Mesapiešu valoda, Miermīlis Steiga, Miervaldis Birze, Miezis, Miglinieks, Milda Palēviča, Milti, Milzu tridakna, Minox leģenda, Mirāža (filma), Mirdza Ķempe, Misters Bīns, Mošeja, Modris (filma), Moins!, Mona (filma), Monotonija, Monta Kroma, Mora (valodniecība), Motociklu vasara, MTV Latvija, Mušķērāji, Muižniece, Muižnieks, Muktupāvels, Muzikālais kokteilis, My Star, Nacionālā enciklopēdija, Nacionālkomunisti, Nacionālo himnu uzskaitījums, Nakts bez putniem, Nakts veikalā, Naktssargs un veļasmazgātāja, Nameja gredzens (filma), Nauda, Nauris (filma), Nazāls līdzskanis, Nāves ēnā (filma), Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana, Nīderlandiešu valoda, Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis, NeGribu, neGribu, neGribu!..., Neiespējamais ir iespējams, Nekā personīga, Nekur vairs nav jāiet, Neognati, Neolīts, Neprāta cena, Neredzamā pilsēta, Neredzīgais Indriķis, Nerunā par to, Nesaprasto cilvēku zemē, Neue Slowenische Kunst, Niedra, Niedru ķauķu dzimta, Nieres, Nikolajs Manaseins, Nikolajs Mollīns, Nikolajs Ramms, Niks Keivs, Nils Ušakovs, Noktirne (filma), Nora Ikstena, Norīt krupi, Normāli cilvēki, Normunds Vilnītis, Novaodesa, Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku, Oāze (filma), Oškalns, Ojārs Vācietis, Olga Lisovska, Oliņš, One.lv, Onomatopeja, Orāls līdzskanis, OROCON, Osis (nozīmju atdalīšana), Oskars Grosbergs, Osmaņu turku valoda, Osvalds Zebris, Otrā atmoda, Otrā deklinācija, Otto Rolavs, Overtime TV, Ozola, Ozoliņa, Ozoliņš, Ozolkalnu suns, Ozols (nozīmju atdalīšana), Pa baltā furgona pēdām, Pa ceļam aizejot, Pabērzs, Paceplītis, Padomju Jaunatne, Paegle, Palatāls līdzskanis, Palīguzsvars, Panorāma (raidījums), Panzerkampf.org, Par mīlestību pašreiz nerunāsim, Paradīze '89, Parastā pūkpīle, Parāds mīlestībā, Pasaka par tukšo telpu, Pasaule, Pasaule Ziemassvētku krāsās, Pasaules zemes un tautas, Pasmejies.lv, Patskanis, Paugurknābja gulbis, Pauls Bankovskis, Pauls Putniņš, Pavasaru Jānis, Pavēles izteiksme, Pūķa ola. Sātanisks stāsts, Pīļknābis, Pīļknābju apakškārta, Pīļknābju dzimta, Pīle, Pūt, vējiņi (filma), Pēc vētras, Pēdējais Lāčplēsis, Pēdējais mohikānis, Pēdiņas, Pērku jūsu vīru!, Pērtiķi, Pēteris Jurciņš, Pēteris Pētersons, Pēteris Sarķis, Pēteris Zirnītis, Pēters Brūveris, Pelēkā vārna, Pelēkās zīlītes, Pelikāns tuksnesī, Perfokarte, Personvārds, Picca TV, Pie bagātās kundzes, Piedēklis, Piektā deklinācija, Piemineklis (filma), Pieviltie, Pilsāta, Pilskalns, Piltenes apgabals, Pipas, Pirmais Baltijas Kanāls, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā deklinācija, Pirmdiena, Pirmdzimtais (filma), Planktons, Plaudis (nozīmju atdalīšana), Playboy Latvia, Plotnieks, Poļu īpašvārdu atveidošana, Poļu valoda, Podnieks, Politika.lv, Pormalis, Postalveolārs līdzskanis, Prauliņš, Prāta Vētras diskogrāfija, Prāts vai Instinkts, Prezidiju Konvents, Priži, Priežu bērni, Priedaines baznīca, Priedēklis, Priede, Prokuratūra, Puika (filma), Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Pumpurs (nozīmju atdalīšana), Pupiņvaloda, Pupuķis, Purnis, Purva bridējs, Purviņš, Puskuitalas, Putni (albums), Putni, zvēri un radinieki, Putniņa, Putniņš, Raņķis, Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es), Radio Baltkom, Radziņš, Rainis, Rainis (filma), Ralfs Tompsons, Rallijs (filma), Rancāns, Rasaskrēsliņi, Rasma Grīsle, Raudas, Rūdolfa mantojums, Rūdolfs Šulcs, Rūdolfs Blaumanis, Rīgas 13. vidusskola, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas Doma skola, Rīgas gambīts, Rīgas Laiks, Rīgas licejs, Rīgas sargi, Rīgas Svētā Franciska baznīca, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca, Rīgas vēstures hronoloģija, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Rūgtais vīns, Rūta Skujiņa, Rūtiņš, Rītiņš, Rēzeknes 5. vidusskola, Rēzeknes 6. vidusskola, Rēzeknes katedrāle, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Rēzeknes Valsts ģimnāzija, Rēzeknes Vēstis, RBS TV, Regīna Ezera, Reinis Kaudzīte, Reizniece, Repše, Rezistors, Riņķa līnija, Riekstiņš, Rietumu plankumainais skunkss, Rihards Bargais, Rihards Kūlis, Rihards Rudzītis, Rijnieks, Rita (filma), Robežnieks, Roberts Eidemanis, Rokpelnis, Rolands Broks, Romeo un Džuljeta (filma), Ronalds Briedis, Ronis, Rubene (nozīmju atdalīšana), Rubenis (nozīmju atdalīšana), Rubonia, Rudens rozes, Rudzītis, Ruksīša ceļojums, Rumba (filma), Rusisms, Ruta Štelmahere, Ruta Marjaša, Salaspils 1. vidusskola, Saldais pārītis, Saliņš, Salmiņš, Salna pavasarī, Salnis, Sandis Ozoliņš, Sandra Glāzupa, Sanpaulu, Sanpaulu "Corinthians Paulista", Sapņu komanda 1935, Sarkanais Sports, Sarkanie svilpji, Sauja ložu, Saulītis, Saulcerīte Viese, Saule brauca debesīs, Saulessvece (filma), Saulietis, Sāhelantrops, Sākumlapa, Sāmsalas dižpīle, São Paulo Futebol Clube, Sīļi, Scortum, Sedlenieks, Segliņš, Segvārds Vientulis, Seko man!, Sekoman.lv, Senprūšu valoda, Senprūsija (albums), Septiņas neveikla seksa reizes, Seržanta Lapiņa atgriešanās, Sergejs Timofejevs, Sestā deklinācija, Sestdiena (žurnāls), Sibīrijas ķauķītis, Sieva uz pilnu slodzi, Siguldas Jaunā pils, Silenes baznīca, Siliņš, Simts verstis pa upi, Sintakse, Sintēze, Sirdsmīļā Monika, Sirdspuksti (albums), Sirdspukstu intervāls, Sirmais, Skaidrīte Kaldupe, Skalārais reizinājums, Skābardis, Skola, Skrastiņa, Skrastiņš, Skrivanek, Skudra, Skudrlāču dzimta, Skuja, Skujenieks, Skujiņa, Skujiņš, Slakteris, Slavinājums Brīvībai, Slēdzenis, Slovāku īpašvārdu atveidošana, Smalkās kaites, Snuķaiņi, Sony Entertainment Television, Spanxti, Spāņu īpašvārdu atveidošana, Spāres, Spīļastes, Spīdvaboles, Spēlējot debesis, Spēle (filma), Spilve (Rīga), Sporta Avīze, Sportacentrs.com, Sports (žurnāls), Sprīdītis (filma), Sproģe, Sproģis, Staburags, Stalts, Stari stiklā, Starp tevi un mani, Stūrainais bruņurupucis, Stepermaņu Krustiņš, Sterilā zona, Stradiņš, Straume, Strautmane, Strautmanis, Strazdiņš, Stunda, Suņu vīrs un Tille, Sudmalis, Sudraba, Sudrabu Edžus, Suiti, Suns, Suns (albums), Supernova (konkurss), Supernova 2018, Svētku anatomija, Svešais (filma), Svešā dzīve, Svešā seja, Svešiniece ciemā, Sviesta Ciba, Svilpējzosis, Svilpis, Svingeri, Svirlītis, Talavija, Talsu Vēstis, Tango (filma), Tapers (filma), Tapiri, Tarāns (filma), Tarjeijs Vēsoss, Tas Latviešu Ļaužu Draugs, Tatjana Mikušina, Tauriņdeja, Tautas laiks (Latviešu patriotisko dziesmu izlase), Tautosillabisks, Tava laime, Tavs dēls, Tā Svēta Grāmata, Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks, Tārps (filma), Tās dullās Paulīnes dēļ, Tūmass Transtrēmers, Tīruma, Tītari, Tēvija (laikraksts), Tēvs Nakts, Teātris (filma), TEDxRiga, Teikuma intonācija, Televīzija Latvijā, Teodors Zeiferts, Tereona galva, The Best of Jauns Mēness, The Independent, Tik balti, Tikai nesaki man Bizu, Tintiņa piedzīvojumi, Tiritomba jeb zelta zivtiņa, Tirzmaliete, Tjurku valodas, To atceras tikai vilcieni, Tramvajs vārdā Kalpotājs, Transporta un sakaru institūts, Tranzistors, Trauslā sirds, Trešā deklinācija, Trefpunt, Treniņa stunda, Trevors Fennels, Tribine.lv, Trijstūru rasboras, Trollīši Mumini, Truši, Tu un es, Tukuma 2. vidusskola, Tulkošana, Tumšais ķauķītis, Tumšā pīle, Tumšie brieži, Tur kaut kam ir jābūt, Turcija, Turcijas himna, Turpinājums (filma), TV NET, TV3 Latvija, TV6 Latvija, Tvnet.lv, U.K. (grupa), Uguns un nakts, UgunsGrēks, Uldis Ģērmanis, Uldis Bērziņš, Umami, UNA (žurnāls), Ungāru īpašvārdu atveidošana, Ungāru valoda, Upītis, Upenieks, Upmale, Urla (subkultūra), Uvulārs līdzskanis, Uz jauno krastu, Uzbrukums slepenpolicijai, Uzticamais draugs Sančo, Vai viegli būt jaunam?, Vajadzības izteiksme, Vajadzīga soliste, Valērijs Kravcovs, Valdības Vēstnesis, Valdis Bisenieks, Valdis Celms, Valdis Neimanis, Valdis Rūmnieks, Valdis Sakars, Valdorfpedagoģija, Valerijans Zondaks, Valka, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valoda, Valodu politika Latvijā, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Valsis mūža garumā, Valsts pēctecība, Valsts valoda, Valsts valodas centrs, Vanadziņš (īsfilma), Vanadziņš (filma), Vanags, Vasarietis, Vācu īpašvārdu atveidošana, Vācu valoda, Vārnas, Vārnu ielas republika, Vārpa – apsolītā zeme, Vīksne, Vīrietis labākajos gados, Vītītis, Vītola, Vītoliņš, Vītols, Vēlējuma izteiksme, Vēsture aiz kadra. Kino, Vētra (filma), Vecā Derība, Vecās pagastmājas mistērija, Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks, Vectēva tēvs, Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, Vecticība, Vecvagars, Veiko Spolītis, Velārs līdzskanis, Velārs nazāls līdzskanis, Veldze, Velga Krile, Vella kalpi, Vella kalpi Vella dzirnavās, Velsiešu īpašvārdu atveidošana, Velta Sniķere, Velta Toma, Vendekūla, Vensku Edvarts, Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca, Veronika Strēlerte, Veselība (žurnāls), Viasat Sport Baltic, Viļums, Vidējo varžu apakškārta, Vidijadhars Suradžprasads Naipols, Vidus dialekts, Vidzeme, Vieglā automašīna, Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra, Vienādspārnu spāres, Vienīgā fotogrāfija, Vienkupra kamielis, Vienskaitlis, Vienu biļeti, lūdzu!, Vietniekvārds, Vietu nav, Vikipēdija latviešu valodā, Viktorija (filma), Viktors Avotiņš, Viktors Eglītis, Viktors Lagzdiņš, Vilciens (filma), Vilhelms Lapelis, Vilis Lācītis, Vilis Plūdons, Vilis Valdmanis, Vilkaču mantiniece (filma), Vilkaste, Vilkatis Toms, Vilks, Violetā krāsa, Viss kārtībā, Mincīt!, Vistas, Visu Latvijai, Visums, Vitauts Ļūdēns, Vizma Belševica, Vladimirs Kaijaks, Vladimirs Siņicins, Vogelfrei, Voldemārs Zālītis, WASP-12b, Wikibooks, Wikiquote, Windows-1257, Y, Zaķis, Zaķu dzimta, Zaļais ķauķītis, Zaļā vārna, Zariņš, Zālīte, Zālītis, Zīdtauriņš, Zīlītes, Zīle (nozīmju atdalīšana), Zītaru dzimta (filma), Zbigņevs Stankevičs, Zebiekste, Zelta karūsa, Zeltene, Zeltiņš, Zem apgāztā mēness, Zemākās čūskas, Zemītis, Zemdega, Zeme (teritorija), Zemesvilks, Zemgales baznīca, Zemgaliešu Biruta, Zenta Ērgle, Zenta Mauriņa, Zentas brīvdienas, Zevs, Ziemassvētku jampadracis, Ziemeļlatvija (laikraksts), Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemelis, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds fon Fēgezaks, Zigmunds Skujiņš, Zilbe, Zilbes intonācija, Zilbiskums, Zilknābji, Zilrīklīte, Zilzīlītes, Zirdziņ, hallo!, Zirga krāsa, Zirneklis (filma), Zirnis, ZL Hotline, Zobena ēnā, Zvaigžņotā Debess, Zvaigžņotās debesis, Zvejnieka dēls (1939. gada filma), Zvejnieka dēls (1957. gada filma), Zvejnieks (nozīmju atdalīšana), Zvirbulis (nozīmju atdalīšana), 1 000 000 itnekā, 10. Saeimas vēlēšanas, 100 + 1 vēlēšanās, 1488. gads, 1591. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 1900. gads Latvijā, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1906 (filma), 1989. gads Latvijā, 1A.lv, 2000. gads Latvijā, 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 2017. gada Eirovīzijas koris, 2018. gads Latvijā, 220.lv, 26. aprīlis, 2x2. Izvērst indekss (1589 vairāk) »

"Tobago" maina kursu

""Tobago" maina kursu" ir 1965.

Jaunums!!: Latviešu valoda un "Tobago" maina kursu · Redzēt vairāk »

Aģents iemīlas

"Aģents iemīlas" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aģents iemīlas · Redzēt vairāk »

Ablatīvs

Ablatīvs (no ablātus – 'aiznests, atdalīts, nošķirts') – locījums latīņu un seno irāņu valodās, kas parasti apzīmē kaut kā nošķīrumu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ablatīvs · Redzēt vairāk »

Achzarit (BTR)

Achzarit (אכזרית ivritā: "nežēlīga sieviete" latviski varētu būt "Ahzarits")- izraēliešu smagais kāpurķēžu bruņutransportieris (BTR).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Achzarit (BTR) · Redzēt vairāk »

Adaju valoda

Adaju (arī adaizanu, adaizi, adahi, adaes, adees, ataios, latv. arī kā ataji) ir mirusi izolēta valoda, kurā runāja ziemeļrietumu Luiziānas indiāņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Adaju valoda · Redzēt vairāk »

Adalberts Becenbergers

Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »

Adatzivjveidīgās

Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju virskārtai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Adatzivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Adesīvs

Adesīvs (no – 'pie' + esse – 'būt') ir klātbūtnes lokatīvs viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda uz priekšmetu vai dzīvu būtni, kuras tuvumā notiek kāda darbība.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Adesīvs · Redzēt vairāk »

Afrikāta

Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »

Agata Lovīsa de la Mīle

Agata Lovīsa de la Mīle, pirms laulībām Brumengēbere vai Brunnengrēbere (Brumengeber / Brunnengräber) (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes literāte, rakstījusi vāciski un latviski.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Agata Lovīsa de la Mīle · Redzēt vairāk »

Agnese Krivade

Agnese Krivade (dzimusi 1981. gada 22. jūlijā) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Agnese Krivade · Redzēt vairāk »

Agrā rūsa

"Agrā rūsa" ir 1979.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Agrā rūsa · Redzēt vairāk »

Aiči

Aiči prefektūra ir viena no Japānas prefektūrām, kas atrodas Čjūbu reģionā uz Honsju salas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aiči · Redzēt vairāk »

Aija (filma)

"Aija" ir 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aija (filma) · Redzēt vairāk »

Aija Barča

Aija Barča (dzimusi Usmas pagastā) ir latviešu pedagoģe, sociālā darbiniece un politiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aija Barča · Redzēt vairāk »

Aija Tērauda

Aija Tērauda ir latviešu aktrise, modele un producente, kas dzīvo Losandželosā, Kalifornijā, filmējusies vairākās Holivudas filmās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aija Tērauda · Redzēt vairāk »

Aina Kraujiete

Aina Kraujiete (īstajā vārdā Aina Asja Kraujīte, dzimusi 1923. gada 15. augustā Varakļānos, mirusi 2007. gada 11. novembrī Ņujorkā) bija latviešu dzejniece, kas lielāko dzīves daļu aizvadīja ASV.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aina Kraujiete · Redzēt vairāk »

Aivars Kalve

Aivars Kalve (īstajā vārdā Daimons Kalve, dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, publicists, mākslas recenzents.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aivars Kalve · Redzēt vairāk »

Aivars Kļavis

Aivars Kļavis (dzimis 1953. gada 17. jūlijā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aivars Kļavis · Redzēt vairāk »

Aivars Ozoliņš

Aivars Ozoliņš (dzimis Dagdā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aivars Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Aiz stikla durvīm

"Aiz stikla durvīm" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aiz stikla durvīm · Redzēt vairāk »

Aizaugušā grāvī viegli krist

"Aizaugušā grāvī viegli krist" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizaugušā grāvī viegli krist · Redzēt vairāk »

Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām

Amerikas kolonizēšanas gaitā četru gadsimtu garumā starp dažādu eiropiešu un indiāņu valodu lietotājiem izveidojās cieši ekonomiski, politiski un kultūras sakari.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām · Redzēt vairāk »

Aizguvums

Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »

Aizliegtais paņēmiens

"Aizliegtais paņēmiens" ir izmeklējošās žurnālistikas televīzijas raidījums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aizliegtais paņēmiens · Redzēt vairāk »

Akmeņainais ceļš

"Akmeņainais ceļš" ir 1983.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Akmeņainais ceļš · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalu dzimta

Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »

Akmens un šķembas

"Akmens un šķembas" jeb "Es visu atceros, Ričard!" ir 1966.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Akmens un šķembas · Redzēt vairāk »

Akmentiņš

Akmentiņš (sieviešu dzimtē Akmentiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „akmens” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Akmentiņš · Redzēt vairāk »

Aksels Munte

Aksels Martins Fredriks Munte (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aksels Munte · Redzēt vairāk »

Alberts Bels

Alberts Bels (dzimis Latvijā, Rīgas rajona Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos") ir latviešu rakstnieks, prozaiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alberts Bels · Redzēt vairāk »

Aleksandrovas internātpamatskola

Aleksandrovas internātpamatskola – ir Dagdas novada pašvaldības dibināta iestāde, kura realizē speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrovas internātpamatskola · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis;  —) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Čaks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Balodis

Aleksandrs Balodis (1897-1961) bija latviešu virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, parapsihologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Balodis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796-1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Koblencs

Aleksandrs Koblencs (dzimis Rīgā, miris Berlīnē) bija Latvijas šahists, treneris, žurnālists un šaha literatūras autors, viņa grāmatas tulkotas daudzās valodās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aleksandrs Koblencs · Redzēt vairāk »

Alfreds Dziļums

Alfreds Dziļums (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alfreds Dziļums · Redzēt vairāk »

Algonkinu valodas

Algonkinu valodas ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime, kura pieder pie algiku valodu virssaimes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Algonkinu valodas · Redzēt vairāk »

Alksnis

Alksnis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alksnis · Redzēt vairāk »

Allatīvs

Allatīvs (no allāt – 'atnest') jeb virziena lokatīvs ir viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda darbības virzienu pie priekšmeta vai dzīvas būtnes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Allatīvs · Redzēt vairāk »

Alofons

Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alofons · Redzēt vairāk »

Alsungas baznīca

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alsungas baznīca · Redzēt vairāk »

Alunāns

Alunāns (sieviešu dzimtē Alunāne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alunāns · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alus · Redzēt vairāk »

Alveolārs līdzskanis

Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Amanda Aizpuriete

Amanda Aizpuriete (dzimusi Jūrmalā) ir latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amanda Aizpuriete · Redzēt vairāk »

Amatieris (filma)

"Amatieris" ir 2008. gadā izdota Latvijas spēlfilma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amatieris (filma) · Redzēt vairāk »

Amerikas Balss

Raidstacijas "Amerikas Balss" (''Voice of America, VOA'') logo VOA intervāla signāls (''Yankee Doodle'') Amerikas Balss ir ASV Valsts departamenta no 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amerikas Balss · Redzēt vairāk »

Amerikas latvieši

Amerikas latvieši (burtiski amerikāņi no Latvijas) ir ASV pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Amerikas latvieši · Redzēt vairāk »

Anakondas

Anakondas (Eunectes) ir viena no žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas čūsku sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anakondas · Redzēt vairāk »

Anatols Imermanis

Anatols Imermanis (dzimis Maskavā, miris Rīgā) bija ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks, dzejnieks un mākslinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anatols Imermanis · Redzēt vairāk »

Ancāns

Ancāns ir latviešu (latgaliešu) cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ancāns · Redzēt vairāk »

Anda Līce

Anda Līce (1941) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anda Līce · Redzēt vairāk »

Andra Manfelde

Andra Manfelde (dzimusi 1973. gada 26. septembrī Kuldīgā) ir latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andra Manfelde · Redzēt vairāk »

Andra Neiburga

Andra Neiburga ir latviešu prozaiķe, kas pazīstama kā īsprozas autore.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andra Neiburga · Redzēt vairāk »

Andrejs Dripe

Andrejs Dripe (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Dripe · Redzēt vairāk »

Andrejs Eglītis

Andrejs Eglītis (1912 — 2006) bija latviešu dzejnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Eglītis · Redzēt vairāk »

Andrejs Kurcijs

Andrejs Kurcijs, īstajā vārdā Andrejs Kuršinskis (1884—1959), bija latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Kurcijs · Redzēt vairāk »

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »

Andrejs Spāģis

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »

Andrejs Stērste

Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Andris Kolbergs

Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »

Anglicisms

Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »

Anglo Baltic News

Anglo Baltic News (saīsināti ABN) ir ziņu, informatīvais un sociālais portāls latviešu valodā, kas savu darbību uzsāka 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anglo Baltic News · Redzēt vairāk »

Ankipāns

Ankipāns (sieviešu dzimtē Ankipāne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ankipāns · Redzēt vairāk »

Anna (filma)

"Anna" ir uzņemta Latvijas mākslas filma pēc Astrīdas Beināres romāna motīviem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna (filma) · Redzēt vairāk »

Anna Auziņa

Anna Auziņa (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna Auziņa · Redzēt vairāk »

Anna Brigadere

Tērvetē Anna Brigadere (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna Brigadere · Redzēt vairāk »

Anna Rancāne

Anna Rancāne (dzimusi Miglinieku pagastā) ir latviešu dzejniece, kura raksta gan literārajā latviešu valodā, gan augšzemnieku dialektā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna Rancāne · Redzēt vairāk »

Anna Rūmane-Ķeniņa

Anna Rūmane-Ķeniņa (dzimusi Jelgavā, mirusi Rīgā, apbedīta Lielajos kapos) bija latviešu rakstniece un sabiedriska darbiniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna Rūmane-Ķeniņa · Redzēt vairāk »

Anna Sakse

Anna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi, mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anna Sakse · Redzēt vairāk »

Annuss

Annuss (sieviešu dzimtē Annusa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Annuss · Redzēt vairāk »

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »

Ansis Leitāns

Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ansis Leitāns · Redzēt vairāk »

Anta Rugāte

Anta Rugāte (dzimusi Antonija Lūriņa Rundānu pagastā (tagad Ludzas novada Rundēnu pagasts)) ir latviešu žurnāliste un politiķe, bijusi piecu Saeimu (5.—9.) deputāte.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Anta Rugāte · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884-1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Slišāns

Antons Slišāns (arī Ontōns Slyšāns; dzimis, miris) bija latviešu lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Antons Slišāns · Redzēt vairāk »

Apgāztā mēness zīmē

"Apgāztā mēness zīmē" ir 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apgāztā mēness zīmē · Redzēt vairāk »

Apikāls līdzskanis

Apikāls līdzskanis ir skaņa, ko izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles galiņu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apikāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Apine

Apine (vīriešu dzimtē Apinis) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apine · Redzēt vairāk »

Apinis

Apinis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apinis · Redzēt vairāk »

Apsaroki

Apsaroki, arī krou ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski apdzīvoja Jeloustonas upes ieleju mūsdienu Vaiomingā, Montānā un Ziemeļdakotā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apsaroki · Redzēt vairāk »

Apsīšu Jēkabs

Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā — Jānis Jaunzemis (dzimis 1858. gada 8. decembrī Lizuma pagastā, miris 1929. gada 10. jūnijā Zvārtavas pagasta Gaujienā) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apsīšu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Apsītis

Apsītis (sieviešu dzimtē Apsīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apsītis · Redzēt vairāk »

Apsēstība (filma)

"Apsēstība" ir 2009. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apsēstība (filma) · Redzēt vairāk »

Apskurbušais mežs

"Apskurbušais mežs" (The Drunken Forest) ir dabaspētnieka Džeralda Darela grāmata, kas izdota 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apskurbušais mežs · Redzēt vairāk »

Apstākļu sakritība

"Apstākļu sakritība" ir 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Apstākļu sakritība · Redzēt vairāk »

Ar putām uz lūpām

"Ar putām uz lūpām" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ar putām uz lūpām · Redzēt vairāk »

Araripes manakins

Araripes manakins (Antilophia bokermanni) ir kritiski apdraudēta manakinu dzimtas suga, kas endēma Searas štatam Brazīlijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Araripes manakins · Redzēt vairāk »

Arābu īpašvārdu atveidošana

Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arābu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Arābu valoda

Arābu valoda (- al ʿarabiyyah vai vienkārši - ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arābu valoda · Redzēt vairāk »

Arājs

Arājs var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arājs · Redzēt vairāk »

Artēmijs Fauls

Pirmās oriģinālvalodā izdotās grāmatas vāks Artēmijs Fauls II ir īru rakstnieka Oīna Kolfera (Eoin Colfer) fantāzijas grāmatu sērijas “Artēmijs Fauls” galvenais tēls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Artēmijs Fauls · Redzēt vairāk »

Artikulācijas veids

Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »

Artikuls

nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Artikuls · Redzēt vairāk »

Artis Ostups

Artis Ostups (dzimis 1988. gada 8. aprīlī) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Artis Ostups · Redzēt vairāk »

Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arturs Bērziņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Arturs Lielais

Arturs Lielais ( —) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arturs Lielais · Redzēt vairāk »

Arvīds Grigulis

Arvīds Grigulis (dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arvīds Grigulis · Redzēt vairāk »

Arvīds Skalbe

Arvīds Skalbe (1922—2002) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arvīds Skalbe · Redzēt vairāk »

Arveds Alksnis

Arveds Valdemārs Alksnis (1910-1991) bija latviešu ķirurgs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arveds Alksnis · Redzēt vairāk »

Arveds Švābe

Arveds Švābe ( —) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »

Arveds Mihelsons

Arveds Mihelsons jeb Rutku Tēvs (1886—1961) bija latviešu aktieris, humorists, prozaiķis un dramaturgs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arveds Mihelsons · Redzēt vairāk »

Arvis Viguls

Arvis Viguls (dzimis 1987. gada 23. novembrī Jēkabpilī) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Arvis Viguls · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Asaris · Redzēt vairāk »

Asars

Asars (sieviešu dzimtē Asare) ir latviešu cilmes uzvārda „Asaris” variācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Asars · Redzēt vairāk »

Aspazija

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aspazija · Redzēt vairāk »

Astoņas zvaigznes

"Astoņas zvaigznes" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Astoņas zvaigznes · Redzēt vairāk »

Astrīda Beināre

Astrīda Beināre (1937—2016) bija latviešu skolotāja un rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Astrīda Beināre · Redzēt vairāk »

Astrīde Ivaska

Astrīde Ivaska (dzimusi 1926. gada 7. augustā Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Astrīde Ivaska · Redzēt vairāk »

Atapasku valodas

Atapasku valodas (arī atabasku, dene, senāk latv. arī atabaskiešu) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa jeb apakšsaime, kas pieder na-dene valodu saimei.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atapasku valodas · Redzēt vairāk »

Atbalss (filma)

"Atbalss" ir 1959.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atbalss (filma) · Redzēt vairāk »

Atcerēties vai aizmirst

"Atcerēties vai aizmirst" ir 1981.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atcerēties vai aizmirst · Redzēt vairāk »

Atdzejojums

Atdzejojums jeb atdzeja ir dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atdzejojums · Redzēt vairāk »

Atis Auzāns un Daugavpils Oranžais koris

Atis Auzāns un Daugavpils oranžais koris ir Daugavpils Oranžā kora debijas albums, kas tika izdots.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atis Auzāns un Daugavpils Oranžais koris · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (—), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Atlantijas tuklītis

Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »

Atmoda (laikraksts)

"Atmoda" bija iknedēļas laikraksts, kas iznāca Latvijā laika posmā no 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atmoda (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Atpūta (žurnāls)

Atpūta (vecajā ortogrāfijā Atpuhta) bija ilustrēts literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas nedēļas žurnāls latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atpūta (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Atraktīva Briežvabole no Carnikavas

"Atraktīva Briežvabole no Carnikavas" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atraktīva Briežvabole no Carnikavas · Redzēt vairāk »

Atrasts Amerikā

"Atrasts Amerikā" ir S/O Avantis producēta Latvijas dokumentālā filma, kurai vēl joprojām pieder dokumentālo filmu apmeklējuma rekords Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atrasts Amerikā · Redzēt vairāk »

Atslēgas (raidījums)

"Atslēgas" ir dokumentālais raidījums par Latvijas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem no 1918.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atslēgas (raidījums) · Redzēt vairāk »

Atspulgs ūdenī

"Atspulgs ūdenī" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atspulgs ūdenī · Redzēt vairāk »

Atstāstījuma izteiksme

Atstāstījuma izteiksme jeb relatīvais mods, relatīvs (— ‘attiecināts, attiecīgs’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Atstāstījuma izteiksme · Redzēt vairāk »

Augškalns

Augškalns var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augškalns · Redzēt vairāk »

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas · Redzēt vairāk »

Augstāk par zemi

"Augstāk par zemi" ir 2015.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augstāk par zemi · Redzēt vairāk »

Augstākās čūskas

Augstākās čūskas jeb augstāko čūsku infrakārta (Caenophidia) ir augstāk attīstīto čūsku grupa no divām īsto čūsku (Alethinophidia) infrakārtām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augstākās čūskas · Redzēt vairāk »

Augstkalns

Augstkalns (sieviešu dzimtē Augstkalne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augstkalns · Redzēt vairāk »

Augstuma robeža

"Augstuma robeža" ir 2005. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augstuma robeža · Redzēt vairāk »

Augusts Baltpurviņš

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Baltpurviņš · Redzēt vairāk »

Augusts Deglavs

Augusts Deglavs (—) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Deglavs · Redzēt vairāk »

Augusts Saulietis

Augusts Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis; 1869—1933) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Saulietis · Redzēt vairāk »

Augusts Voss

Augusts Voss (—) bija padomju politiķis, kas ilgu laiku darbojās Latvijas PSR.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Augusts Voss · Redzēt vairāk »

Auniņš

Auniņš (sieviešu dzimtē Auniņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „auns” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Auniņš · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausainie cīruļi

Ausainie cīruļi (Eremophila) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ausainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Austra Dāle

Austra Dāle (1892—1972) bija latviešu skolotāja un dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Austra Dāle · Redzēt vairāk »

Austra Skujiņa

Austra Skujiņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece, jaunromantisma pārstāve.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Austra Skujiņa · Redzēt vairāk »

Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja

"Austras koka pasakas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja · Redzēt vairāk »

Austrums (mēnešraksts)

Austrums bija no 1885.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Austrums (mēnešraksts) · Redzēt vairāk »

Auziņa

Auziņa (vīriešu dzimtē Auziņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „auza” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Auziņa · Redzēt vairāk »

Auziņš

Auziņš (sieviešu dzimtē Auziņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „auzas” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Auziņš · Redzēt vairāk »

Aveņu vīns

"Aveņu vīns" ir 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Aveņu vīns · Redzēt vairāk »

Avens

Avens var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Avens · Redzēt vairāk »

Avotiņš

Avotiņš (sieviešu dzimtē Avotiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „avots” pamazināmās formas vai vietvārda Avotiņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Avotiņš · Redzēt vairāk »

Avots (žurnāls)

Avots bija ilustrēts literāri sabiedrisks žurnāls jaunatnei Latvijas PSR, kas iznāca no 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Avots (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Avots (nozīmju atdalīšana)

Avots var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Avots (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Šacha Pasaule

Šaha Pasaule ir ASV pilsētā Linkolnā no 1954.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šacha Pasaule · Redzēt vairāk »

Šaha Māksla

"Šaha māksla" ("Šacha māksla") ir Latvijā izdots šaha žurnāls, tas bijis Latvijas Šaha savienības (1924—1940) oficiāls izdevums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šaha Māksla · Redzēt vairāk »

Šahs (žurnāls)

"Šahs" bija Latvijā izdots šaha žurnāls, kas iznāca divreiz mēnesī laika posmā no 1959.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šahs (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Šahs Baltijā

"Šahs Baltijā" bija Latvijā izdots šaha žurnāls, kas iznāca laika posmā no 1991.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šahs Baltijā · Redzēt vairāk »

Šahs briljantu karalienei

"Šahs briljantu karalienei" ir 1973.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šahs briljantu karalienei · Redzēt vairāk »

Šaurais un platais e, ē

Šaurā un platā e, ē izrunu literārajā latviešu valodā nosaka pozicionālie un nepozicionālie noteikumi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šaurais un platais e, ē · Redzēt vairāk »

Šāviens mežā

"Šāviens mežā" ir 1983.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šāviens mežā · Redzēt vairāk »

Šī ir tikai mūzika

Šī ir tikai mūzika ir latviešu mūzikas grupas Musiqq debijas studijas albums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šī ir tikai mūzika · Redzēt vairāk »

Šīs bīstamās balkona durvis

"Šīs bīstamās balkona durvis" ir 1976.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šīs bīstamās balkona durvis · Redzēt vairāk »

Šķēps un roze

"Šķēps un roze" ir 1959.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šķēps un roze · Redzēt vairāk »

Šķērsiela (filma)

Šķērsielā. "Šķērsiela" ir 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šķērsiela (filma) · Redzēt vairāk »

Šķiršanās formula

Šķiršanās formula ir latviešu televīzijas seriāls, kas 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šķiršanās formula · Redzēt vairāk »

Škorpion vz. 61

Škorpion vz.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Škorpion vz. 61 · Redzēt vairāk »

Šnepsts

Šnepsts (sieviešu dzimtē Šnepste) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Šnepsts · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ģīlis

Ģīlis ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies apvidvārda „ģīlis” ar nozīmi „vājš, kalsns cilvēks”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ģīlis · Redzēt vairāk »

Ģirliči

Ģirliči, ģirliču ģints (Serinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ģirliči · Redzēt vairāk »

Ūdens (filma)

"Ūdens" ir 2007. gadā izdota Latvijas īsfilma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ūdens (filma) · Redzēt vairāk »

Ūdensbumba resnajam runcim

"Ūdensbumba resnajam runcim" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ūdensbumba resnajam runcim · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 11 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā, un dažu sugu izdzīvošana ir kritiski apdraudēta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Ūdentiņš

Ūdentiņš (sieviešu dzimtē Ūdentiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „ūdens” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ūdentiņš · Redzēt vairāk »

Ūdris

Ūdris ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Ūdre).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ūdris · Redzēt vairāk »

Īpašvārdu atveidošana

Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Īsa pamācība mīlēšanā

"Īsa pamācība mīlēšanā" ir 1982.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īsa pamācība mīlēšanā · Redzēt vairāk »

Īspurna krupji

Īspurna krupji jeb knābjpurna krupji (Rhinella) ir viena no lielākajām un plašākajām krupju dzimtas (Bufonidae) ģintīm, kas apvieno 88 krupju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īspurna krupji · Redzēt vairāk »

Īstenības izteiksme

Īstenības izteiksme jeb indikatīvs latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īstenības izteiksme · Redzēt vairāk »

Īstie krupji

Īstie krupji jeb vienkārši krupji (Bufo) ir viena no krupju dzimtas (Bufonidae) ģintīm, kas apvieno 17 krupju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Īstie krupji · Redzēt vairāk »

Ķauķīši

Ķauķīši jeb lapu ķauķīši (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķauķīši · Redzēt vairāk »

Ķīri

Ķīri, ķīru ģints (Chroicocephalus) ir kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 12 vai 13 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķīri · Redzēt vairāk »

Ķīvītes

Ķīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķīvītes · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķenguru dzimta

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »

Ķikuļu Jēkabs

Ķikuļu Jēkabs, arī Ķikuļa Jēkabs (vecajā rakstībā: Ķikul Jēkobs, 1740—1777) bija Vidzemes latviešu audējs, ievērojams hernhūtietis, latviešu valodā pirmo zināmo laicīga satura dzejoļu autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ķikuļu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Žagars

Žagars var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Žagars · Redzēt vairāk »

Žans Marī Gistavs Leklēzio

Žans Marī Gistavs Leklēzio (dzimis) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Žans Marī Gistavs Leklēzio · Redzēt vairāk »

Čaklais

Čaklais (sieviešu dzimtē Čaklā) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čaklais · Redzēt vairāk »

Čakstītes

Čakstītes, čakstīšu ģints (Saxicola) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čakstītes · Redzēt vairāk »

Čakste

Čakste var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čakste · Redzēt vairāk »

Čau

Čau ir neformāls itāļu sveiciens, kas izplatīts arī citur pasaulē, tostarp latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čau · Redzēt vairāk »

Čehu īpašvārdu atveidošana

Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čehu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Četri mielasti

"Četri mielasti" ir 2012. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Četri mielasti · Redzēt vairāk »

Čevers

Čevers (sieviešu dzimtē Čevere) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Čeveri.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čevers · Redzēt vairāk »

Čiža acīm

"Čiža acīm" ir režisora Edmunda Jansona 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čiža acīm · Redzēt vairāk »

Čikāgas latviešu radio raidījumi

Čikāgas latviešu radio raidījumi ir pasaules visvecākie nepārtrauktie rietumu latviešu valodas raidījumi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čikāgas latviešu radio raidījumi · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Čukste

Čukste ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Čukste · Redzēt vairāk »

Ēķis

Ēķis (sieviešu dzimtē Ēķe) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ēķis · Redzēt vairāk »

Ēnu spēles

"Ēnu spēles" ir latviešu televīzijas detektīvseriāls 3 sezonās, kas pārraidīts kanālā TV3 un TV6.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ēnu spēles · Redzēt vairāk »

Ērdmans Tolgsdorfs

Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ērdmans Tolgsdorfs · Redzēt vairāk »

Ērglis

Ērglis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ērglis · Redzēt vairāk »

Ēvalds Valters

Ēvalds Valters (dzimis Planīcas "Egleniekos" (tagad Kurmāles pagasts), miris Rīgā) bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ēvalds Valters · Redzēt vairāk »

Ēvalds Vilks

Ēvalds Vilks (dzimis Valkā, miris Rīgā), īstajā vārdā Ēvalds Lācis, bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ēvalds Vilks · Redzēt vairāk »

Ābelīte

Ābelīte var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābelīte · Redzēt vairāk »

Ābele (nozīmju atdalīšana)

Ābele var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābele (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ābola

Ābola (vīriešu dzimtē Ābols) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābola · Redzēt vairāk »

Āboliņa

Āboliņa (vīriešu dzimtē Āboliņš) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „āboliņš”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Āboliņa · Redzēt vairāk »

Āboliņš (nozīmju atdalīšana)

Āboliņš var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Āboliņš (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ābols (nozīmju atdalīšana)

Ābols var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābols (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ābols upē

"Ābols upē" ir 1974.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābols upē · Redzēt vairāk »

Āboltiņa

Āboltiņa (vīriešu dzimtē Āboltiņš) ir latviešu cilmes uzvārda „Āboliņa” variācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Āboltiņa · Redzēt vairāk »

Āboltiņš

Āboltiņš (sieviešu dzimtē Āboltiņa) ir latviešu cilmes uzvārda Āboliņš variācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Āboltiņš · Redzēt vairāk »

Ābrams Feldhūns

Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija ebreju izcelsmes Latvijas valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ābrams Feldhūns · Redzēt vairāk »

Ādolfs Alunāns

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »

Āmurs

Āmurs Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Āmurs · Redzēt vairāk »

Ārgalis

Ārgalis (sieviešu dzimtē Ārgale) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no vārda „ārgailis(-le)“ ar nozīmi 'paviegls, ģeķīgs cilvēks'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ārgalis · Redzēt vairāk »

Ārijs Geikins

Ārijs Geikins (1936-2008) bija latviešu dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris un aktiermākslas pedagogs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ārijs Geikins · Redzēt vairāk »

Ārtavs

Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ārtavs · Redzēt vairāk »

Ātrie igauņu puiši

"Ātrie igauņu puiši" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ātrie igauņu puiši · Redzēt vairāk »

Baiba Bičole

Baiba Bičole (dzimusi 1931. gada 29. maijā Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baiba Bičole · Redzēt vairāk »

Baiga vasara

Baiga vasara (starptautiskais nosaukums angļu valodā: Dangerous Summer) ir studijas Platforma Filma 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baiga vasara · Redzēt vairāk »

Bailes (filma)

"Bailes" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bailes (filma) · Redzēt vairāk »

Baldzēns

Baldzēns (sieviešu dzimtē Baldzēna) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baldzēns · Redzēt vairāk »

Baloži

Baložu ģints (Columba) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baloži · Redzēt vairāk »

Balode

Balode (vīriešu dzimtē Balodis) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, desmitais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balode · Redzēt vairāk »

Balodis

Balodis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balodis · Redzēt vairāk »

Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis

Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis

Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņa, kas bieži tiek lietota vairākās valodās, to skaitā, albāņu, ungāru un latviešu valodās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Balti · Redzēt vairāk »

Baltiņš

Baltiņš var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltiņš · Redzēt vairāk »

Baltic News Service

Baltic News Service jeb BNS ir ziņu aģentūru un mediju monitoringa grupa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltic News Service · Redzēt vairāk »

Baltijas Asambleja

Baltijas Asambleja ir reģionāla organizācija, kas nodrošinas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbību.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas Asambleja · Redzēt vairāk »

Baltijas brīvības ceļš

"Baltijas brīvības ceļš" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas brīvības ceļš · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Baltijas Starptautiskā akadēmija (līdz 2006. gadam Baltijas Krievu institūts) ir 1992.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas Starptautiskā akadēmija · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltijas Vēstnesis

Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Baltisms

Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltisms · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltu ciltis (filma)

"Baltu ciltis" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem, jātvingiem, galindiem, augštaišiem un žemaišiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo kāds tirgotājs Larss no Gotlandes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »

Baltu filoloģija (žurnāls)

Baltu filoloģijas žurnāla vāks Baltu filoloģija ir vienu vai divas reizes gadā iznākošs baltu valodniecības žurnāls, viens no Latvijas Universitātes izdevumiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu filoloģija (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Bambusa haizivju dzimta

Bambusa haizivju dzimta (Hemiscylliidae) ir viena no paklājhaizivjveidīgo kārtas (Orectolobiformes) dzimtām, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bambusa haizivju dzimta · Redzēt vairāk »

Barbarisms

Barbarismi ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Barbarisms · Redzēt vairāk »

Barbes

Barbes, barbju ģints (Barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 33 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Barbes · Redzēt vairāk »

Barkāns

Barkāns (sieviešu dzimtē Barkāne) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Barkāni.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Barkāns · Redzēt vairāk »

Baušķenieks

Baušķenieks (sieviešu dzimtē Baušķeniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt cēlies no vārda „baušķenieki” ar nozīmi „Bauskas pilsētas iedzīvotāji”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Baušķenieks · Redzēt vairāk »

Bāliņš

Bāliņš (sieviešu dzimtē Bāliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bāliņš · Redzēt vairāk »

Bārda (nozīmju atdalīšana)

Bārda var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bārda (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Būt mīlētai

Būt mīlētai ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2011.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Būt mīlētai · Redzēt vairāk »

Bļodnieks

Bļodnieks (sieviešu dzimtē Bļodniece) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi 'bļodu izgatavotājs, māla trauku pārdevējs'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Bērziņa

Bērziņa (vīriešu dzimtē Bērziņš) ir ļoti izplatīts latviešu cilmes uzvārds, izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bērziņa · Redzēt vairāk »

Bērziņš

Bērziņš (sieviešu dzimtē Bērziņa) ir ļoti izplatīts latviešu cilmes uzvārds, izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bērziņš · Redzēt vairāk »

Bētiņš

Bētiņš (sieviešu dzimtē Bētiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Bētiņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bētiņš · Redzēt vairāk »

Belašs

Iekosts belašs ar redzamu pildījumu Belašs tatāru un baškīru virtuvē ir liels, sāļos taukos vai eļļā vārīts neraudzētas mīklas pīrāgs ar pildījumu — gabaliņos sagrieztu gaļu, kas sajaukta ar kartupeļiem vai atsevišķos gadījumos rīsiem vai prosu, kā arī sīpoliem, burkāniem un citu dārzeņu un garšvielu maisījuma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Belašs · Redzēt vairāk »

Berklavisms

"Berklavisms" ir Latvijas 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Berklavisms · Redzēt vairāk »

Bermontiāda (filma)

"Bermontiāda" ir 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bermontiāda (filma) · Redzēt vairāk »

Bilabiāls līdzskanis

Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Bilabiāls nazāls līdzskanis

Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Bille (filma)

"Bille" ir 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bille (filma) · Redzēt vairāk »

Birži (Salas pagasts)

Birži ir apdzīvota vieta Salas novada Salas pagastā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Birži (Salas pagasts) · Redzēt vairāk »

Birkerts

Birkerts ir latviešu uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Birkerts · Redzēt vairāk »

Birze

Birze var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Birze · Redzēt vairāk »

Birznieks

Birznieks (sieviešu dzimtē Birzniece) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi 'zemnieks, kas dzīvo birzī vai tās tuvumā'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Birznieks · Redzēt vairāk »

Bisenieks

Bisenieks (sieviešu dzimtē Biseniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Bisenieki.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bisenieks · Redzēt vairāk »

Bitīt' kapos

"Bitīt' kapos" ir Latvijas televīzijas komēdijseriāls, kas tiek pārraidīts kanālā LNT no 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bitīt' kapos · Redzēt vairāk »

Bitīt' matos

"Bitīt' matos" ir latviešu televīzijas komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 no 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bitīt' matos · Redzēt vairāk »

Bite (nozīmju atdalīšana)

Bite var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bite (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Bitenieks

Bitenieks var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bitenieks · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Blaktis · Redzēt vairāk »

Blēži (filma)

"Blēži" ir Latvijas spēlfilma 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Blēži (filma) · Redzēt vairāk »

Bojārs

Bojārs (sieviešu dzimtē Bojāre) ir latviešu uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bojārs · Redzēt vairāk »

Boriss Pugo

Boriss Pugo (—) bija latviešu izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Boriss Pugo · Redzēt vairāk »

Brūnā krāsa

Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »

Brīvā Daugava

Laikraksta redakcijas ēka Brīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Brīvā Daugava · Redzēt vairāk »

Brīvā Zeme

"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Brīvā Zeme · Redzēt vairāk »

Breikšs

Breikšs ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt cēlies apvidvārda „breikšis” ar nozīmi „trokšņotājs, ķildnieks, bulduris”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Breikšs · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino laču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Briedis

Briedis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Briedis · Redzēt vairāk »

Brože

Brože ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no apvidvārda „brožs” ar nozīmi 'drukns, plecīgs' vai 'brašs, stiprs cilvēks'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Brože · Redzēt vairāk »

Broņislava Martuževa

Broņislava Martuževa (dzimusi 1924. gada 8. aprīlī, mirusi 2012. gada 13. februārī) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Broņislava Martuževa · Redzēt vairāk »

Bruņneši

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bruņneši · Redzēt vairāk »

Bruno Saulītis

Bruno Saulītis (dzimis Rīgā, miris Jumpravā) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bruno Saulītis · Redzēt vairāk »

Buiķis

Buiķis (sieviešu dzimtē Buiķe) ir latviešu uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Buiķis · Redzēt vairāk »

Bulgāru īpašvārdu atveidošana

Bulgāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bulgāru īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Bulgāru valoda

Bulgāru valoda (български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Bulgāru valoda · Redzēt vairāk »

Burvju flauta (filma)

"Burvju flauta" ir 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Burvju flauta (filma) · Redzēt vairāk »

Butāne

Butāne (vīriešu dzimtē Butāns) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Butāni.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Butāne · Redzēt vairāk »

C

burtveidolos. C ir latīņu alfabēta trešais burts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un C · Redzēt vairāk »

Caunītis

Caunītis (sieviešu dzimtē Caunīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Caunītis · Redzēt vairāk »

Caune

Caune ir latviešu cilmes uzvārda „Cauna” variācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Caune · Redzēt vairāk »

Caurspīdīgās zebrzivtiņas

Caurspīdīgās zebrzivtiņas, caurspīdīgo zebrzivtiņu ģints (Danionella) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Caurspīdīgās zebrzivtiņas · Redzēt vairāk »

Cāļus skaita rudenī

"Cāļus skaita rudenī" ir 1973.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cāļus skaita rudenī · Redzēt vairāk »

Cālītis

Cālītis (sieviešu dzimtē Cālīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „cālis” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cālītis · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīni

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »

Cīruļi atlaižas pirmie

"Cīruļi atlaižas pirmie" ir 1967.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cīruļi atlaižas pirmie · Redzēt vairāk »

Cīrulīši

"Cīrulīši" ir 1980.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cīrulīši · Redzēt vairāk »

Cīrulis (nozīmju atdalīšana)

Cīrulis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cīrulis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Cēloņi un sekas

"Cēloņi un sekas" ir 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cēloņi un sekas · Redzēt vairāk »

Ceļa zīmes (filma)

"Ceļa zīmes" ir 1968.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ceļa zīmes (filma) · Redzēt vairāk »

Cecīlija Dinere

Cecīlija Dinere (dzimusi, mirusi) bija ebreju cilmes latviešu rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja no vācu, krievu un franču valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cecīlija Dinere · Redzēt vairāk »

Cekulainie cīruļi

Cekulainie cīruļi jeb cekulcīruļi (Galerida) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cekulainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Cekulsīļi

Cekulsīļi jeb cekulainie sīļi (Cyanocorax) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cekulsīļi · Redzēt vairāk »

Cekulzīlītes

Cekulzīlītes, cekulzīlīšu ģints (Lophophanes) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cekulzīlītes · Redzēt vairāk »

Celmiņa

Celmiņa (vīriešu dzimtē Celmiņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „celms” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Celmiņa · Redzēt vairāk »

Celmiņš

Celmiņš (sieviešu dzimtē Celmiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „celms” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Celmiņš · Redzēt vairāk »

Ceplis (filma)

"Ceplis" ir 1972.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ceplis (filma) · Redzēt vairāk »

Cerību iela 21

"Cerību iela 21" ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārrādīts kanālā LNT no 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cerību iela 21 · Redzēt vairāk »

Ceturtā deklinācija

Ceturtā deklinācija jeb -ai deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ceturtā deklinācija · Redzēt vairāk »

Cielaviņas armija

"Cielaviņas armija" ir 1964.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cielaviņas armija · Redzēt vairāk »

Cielaviņas armija atkal cīnās

"Cielaviņas armija atkal cīnās" ir 1968.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cielaviņas armija atkal cīnās · Redzēt vairāk »

Cielēns

Cielēns (sieviešu dzimtē Cielēna) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cielēns · Redzēt vairāk »

Ciemiņš

Ciemiņš (sieviešu dzimtē Ciemiņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ciemiņš · Redzēt vairāk »

Cietnis.lv

cietnis.lv bija Latvijā populārs tehnoloģiju jaunumu portāls, kas pastāvēja no 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cietnis.lv · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cilvēka bērns

"Cilvēka bērns" ir 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cilvēka bērns · Redzēt vairāk »

Cipruss

Cipruss (sieviešu dzimtē Ciprusa) ir latviešu uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cipruss · Redzēt vairāk »

Cirkumflekss

Cirkumflekss (arī jumtiņš) ir diakritiska zīme (◌&#x302), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cirkumflekss · Redzēt vairāk »

Cita Diena

Cita Diena bija īslaicīgs latviešu valodā publicēts medijs, ko 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Cita Diena · Redzēt vairāk »

Concordia Rigensis

Concordia Rigensis ir Rīgā dibināta un šobrīd Hamburgā pastāvoša vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Concordia Rigensis · Redzēt vairāk »

Curonia

Curonia bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Curonia · Redzēt vairāk »

D2-d4

"d2-d4" ir Latvijas Šaha problēmistu biedrības izdots žurnāls, kas iznāca no 1999.

Jaunums!!: Latviešu valoda un D2-d4 · Redzēt vairāk »

Dažādspārnu tauriņi

Dažādspārnu tauriņi, dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) ir viena no sešām sūcējsnuķaiņu apakškārtas (Glossata) infrakārtām, kas apvieno 35 tauriņu virsdzimtas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dažādspārnu tauriņi · Redzēt vairāk »

Dabasu Durovys

Dabasu Durovys ir 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dabasu Durovys · Redzēt vairāk »

Dace Rukšāne

Dace Rukšāne-Ščipčinska (dzimusi) ir latviešu rakstniece un publiciste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dace Rukšāne · Redzēt vairāk »

Dagnija Dreika

Dagnija Dreika (arī Dagnija Dreika-Matule; dzimusi Rīgā) ir latviešu rakstniece, tulkotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dagnija Dreika · Redzēt vairāk »

Dagnija Zigmonte

Dagnija Zigmonte (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dagnija Zigmonte · Redzēt vairāk »

Daiders

Daiders (sieviešu dzimtē Daidere) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daiders · Redzēt vairāk »

Daina Sirmā

Daina Sirmā (dzimusi 1958. gada 10. novembrī) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daina Sirmā · Redzēt vairāk »

Dambis (nozīmju atdalīšana)

Dambis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dambis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Dancis pa trim

"Dancis pa trim" ir 2011.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dancis pa trim · Redzēt vairāk »

Darbības vārds

Darbības vārds jeb verbs (— ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbības vārds · Redzēt vairāk »

Darbs (filma)

"Darbs" ir 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Darbs (filma) · Redzēt vairāk »

Datuve.lv

Datuve.lv ir viena no Latvijas informācijas tehnoloģiju jaunumu mājaslapām, kas sniedz vispārēju ieskatu dažādos IT jaunumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Datuve.lv · Redzēt vairāk »

Daudzskaitlis

Daudzskaitlis – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet daudz objektu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daudzskaitlis · Redzēt vairāk »

Daugavpils Jēzus Sirds baznīca

Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daugavpils Jēzus Sirds baznīca · Redzēt vairāk »

Daugavpils oranžais koris

Daugavpils oranžais koris ir koris no Latgales, kas tika izveidots 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Daugavpils oranžais koris · Redzēt vairāk »

Dārziņš

Dārziņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Dārziņa), kas radies no vārda „dārzs” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dārziņš · Redzēt vairāk »

Dārznieks (filma)

"Dārznieks" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dārznieks (filma) · Redzēt vairāk »

Dārznieks (nozīmju atdalīšana)

Dārznieks var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dārznieks (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Dārzs ar spoku

"Dārzs ar spoku" ir 1983.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dārzs ar spoku · Redzēt vairāk »

Dāvana vientuļai sievietei

"Dāvana vientuļai sievietei" ir 1973.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dāvana vientuļai sievietei · Redzēt vairāk »

Dāvanas pa telefonu

"Dāvanas pa telefonu" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dāvanas pa telefonu · Redzēt vairāk »

Dūmakainie leopardi

Dūmakainie leopardi jeb mākoņainie leopardi, dūmakaino leopardu ģints (Neofelis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dūmakainie leopardi · Redzēt vairāk »

Dīvainā mēnessgaisma

"Dīvainā mēnessgaisma" ir 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dīvainā mēnessgaisma · Redzēt vairāk »

Džekija Darela

Žaklīna (Džekija) Sonija Darela, dzimusi Volfendena (angliski Jacqueline ("Jacquie") Sonia Durrell (née Wolfenden)), dzimusi 1929.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Džekija Darela · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza (Jersey Zoo) un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Džeriņš

Džeriņš (sieviešu dzimtē Džeriņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Džeriņš · Redzēt vairāk »

Džimlai rūdi rallallā

"Džimlai rūdi rallallā" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Džimlai rūdi rallallā · Redzēt vairāk »

De Granšānu ģimenes noslēpumi

"De Granšānu ģimenes noslēpumi" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un De Granšānu ģimenes noslēpumi · Redzēt vairāk »

Debates 10. Saeimas vēlēšanās

Laikā līdz 10. Saeimas vēlēšanām vairāki televīzijas kanāli veica kandidātu debates.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Debates 10. Saeimas vēlēšanās · Redzēt vairāk »

Debesskrāpju spīts

Debesskrāpju spīts ir latviešu dziedātāja Laura Reinika ceturtais studijas albums un trešais latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Debesskrāpju spīts · Redzēt vairāk »

Debesu līgava. 7 lidojumi

"Debesu līgava.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Debesu līgava. 7 lidojumi · Redzēt vairāk »

Defise

Defise (cēlies no  — ‘dalīšana’) jeb savienojuma zīme ir pieturzīme, tā ir svītriņa, kas īsāka par domuzīmi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Defise · Redzēt vairāk »

Deglavs

Deglavs ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Deglava) ar nozīmi 'sarkans, uguns krāsas'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Deglavs · Redzēt vairāk »

Degošais

"Degošais" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Degošais · Redzēt vairāk »

Degunragputni

Degunragputni, degunragputnu ģints (Buceros) ir viena no degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Degunragputni · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu vaļveidīgo kārtas (Cetacea) zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfi (portāls)

DELFI ir populārākais interneta ziņu portāls Latvijā, kuru ik mēnesi apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji un kura ir otra apmeklētākā interneta vietne Latvijā, sasniedzot 60% no visiem interneta lietotājiem Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »

Dentāls līdzskanis

Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Dentāls nazāls līdzskanis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Depresija (filma)

"Depresija" ir uzņemta Latvijas mākslas filma divās sērijās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Depresija (filma) · Redzēt vairāk »

Diakritiskās zīmes

Diakritiskās zīmes (— 'atšķirt; atšķirīgs') ir papildu rakstu zīmes, kas tiek rakstītas virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, lai norādītu citādu burta izrunu, nekā tas parasti tiktu izrunāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Diakritiskās zīmes · Redzēt vairāk »

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū un kas ietver sevī vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »

Dižpīles

Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dižpīles · Redzēt vairāk »

Didzis Sedlenieks

Didzis Sedlenieks (dzimis) ir Latvijas žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Didzis Sedlenieks · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. g. iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Diena bez vakara

"Diena bez vakara" ir 1962.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Diena bez vakara · Redzēt vairāk »

Dienas Bizness

"Dienas Bizness" ir Latvijā iznākošs ekonomikas un uzņēmējdarbības laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dienas Bizness · Redzēt vairāk »

Dienās, kad lidlauks pārāk tāls

Dienās, kad lidlauks pārāk tāls ir latviešu grupas Prāta Vētra 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dienās, kad lidlauks pārāk tāls · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Divskaitlis

Divskaitlis – gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Divskaitlis · Redzēt vairāk »

Dotais lielums: mana māte

"Dotais lielums: mana māte" ir 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dotais lielums: mana māte · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Draugiem.lv

Draugiem.lv ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kuru radīja Lauris Liberts, Agris Tamanis un Mārtiņš Pikšens.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Draugiem.lv · Redzēt vairāk »

Drosme nogalināt

"Drosme nogalināt" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Drosme nogalināt · Redzēt vairāk »

Dubultnieks

"Dubultnieks" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dubultnieks · Redzēt vairāk »

Dubultslazds

"Dubultslazds" ir 1985.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dubultslazds · Redzēt vairāk »

Duglass Adamss

Duglass Noēls Adamss (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks, radio dramaturgs un mūziķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Duglass Adamss · Redzēt vairāk »

Dukts

Dukts ir rakstnieka Aivara Ozoliņa vienīgā prozas grāmata, tā tiek uzskatīta par spilgtāko latviešu postmodernisma paraugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dukts · Redzēt vairāk »

Dunduriņš

"Dunduriņš" ir 1974.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dunduriņš · Redzēt vairāk »

Duplets (filma)

"Duplets" ir uzņemta Latvijas spēlfilma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Duplets (filma) · Redzēt vairāk »

Durvis, kas tev atvērtas

"Durvis, kas tev atvērtas" ir 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Durvis, kas tev atvērtas · Redzēt vairāk »

Dvēselīte (albums)

Dvēselīte ir latviešu dziedātājas Aisha trešais studijas albums, kuru izdeva Mikrofona Ieraksti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dvēselīte (albums) · Redzēt vairāk »

Dvēseles aizvējā

"Dvēseles aizvējā" ir 1990. gadā izdota Latvijas spēlfilma, kura uzņemta pēc Vladimira Makaņina tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dvēseles aizvējā · Redzēt vairāk »

Dzīvīte

"Dzīvīte" ir 1989.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzīvīte · Redzēt vairāk »

Dzīves krustcelēs

"Dzīves krustcelēs" ir LNT veidots dokumentāls seriāls, kas balstīts uz patiesiem un reāliem notikumiem dažādās ģimenēs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzīves krustcelēs · Redzēt vairāk »

Dzērve (nozīmju atdalīšana)

Dzērve var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzērve (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Dzelme

Dzelme var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzelme · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dzemdētājzīdītāji

Dzemdētājzīdītāji (Theria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) apakšklasēm, kas apvieno somaiņus un placentāļus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzemdētājzīdītāji · Redzēt vairāk »

Dzenbudisms

Dzenbudisms ir Mahājānas budisma virziens, kas ir radies un attīstījies Ķīnā un saistīts ar mūku Bodhidharma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzenbudisms · Redzēt vairāk »

Dzidra Rinkule-Zemzare

Dzidra Rinkule-Zemzare (īstajā vārdā Dzidra Zemzare, dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece, pazīstama kā bērnu grāmatu autore un savu grāmatu ilustratore.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzidra Rinkule-Zemzare · Redzēt vairāk »

Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi

"Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi · Redzēt vairāk »

Dziesma manai paaudzei

"Dziesma manai paaudzei" ir mūzikas festivāls Latvijā, kas tiek organizēts kopš 1994.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dziesma manai paaudzei · Redzēt vairāk »

Dziesma par laimi

Dziesma par laimi ir latviešu dueta Fomins & Kleins izpildītā dziesma, ar kuru viņi uzvarēja 2004. gada Eirodziesmā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dziesma par laimi · Redzēt vairāk »

Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas

Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas ir Jura Alunāna pirmais dzejoļu krājums, kas iznāca 1856.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas · Redzēt vairāk »

Dzimtenes Vēstnesis

Dzimtenes Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzimtenes Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Dzintars (nozīmju atdalīšana)

Dzintars var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzintars (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Dzintars Sodums

Dzintars Sodums (dzimis 1922. gada 13. maijā Rīgā, miris 2008. gada 18. maijā Ikšķilē) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzintars Sodums · Redzēt vairāk »

Dzirne

Dzirne (vīriešu dzimtē Dzirnis) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no izlokšņu formas vārdam „zirnis”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Dzirne · Redzēt vairāk »

Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums

"Eņģeļu iela 9.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums · Redzēt vairāk »

Eņģeļu māja

"Eņģeļu māja" ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eņģeļu māja · Redzēt vairāk »

Edmunds Sprūdžs

Edmunds Sprūdžs (dzimis Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Edmunds Sprūdžs · Redzēt vairāk »

Eduards Aivars

Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs, dzimis 1956. gada 13. martā Pabažos) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eduards Aivars · Redzēt vairāk »

Eduards Kusiņš

Eduards Kusiņš (dzimis 1889. gadā Bebrenes pagastā, miris 1983. gada Maskavā) bija latviešu virsnieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eduards Kusiņš · Redzēt vairāk »

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »

Edvards Treimanis-Zvārgulis

Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis; 1866—1950) bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Edvards Treimanis-Zvārgulis · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Edvīns Raups

Edvīns Raups (īstajā vārdā Edvīns Struka, dzimis Siguldā) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Edvīns Raups · Redzēt vairāk »

Efendi

Efendi jeb effendi (turku valodā: efendi) ir turku tituls, kas ir identisks latviešu vārdam kungs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Efendi · Redzēt vairāk »

Egils Plaudis

Egils Plaudis (dzimis 1931. gada 15. jūnijā Rīgā, miris 1987. gada 21. novembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Egils Plaudis · Redzēt vairāk »

Eglīte

Eglīte var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eglīte · Redzēt vairāk »

Eglītis

Eglītis (sieviešu dzimtē Eglīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „egle” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eglītis · Redzēt vairāk »

Egle

Egle var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Egle · Redzēt vairāk »

Egle rudzu laukā

"Egle rudzu laukā" ir 1972.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Egle rudzu laukā · Redzēt vairāk »

Egons Līvs

Egons Gūtmanis, pazīstams ar pseidonīmu Egons Līvs (dzimis Rīgā, miris), bija latviešu rakstnieks un kinoscenārists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Egons Līvs · Redzēt vairāk »

Ehidnu dzimta

Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »

Eižens Finks

Eižens Finks (1885—1958) bija fotogrāfs un gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eižens Finks · Redzēt vairāk »

Eirodziesma 2012

Eirodziesma 2012 bija 57. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase, kuras fināls notika Ventspilī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eirodziesma 2012 · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības valodas

Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »

Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eksonīms

Eksonīms (no grieķu ἔξω (ārpus) un ὄνυμα (vārds)) ir vietvārds (toponīms), kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eksonīms · Redzēt vairāk »

Ekstrūzija

Polimēru ekstrūdera principiāla shēma: 1 — gliemezis; 2 — polimēra granulas; 3 — spiedveidne; 4 — ekstrudētais profils Ekstrūzija (no — 'izstumšana') ir materiāla veidošana izspiežot to caur spiedveidni, lai iegūtu noteikta profila objektus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ekstrūzija · Redzēt vairāk »

Elīna Zālīte

Elīna Zālīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dzejniece, dramaturģe un tulkotāja no igauņu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Elīna Zālīte · Redzēt vairāk »

Elektriķa diena

"Elektriķa diena" ir 2018. gadā izdota Latvijas animācijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Elektriķa diena · Redzēt vairāk »

Elernes baznīca

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Elernes baznīca · Redzēt vairāk »

Elpojiet dziļi

"Elpojiet dziļi..." ir 1967.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Elpojiet dziļi · Redzēt vairāk »

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, tautā saukta par Dārziņskolu, ir specializēta mūzikas vidusskola, kas atrodas Kalnciema ielā 10 Rīgā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola · Redzēt vairāk »

Emīla nedarbi

"Emīla nedarbi" ir 1985.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Emīla nedarbi · Redzēt vairāk »

Enciklopēdiskā vārdnīca

Enciklopēdiskā vārdnīca ir vārdnīcas formas vispārīga enciklopēdija latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Enciklopēdiskā vārdnīca · Redzēt vairāk »

Eremoneura

Eremoneura ir bez taksona apzīmējuma mušu infrakārtas (Muscomorpha) grupa, kas apvieno lielāko daļu infrakārtas mušveidīgo kukaiņu sugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eremoneura · Redzēt vairāk »

Erickiņi

Erickiņi, erickiņu ģints (Phoenicurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 14 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Erickiņi · Redzēt vairāk »

Eriks Ādamsons

Eriks Ādamsons (dzimis, miris) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eriks Ādamsons · Redzēt vairāk »

Ernests Birznieks-Upītis

Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; —) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, izdevējs un bibliotekārs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernests Birznieks-Upītis · Redzēt vairāk »

Ernests Blanks

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »

Ernests Kārkliņš

Ernests Kārkliņš (1868—1961), pseidonīms Zeltmatis, bija latviešu skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernests Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Ernsts Gliks

Johans Ernsts Gliks (1652 — 1705) bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »

Es esmu šeit

"Es esmu šeit" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Es esmu šeit · Redzēt vairāk »

Es mīlu jūsu meitu!

"Es mīlu jūsu meitu!" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Es mīlu jūsu meitu! · Redzēt vairāk »

Es skrienu

Es skrienu ir latviešu dziedātāja un komponista Laura Reinika sestais studijas albums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Es skrienu · Redzēt vairāk »

Esenberģu Jānis

Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862-1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Esenberģu Jānis · Redzēt vairāk »

Etimoloģija

Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Etimoloģija · Redzēt vairāk »

Eva Mārtuža

Eva Mārtuža dzimusi Gaigalavā ir latviešu rakstniece, dzejniece un publiciste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eva Mārtuža · Redzēt vairāk »

Eva Rubene

Eva Rubene (dzimusi) ir latviešu žurnāliste un rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Eva Rubene · Redzēt vairāk »

Evita Ašeradena

Evita Ašeradena (dzimusi Evita Sniedze 1974. gada 6. augustā Madonā) ir latviešu dramaturģe, teātra zinātniece un teātra darbiniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Evita Ašeradena · Redzēt vairāk »

Ex Āmens

"Ex Āmens" vai "Eks Āmens" ir režisores Ineses Kļavas 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ex Āmens · Redzēt vairāk »

Ezera sonāte

"Ezera sonāte" ir 1976.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ezera sonāte · Redzēt vairāk »

Facebook

Facebook ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kas tika atvērta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Facebook · Redzēt vairāk »

Fantadroms

"Fantadroms" ir 1985.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fantadroms · Redzēt vairāk »

Fantāzijas Futbola Līga

Fantāzijas Futbola Līgas logo. Fantāzijas Futbola Līga, saīsinājumā FFL, ir, ņemot par pamatu Zviedrijā radītu programmatūru, latviešu valodā izveidota futbola menedžmenta tīmekļa pārlūka datorspēle (browser-based game).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fantāzijas Futbola Līga · Redzēt vairāk »

Ferdinands Lieliskais

Ferdinands Lieliskais ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārrādīts kanālā LNT no 2002.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ferdinands Lieliskais · Redzēt vairāk »

Filma (filma)

"Filma" ir 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Filma (filma) · Redzēt vairāk »

Fleksija (valodniecība)

Ar vārdu fleksija (- saliekties, salocīties) valodniecībā apzīmē izmaiņas vārdā, lai atspoguļotu gramatisku attieksmju maiņu, jeb, citiem vārdiem, vārda locīšanu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fleksija (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Fomins & Kleins

Fomins & Kleins ir latviešu rokgrupa no Liepājas, ko 2002.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fomins & Kleins · Redzēt vairāk »

Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili

"Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" ir 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili · Redzēt vairāk »

Fox Life

Fox Life ir televīzijas tīkls, kas pieder kompānijai Fox Broadcasting Company un tiek translēts Latīņamerikā, Eiropā un Japānā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fox Life · Redzēt vairāk »

Frailty (rokgrupa)

Frailty ir 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frailty (rokgrupa) · Redzēt vairāk »

Franču īpašvārdu atveidošana

Franču valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Franču īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Fraternitas Baltica

Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fraternitas Baltica · Redzēt vairāk »

Fraternitas Rigensis

Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fraternitas Rigensis · Redzēt vairāk »

Frazeoloģisms

latviešu frazeoloģijas vārdnīca Frazeoloģisms ir valodā nostiprinājies stabils, tradicionāls vārdu savienojums ar īpatnēju nozīmi, kuru kopējā nozīme atšķiras no atsevišķu vārdu nozīmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frazeoloģisms · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Bernhards Blaufūss

Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697-1756) bija Rīgas guberņas luterāņu mācītājs un vēsturnieks, brāļu draudzes grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Bernhards Blaufūss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Erdmans Štolls

Frīdrihs Erdmanis Štolls bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs Kurzemē un Vidzemē, izdevis grāmatas latviešu valodā, nodarbojies arī ar ornitoloģiju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Erdmans Štolls · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mālberģis

Frīdrihs Mālberģis jeb Frīdrihs Mālbergs (1824—1907), bija latviešu skolotājs un dzejnieks, viens no Atmodas kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Mālberģis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mēnijs

Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland, dzimis, miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Fricis Dziesma

Fricis Dziesma (dzimis Rīgā, miris Stokholmā, Zviedrijā), īstajā vārdā Fricis Forstmanis, bija latviešu dzejnieks, žurnālists un bibliotekārs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fricis Dziesma · Redzēt vairāk »

Fricis Rokpelnis

Fricis Rokpelnis (dzimis Grobiņas pagasta "Alkšņos" (tagad Medzes pagasts), miris Jūrmalā) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Fricis Rokpelnis · Redzēt vairāk »

Gada vārds Latvijā

Gada vārds Latvijā ir Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkota anketēšana par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gada vārds Latvijā · Redzēt vairāk »

Gadalaiki (dzejolis)

Donelaiša „Gadalaiku” rokraksta „Pavasara prieku” daļas pirmā lapa, ko uzskata par dzejoļa sākumu Pauļa Kalves dzejoļa atdzejojuma 1963. gada izdevuma vāks (ilustrējis — V.Jurkūns) Gadalaiki ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gadalaiki (dzejolis) · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gads · Redzēt vairāk »

Gaidot Jauno gadu

"Gaidot Jauno gadu" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gaidot Jauno gadu · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gailītis

Gailītis ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Gailīte), kas radies no vārda „gailis” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gailītis · Redzēt vairāk »

Gaile

Gaile ir latviešu cilmes uzvārds (vīriešu dzimtē Gailis).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gaile · Redzēt vairāk »

Gailis (nozīmju atdalīšana)

Gailis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gailis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Galaktikas ceļvedis stopētājiem

1990. gada izdevuma pirmās grāmatas vāks. "Galaktikas ceļvedis stopētājiem" (The Hitchhiker's Guide to the Galaxy) ir zinātniskās fantastikas komēdiju sērija, kuru sarakstīja Duglass Adamss.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Galaktikas ceļvedis stopētājiem · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Gatis Irbe (albums)

Gatis Irbe ir latviešu hip hop izpildītāja GACHO pirmais oficiāli izdotais otrais studijas albums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gatis Irbe (albums) · Redzēt vairāk »

Gaudeamus igitur

19. gs. vācu pastkarte, studenti "Gaudeamus igitur" citāts un dziesmas pirmo rindu nošu akordi Gaudeamus Igitur (no latīņu gavilēsim, līksmosimies), agrīnajā nosaukumā "De Brevitate Vitae" (no latīņu Dzīves neizbēgamais īsums), ir daudzās valstīs izplatīta akadēmiska svinību dziesma latīņu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gaudeamus igitur · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gauja · Redzēt vairāk »

Gazeles

Gazeles jeb gaceles, gazeļu ģints (Gazella) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas un 3 nesenā pagatnē izmirušas sugas, kā arī vairākas aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gazeles · Redzēt vairāk »

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »

Geizers

Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Geizers · Redzēt vairāk »

Geminācija

Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Geminācija · Redzēt vairāk »

Georgs Elgers

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »

Giboni

Giboni, gibonu ģints (Hylobates) ir gibonu dzimtas (Hylobatidae) ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas primātu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Giboni · Redzēt vairāk »

Gimalajiešu lācis

Gimalajiešu lācis ir Latvijas PSR ieviesies apzīmējums nemākulīgam tulkojumam, krievu valodas vārdus burtiski pārceļot latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gimalajiešu lācis · Redzēt vairāk »

Ginesa rekordu grāmata

2009. gada izdevuma vāka noformējums. Ginesa rekordu grāmata ir starptautiska datu bāze un ikgadēja grāmata, kurā regulāri apkopo datus par pasaules rekordiem un citiem ekstrēmiem notikumiem vai cilvēku sasniegumiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ginesa rekordu grāmata · Redzēt vairāk »

Glečera nacionālais parks

Glečera nacionālais parks (Glacier National Park; "glacier" latviski nozīmē "glečers", "šļūdonis"), dažreiz tiek saukts arī par Gleišera nacionālo parku, ir viens no ASV daudzajiem nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Glečera nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gliemezis · Redzēt vairāk »

Glotāls līdzskanis

Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Glotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Go

Go galdiņš ar kauliņiem Go (Ķīnā — veicji, Korejā — baduk) ir sena stratēģiska galda spēle, kas bija pazīstama Senajā Ķīnā jau aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Go · Redzēt vairāk »

Gods Dievam augstībā

Senā mesas ''Gloria'' melodija. Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gods Dievam augstībā · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Ansabergs

Gotfrīds Ansabergs (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un ierēdnis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gotfrīds Ansabergs · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gotonia

Gotonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gotonia · Redzēt vairāk »

Gradācija

Gradācija (cēlies no, cēlies no gradus — ‘pakāpiens, pakāpe’) jeb salīdzināmā pakāpe ir gramatiskā kategorija, kas rāda kādas pazīmes piemitības pakāpi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gradācija · Redzēt vairāk »

Graudiņš

Graudiņš (sieviešu dzimtē Graudiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „grauds” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Graudiņš · Redzēt vairāk »

Grava (nozīmju atdalīšana)

Grava var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Grava (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Grūbe

Grūbe var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Grūbe · Redzēt vairāk »

Grīva (nozīmju atdalīšana)

Vārdam "grīva" ir šādas nozīmes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Grīva (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Grenlandiešu valoda

Grenlandiešu valoda jeb kalāhlisuta (kalaallisut) ir eskimosu—aleutu valodu saimes valoda, kurā runā aptuveni 57 tūkstoši cilvēku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Grenlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Gulbenes paugurvalnis

Gulbenes paugurvalnis ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Vidzemes austrumu daļu Gulbenes un Cesvaines novadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gulbenes paugurvalnis · Redzēt vairāk »

Gulbis (nozīmju atdalīšana)

Gulbis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gulbis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Gunars Janovskis

Gunars Anatolijs Janovskis (—) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gunars Janovskis · Redzēt vairāk »

Gunars Saliņš

Gunars Saliņš (dzimis 1924. gada 21. aprīlī, Dobelē, miris 2010. gada 29. jūnijā Glenridžā, Ņūdžersijā, ASV) bija latviešu trimdas dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gunars Saliņš · Redzēt vairāk »

Gunārs Cīrulis

Gunārs Cīrulis (īstajā vārdā Gabriels Civjans (Gabriel Ziwian), dzimis Rīgā, miris) bija ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gunārs Cīrulis · Redzēt vairāk »

Gunārs Priede

Gunārs Priede (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dramaturgs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gunārs Priede · Redzēt vairāk »

Gundars Ignats

Gundars Ignats (dzimis 1981. gada 6. aprīlī Valmierā) ir latviešu prozaiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gundars Ignats · Redzēt vairāk »

Gundega (personvārds)

Gundega ir latviešu cilmes sieviešu personvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gundega (personvārds) · Redzēt vairāk »

Gundega (studenšu korporācija)

Latviešu studenšu korporācija Gundega ir slēgta, sabiedriska organizācija, kas darbojas saskaņā ar komānu un tradīcijām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gundega (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »

Gundega Repše

Gundega Repše (dzimusi 1960. gada 13. janvārī Rīgā) ir latviešu rakstniece un mākslas zinātniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gundega Repše · Redzēt vairāk »

Gunta Šnipke

Gunta Šnipke (dzimusi 1955. gada 16. aprīlī Liepājā) ir dzejniece un arhitekte.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gunta Šnipke · Redzēt vairāk »

Guntis Berelis

Guntis Berelis (dzimis Cēsīs) ir latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Guntis Berelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinholds fon Klots

Gustavs Reinholds fon Klots (arī von Klodt); dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Gustavs Reinholds fon Klots · Redzēt vairāk »

Haņdzi

Kreisajā pusē rakstīts "ķīniešu rakstu zīmes" ar tradicionālajiem (nevienkāršotajiem) hieroglifiem, bet labajā pusē tas pats rakstīts ar ĶTR vienkāršotajiem hieroglifiem, abas puses izrunā ''hànzì'' jeb haņdzi. Haņdzi (latviešu atveide: haņdzi) ir nosaukums, kas atsaucas specifiski uz ķīniešu apdzīvotajās zemēs lietotajiem ķīniešu hieroglifiem, ko lieto, lai pierakstītu tekstu ķīniešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Haņdzi · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Hangils

Vārds "hangils" korejiešu valodā. Klāt pierakstīti latīņu alfabēta burti, ko katrs no simboliem apzīmē Hangils (Hangeul/Han'gŭl) vai Čosongils (조선글, Chosŏn'gŭl) ir alfabētiska sistēma, kuru izmanto, lai pierakstītu korejiešu valodu kopš 15.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hangils · Redzēt vairāk »

Harijs Heislers

Harijs Heislers (vāc. Häussler; dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes latviešu žurnālists, mūziķis, gleznotājs, šahists, viens no interesantākajiem un populārākajiem dzejniekiem Latvijas PSR 20.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Harijs Heislers · Redzēt vairāk »

Harijs Poters un Filozofu akmens

"Harijs Poters un Filozofu akmens" ir pirmā grāmata Dž. K. Roulingas grāmatu sērijā par Hariju Poteru, kurā galvenais varonis ir jaunais burvis Harijs Poters.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Harijs Poters un Filozofu akmens · Redzēt vairāk »

Harijs Poters un Noslēpumu kambaris

"Harijs Poters un Noslēpumu kambaris" ir otrā grāmata Dž. K. Roulingas grāmatu sērijā par Hariju Poteru, kurā galvenais varonis ir jaunais burvis Harijs Poters.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Harijs Poters un Noslēpumu kambaris · Redzēt vairāk »

Heaven Grey

Heaven Grey ir 1993.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Heaven Grey · Redzēt vairāk »

Hechalutz

Hechalutz (latviski — 'pionieri') bija starptautiska jauniešu cionistu organizācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hechalutz · Redzēt vairāk »

Hermanis Asars

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hermanis Asars · Redzēt vairāk »

Hermanis Treijs

Johans Hermanis Treijs (1794–1849,, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hermanis Treijs · Redzēt vairāk »

Historia Lettica

Historia Lettica ir 1649.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Historia Lettica · Redzēt vairāk »

Hitlerjūgends

''Hitlerjugend'' biedri Hitlerjūgends (latviski — 'Hitlera jaunatne', saīsināti HJ) bija paramilitāra NSDAP jaunatnes organizācija zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hitlerjūgends · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Hjells Askillsens

Hjells Askillsens (norvēģu: Kjell Askildsen, dzimis 1929. gada 29. septembrī Mandalā, Norvēģijā) ir norvēģu rakstnieks, daudzu literatūras prēmiju laureāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hjells Askillsens · Redzēt vairāk »

Homo novus

Homo novus ir Anšlava Eglīša romāns.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Homo novus · Redzēt vairāk »

Homo Novus (filma)

Homo Novus ir Latvijas filma, kura veidota pēc Anšlava Eglīša romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Homo Novus (filma) · Redzēt vairāk »

Hondurasas himna

Tu bandera es un lampo de cielo (latviski: "Tavs karogs ir debešķīgi gaišs") ir Hondurasas Republikas nacionālā himna.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Hondurasas himna · Redzēt vairāk »

Iesals

miežu iesals Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi, ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Iesals · Redzēt vairāk »

Ieva Melgalve

Ieva Melgalve (dzimusi 1981. gada 13. janvārī Rīgā) ir latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ieva Melgalve · Redzēt vairāk »

Ieva Rupenheite

Ieva Rupenheite (dzimusi 1969. gada 26. decembrī Rīgā) ir latviešu dzejniece, māksliniece un sabiedrisko attiecību speciāliste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ieva Rupenheite · Redzēt vairāk »

Ievads epilogam

"Ievads epilogam" ir 2018. gadā izdota Latvijas animācijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ievads epilogam · Redzēt vairāk »

Ievainotais jātnieks

"Ievainotais jātnieks" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ievainotais jātnieks · Redzēt vairāk »

Ievas paradīzes dārzs

"Ievas paradīzes dārzs" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ievas paradīzes dārzs · Redzēt vairāk »

Igauņu alfabēts

Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Igauņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas himna

Mu isamaa, mu õnn ja rõõm (latviski: Mana tēvzeme, mana laime un prieks) ir Igaunijas Republikas valsts himna.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Igaunijas himna · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Latviešu valoda un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Ikauniece

Ikauniece ir latviešu cilmes uzvārds (vīriešu dzimtē Ikaunieks), kas radies no vietvārda Ikaunieki.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ikauniece · Redzēt vairāk »

Ikaunieks

Ikaunieks ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Ikauniece), kas radies no vietvārda Ikaunieki.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ikaunieks · Redzēt vairāk »

Ilūkstes katoļu baznīca

Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilūkstes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ilgais ceļš kāpās

"Ilgais ceļš kāpās" ir 1981.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilgais ceļš kāpās · Redzēt vairāk »

Illatīvs

Illatīvs jeb vidus lokatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Illatīvs · Redzēt vairāk »

Ilmārs Šlāpins

Ilmārs Šlāpins (dzimis Jelgavas rajonā) ir latviešu publicists, filozofs, rakstnieks, tulkotājs un dīdžejs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilmārs Šlāpins · Redzēt vairāk »

Ilustrētā Pasaules Vēsture

Žurnāla logo Ilustrētā Pasaules Vēsture ir populārzinātnisks žurnāls par vēsturi latviešu valodā, iznāk kopš 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilustrētā Pasaules Vēsture · Redzēt vairāk »

Ilustrētā Zinātne

Ilustrētā Zinātne ir populārzinātnisks žurnāls latviešu valodā, iznāk kopš 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilustrētā Zinātne · Redzēt vairāk »

Ilze (filma)

"Ilze" ir 1959.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilze (filma) · Redzēt vairāk »

Ilze Indrāne

Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīna Jātniece (dzimusi) ir latviešu skolotāja, skolas direktore, rakstniece un dramaturģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilze Indrāne · Redzēt vairāk »

Ilze Jansone

Ilze Jansone (dzimusi 1982. gada 11. septembrī Cēsīs) ir latviešu rakstniece un teoloģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ilze Jansone · Redzēt vairāk »

Imants Kalniņš

Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Imants Kalniņš · Redzēt vairāk »

Imants Ziedonis

Imants Ziedonis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Imants Ziedonis · Redzēt vairāk »

Impērijas gals

"Impērijas gals" ir dokumentāla Jura Podnieka dokumentālā filma, kurā tiek aplūkots Padomju Savienības sabrukums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Impērijas gals · Redzēt vairāk »

Inbox.lv

Inbox.lv ir multifunkcionāls portāls Latvijā, kas nodrošina e-pasta un citus interneta pakalpojumus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inbox.lv · Redzēt vairāk »

Inciema vaka

Inciema vaka (Imkull) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas no 1550.—1564.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inciema vaka · Redzēt vairāk »

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »

Inesīvs

Inesīvs (no − 'būt iekšā'), jeb vietas lokatīvs − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inesīvs · Redzēt vairāk »

Inga Žolude

Inga Žolude (dzimusi 1984. gada 9. augustā Rīgā) ir latviešu prozaiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inga Žolude · Redzēt vairāk »

Inga Ābele

Inga Ābele (īstā vārdā Ingrīda Ābele; dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece, pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inga Ābele · Redzēt vairāk »

Inga Gaile

Inga Gaile (dzimusi 1976. gada 29. jūnijā Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inga Gaile · Redzēt vairāk »

Inguna Jansone

Inguna Jansone (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Inguna Jansone · Redzēt vairāk »

Interneta bibliotēka Atlants

Interneta bibliotēka Atlants ir viena no lielākajām interneta bibliotēkām pasaulē, kurā apkopoti vairāk kā 184877 unikāli studentu un skolēnu darbi un tā ir 105.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Interneta bibliotēka Atlants · Redzēt vairāk »

Interpunkcija

Terminam interpunkcija ir divas nozīmes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Interpunkcija · Redzēt vairāk »

Ipolits

"Ipolits" ir 2002. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ipolits · Redzēt vairāk »

Ir (žurnāls)

Ir ir Latvijā izdots iknedēļas žurnāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ir (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Irbe

Irbe var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Irbe · Redzēt vairāk »

Irma Grebzde

Irma Grebzde (dzimusi Irmgarde Priecīga, mirusi) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Irma Grebzde · Redzēt vairāk »

ISketch

iSketch ir bezmaksas interneta spēle, kur viens cilvēks zīmē zīmējumu, kamēr citi cilvēki mēģina uzminēt, ko viņš zīmē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un ISketch · Redzēt vairāk »

ISO 639-1

ISO 639-1 ir pirmā daļa no Starptautiskās standartizācijas organizācijas ISO 639 valodu kodu saimes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un ISO 639-1 · Redzēt vairāk »

ISO 639-1 kodu saraksts

ISO 639 ir trīs kodu saraksti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »

Ita Kozakeviča

Ita Marija Kozakeviča (—) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ita Kozakeviča · Redzēt vairāk »

Itāliešu īpašvārdu atveidošana

Itāliešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas itāliešu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Itāliešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Ivande Kaija

Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »

Izloksne

2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Izloksne · Redzēt vairāk »

Izpostītā ligzda

"Izpostītā ligzda" ir latviešu televīzijas četrsēriju spēlfilma, kas tika pārrādīta kanālā LTV1 1998.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Izpostītā ligzda · Redzēt vairāk »

Izrāde spogulī

"Izrāde spogulī" ir latviešu grupas "Jauns Mēness" otrais albums, kas kasetes formātā tika izdots 1993.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Izrāde spogulī · Redzēt vairāk »

Ja mēs visu to pārcietīsim

"Ja mēs visu to pārcietīsim" ir 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ja mēs visu to pārcietīsim · Redzēt vairāk »

Ja nebūtu šī skuķa

"Ja nebūtu šī skuķa" ir 1980.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ja nebūtu šī skuķa · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaks · Redzēt vairāk »

Jaunais Noass

"Jaunais Noass" (The New Noah) ir dabaspētnieka Džeralda Darela grāmata, kas izdota 1955.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunais Noass · Redzēt vairāk »

Jaunā Balss

Jaunā Balss bija Latvijas Pretalkohola biedrības izdotais mēnešraksts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunā Balss · Redzēt vairāk »

Jaunākās Ziņas

"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »

Jaunības Tekas

Jaunības Tekas ir žurnāls latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunības Tekas · Redzēt vairāk »

Jaungvinejas mikrovardītes

Jaungvinejas mikrovardītes (Paedophryne) ir šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) ģints, kas apvieno 6 sīciņas varžu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaungvinejas mikrovardītes · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jauno varžu apakškārta

Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) ir bezastaino abinieku (Anura) apakškārta, kas apvieno 96% no visiem bezastainajiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jauno varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Jauns Mēness

Jauns Mēness bija latviešu folkroka grupa, kuru 1987.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jauns Mēness · Redzēt vairāk »

Jaunzeme

Jaunzeme (vīriešu dzimtē Jaunzemis vai Jaunzems) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunzeme · Redzēt vairāk »

Jaunzemis

Jaunzemis (sieviešu dzimtē Jaunzeme) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi „jaunsaimnieks”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunzemis · Redzēt vairāk »

Jaunzems

Jaunzems (sieviešu dzimtē Jaunzeme) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jaunzems · Redzēt vairāk »

Jākobs Florentīns Lundbergs

Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jākobs Florentīns Lundbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »

Jānis Asars (rakstnieks)

Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Asars (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Baltvilks

Jānis Baltvilks (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un ornitologs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Baltvilks · Redzēt vairāk »

Jānis Bratuškins

Jānis Bratuškins bija katoļu priesteris, Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes Jēkabpils dekanāta dekāns, Jēkabpils, Viesītes un Zasas draudžu prāvests.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Bratuškins · Redzēt vairāk »

Jānis Bulis

Jānis Bulis (dzimis Ludzas novada Brigos) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, ordinēts 22.05.1977, nominēts 08.05.1991., konsekrēts kā Liepājas diecēzes bīskaps 24.06.1991., nominēts kā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps 07.12.1995., Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps no 06.01.1996.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Bulis · Redzēt vairāk »

Jānis Burdajs

Jānis Burdajs (1909—1941) dzimis Drustu pagastā, Raunas novadā bija jurists, dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Burdajs · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jānis Grīns

Jānis Grīns (1890-1966) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Grīns · Redzēt vairāk »

Jānis Grots

Jānis Grots (—) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Grots · Redzēt vairāk »

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Jansons-Brauns · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Joņevs

Jānis Joņevs (dzimis 1980. gada 21. martā Jelgavā) ir latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Joņevs · Redzēt vairāk »

Jānis Klīdzējs

Jānis Klīdzējs (dzimis Viļānu pagasta Kurpniekos, miris Napas ielejā) bija pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Klīdzējs · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miršanas datums nav zināms) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Maizītis

Jānis Maizītis (dzimis Cēsīs) ir latviešu jurists, kas savas karjeras laikā ir strādājis kā prokurors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Maizītis · Redzēt vairāk »

Jānis Medenis

Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Medenis · Redzēt vairāk »

Jānis Peters

Jānis Peters (dzimis Priekulē) ir latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Peters · Redzēt vairāk »

Jānis Plaudis

Jānis Plaudis (dzimis 1903. gada 28. oktobrī Lutriņu pagastā, miris 1952. gada 31. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Plaudis · Redzēt vairāk »

Jānis Plotnieks

Jānis Plotnieks (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un scenārists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Plotnieks · Redzēt vairāk »

Jānis Reiters

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »

Jānis Rokpelnis

Jānis Rokpelnis (dzimis Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Rokpelnis · Redzēt vairāk »

Jānis Ruģēns

Jānis Ruģēns (dzimis Valmieras pagastā, miris Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Ruģēns · Redzēt vairāk »

Jānis Sudrabkalns

Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis Inčukalnā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Sudrabkalns · Redzēt vairāk »

Jānis Veselis

Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Veselis · Redzēt vairāk »

Jānis Ziemeļnieks

Jānis Ziemeļnieks (īst.v. Jānis Krauklis) (1897- 1930) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jānis Ziemeļnieks · Redzēt vairāk »

Jūras nauda

"Jūras nauda" ir 2013.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jūras nauda · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga - Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Jūrkalnes baznīca

Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jūrkalnes baznīca · Redzēt vairāk »

Jūtu-acteku valodas

Jūtu-acteku valodas ir Ziemeļamerikas un Mezoamerikas indiāņu valodu saime, kas ietver vairāk kā 30 valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jūtu-acteku valodas · Redzēt vairāk »

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jēkabpils 3. vidusskola

Jēkabpils 3.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils 3. vidusskola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils katoļu baznīca

Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Jēkabpils pamatskola

Jēkabpils pamatskolas ēka Rīgas ielā 192 2010. gadā Jēkabpils pamatskola ir viena no pamatizglītības iestādēm Jēkabpilī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils pamatskola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Poļu pamatskola

Jēkabpils Poļu pamatskola bija viena no pamatizglītības iestādēm Jēkabpilī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils Poļu pamatskola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vakara vidusskola

Jēkabpils vakara vidusskola ir viena no vidējās izglītības mācību iestādēm pilsētā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabpils vakara vidusskola · Redzēt vairāk »

Jēkabs Frīdrihs Hincs

Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Jēkabs Lange

Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Lange · Redzēt vairāk »

Jēkabs Zvaigznīte

Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »

Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi

"Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir Latvijas filma, kuru plānots izdot 2018. gadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi · Redzēt vairāk »

Jērkules vaka

Jērkules vaka (Terckull wacke) bija viena Krimuldas pilsnovada vakām, kas atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Krimuldas novadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jērkules vaka · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Jevtušenko

Jevgeņijs Jevtušenko (dzimis, miris 2017. gada 1. aprīlī) bija krievu dzejnieks, kinorežisors, scenārists un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jevgeņijs Jevtušenko · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Johans Ādams Hillers

Johans Ādams Hillers (1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles") radītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Ādams Hillers · Redzēt vairāk »

Johans Eks (luterāņu mācītājs)

Johans Eks (Johann Eck vai ab Ecken, miris ap 1552) bija Reformācijas laika luterāņu mācītājs Rīgas Doma baznīcas draudzē (1526), Pērnavas draudzē (1528) Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes virsmācītājs (1536), Rīgas domkungs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Eks (luterāņu mācītājs) · Redzēt vairāk »

Johans Fišers

Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636 -1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Štefenhāgens

Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Frīdrihs Štefenhāgens · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Rehehūzens

Johans Georgs Rehehūzens (arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen, miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Georgs Rehehūzens · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Baumanis

Johans Heinrihs Baumanis (dzimis, miris) bija XIX gs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Heinrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Johans Rīvijs (mācītājs)

Johans Rīvijs (Johann Rivius de Recklinghausen, miris pirms 1586), reizēm nepareizi dēvēts par Johanu Ringu, bija Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes, vēlāk Dobeles draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Rīvijs (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Johans Teodors Bērents

Johans Teodors Bērents (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, reliģiskās literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Johans Teodors Bērents · Redzēt vairāk »

Juglas vaka

Juglas vaka (Joegel wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juglas vaka · Redzēt vairāk »

Jurga Ivanauskaite

Jurga Ivanauskaite (1961. gada 14. novembris — 2007. gada 17. februāris) bija lietuviešu proziste, esejiste, dramaturģe un māksliniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jurga Ivanauskaite · Redzēt vairāk »

Jurijs Žigajevs

Jurijs Žigajevs (dzimis) ir Latvijas izlases un FK Spartaks Jūrmala futbolists, malējais pussargs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Jurijs Žigajevs · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Juris Caunītis

Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »

Juris Kronbergs

Juris Kronbergs (dzimis 1946. gadā Stokholmā) ir Zviedrijas latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Kronbergs · Redzēt vairāk »

Juris Kunnoss

Juris Kunnoss (1948—1999) bija latviešu etnogrāfs un dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Kunnoss · Redzēt vairāk »

Juris Neikens

Juris Neikens (1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Juris Neikens · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas

"Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas" ir latviešu grupas "Prāta Vētra" 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kad bremzes netur

"Kad bremzes netur" ir 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kad bremzes netur · Redzēt vairāk »

Kad lietus un vēji sitas logā

"Kad lietus un vēji sitas logā" ir 1967.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kad lietus un vēji sitas logā · Redzēt vairāk »

Kaktiņš

Ķaktiņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Kaktiņa), kas radies no vārda „kakts” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaktiņš · Redzēt vairāk »

Kalks

Kalks (no — 'kopēt') ir vārds vai vārdu savienojums, kura morfoloģiskā vai semantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga, parasti, burtiski pārtulkojot citvalodas vārda vai teiciena sastāvdaļas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalks · Redzēt vairāk »

Kalna

Kalna (vīriešu dzimtē Kalns; pamazināmajā formā Kalniņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalna · Redzēt vairāk »

Kalniņa

Kalniņa (vīriešu dzimtē Kalniņš) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, trešais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalniņa · Redzēt vairāk »

Kalniņš

Kalniņš (sieviešu dzimtē Kalniņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, trešais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalniņš · Redzēt vairāk »

Kalns (nozīmju atdalīšana)

Kalns var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalns (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalpone

"Kalpone" ir 2011.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kalpone · Redzēt vairāk »

Kanāls 2

Kanāls 2 ir televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 2006. gada 29.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kanāls 2 · Redzēt vairāk »

Kao Viets Ngujens

Kao Viets Ngujens (dzimis 1987. gada 16 novembrī Hošiminā, Vjetnamā) ir vjetnamiešu izcelsmes Latvijas mākslinieks, vjetnamiešu restorānu „Pho+” un „Tavs Banh mi” īpašnieks un vadītājs, kā arī Latvijas vjetnamiešu biedrības vadītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kao Viets Ngujens · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kapibara · Redzēt vairāk »

Kapibaras

Kapibaras (Hydrochoerus) ir kapibaru apakšdzimtas (Hydrochoerinae) ģints, kas pieder pie jūrascūciņu dzimtas (Caviidae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kapibaras · Redzēt vairāk »

Kapteiņa Enriko pulkstenis

"Kapteiņa Enriko pulkstenis" ir 1967.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kapteiņa Enriko pulkstenis · Redzēt vairāk »

Kapteinis Nulle

"Kapteinis Nulle" ir 1964.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kapteinis Nulle · Redzēt vairāk »

Karalienes bruņinieks

"Karalienes bruņinieks" ir 1970.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Karalienes bruņinieks · Redzēt vairāk »

Karaliskā kobra

Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »

Karaliste

Karaliste jeb karaļvalsts ir monarhijas paveids, kurā valda karalis vai karaliene.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Karaliste · Redzēt vairāk »

Karogs

Vecākais joprojām izmantotais nacionālais karogs ir Dānijas karogs. Karogs ir noteiktas formas (visbiežāk taisnstūrveida) simbols, kurā ir izmantotas dažādas krāsas un reizēm arī dažādi simboli.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Karogs · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806-1886) bija skolotājs Vīlandē (1833-1853) un Rīgā (1866-1881) un viens no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laikmeta darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kaspars Daugulis

Kaspars Daugulis (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaspars Daugulis · Redzēt vairāk »

Katōļu Dzeive

1940. gadā izdots viens no pēdējiem "Katōļu Dzeives" žurnāla numuriem pirms padomju vara to aizliedza gandrīz uz 50 gadiem, līdz 1989. gadam Žurnāla logo "Katōļu Dzeive" bija Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes reliģiski sabiedrisks izdevums, kurš iznāca reizi mēnesī kopš 1924.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Katōļu Dzeive · Redzēt vairāk »

Katram savu Atlantīdu

Katram savu Atlantīdu ir grupas Tumsa otrais albums, kas izdots 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Katram savu Atlantīdu · Redzēt vairāk »

Kaugurieši

"Kaugurieši" ir 1941.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaugurieši · Redzēt vairāk »

Kauliņš

Kauliņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Kauliņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kauliņš · Redzēt vairāk »

Kaulpūsles

Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru (Actinopterygii) virskārtām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »

Kazimirs Buiņickis

Kazimirs Buiņickis Kazimirs Buiņickis bija viens no Latgalē dzīvojušajiem 19. gadsimta poļu kultūras darbiniekiem, kurš iestājās par Latvijas novadu, latviešu tautas vienību, sociālajām reformām Latgalē un kurš savos darbos atainojis šī novada dzīvi gan 17.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kazimirs Buiņickis · Redzēt vairāk »

Kā es atmetu smēķēšanu

"Kā es atmetu smēķēšanu" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kā es atmetu smēķēšanu · Redzēt vairāk »

Kā gulbji balti padebeši iet (filma)

"Kā gulbji balti padebeši iet" ir 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kā gulbji balti padebeši iet (filma) · Redzēt vairāk »

Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?

"Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" ir režisora Roberta Rubīna 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kā Tev klājas, Rūdolf Ming? · Redzēt vairāk »

Kārkli pelēkie zied

"Kārkli pelēkie zied" ir 1961.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārkli pelēkie zied · Redzēt vairāk »

Kārkliņa

Kārkliņa (vīriešu dzimtē Kārkliņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „kārkls” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārkliņa · Redzēt vairāk »

Kārkliņš

Kārkliņš (sieviešu dzimtē Kārkliņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „kārkls” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Abens

Kārlis (Karps) Abens (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis igauņu valodnieks, pedagogs un tulkotājs no latviešu valodas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Abens · Redzēt vairāk »

Kārlis Štrāls

Kārlis Štrāls (1880–1970) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Štrāls · Redzēt vairāk »

Kārlis Ābele

Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Ābele · Redzēt vairāk »

Kārlis Dziļleja

Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Vatsons

Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Jēkabsons

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Kārlis Jēkabsons (1879–1946) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Jēkabsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)

Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Oskars Kundziņš (teologs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Skalbe

Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »

Kārlis Vērdiņš

Kārlis Vērdiņš LU LFMI, 2016 Kārlis Vērdiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kārlis Vērdiņš · Redzēt vairāk »

Kļava

Kļava var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kļava · Redzēt vairāk »

Kļaviņa

Kļaviņa ir latviešu cilmes uzvārds (vīriešu dzimtē Kļaviņš), kas radies no vārda „kļava” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kļaviņa · Redzēt vairāk »

Kļaviņš

Kļaviņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Kļaviņa), kas radies no vārda „kļava” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kļaviņš · Redzēt vairāk »

Kļūstiet mana sievasmāte!

"Kļūstiet mana sievasmāte!" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kļūstiet mana sievasmāte! · Redzēt vairāk »

Kirmuška

Kirmuška ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kirmuška · Redzēt vairāk »

Klaburčūsku apakšdzimta

Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klase.lv

Klase.lv ir viena no pirmajām tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnēm Latvijā (2003 g.) Web Archive.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klase.lv · Redzēt vairāk »

Klāvs — Mārtiņa dēls

"Klāvs — Mārtiņa dēls" ir 1970.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klāvs — Mārtiņa dēls · Redzēt vairāk »

Klētniece

Klētniece (vīriešu dzimtē Klētnieks) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klētniece · Redzēt vairāk »

Klinšu valabiji

Klinšu valabiji (Petrogale) ir viena no ķenguru dzimtas (Macropodidae) ģintīm, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klinšu valabiji · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Klupiens

"Klupiens" ir 2001. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Klupiens · Redzēt vairāk »

Knuts Skujenieks

Knuts Skujenieks (dzimis) ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Knuts Skujenieks · Redzēt vairāk »

Košie mušķērāji

Košie mušķērāji, košo mušķērāju ģints (Ficedula) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 33 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Košie mušķērāji · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir sens latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kokle · Redzēt vairāk »

Kolka Cool

"Kolka Cool" ir iznākusi Latvijas mākslas filma, kuras režisors ir Juris Poškus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kolka Cool · Redzēt vairāk »

Komanči

Komanči (pašnosaukums: nʉmʉnʉʉ) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo Lielo līdzenumu dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Komanči · Redzēt vairāk »

Komats

Komats ir pieturzīme.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Komats · Redzēt vairāk »

Kompetenču pieeja

Kompetenču pieeja jeb uz kompetencēm balstīta cilvēkresursu vadīšana ir pieeja personāla vadīšanā, kas, pretstatā tradicionālajai - uz darba saturu jeb amata aprakstiem un formālām kvalifikācijas prasībām balstītajai personāla vadīšanas pieejai, uzmanības centrā izvirza prasmes un īpašības, kas nodrošina izcilu darba izpildi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kompetenču pieeja · Redzēt vairāk »

Konjugācija

Konjugācija ( — ‘saistīšana, savienošana’) lingvistikā ir darbības vārdu grupa, kam ir kopīgas gramatiskās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Konjugācija · Redzēt vairāk »

Konversācijas vārdnīca (1891—1898)

1891.—1898.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Konversācijas vārdnīca (1891—1898) · Redzēt vairāk »

Konversācijas vārdnīca (1903—1921)

1903.—1921.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Konversācijas vārdnīca (1903—1921) · Redzēt vairāk »

Koraļļpolipi

Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »

Korbkiles vaka

Korbkiles vaka jeb Cerbkules vaka (Corbkul wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Korbkiles vaka · Redzēt vairāk »

Korejiešu īpašvārdu atveidošana

Korejiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Korejiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Korejiešu valoda

Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krabji · Redzēt vairāk »

Krasnojarska

Krasnojarska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, pie Jeņisejas upes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krasnojarska · Redzēt vairāk »

Krastiņš

Krastiņš ir latviešu uzvārds (sieviešu dzimtē Krastiņa), kas atvasināts no vārda „krasts”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krastiņš · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krauklis (nozīmju atdalīšana)

Krauklis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krauklis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krūmiņa

Krūmiņa (vīriešu dzimtē Krūmiņš) ir izplatīts latviešu uzvārds, astotais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krūmiņa · Redzēt vairāk »

Krūmiņš

Krūmiņš (sieviešu dzimtē Krūmiņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, astotais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krūmiņš · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krišjānis Zeļģis

Krišjānis Zeļģis (dzimis 1985. gada 22. jūlijā Talsos) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krišjānis Zeļģis · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievi · Redzēt vairāk »

Krieviņš

Krieviņš var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krieviņš · Redzēt vairāk »

Krieviņi

Votu karogs Krieviņi bija voti, ko 1445.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krieviņi · Redzēt vairāk »

Krievu skolu aizstāvības štābs

Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русских школ) ir 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievu skolu aizstāvības štābs · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valodas izplatība Latvijā (2011) Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela auguma vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krili · Redzēt vairāk »

Kriminālās ekselences fonds

"Kriminālās ekselences fonds" ir Oskara Rupenheita režisēta 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kriminālās ekselences fonds · Redzēt vairāk »

Kriss

Kriss no Džokjakartas - ''Dapur Carubuk'' Kriss ir asimetrisks duncis, kas lietoja vietējie Indonēzijas, Malaizijas, Singapūras, Taizemes un Brunejas iedzīvotāji.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kriss · Redzēt vairāk »

Kristijs Brauns

Kristijs Brauns (dzimis, miris) bija īru tautības autors, gleznotājs un dzejnieks, kurš jau kopš dzimšanas bija cerebrālās triekas slimnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristijs Brauns · Redzēt vairāk »

Kristofs Frīdrihs Neanders

Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kristofs Frīdrihs Neanders · Redzēt vairāk »

Kroņa numurs

"Kroņa numurs" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kroņa numurs · Redzēt vairāk »

Krogs

Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krogs · Redzēt vairāk »

Krustpils pamatskola

2011. gads. 2011. gads. 2011. gads. Krustpils pagasta valdes nams, vēlāk krustpils pamatskola. Attēls tapis pirms I Pasaules kara. 2011. gads. 2011. gads. 2011. gads. 2011. gads. 2011. gads. Krustpils pamatskola viena no senākajām skolām Jēkabpilī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krustpils pamatskola · Redzēt vairāk »

Krustvārdu mīkla

Krustvārdu mīklu lapa kādā vācu avīzē Krustvārdu mīkla ir mīkla, kurā atminējumi ir jāieraksta ailītēs, kas krusto cita citu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Krustvārdu mīkla · Redzēt vairāk »

Kuš!

KUŠ! ir komiksu kultūras žurnāls, kas iznāk Latvijā kopš 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuš! · Redzēt vairāk »

Kušķis (nozīmju atdalīšana)

Kušķis ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Kušķe).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kušķis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Kuņas dēls

"Kuņas dēls" ir 1995.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuņas dēls · Redzēt vairāk »

Kuitalas

Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuitalas · Redzēt vairāk »

Kur pazudis Elvis?

"Kur pazudis Elvis?" ir 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kur pazudis Elvis? · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija, Kuršu strēle ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kurpnieks

Kurpnieks var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurpnieks · Redzēt vairāk »

Kursītis

Kursītis (sieviešu dzimte Kursīte) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursītis · Redzēt vairāk »

Kursenieki

Kursenieku areāls, 1649 Kursenieku māja Kursenieku vimpelis, Nida Kursenieki (vācu: Kuren; lietuviešu: Kuršininkai, kuršiai), sevi sauca arī par Kāpeniekiem, ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu iedzīvotāji.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursenieki · Redzēt vairāk »

Kursors.lv

kursors.lv ir Latvijā populārs tehnoloģiju jaunumu portāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kursors.lv · Redzēt vairāk »

Kurts Fridrihsons (filma)

"Kurts Fridrihsons" ir Latvijas filma, kuru plānots izdot 2018. gadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurts Fridrihsons (filma) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes televīzija

SIA "Kurzemes televīzija” (līdz 2010. gadam SIA "Ventspils televīzija”) ir 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzemes televīzija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kvass

Krūka ar paštaisītu kvasu Kvass ir raudzēts mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo galvenokārt no rudzu, kviešu un miežu iesala vai rudzu maizes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kvass · Redzēt vairāk »

Kvēps

Kvēps (sieviešu dzimtē Kvēpa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Kvēps · Redzēt vairāk »

Labās rokas

"Labās rokas" ir 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Labās rokas · Redzēt vairāk »

Labiodentāls līdzskanis

Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Labiodentāls nazāls līdzskanis

Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Labradoras pīle

Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »

Lagzdiņš

Lagzdiņš (sieviešu dzimtē Lagzdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no apvidvārda „lagzda” pamazināmās formas vai vietvārda Lagzdiņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lagzdiņš · Redzēt vairāk »

Laika tilti

"Laika tilti" ir Latvijas filma, kuru plānots izdot 2018. gadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laika tilti · Redzēt vairāk »

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodiski iznākošs, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laikraksts · Redzēt vairāk »

Laimdota Straujuma

Laimdota Straujuma (dzimusi Lustika Mežvidu pagastā) ir Latvijas ekonomiste, ierēdne un politiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laimdota Straujuma · Redzēt vairāk »

Laimonis Kamara

Laimonis Kamara (dzimis 1934. gada 4. februārī - miris 1983. gada 5. jūlijā) bija latviešu dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laimonis Kamara · Redzēt vairāk »

Laimonis Vāczemnieks

Laimonis Vāczemnieks (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un kinoscenārists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laimonis Vāczemnieks · Redzēt vairāk »

Laizāns

Laizāns ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Laizāne), kas radies no vietvārda Laizāni.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laizāns · Redzēt vairāk »

Lapainis

Lapainis (sieviešu dzimtē Lapaine) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lapainis · Redzēt vairāk »

Lapiņš

Lapiņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Lapiņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lapiņš · Redzēt vairāk »

Latīņu alfabēts

Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latgolas Vords

Latgolas Vords bija viens no lielākajiem laikrakstiem latgaliešu valodā, ko no 1919.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latgolas Vords · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu alfabēts

Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu alfabēts · Redzēt vairāk »

Latviešu Avīzes

"Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu ārste

"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768-1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik - Oberpālene, Rīgas guberņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu ārste · Redzēt vairāk »

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »

Latviešu literatūra

Latviešu literatūra jeb rakstniecība ir latviešu un cittautiešu latviski rakstītais un latviski tulkotais ar latviešiem vai Latviju saistītās literatūras kopums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu literatūra · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība arī Latviešu draugu biedrība sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieka stāsts

"Latviešu strēlnieka stāsts" ir 1958.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu strēlnieka stāsts · Redzēt vairāk »

Latviešu valodas gramatika

Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviešu valodas gramatika · Redzēt vairāk »

Latvietis (biedrība)

"Latvietis" ir 1999.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvietis (biedrība) · Redzēt vairāk »

Latvietis pūš pīlītes

"Latvietis pūš pīlītes" ir 1999.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvietis pūš pīlītes · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 18 reizes, debitējot 2000. gada konkursā, kad Latviju pārstāvēja Prāta Vētra ar dziesmu My Star.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Latvija.lv

Latvija.lv ir tīmekļa vietne ar mērķi nodrošināt Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem pieeju Latvijas valsts institūciju tīmekļa vietnēm un centralizētu piekļuvi dažādu institūciju sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, ko uztur Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvija.lv · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, ko aizsāka pēc 1900.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (agrāk — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Latvijas Šaha Vēstnesis

Latvijas Šaha Vēstnesis ir Latvijā izdots šaha žurnāls, kas iznāca periodā no 2002.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Šaha Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils)

Latvijas Šaha Vēstnesis (Latvijas Šacha Vēstnesis) ir Latvijā (Ventspilī) izdots šaha žurnāls, kas iznāca neregulāri 1924., 1925.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils) · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas daba (enciklopēdija)

"Latvijas daba" (ELD) ir reģionāla nozares enciklopēdija, kas tikusi izdota sešos sējumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas daba (enciklopēdija) · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

Latvijas ebreji ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas enciklopēdija

Latvijas enciklopēdija ir piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Latvijas erudītu līga

Latvijas erudītu līgas logo. Latvijas erudītu līga (LEL) ir sabiedriska organizācija, kura veido dažādas ar erudīciju saistītas sacensības un pasākumus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas erudītu līga · Redzēt vairāk »

Latvijas Kamanu suņu sporta federācija

Latvijas Kamanu suņu sporta federācija (LKSSF) ir bezpeļņas par kamanu suņu sportu atbildīgā organizācija Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Kamanu suņu sporta federācija · Redzēt vairāk »

Latvijas Kareivis

"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku (1919 — 1940) štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »

Latvijas Korespondencšaha federācija

Latvijas Korespondencšaha federācija (LKŠF) ir galvenā par korespondencšahu atbildīgā organizācija Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Korespondencšaha federācija · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas mūsdienās. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb saīsinājumā LNT ir televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 1996.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Neatkarīgā Televīzija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nedzirdīgo savienība

Latvijas Nedzirdīgo savienība (saīsināti LNS) ir nevalstiska organizācija, kuras galvenais mērķis ir sekmēt Latvijas iedzīvotāju ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Nedzirdīgo savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas padomju enciklopēdijas sējumi Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas padomju enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir autonoma Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa Krievijas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta pārraudzībā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR ģerboni par republikas simbolu Latvijas PSR valdība pieņēma 1940.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR mazā enciklopēdija

"Latvijas PSR mazā enciklopēdija" ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas PSR mazā enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Latvijas Radio

Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »

Latvijas romi

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas romi · Redzēt vairāk »

Latvijas Sabiedriskais medijs

Latvijas Sabiedriskais medijs ir ilglaicīgs plāns, "kas paredz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sadarbību un pakāpenisku integrāciju, lai veidotu 21.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Sabiedriskais medijs · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Latvijas teritorijā, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas Televīzija

Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Televīzija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts policija

Valsts policija ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Valsts policija · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Vikipēdijas maratons

bez Latvijas Vikipēdijas maratons bija vairāku privāto partneru kopīga aktivitāte ar mērķi aktivizēt latviešu valodas lietojamību mācību procesā, izziņā un pētnieciskajā darbā, palielinot rakstu skaitu Vikipēdijā latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvijas Vikipēdijas maratons · Redzēt vairāk »

Latviska Gada Grāmata

"Latviska Gada-Grāmata" (vecajā ortogrāfijā: Latwiska Gadda-Grahmata) bija pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko 1797.-1798.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latviska Gada Grāmata · Redzēt vairāk »

Latvju mazā enciklopēdija

Latvju mazā enciklopēdija ir 1932.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvju mazā enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Latvju raksti Brīvā Latvija

Latvju raksti Brīvā Latvija (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - Vēstījums) bija Gustava Celmiņa izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvju raksti Brīvā Latvija · Redzēt vairāk »

Latvju Teksti

Latvju Teksti ir literatūras žurnāls, kurš iznāca Rīgā no 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Latvju Teksti · Redzēt vairāk »

Laukšpats

Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laukšpats · Redzēt vairāk »

Laura Dreiže

Laura Dreiže (dzimusi Rīgā) ir latviešu rakstniece un tulkotāja, zinātniskās fantastikas un fantāzijas grāmatu autore.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laura Dreiže · Redzēt vairāk »

Laura Reinika diskogrāfija

Šī ir latviešu mūziķa Laura Reinika diskogrāfija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laura Reinika diskogrāfija · Redzēt vairāk »

Lauris Reiniks Ziemassvētkos

Lauris Reiniks Ziemassvētkos ir latviešu dziedātāja un komponista Laura Reinika devītais studijas albums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lauris Reiniks Ziemassvētkos · Redzēt vairāk »

Laviņš

Laviņš (sieviešu dzimtē Laviņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Laviņš · Redzēt vairāk »

Lazdiņš

Lazdiņš (sieviešu dzimtē Lazdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „lazda” pamazināmās formas vai vietvārda Lazdiņi vai Lazdiņas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lazdiņš · Redzēt vairāk »

Lāčplēsis (eposs)

"Lāčplēsis" ir 1888.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lāčplēsis (eposs) · Redzēt vairāk »

Lācis

Lācis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lācis · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībiskais dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts, agrāk — tāmnieku dialekts, ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Lūcija Ķuzāne

Lūcija Ķuzāne (dzimusi Mēmeles pagastā) ir latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lūcija Ķuzāne · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līdz rudenim vēl tālu

"Līdz rudenim vēl tālu" ir 1964.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līdz rudenim vēl tālu · Redzēt vairāk »

Līdzskanis

Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līdzskanis · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Līvsalas zēni

"Līvsalas zēni" ir 1969.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Līvsalas zēni · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra

"Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra" ir 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra · Redzēt vairāk »

Leivi

Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Leivi · Redzēt vairāk »

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »

Leonīds Breikšs

Leonīds Breikšs (1908-1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Leonīds Breikšs · Redzēt vairāk »

Leons Paegle

Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Leons Paegle · Redzēt vairāk »

Letonika

Letonika (— ‘Latvija’) ir zinātnes nozaru kopums, kas pēta Latviju, tās vēsturi, kultūru, latviešus, latviešu valodu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Letonika · Redzēt vairāk »

Lettgallia

Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lettgallia · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Letu gals · Redzēt vairāk »

Liāna Langa

Liāna Langa (īstajā vārdā Liāna Bokša, dzimusi Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liāna Langa · Redzēt vairāk »

Lidija

"Lidija" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lidija · Redzēt vairāk »

Lidojošo mūku templis

"Lidojošo mūku templis" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lidojošo mūku templis · Redzēt vairāk »

Lidot savādāk

Lidot savādāk ir latviešu dziedātāja Laura Reinika otrais studijas albums un pirmais latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lidot savādāk · Redzēt vairāk »

Lieģis

Lieģis ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Lieģe).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lieģis · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais pasaules atlants

Lielais pasaules atlants ir SIA "Karšu izdevniecība Jāņa Sēta" 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielais pasaules atlants · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielgalvis

Lielgalvis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielgalvis · Redzēt vairāk »

Lielgalvji

Lielgalvji, lielgalvju ģints (Netta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielgalvji · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lielvārdes Violetais koris

Lielvārdes Violetais koris ir TV3 šova "Koru Kari" 1.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lielvārdes Violetais koris · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas 8. vidusskola

Liepājas 8.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepājas 8. vidusskola · Redzēt vairāk »

Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca

Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Liepiņa

Liepiņa (vīriešu dzimtē Liepiņš) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, septītais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepiņa · Redzēt vairāk »

Liepiņš

Liepiņš (sieviešu dzimtē Liepiņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, septītais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Liepiņš · Redzēt vairāk »

Lietus blūzs

"Lietus blūzs" ir 1982.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietus blūzs · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Ligzda (filma)

"Ligzda" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ligzda (filma) · Redzēt vairāk »

Lija Brīdaka

Lija Brīdaka (dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē) ir latviešu dzejniece un rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lija Brīdaka · Redzēt vairāk »

Likteņa līdumnieki

Likteņa līdumnieki ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Likteņa līdumnieki · Redzēt vairāk »

Likteņdzirnas

Likteņdzirnas ir 1997.gadā Rīgas kinostudijā uzņemta melodrāma pēc Jāņa Klīdzēja romāna "Sniegi" motīviem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Likteņdzirnas · Redzēt vairāk »

Likumi.lv

Likumi.lv ir 2001. gadā izveidota tiesību aktu vietne, kurā tiek nodrošināta piekļuve sistematizētiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Likumi.lv · Redzēt vairāk »

Limuzīns Jāņu nakts krāsā

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir režisora Jāņa Streiča 1981.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Limuzīns Jāņu nakts krāsā · Redzēt vairāk »

Linards Laicens

Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Linards Laicens · Redzēt vairāk »

Linda Nemiera

Linda Nemiera (dzimusi Linda Dreimane) ir latviešu rakstniece, kas visplašāk raksta Latvijas urbānās fantāzijas žanrā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Linda Nemiera · Redzēt vairāk »

Loengrīns no Varka Kru

"Loengrīns no Varka Kru" ir 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Loengrīns no Varka Kru · Redzēt vairāk »

Lokāma valoda

Lokāma jeb fleksīva valoda ir valoda, kurā gramatiskās vārdu kategorijas un sintaktiskās attiecības pamatā ir izteiktas ar galotnēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lokāma valoda · Redzēt vairāk »

Lorenss Darels

Lorenss Džordžs Darels (Lawrence George Durrell, dzimis, miris) bija angļu dzejnieks, dramaturgs un romānu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lorenss Darels · Redzēt vairāk »

Loze

Loze var būt gan latviešu, gan vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Loze · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

Lsm.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Luīze Pastore

Luīze Pastore (dzimusi 1986. gada 2. novembrī) ir latviešu rakstniece, kas raksta bērniem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Luīze Pastore · Redzēt vairāk »

Ludmila Azarova

Ludmila Vāciete, pseidonīms Ludmila Azarova (1935-2012), bija žurnāliste un dzejniece, latviešu un franču literatūras tulkotāja krievu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ludmila Azarova · Redzēt vairāk »

Ludzas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Ludzas igauņi jeb luci bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ludzas igauņi · Redzēt vairāk »

Luna

Luna bija jaunās literatūras žurnāls, kurš iznāca no 1997.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Luna · Redzēt vairāk »

Lustrum

Lustrum ir Latvijas dokumentālā filma, kuru plānots izdot 2018. gadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Lustrum · Redzēt vairāk »

LV portāls

LV portāls - lvportals.lv - ir daļa no oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” uzturētās valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un LV portāls · Redzēt vairāk »

Maģiskais kimono

"Maģiskais kimono" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maģiskais kimono · Redzēt vairāk »

MADARA

MADARA (dzimusi 1992. gadā kā Madara Fogelmane) ir latviešu čelliste un dziedātāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un MADARA · Redzēt vairāk »

Maestro

"Maestro" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maestro · Redzēt vairāk »

Maija Kūle

Maija Kūle (dzimusi 1951. gada 21. aprīlī Lejasciemā) ir latviešu filozofe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maija Kūle · Redzēt vairāk »

Maija un Paija (filma)

"Maija un Paija" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maija un Paija (filma) · Redzēt vairāk »

Maira Asare

Maira Asare (—) bija latviešu rakstniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maira Asare · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maize · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Maldināšana: Latvijas gadījums

„Maldināšana: Latvijas gadījums” ir Jumavas 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Maldināšana: Latvijas gadījums · Redzēt vairāk »

Man patīk, ka meitene skumst

"Man patīk, ka meitene skumst" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Man patīk, ka meitene skumst · Redzēt vairāk »

Mans draugs — nenopietns cilvēks

"Mans draugs — nenopietns cilvēks" ir 1975.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mans draugs — nenopietns cilvēks · Redzēt vairāk »

Mans zaļais dārzs

"Mans zaļais dārzs" ir Latvijas Televīzijas raidījums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mans zaļais dārzs · Redzēt vairāk »

Marģeris Zariņš

Marģeris Zariņš (dzimis Jaunpiebalgā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un komponists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Marģeris Zariņš · Redzēt vairāk »

Margarita Perveņecka

Margarita Perveņecka (dz. 1976. gada 16. janvārī Rīgā) ir latviešu dramaturģe un prozaiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Margarita Perveņecka · Redzēt vairāk »

Margarita Stāraste

Margarita Stāraste (bijusi arī Margarita Bordevika; dzimusi Barvika Vladimirā, Krievijā, mirusi) bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Margarita Stāraste · Redzēt vairāk »

Margita Gūtmane

Margita Gūtmane (dzimusi 1943. gada 24. oktobrī Jelgavā) ir latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Margita Gūtmane · Redzēt vairāk »

Marija Andžāne

Marija Andžāne (dzimusi, mirusi), precējusies Strode, bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Marija Andžāne · Redzēt vairāk »

Marija Naumova

Marija Naumova (dzimusi Rīgā) ir krievu izcelsmes Latvijas dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu Marie N. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna".

Jaunums!!: Latviešu valoda un Marija Naumova · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Marts Pujāts

Marts Pujāts (dzimis 1982. gada 7. februārī Ogrē) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Marts Pujāts · Redzēt vairāk »

Matīšu pamatskola

Matīšu pamatskola ir vispārējās izglītības iestāde ar pamatizglītības programmas veidu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Matīšu pamatskola · Redzēt vairāk »

Matīss Kaudzīte

Matīss Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Matiß Kaudsit, 1848-1926) bija latviešu rakstnieks un skolotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Matīss Kaudzīte · Redzēt vairāk »

Mazais olings

Mazais olings (Bassaricyon neblina) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazais olings · Redzēt vairāk »

Mazais princis

"Mazais princis" ir franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī (1900—1944) vislabāk pazīstamā grāmata.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazais princis · Redzēt vairāk »

Mazās kaislības

"Mazās kaislības" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazās kaislības · Redzēt vairāk »

Mazie dūkuri

Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazie dūkuri · Redzēt vairāk »

Mazie laupītāji

"Mazie laupītāji" ir 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazie laupītāji · Redzēt vairāk »

Mazliet ilgāk

"Mazliet ilgāk" ir 2014. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mazliet ilgāk · Redzēt vairāk »

Māja bez izejas

"Māja bez izejas" ir 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māja bez izejas · Redzēt vairāk »

Mājas dvēsele

"Mājas dvēsele" ir 2001. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mājas dvēsele · Redzēt vairāk »

Mājup ar uzvaru

"Mājup ar uzvaru" ir 1947.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mājup ar uzvaru · Redzēt vairāk »

Māra Cielēna

Māra Cielēna (dzimusi Rīgā) ir latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māra Cielēna · Redzēt vairāk »

Māra Svīre

Māra Kaijaka (dzimusi Brīdaka), plašāk zināma ar literārajiem pseidonīmiem Māra Svīre un Astra Priede (dzimusi Jaunlaicenes pagastā), ir latviešu prozaiķe un dramaturģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māra Svīre · Redzēt vairāk »

Māra Zālīte

Māra Zālīte (dzimusi) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māra Zālīte · Redzēt vairāk »

Māris Čaklais

Māris Čaklais (dzimis Saldū, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māris Čaklais · Redzēt vairāk »

Māris Melgalvs

Māris Melgalvs (dzimis Rīgā, miris Jūrmalā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māris Melgalvs · Redzēt vairāk »

Māris Mičerevskis

Māris Mičerevskis (dzimis 1982. gada 21. septembrī) ir latviešu rakstnieks, publicists, vēsturnieks, uzņēmējs un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māris Mičerevskis · Redzēt vairāk »

Māris Rungulis

Māris Rungulis (dzimis Liepājā) ir latviešu bērnu dzejnieks, rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māris Rungulis · Redzēt vairāk »

Māris Salējs

Māris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs; dzimis) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māris Salējs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Lapa

Mārtiņš Lapa, arī Lapas Mārtiņš (1846-1909), bija igauņu cilmes latviešu dzejnieks un publicists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mārtiņš Lapa · Redzēt vairāk »

Māteru Juris

Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Māteru Juris · Redzēt vairāk »

Mīlestība, nāve un televīzija

"Mīlestība, nāve un televīzija" ir 2000. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mīlestība, nāve un televīzija · Redzēt vairāk »

Mīli mani mūžam

Mīli mani mūžam ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LNT 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mīli mani mūžam · Redzēt vairāk »

Mīnotaurs (filma)

"Mīnotaurs" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mīnotaurs (filma) · Redzēt vairāk »

Mūsmājas

Žurnāla logo Mūsmājas bija no 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mūsmājas · Redzēt vairāk »

Mūsu ome rullē

"Mūsu ome rullē" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mūsu ome rullē · Redzēt vairāk »

Mėnuo Juodaragis

Mėnuo Juodaragis (MJR) ir Lietuvas mūzikas izdevniecības Dangus un sabiedriskās iestādes Baltijos Griaustinis kopš 1995.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mėnuo Juodaragis · Redzēt vairāk »

Mēlenis

Par mēleņiem latviešu valodniecībā sauc līdzskaņus, kuru aktīvais artikulētājs ir mēle.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mēlenis · Redzēt vairāk »

Mēme

Ričards Dokinss darināja un pirmoreiz lietoja jēdzienu "mēme" savā 1976. gadā izdotajā grāmatā "Savtīgais gēns" Mēme jeb mēms ir ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mēme · Redzēt vairāk »

Mērijas ceļojums

"Mērijas ceļojums" ir Latvijas dokumentālā spēlfilma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mērijas ceļojums · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki

Mērnieku laiki ir 1879.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki (1968. gada filma)

"Mērnieku laiki" ir 1968.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mērnieku laiki (1968. gada filma) · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža zīlītes

Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »

Mežulis

Mežulis (sieviešu dzimtē Mežule) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mežulis · Redzēt vairāk »

Mediņš

Mediņš (sieviešu dzimtē Mediņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mediņš · Redzēt vairāk »

Mednis (nozīmju atdalīšana)

Mednis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mednis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Meistara slepenā dzīve

"Meistara slepenā dzīve" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Meistara slepenā dzīve · Redzēt vairāk »

Meistars un Margarita

"Meistars un Margarita" ir krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova pazīstamākais darbs; tas tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Meistars un Margarita · Redzēt vairāk »

Melānija Vanaga

Melānija Vanaga (dzimusi Šleija 1905. gada 4. septembrī Drabešu pagasta „Kalna Sermuļos”, mirusi 1997. gada 23. septembrī Carnikavā) bija latviešu rakstniece un žurnāliste.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melānija Vanaga · Redzēt vairāk »

Melānijas hronika

"Melānijas hronika" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melānijas hronika · Redzēt vairāk »

Melbārdis

Melbārdis (sieviešu dzimtē Melbārde) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melbārdis · Redzēt vairāk »

Meldru mežs

"Meldru mežs" ir 1971.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Meldru mežs · Redzēt vairāk »

Melleņu gari

"Melleņu gari" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melleņu gari · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā vēža spīlēs

"Melnā vēža spīlēs" ir 1975.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melnā vēža spīlēs · Redzēt vairāk »

Melngailis

Melngailis ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Melngaile).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Melngailis · Redzēt vairāk »

Mesapiešu valoda

Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Mesapiešu valoda redzama mūsdienu Apūlijas apkaimē. Mesapiešu valoda ir izmirusi indoeiropiešu saimei piederoša valoda, kurā tika runāts mūsdienu Apūlijas reģionā Apenīnu pussalā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mesapiešu valoda · Redzēt vairāk »

Miermīlis Steiga

Iļja Frīdmanis, plašāk zināms ar pseidonīmu Miermīlis Steiga (dzimis Rīgā) ir ebreju izcelsmes Latvijas jurists, prozaiķis un satīriķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Miermīlis Steiga · Redzēt vairāk »

Miervaldis Birze

Miervaldis Birze (īstajā vārdā Miervaldis Bērziņš; dzimis, miris) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Miervaldis Birze · Redzēt vairāk »

Miezis

Miezis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Miezis · Redzēt vairāk »

Miglinieks

Miglinieks ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Migliniece), kas radies no vietvārda Miglinieki.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Miglinieks · Redzēt vairāk »

Milda Palēviča

Milda Palēviča, arī Milda Paleviča-Bite (1889—1972) bija latviešu filozofe, akadēmiskās estētikas aizsācēja Latvijā un mākslas vēsturniece, feministe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Milda Palēviča · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kīnojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Milti · Redzēt vairāk »

Milzu tridakna

Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Milzu tridakna · Redzēt vairāk »

Minox leģenda

"Minox leģenda" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Minox leģenda · Redzēt vairāk »

Mirāža (filma)

"Mirāža" ir 1983.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mirāža (filma) · Redzēt vairāk »

Mirdza Ķempe

Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi Liepājā, mirusi Rīgā) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mirdza Ķempe · Redzēt vairāk »

Misters Bīns

"Misters Bīns" ir britu komēdijseriāls, kurš sastāv no 14 pusstundu ilgām sērijām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Misters Bīns · Redzēt vairāk »

Mošeja

Mošeja ir islāma sekotāju reliģiskā kulta vieta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mošeja · Redzēt vairāk »

Modris (filma)

"Modris" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Modris (filma) · Redzēt vairāk »

Moins!

Moins! - sveiciens latviešu valodas vienkāršrunā 20.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Moins! · Redzēt vairāk »

Mona (filma)

"Mona" ir 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mona (filma) · Redzēt vairāk »

Monotonija

"Monotonija" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Monotonija · Redzēt vairāk »

Monta Kroma

Monta Kroma (dzimusi Apse, dzimusi 1919. gada 27. februārī Jelgavā, mirusi 1994. gada 25. jūlijā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos) bija latviešu dzejniece, viena no spilgtākajām modernistēm 1960.—1980.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Monta Kroma · Redzēt vairāk »

Mora (valodniecība)

Mora ir fonoloģiska vienība, kas bieži ir mazāka par zilbi, kuru skaits zilbē nosaka tā saucamo "zilbes garumu" jeb "zilbes svaru".

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mora (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Motociklu vasara

"Motociklu vasara" ir 1975.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Motociklu vasara · Redzēt vairāk »

MTV Latvija

MTV Latvija bija mūzikas kanāla MTV reģionālais kanāls, kurš piederēja MTV Networks Baltic un ietilpa MTV Baltic projektā, līdzās ar MTV Eesti un MTV Lietuva.

Jaunums!!: Latviešu valoda un MTV Latvija · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Muižniece

Muižniece var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Muižniece · Redzēt vairāk »

Muižnieks

Muižnieks (sieviešu dzimtē Muižniece) var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Muižnieks · Redzēt vairāk »

Muktupāvels

Muktupāvels (sieviešu dzimtē Muktupāvela) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Muktupāvels · Redzēt vairāk »

Muzikālais kokteilis

Muzikālais kokteilis ir "Telefilma-Rīga" 1968.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Muzikālais kokteilis · Redzēt vairāk »

My Star

"My Star" ir 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un My Star · Redzēt vairāk »

Nacionālā enciklopēdija

Nacionālā enciklopēdija (pagaidu nosaukums) ir topoša universāla enciklopēdija latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nacionālā enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Nacionālkomunisti

Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nacionālkomunisti · Redzēt vairāk »

Nacionālo himnu uzskaitījums

himnu Šajā uzskaitījumā apkopotas atzīto un neatzīto valstu himnas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nacionālo himnu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Nakts bez putniem

"Nakts bez putniem" ir 1979.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nakts bez putniem · Redzēt vairāk »

Nakts veikalā

Nakts veikalā ir latviešu mūziķa un komponista Laura Reinika piektais studijas albums un ceturtais latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nakts veikalā · Redzēt vairāk »

Naktssargs un veļasmazgātāja

"Naktssargs un veļasmazgātāja" ir 2002. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Naktssargs un veļasmazgātāja · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (filma)

"Nameja gredzens" (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »

Nauda

30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nauda · Redzēt vairāk »

Nauris (filma)

"Nauris" ir 1957.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nauris (filma) · Redzēt vairāk »

Nazāls līdzskanis

Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Nāves ēnā (filma)

"Nāves ēnā" ir 1971.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nāves ēnā (filma) · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana

Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Neatkarīgās Tukuma Ziņas

"Neatkarīgās Tukuma Ziņas" ir reģionāls preses izdevums, kas darbojās Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novados.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neatkarīgās Tukuma Ziņas · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis

Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās, to vidū ungāru, albāņu un latviešu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

NeGribu, neGribu, neGribu!...

"NeGribu, neGribu, neGribu!..." ir 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un NeGribu, neGribu, neGribu!... · Redzēt vairāk »

Neiespējamais ir iespējams

"Neiespējamais ir iespējams" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neiespējamais ir iespējams · Redzēt vairāk »

Nekā personīga

"Nekā personīga" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nekā personīga · Redzēt vairāk »

Nekur vairs nav jāiet

"Nekur vairs nav jāiet" ir 1963.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nekur vairs nav jāiet · Redzēt vairāk »

Neognati

Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neognati · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neolīts · Redzēt vairāk »

Neprāta cena

Neprāta cena ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārrādīts kanālā LTV1 no 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neprāta cena · Redzēt vairāk »

Neredzamā pilsēta

"Neredzamā pilsēta" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neredzamā pilsēta · Redzēt vairāk »

Neredzīgais Indriķis

Neredzīgais Indriķis (1783-1828) bija Kurzemes latviešu dzejnieks, kura dzejoļi tika publicēti ne tikai Jelgavā atsevišķā grāmatā un laikrakstos "Neue Wöchentliche Unterhaltung", "Latviešu Avīzes", bet arī vācu tulkojumā Berlīnē (laikrakstā "Der Freimütige").

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neredzīgais Indriķis · Redzēt vairāk »

Nerunā par to

"Nerunā par to" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nerunā par to · Redzēt vairāk »

Nesaprasto cilvēku zemē

Nesaprasto cilvēku zemē ir grupas Tumsa trešais albums, kas izdots 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nesaprasto cilvēku zemē · Redzēt vairāk »

Neue Slowenische Kunst

Neue Slowenische Kunst (NSK) (latviski - Jaunā slovēņu māksla) ir mākslinieku kustība Slovēnijā, dibināta 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Neue Slowenische Kunst · Redzēt vairāk »

Niedra

Niedra ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Niedra · Redzēt vairāk »

Niedru ķauķu dzimta

Niedru ķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir vidēja auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Niedru ķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nieres · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ramms

Nikolajs Ramms (dzimšanas datums nav zināms, miris) bija dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nikolajs Ramms · Redzēt vairāk »

Niks Keivs

Nikolass Edvards "Niks" Keivs (dzimis) ir Lielbritānijā dzīvojošs austrāliešu mūziķis, komponists, autors, scenārists un aktieris, kas plašāku atpazīstamību ieguvis darbojoties ar grupu Nick Cave and the Bad Seeds un sadarbojoties ar tādiem mūziķiem kā Kailija Minoga, P. Dž. Hārvija un Šeins Makgovans.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Niks Keivs · Redzēt vairāk »

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir krievu tautības Latvijas žurnālists un politiķis, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (ir to abu priekšsēdētājs).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nils Ušakovs · Redzēt vairāk »

Noktirne (filma)

"Noktirne" ir 1966.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Noktirne (filma) · Redzēt vairāk »

Nora Ikstena

Nora Ikstena (dzimusi Rīgā) ir latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Nora Ikstena · Redzēt vairāk »

Norīt krupi

"Norīt krupi" ir režisora Jurģa Krāsona 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Norīt krupi · Redzēt vairāk »

Normāli cilvēki

"Normāli cilvēki" ir 2015.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Normāli cilvēki · Redzēt vairāk »

Normunds Vilnītis

Normunds Vilnītis (dzimis) ir latviešu jurists, Latvijas iekšlietu struktūru darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Normunds Vilnītis · Redzēt vairāk »

Novaodesa

Novaodesa (arī Nova OdesaKrasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938. 497.-505.lpp. un NovodesaArājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000.) ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, Sanpaulu štatā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Novaodesa · Redzēt vairāk »

Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku

"Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" ir 1980.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku · Redzēt vairāk »

Oāze (filma)

"Oāze" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Oāze (filma) · Redzēt vairāk »

Oškalns

Oškalns var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Oškalns · Redzēt vairāk »

Ojārs Vācietis

Ojārs Vācietis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ojārs Vācietis · Redzēt vairāk »

Olga Lisovska

Olga Lisovska (dzimusi 1928. gada 4. augustā Jaunpiebalgas pagastā, mirusi 2015. gada 30. septembrī) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Olga Lisovska · Redzēt vairāk »

Oliņš

Oliņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Oliņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Oliņš · Redzēt vairāk »

One.lv

One.lv bija lielākā tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne krievvalodīgai auditorijai Latvijā,kurā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedza 850 000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un One.lv · Redzēt vairāk »

Onomatopeja

Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Onomatopeja · Redzēt vairāk »

Orāls līdzskanis

Orāls līdzskanis ir līdzskanis, ko izrunā, gaisu no plaušām izlaižot caur muti, pretēji nazālajiem līdzskaņiem, kur gaisa plūsma tiek novirzīta caur degunu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Orāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

OROCON

OROCON ir būvniecības darbu pārvaldes sistēma (B2B Task Manager) būvuzņēmējdarbības uzņēmumiem — SaaS risinājums, CRM sistēma ar ERP funkcijām un mobilo lietotni, ar kuras palīdzību tiek fiksēti un iegūti dati par būvlaukuma neatbilstībām vai pārkāpumiem, par projekta esošo stāvokli, plānotajiem darbiem un visiem rasējumiem to tālākajai apstrādei, kontrolei un izmantošanai pēc vajadzībām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un OROCON · Redzēt vairāk »

Osis (nozīmju atdalīšana)

Osis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Osis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Oskars Grosbergs

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »

Osmaņu turku valoda

Osmaņu turku valoda (turku valodā: Osmanlıca vai Osmanlı Türkçesi, osmaņu turku valodā: لسان عثمانی - Lisân-ı Osmânî) bija turku valodas paveids, kuru lietoja Osmaņu impērijā kā oficiālo un literāro valodu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Osmaņu turku valoda · Redzēt vairāk »

Osvalds Zebris

Osvalds Zebris (dzimis 1975. gada 21. februārī Rīgā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Osvalds Zebris · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Otrā deklinācija

Otrā deklinācija jeb -im deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Otrā deklinācija · Redzēt vairāk »

Otto Rolavs

Otto Rolavs, Oto Rolavs jeb Atis Rolavs (1897.-1969.) bija latviešu filozofs, šahists, pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Otto Rolavs · Redzēt vairāk »

Overtime TV

Overtime TV bija sporta apskata raidījums, kuru vadīja sporta žurnālists Armands Puče un bijušais basketbolists un treneris Valdis Valters.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Overtime TV · Redzēt vairāk »

Ozola

Ozola (vīriešu dzimtē Ozols) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, piektais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ozola · Redzēt vairāk »

Ozoliņa

Ozoliņa (vīriešu dzimtē Ozoliņš) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, ceturtais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ozoliņa · Redzēt vairāk »

Ozoliņš

Ozoliņš (sieviešu dzimtē Ozoliņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, ceturtais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Ozolkalnu suns

"Ozolkalnu suns" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ozolkalnu suns · Redzēt vairāk »

Ozols (nozīmju atdalīšana)

Ozols var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ozols (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Pa baltā furgona pēdām

"Pa baltā furgona pēdām" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pa baltā furgona pēdām · Redzēt vairāk »

Pa ceļam aizejot

"Pa ceļam aizejot" ir 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pa ceļam aizejot · Redzēt vairāk »

Pabērzs

Pabērzs (sieviešu dzimtē Pabērza) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pabērzs · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Padomju Jaunatne

"Padomju Jaunatne" (no 1990. gada "Latvijas Jaunatne") bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas PSR, vēlāk Latvijas dienas laikraksts jauniešiem latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Padomju Jaunatne · Redzēt vairāk »

Paegle

Paegle ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Paegle · Redzēt vairāk »

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Palīguzsvars

Palīguzsvars ir valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru, kas latviešu valodā parasti ir uz pirmās zilbes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Palīguzsvars · Redzēt vairāk »

Panorāma (raidījums)

"Panorāma" ir informatīvais televīzijas ziņu raidījums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Panorāma (raidījums) · Redzēt vairāk »

Panzerkampf.org

Panzerkampf.org ir militārās vēstures interneta forums latviešu valodā, kurš darbojas kopš 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Panzerkampf.org · Redzēt vairāk »

Par mīlestību pašreiz nerunāsim

"Par mīlestību pašreiz nerunāsim" ir 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Par mīlestību pašreiz nerunāsim · Redzēt vairāk »

Paradīze '89

"Paradīze '89" ir 2018. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Paradīze '89 · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parāds mīlestībā

"Parāds mīlestībā" ir 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Parāds mīlestībā · Redzēt vairāk »

Pasaka par tukšo telpu

"Pasaka par tukšo telpu" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pasaka par tukšo telpu · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pasaule Ziemassvētku krāsās

"Pasaule Ziemassvētku krāsās" ir latviešu dziedātāja Igo un citu latviešu mūziķu 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pasaule Ziemassvētku krāsās · Redzēt vairāk »

Pasaules zemes un tautas

Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas (reizēm izmantota abreviatūra PZT) ir izdevniecības "Zvaigzne" Galvenās enciklopēdiju redakcijas 1978. gadā izdota ģeogrāfijas nozares enciklopēdiskā vārdnīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pasaules zemes un tautas · Redzēt vairāk »

Pasmejies.lv

Pasmejies.lv ir tiešsaistes spēļu vortāls, kas veltīts politikai, sportam un citām sabiedrībā aktuālām lietām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pasmejies.lv · Redzēt vairāk »

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Patskanis · Redzēt vairāk »

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (Cēsīs) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pauls Bankovskis · Redzēt vairāk »

Pauls Putniņš

Pauls Putniņš (dzimis Reinkaļvos, Cēsu apriņķī) ir latviešu dramaturgs, publicists, politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pauls Putniņš · Redzēt vairāk »

Pavasaru Jānis

Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pavasaru Jānis · Redzēt vairāk »

Pavēles izteiksme

Pavēles izteiksme jeb imperatīvs (cēlies no imperare — ‘pavēlēt’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pavēles izteiksme · Redzēt vairāk »

Pūķa ola. Sātanisks stāsts

"Pūķa ola.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pūķa ola. Sātanisks stāsts · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pīļknābju apakškārta

Pīļknābju apakškārta (Platypoda) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) apakškārtām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pīļknābju apakškārta · Redzēt vairāk »

Pīļknābju dzimta

Pīļknābju dzimta (Ornithorhynchidae) ir kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimta, kas pieder pīļknābju apakškārtai (Platypoda).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pīļknābju dzimta · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pīle · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (filma)

"Pūt, vējiņi" ir 1973.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pūt, vējiņi (filma) · Redzēt vairāk »

Pēc vētras

"Pēc vētras" ir 1956.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēc vētras · Redzēt vairāk »

Pēdējais Lāčplēsis

"Pēdējais Lāčplēsis" ir 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēdējais Lāčplēsis · Redzēt vairāk »

Pēdējais mohikānis

Romāna "Pēdējais mohikānis" otrais izdevums latviešu valodā (1981. gads, no angļu valodas tulkojušas Eižēnija Turkina un Ruta Koka) Romāna "Pēdējais mohikānis" 1937. gada franču izdevums. Pēdējais mohikānis ir amerikāņu rakstnieka Džeimsa Fenimora Kūpera vēsturisks romāns, kas pirmo reizi izdots 1826.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēdējais mohikānis · Redzēt vairāk »

Pēdiņas

Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēdiņas · Redzēt vairāk »

Pērku jūsu vīru!

"Pērku jūsu vīru" ir 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pērku jūsu vīru! · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugas, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Pēteris Jurciņš

Pēteris Jurciņš (dzimis Nautrēnu pagasta Rogovkā, miris) bija latviešu rakstnieks, publicists, dzejnieks, pulkvežleitnants un policists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēteris Jurciņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Pētersons

Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēteris Pētersons · Redzēt vairāk »

Pēteris Sarķis

Pēteris Sarķis (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēteris Sarķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Zirnītis

Pēteris Zirnītis (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēteris Zirnītis · Redzēt vairāk »

Pēters Brūveris

Pēters Brūveris (—) bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs, Baltijas Asamblejas balvas laureāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pēters Brūveris · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelikāns tuksnesī

"Pelikāns tuksnesī" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pelikāns tuksnesī · Redzēt vairāk »

Perfokarte

Perfokarte (- urbt cauri) ir novecojis informācijas nesējs, paredzēts automātiskajām informācijas apstrādes sistēmām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Perfokarte · Redzēt vairāk »

Personvārds

Personvārds ir antroponīms, ko lieto kādas personas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Personvārds · Redzēt vairāk »

Picca TV

Picca TV bija TV kanāls, kurš izveidots 1994.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Picca TV · Redzēt vairāk »

Pie bagātās kundzes

"Pie bagātās kundzes" ir 1969.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pie bagātās kundzes · Redzēt vairāk »

Piedēklis

Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Piedēklis · Redzēt vairāk »

Piektā deklinācija

Piektā deklinācija jeb -ei deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Piektā deklinācija · Redzēt vairāk »

Piemineklis (filma)

"Piemineklis" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Piemineklis (filma) · Redzēt vairāk »

Pieviltie

"Pieviltie" ir 1961.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pieviltie · Redzēt vairāk »

Pilsāta

Pilsāta bija skrajciems Riebiņu novada Galēnu pagastā, līdzās pagasta centram Galēniem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pilsāta · Redzēt vairāk »

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pilskalns · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pipas

Pipas, pipu ģints, arī pipaskrupji (Pipa) ir viena no bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pipas · Redzēt vairāk »

Pirmais Baltijas Kanāls

Pirmais Baltijas kanāls jeb PBK ir kanāls, kas tiek pārraidīts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmais Baltijas Kanāls · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā deklinācija

Pirmā deklinācija jeb -am deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmā deklinācija · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas atrodas starp svētdienu un otrdienu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Pirmdzimtais (filma)

"Pirmdzimtais" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pirmdzimtais (filma) · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Planktons · Redzēt vairāk »

Plaudis (nozīmju atdalīšana)

Plaudis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Plaudis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Playboy Latvia

Playboy Latvia ir vīriešu dzīvesstila žurnāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Playboy Latvia · Redzēt vairāk »

Plotnieks

Plotnieks (sieviešu dzimtē Plotniece) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi 'namdaris'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Plotnieks · Redzēt vairāk »

Poļu īpašvārdu atveidošana

Poļu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Poļu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Podnieks

Podnieks (sieviešu dzimtē Podniece) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Podnieks · Redzēt vairāk »

Politika.lv

politika.lv bija Latvijas sabiedriskās politikas portāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Politika.lv · Redzēt vairāk »

Pormalis

Pormalis (sieviešu dzimtē Pormale) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pormalis · Redzēt vairāk »

Postalveolārs līdzskanis

Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Prauliņš

Prauliņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Prauliņa).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Prauliņš · Redzēt vairāk »

Prāta Vētras diskogrāfija

Šī ir latviešu grupas "Prāta Vētra" diskogrāfija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Prāta Vētras diskogrāfija · Redzēt vairāk »

Prāts vai Instinkts

"Prāts vai Instinkts" ir latviešu televīzijas komēdijdrāmas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Prāts vai Instinkts · Redzēt vairāk »

Prezidiju Konvents

Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »

Priži

Priži ir mazciems Krustpils pagasta dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā pie Zvidzānu—Zeļķu ceļa, starp Zeļķiem rietumos un Zvidzāniem austrumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Priži · Redzēt vairāk »

Priežu bērni

"Priežu bērni" ir 2005. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Priežu bērni · Redzēt vairāk »

Priedaines baznīca

Priedaines Svētās Brigitas un Svētās Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Priedaines baznīca · Redzēt vairāk »

Priedēklis

Priedēklis jeb prefikss (no — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Priedēklis · Redzēt vairāk »

Priede

Priede var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Priede · Redzēt vairāk »

Prokuratūra

Prokuratūra ir iestāde, kas uzrauga likumu izpildi un ierosina sodīt likumpārkāpējus, kā arī valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Prokuratūra · Redzēt vairāk »

Puika (filma)

"Puika" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Puika (filma) · Redzēt vairāk »

Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »

Pumpurs (nozīmju atdalīšana)

Pumpurs var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pumpurs (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Pupiņvaloda

Pupiņvaloda ir latviešu valodā lietota rotaļu valoda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pupiņvaloda · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purnis

Purnis (sieviešu dzimtē Purne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Purnis · Redzēt vairāk »

Purva bridējs

"Purva bridējs" ir 1966.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Purva bridējs · Redzēt vairāk »

Purviņš

Purviņš (sieviešu dzimtē Purviņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Purviņš · Redzēt vairāk »

Puskuitalas

Puskuitalas (Limosa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Puskuitalas · Redzēt vairāk »

Putni (albums)

Putni ir grupas Tumsa pirmais albums, kas izdots 1998.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Putni (albums) · Redzēt vairāk »

Putni, zvēri un radinieki

"Putni, zvēri un radinieki" (Birds, Beasts, and Relatives) ir dabaspētnieka Džeralda Darela otrā autobiogrāfiskā grāmata no triloģijas, kura veltīta rakstnieka Korfu salā pavadītajam bērnības posmam no 1935—1939.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Putni, zvēri un radinieki · Redzēt vairāk »

Putniņa

Putniņa (vīriešu dzimtē Putniņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „putns” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Putniņa · Redzēt vairāk »

Putniņš

Putniņš (sieviešu dzimtē Putniņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „putns” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Putniņš · Redzēt vairāk »

Raņķis

Raņķis (sieviešu dzimtē Raņķe) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Raņķis · Redzēt vairāk »

Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es)

"Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es)" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es) · Redzēt vairāk »

Radio Baltkom

Radio Baltkom ir Latvijas ziņu radiostacija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Radio Baltkom · Redzēt vairāk »

Radziņš

Radziņš (sieviešu dzimtē Radziņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Radziņš · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rainis · Redzēt vairāk »

Rainis (filma)

"Rainis" ir 1949.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rainis (filma) · Redzēt vairāk »

Ralfs Tompsons

Ralfs Tompsons (dzimis, miris) bija angļu mākslinieks un grāmatu ilustrators, kurš specializējās dzīvnieku skiču zīmēšanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ralfs Tompsons · Redzēt vairāk »

Rallijs (filma)

"Rallijs" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rallijs (filma) · Redzēt vairāk »

Rancāns

Rancāns (sieviešu dzimtē Rancāne) ir latviešu (latgaliešu) cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rancāns · Redzēt vairāk »

Rasaskrēsliņi

Rasaskrēsliņi (Alchemilla) ir daudzgadīgs rožu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lielākoties izmanto ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rasaskrēsliņi · Redzēt vairāk »

Rasma Grīsle

Rasma Grīsle (1922. gada 19. janvārī, Valmieras apriņķa Trikātā — 2013. gada 23. maijā) — latviešu valodniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rasma Grīsle · Redzēt vairāk »

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Raudas · Redzēt vairāk »

Rūdolfa mantojums

"Rūdolfa mantojums" ir 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūdolfa mantojums · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Šulcs

Rūdolfs Šulcs (Rudolf Schulz; 1807-1866) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists, laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) vadītājs (1854-1864).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūdolfs Šulcs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »

Rīgas 13. vidusskola

Rīgas 13.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas 13. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķa muižu nosaukumi

20. gadsimta sākumā. Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija). Rīgas Doma skola bija Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles, tagadējā Palasta un Mazās skolas ielas stūrī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas gambīts

"Rīgas gambīts" ir 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas gambīts · Redzēt vairāk »

Rīgas Laiks

Rīgas Laiks ir nespecializēts žurnāls latviešu valodā, kurš regulāri iznāk kopš 1993.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Laiks · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces piemiņas plāksne pie bijušā Rīgas Ķeizariskā liceja ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas sargi

"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas sargi · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Franciska baznīca

Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Svētā Franciska baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rīgas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Rūgtais vīns

"Rūgtais vīns" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūgtais vīns · Redzēt vairāk »

Rūta Skujiņa

Rūta Skujiņa (1907 — 1964) bija latviešu dzejniece un prozaiķe, dzejnieces Austras Skujiņas māsa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūta Skujiņa · Redzēt vairāk »

Rūtiņš

Rūtiņš (sieviešu dzimtē Rūtiņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rūtiņš · Redzēt vairāk »

Rītiņš

Rītiņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Rītiņa), kas radies no vārda „rīts” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rītiņš · Redzēt vairāk »

Rēzeknes 5. vidusskola

Rēzeknes 5.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes 5. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rēzeknes 6. vidusskola

Rēzeknes 6.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes 6. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rēzeknes katedrāle

Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes katedrāle.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes katedrāle · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija

Rēzeknes Valsts 1.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Valsts ģimnāzija

Rēzeknes Valsts ģimnāzija ir Rēzeknes pilsētas domes dibināta izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās izglītības programmu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Vēstis

Rēzeknes Vēstis ir reģionālais laikraksts Rēzeknē, kā arī Rēzeknes un Viļānu novados.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rēzeknes Vēstis · Redzēt vairāk »

RBS TV

RBS TV bija pirmā komerctelevīzija Latvijā, kura raidīja PAL standartā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un RBS TV · Redzēt vairāk »

Regīna Ezera

Regīna Ezera (īstajā vārdā Regīna Kindzule, dzimusi Regīna Šamreto 1930. gada 20. decembrī, mirusi 2002. gada 11. jūnijā) bija latviešu rakstniece — prozaiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Regīna Ezera · Redzēt vairāk »

Reinis Kaudzīte

Reinis Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Reinis Kaudsit, —) bija latviešu rakstnieks un skolotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Reinis Kaudzīte · Redzēt vairāk »

Reizniece

Reizniece (vīriešu dzimtē Reiznieks) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „reiznieks” ar nozīmi „šķētnieks” vai apdzīvotas vietas Reiznieki.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Reizniece · Redzēt vairāk »

Repše

Repše ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Repše · Redzēt vairāk »

Rezistors

Rezistors (- pretoties) ir pasīvais radioelements, kam piemīt aktīvā (omiskā) pretestība un kas paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rezistors · Redzēt vairāk »

Riņķa līnija

Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »

Riekstiņš

Riekstiņš var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Riekstiņš · Redzēt vairāk »

Rietumu plankumainais skunkss

Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Rihards Bargais

Rihards Bargais (dzimis) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rihards Bargais · Redzēt vairāk »

Rihards Kūlis

Rihards Kūlis (dzimis Cēsīs) ir latviešu filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rihards Kūlis · Redzēt vairāk »

Rihards Rudzītis

Rihards Rudzītis (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rihards Rudzītis · Redzēt vairāk »

Rijnieks

Rijnieks ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Rijniece) ar nozīmi 'cilvēks, kas pārzina darbus rijā'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rijnieks · Redzēt vairāk »

Rita (filma)

"Rita" ir 1957.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rita (filma) · Redzēt vairāk »

Robežnieks

Robežnieks (sieviešu dzimtē Robežniece) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Robežnieks · Redzēt vairāk »

Roberts Eidemanis

Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu padomju karavadonis un literāts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Roberts Eidemanis · Redzēt vairāk »

Rokpelnis

Rokpelnis (sieviešu dzimtē Rokpelne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rokpelnis · Redzēt vairāk »

Rolands Broks

Rolands Broks (dzimis Rīgā) ir latviešu jurists (advokāts) un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rolands Broks · Redzēt vairāk »

Romeo un Džuljeta (filma)

"Romeo un Džuljeta" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Romeo un Džuljeta (filma) · Redzēt vairāk »

Ronalds Briedis

Ronalds Briedis (dzimis 1980. gada 25. augustā Aizkrauklē) ir latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ronalds Briedis · Redzēt vairāk »

Ronis

Ronis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ronis · Redzēt vairāk »

Rubene (nozīmju atdalīšana)

Rubene ver būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rubene (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Rubenis (nozīmju atdalīšana)

Rubenis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rubenis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Rubonia

Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rubonia · Redzēt vairāk »

Rudens rozes

"Rudens rozes" ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rudens rozes · Redzēt vairāk »

Rudzītis

Rudzītis (sieviešu dzimtē Rudzīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rudzītis · Redzēt vairāk »

Ruksīša ceļojums

"Ruksīša ceļojums" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ruksīša ceļojums · Redzēt vairāk »

Rumba (filma)

"Rumba" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rumba (filma) · Redzēt vairāk »

Rusisms

Rusisms ir aizguvums no krievu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Rusisms · Redzēt vairāk »

Ruta Štelmahere

Ruta Štelmahere (dzimusi 1965. gada 11. janvārī Jelgavā) ir latviešu dzejniece un māksliniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ruta Štelmahere · Redzēt vairāk »

Ruta Marjaša

Ruta Šaca-Marjaša (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes Latvijas advokāte, rakstniece, dzejniece un politiķe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ruta Marjaša · Redzēt vairāk »

Salaspils 1. vidusskola

Salaspils 1.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Salaspils 1. vidusskola · Redzēt vairāk »

Saldais pārītis

"Saldais pārītis" bija latviešu televīzijas seriāls, kuru sāka pārraidīt kanālā LNT 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saldais pārītis · Redzēt vairāk »

Saliņš

Saliņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Saliņa), kas radies no vārda „sala” vai „sals” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saliņš · Redzēt vairāk »

Salmiņš

Salmiņš (sieviešu dzimtē Salmiņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Salmiņš · Redzēt vairāk »

Salna pavasarī

"Salna pavasarī" ir 1955.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Salna pavasarī · Redzēt vairāk »

Salnis

Salnis (sieviešu dzimtē Salne) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Salnis · Redzēt vairāk »

Sandis Ozoliņš

Sandis Ozoliņš (dzimis Siguldā) ir bijušais latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sandis Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Sandra Glāzupa

Sandra Glāzupa (dzimusi) ir Latvijas Radio ziņu diktore kopš 1979.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sandra Glāzupa · Redzēt vairāk »

Sanpaulu

Sanpaulu (arī Sanpaula) ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Tjetes upes.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sanpaulu · Redzēt vairāk »

Sanpaulu "Corinthians Paulista"

Sport Club Corinthians Paulista, pazīstams arī kā Timão, ir viens no populārākajiem Brazīlijas futbola klubiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sanpaulu "Corinthians Paulista" · Redzēt vairāk »

Sapņu komanda 1935

"Sapņu komanda 1935" ir 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sapņu komanda 1935 · Redzēt vairāk »

Sarkanais Sports

"Sarkanais Sports" ir Rīgā izdots fiziskās kultūras un sporta laikraksts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sarkanais Sports · Redzēt vairāk »

Sarkanie svilpji

Sarkanie svilpji, sarkano svilpju ģints (Carpodacus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sarkanie svilpji · Redzēt vairāk »

Sauja ložu

"Sauja ložu" ir 2002. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sauja ložu · Redzēt vairāk »

Saulītis

Saulītis (sieviešu dzimtē Saulīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „Saule” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saulītis · Redzēt vairāk »

Saulcerīte Viese

Saulcerīte Viese (dzimusi Jēkabpilī, mirusi Rīgā) bija latviešu rakstniece un literatūrzinātniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saulcerīte Viese · Redzēt vairāk »

Saule brauca debesīs

"Saule brauca debesīs" ir Latvijas animācijas filma, kuru plānot izdot 2018. gada 18. novembrī.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saule brauca debesīs · Redzēt vairāk »

Saulessvece (filma)

"Saulessvece" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saulessvece (filma) · Redzēt vairāk »

Saulietis

Saulietis (sieviešu dzimtē Sauliete) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Saulietis · Redzēt vairāk »

Sāhelantrops

Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »

Sākumlapa

ar: be: be-x-old: ca: cs: da: de: et: el: en: eo: es: fa: fi: fr: he: hu: id: it: ja: ko: la: ltg: lt: nl: no: pl: pt: ro: ru: sk: sr: sv: tr: uk: vi: zh.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sākumlapa · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

São Paulo Futebol Clube

São Paulo Futebol Clube, parasti sauc São Paulo FC vai vienkārši São Paulo, ir ar tradīcijām bagāts Brazīlijas futbola klubs no Sanpaulu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un São Paulo Futebol Clube · Redzēt vairāk »

Sīļi

Sīļi, sīļu ģints (Garrulus) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno ir trīs sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sīļi · Redzēt vairāk »

Scortum

"Scortum" ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Scortum · Redzēt vairāk »

Sedlenieks

Sedlenieks (sieviešu dzimtē Sedleniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „sedlenieks” ar nozīmi 'seglinieks'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sedlenieks · Redzēt vairāk »

Segliņš

Segliņš (sieviešu dzimtē Segliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Segliņš · Redzēt vairāk »

Segvārds Vientulis

"Segvārds Vientulis" ir režisora Normunda Puča 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Segvārds Vientulis · Redzēt vairāk »

Seko man!

"Seko man" ir 1999. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Seko man! · Redzēt vairāk »

Sekoman.lv

Sekoman.lv ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne — sociāla mikroblogošanas vietne, kurā teksta ziņojumu garums ir ierobežots līdz 140 rakstzīmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sekoman.lv · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Senprūsija (albums)

„Senprūsija” ir Latvijas izdevniecības Thunderforge Records 2015.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Senprūsija (albums) · Redzēt vairāk »

Septiņas neveikla seksa reizes

"Septiņas neveikla seksa reizes" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Septiņas neveikla seksa reizes · Redzēt vairāk »

Seržanta Lapiņa atgriešanās

"Seržanta Lapiņa atgriešanās" ir režisora Gata Šmita 2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Seržanta Lapiņa atgriešanās · Redzēt vairāk »

Sergejs Timofejevs

Sergejs Timofejevs (dzimis 1970. gada 13. novembrī Rīgā) ir Latvijas krievu dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sergejs Timofejevs · Redzēt vairāk »

Sestā deklinācija

Sestā deklinācija jeb -ij deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sestā deklinācija · Redzēt vairāk »

Sestdiena (žurnāls)

Sestdiena ir izklaidējoši analītisks nedēļas žurnāls Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sestdiena (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sieva uz pilnu slodzi

"Sieva uz pilnu slodzi" ir latviešu televīzijas komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sieva uz pilnu slodzi · Redzēt vairāk »

Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Siguldas Jaunā pils · Redzēt vairāk »

Silenes baznīca

Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Silenes baznīca · Redzēt vairāk »

Siliņš

Siliņš (sieviešu dzimtē Siliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Siliņš · Redzēt vairāk »

Simts verstis pa upi

"Simts verstis pa upi" ir uzņemta Latvijas mākslas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Simts verstis pa upi · Redzēt vairāk »

Sintakse

Sintakse (— ‘kopējā kārtība’) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu savienojumus un teikumu gramatisko struktūru.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sintakse · Redzēt vairāk »

Sintēze

Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sintēze · Redzēt vairāk »

Sirdsmīļā Monika

"Sirdsmīļā Monika" ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LNT no 1999.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sirdsmīļā Monika · Redzēt vairāk »

Sirdspuksti (albums)

"Sirdspuksti" ir latviešu dziedātāja Andra Ērgļa 2008.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sirdspuksti (albums) · Redzēt vairāk »

Sirdspukstu intervāls

"Sirdspukstu intervāls" ir 1996.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sirdspukstu intervāls · Redzēt vairāk »

Sirmais

Sirmais ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Sirmā).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sirmais · Redzēt vairāk »

Skaidrīte Kaldupe

Skaidrīte Kaldupe (dzimusi Skaidrīte Ķikute, mirusi) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skaidrīte Kaldupe · Redzēt vairāk »

Skalārais reizinājums

Matemātikā skalārais reizinājums ir bināra operācija, kas diviem vektoriem piekārto skalāru lielumu jeb skaitli, kas raksturo doto vektoru garumu un leņķi starp tiem, un nav atkarīgs no koordinātu sistēmas, kurā vektori uzdoti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skalārais reizinājums · Redzēt vairāk »

Skābardis

Skābardis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skābardis · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skola · Redzēt vairāk »

Skrastiņa

Skrastiņa (vīriešu dzimtē Skrastiņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „skrasts” ar nozīmi 'krasts'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skrastiņa · Redzēt vairāk »

Skrastiņš

Skrastiņš (sieviešu dzimtē Skrastiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „skrasts” ar nozīmi 'krasts'.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skrastiņš · Redzēt vairāk »

Skrivanek

Skrivanek ir starptautisks tulkošanas, lokalizēšanas un valodas kursu uzņēmums, viens no lielākajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem pasaulē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skrivanek · Redzēt vairāk »

Skudra

Skudra var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skudra · Redzēt vairāk »

Skudrlāču dzimta

Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skudrlāču dzimta · Redzēt vairāk »

Skuja

Skuja var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skuja · Redzēt vairāk »

Skujenieks

Skujenieks ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Skujeniece).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skujenieks · Redzēt vairāk »

Skujiņa

Skujiņa ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds (vīriešu dzimtē Skujiņš), kas radies no vārda „skuja” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skujiņa · Redzēt vairāk »

Skujiņš

Skujiņš ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Skujiņa), kas radies no vārda „skuja” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Skujiņš · Redzēt vairāk »

Slakteris

Slakteris (sieviešu dzimtē Slaktere) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi „miesnieks”.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slakteris · Redzēt vairāk »

Slavinājums Brīvībai

"Ύμνος εις την Ελευθερίαν" (Ýmnos eis tīn Eleutherían; latviski: "Slavinājums Brīvībai") ir Grieķijas un Kipras nacionālā himna.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slavinājums Brīvībai · Redzēt vairāk »

Slēdzenis

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »

Slovāku īpašvārdu atveidošana

Slovāku valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Slovāku īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Smalkās kaites

Smalkās kaites ir latviešu rakstnieka Erika Ādamsona pirmais noveļu krājums, izdots 1937.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Smalkās kaites · Redzēt vairāk »

Snuķaiņi

Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta - ziloņu dzimta (Elephantidae) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Snuķaiņi · Redzēt vairāk »

Sony Entertainment Television

Sony Channel ir televīzijas izklaides kanāls, kas galvenokārt rāda filmas, seriālus un raidījumus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sony Entertainment Television · Redzēt vairāk »

Spanxti

Spanxti (no senprūšu valodas — 'dzirkstele') ir 2001.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spanxti · Redzēt vairāk »

Spāņu īpašvārdu atveidošana

Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spāņu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spāres · Redzēt vairāk »

Spīļastes

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spīļastes · Redzēt vairāk »

Spīdvaboles

Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »

Spēlējot debesis

Spēlējot debesis ir grupas Tumsa ceturtais albums, kas izdots.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spēlējot debesis · Redzēt vairāk »

Spēle (filma)

"Spēle" ir 1981.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spēle (filma) · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Sporta Avīze

"Sporta Avīze" ir Latvijā izdots preses izdevums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sporta Avīze · Redzēt vairāk »

Sportacentrs.com

sportacentrs.com ir Latvijas sporta ziņu Interneta vietne.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sportacentrs.com · Redzēt vairāk »

Sports (žurnāls)

"Sports" ir Latvijā izdots preses izdevums par sportu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sports (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Sprīdītis (filma)

"Sprīdītis" ir 1985.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sprīdītis (filma) · Redzēt vairāk »

Sproģe

Sproģe (vīriešu dzimtē Sproģis) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sproģe · Redzēt vairāk »

Sproģis

Sproģis (sieviešu dzimtē Sproģe) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sproģis · Redzēt vairāk »

Staburags

Staburags 1866. gada gravīrā (Štafenhāgens). Staburags jeb Staburadze bija aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā, kas veidojies vairāku gadu tūkstošu laikā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Staburags · Redzēt vairāk »

Stalts

Stalts ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stalts · Redzēt vairāk »

Stari stiklā

"Stari stiklā" ir 1969.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stari stiklā · Redzēt vairāk »

Starp tevi un mani

Starp tevi un mani ir latviešu rokgrupas Z-Scars 2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Starp tevi un mani · Redzēt vairāk »

Stūrainais bruņurupucis

Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Stepermaņu Krustiņš

Stepermaņu Krustiņš jeb Kristaps Krustiņš Stepermanis (1860-1941) bija latviešu izdevējs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stepermaņu Krustiņš · Redzēt vairāk »

Sterilā zona

"Sterilā zona" ir 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sterilā zona · Redzēt vairāk »

Stradiņš

Stradiņš (sieviešu dzimtē Stradiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no apvidvārda „strads” pamazināmās formas vai vietvārda Stradiņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stradiņš · Redzēt vairāk »

Straume

Straume var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Straume · Redzēt vairāk »

Strautmane

Strautmane (no „strauts” un — 'vīrs'; vīriešu dzimtē Strautmanis) ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Strautmane · Redzēt vairāk »

Strautmanis

Strautmanis (no „strauts” un — 'vīrs'; sieviešu dzimtē Strautmane) ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Strautmanis · Redzēt vairāk »

Strazdiņš

Strazdiņš (sieviešu dzimtē Strazdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „strazds” pamazināmās formas vai vietvārda Strazdiņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Stunda

Stunda ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Stunda · Redzēt vairāk »

Suņu vīrs un Tille

"Suņu vīrs un Tille" ir 2002.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Suņu vīrs un Tille · Redzēt vairāk »

Sudmalis

Sudmalis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sudmalis · Redzēt vairāk »

Sudraba

Sudraba ir latviešu cilmes uzvārds (vīriešu dzimtē Sudrabs).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sudraba · Redzēt vairāk »

Sudrabu Edžus

Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers; dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sudrabu Edžus · Redzēt vairāk »

Suiti

Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Suiti · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pasugām pelēkajam vilkam (Canis lupus).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Suns · Redzēt vairāk »

Suns (albums)

Suns ir latviešu grupas Tumsa sestais studijas albums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Suns (albums) · Redzēt vairāk »

Supernova (konkurss)

"Supernova" ir Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Supernova (konkurss) · Redzēt vairāk »

Supernova 2018

Supernova 2018 bija 63. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase, kuru rīkoja Latvijas Televīzija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Supernova 2018 · Redzēt vairāk »

Svētku anatomija

"Svētku anatomija" ir 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svētku anatomija · Redzēt vairāk »

Svešais (filma)

"Svešais" ir 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešais (filma) · Redzēt vairāk »

Svešā dzīve

"Svešā dzīve" ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LNT 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešā dzīve · Redzēt vairāk »

Svešā seja

Seriāla "Svešā seja" 1. sezonas tituluzraksts. "Svešā seja" bija latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 no līdz 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešā seja · Redzēt vairāk »

Svešiniece ciemā

"Svešiniece ciemā" ir 1958.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svešiniece ciemā · Redzēt vairāk »

Sviesta Ciba

Sviesta Ciba ir Latvijas pirmais tīmekļa žurnālu pakalpojums, kas balstīts uz Live Journal atvērtā koda programmatūras.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Sviesta Ciba · Redzēt vairāk »

Svilpējzosis

Svilpējzosis, svilpējzosu ģints (Dendrocygna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder svilpējzosu apakšdzimtai (Dendrocygninae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svilpējzosis · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svingeri

"Svingeri" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svingeri · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Talavija

Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Talavija · Redzēt vairāk »

Talsu Vēstis

250px Talsu Vēstis ir reģionālais laikraksts Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novados.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Talsu Vēstis · Redzēt vairāk »

Tango (filma)

"Tango" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tango (filma) · Redzēt vairāk »

Tapers (filma)

"Tapers" ir 1989.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tapers (filma) · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tarāns (filma)

Tarāns ir režisora Gunāra Cilinska 1982.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tarāns (filma) · Redzēt vairāk »

Tarjeijs Vēsoss

Tarjeijs Vēsoss (dzimis 1897. gada 20. augustā Tēlemarkā, miris 1970. gada 15. martā Oslo) bija norvēģu dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tarjeijs Vēsoss · Redzēt vairāk »

Tas Latviešu Ļaužu Draugs

„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tas Latviešu Ļaužu Draugs · Redzēt vairāk »

Tatjana Mikušina

Tatjana Mikušina (dzimusi 1958. gadā) ir krievu rakstniece, kura apgalvo, ka ir pamatlicēja ētiskai mācībai, kuras mērķis, pēc autores domām, ir tikumisko un morāles principu iedzīvināšana sabiedrībā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tatjana Mikušina · Redzēt vairāk »

Tauriņdeja

"Tauriņdeja" ir 1971.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tauriņdeja · Redzēt vairāk »

Tautas laiks (Latviešu patriotisko dziesmu izlase)

"Tautas laiks (Latviešu patriotisko dziesmu izlase)" ir dziesmu izlase, kas tika izdota 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tautas laiks (Latviešu patriotisko dziesmu izlase) · Redzēt vairāk »

Tautosillabisks

Tautosillabiskas ir fonēmas, kas atrodas vienā zilbē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tautosillabisks · Redzēt vairāk »

Tava laime

"Tava laime" ir 1960.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tava laime · Redzēt vairāk »

Tavs dēls

"Tavs dēls" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tavs dēls · Redzēt vairāk »

Tā Svēta Grāmata

"Tā Svēta Grāmata", pilnais nosaukums — "Tā Svēta Grāmata jeb Dieva Svētais Vārds..", ir pirmais pilnīgais Bībeles (Vecā un Jaunā Derība) izdevums latviešu valodā, ko tulkojis Ernsts Gliks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tā Svēta Grāmata · Redzēt vairāk »

Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks

"Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks · Redzēt vairāk »

Tārps (filma)

"Tārps" ir režisora Anda Miziša 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tārps (filma) · Redzēt vairāk »

Tās dullās Paulīnes dēļ

"Tās dullās Paulīnes dēļ" ir 1979.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tās dullās Paulīnes dēļ · Redzēt vairāk »

Tūmass Transtrēmers

Tūmass jeb Tomass Transtrēmers (—) bija zviedru dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tūmass Transtrēmers · Redzēt vairāk »

Tīruma

Tīruma (vīriešu dzimtē Tīrums) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tīruma · Redzēt vairāk »

Tītari

Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, un tā ir vienīgā ģints tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tītari · Redzēt vairāk »

Tēvija (laikraksts)

Tēvija bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 — 1945), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca Rīgā, no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim Liepājā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tēvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Tēvs Nakts

"Tēvs Nakts" (sākotnējais produkcijas nosaukums "Puika ar suni") būs 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tēvs Nakts · Redzēt vairāk »

Teātris (filma)

"Teātris" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Teātris (filma) · Redzēt vairāk »

TEDxRiga

TEDxRiga logo TEDxRiga ir kopš 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un TEDxRiga · Redzēt vairāk »

Teikuma intonācija

Teikuma intonācija ir intonācija, kas var piemist teikumam un mainīt izteikuma būtību (piemēram, "jautājuma intonācija").

Jaunums!!: Latviešu valoda un Teikuma intonācija · Redzēt vairāk »

Televīzija Latvijā

Televīzija Latvijā tika ieviesta 1954.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Televīzija Latvijā · Redzēt vairāk »

Teodors Zeiferts

Teodors Zeiferts (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Teodors Zeiferts · Redzēt vairāk »

Tereona galva

"Tereona galva" ir 1982.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tereona galva · Redzēt vairāk »

The Best of Jauns Mēness

"The Best of Jauns Mēness" ir 1995.

Jaunums!!: Latviešu valoda un The Best of Jauns Mēness · Redzēt vairāk »

The Independent

The Independent (latviski — Neatkarīgais) ir Lielbritānijas interneta laikraksts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un The Independent · Redzēt vairāk »

Tik balti

Tik balti ir latviešu dziedātāja Laura Reinika trešais studijas albums un otrais latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tik balti · Redzēt vairāk »

Tikai nesaki man Bizu

"Tikai nesaki man Bizu" ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LNT 2011.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tikai nesaki man Bizu · Redzēt vairāk »

Tintiņa piedzīvojumi

''The Tintin Shop'' (Tintiņa veikals) Londonā, Koventgārdenā. "Tintiņa piedzīvojumi" ir komiksu sērija, ko izveidoja beļģu mākslinieks Žoržs Remī, pseidonīms — Eržē.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tintiņa piedzīvojumi · Redzēt vairāk »

Tiritomba jeb zelta zivtiņa

"Tiritomba jeb Zelta zivtiņa" ir 2003. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tiritomba jeb zelta zivtiņa · Redzēt vairāk »

Tirzmaliete

Minna Dzelzkalne (dzimusi 1876. gada 23. jūnijā, mirusi 1942. gada 28. janvārī), plašāk pazīstama kā Tirzmaliete, bija latviešu rakstniece, dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tirzmaliete · Redzēt vairāk »

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss. Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, kurās runā ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »

To atceras tikai vilcieni

"To atceras tikai vilcieni" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un To atceras tikai vilcieni · Redzēt vairāk »

Tramvajs vārdā Kalpotājs

"Tramvajs vārdā Kalpotājs" ir 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tramvajs vārdā Kalpotājs · Redzēt vairāk »

Transporta un sakaru institūts

TSI galvenā ēka mūsdienās (2010). Transporta un sakaru institūts (TSI) ir augstākā mācību iestāde, kas akreditēta Latvijā uz neierobežotu laiku.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Transporta un sakaru institūts · Redzēt vairāk »

Tranzistors

Dažādi tranzistori Tranzistors (no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) - pusvadītāju ierīce, kura tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tranzistors · Redzēt vairāk »

Trauslā sirds

"Trauslā sirds" ir 2014.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trauslā sirds · Redzēt vairāk »

Trešā deklinācija

Trešā deklinācija jeb -um deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trešā deklinācija · Redzēt vairāk »

Trefpunt

Trefpunt ir 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trefpunt · Redzēt vairāk »

Treniņa stunda

"Treniņa stunda" ir 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Treniņa stunda · Redzēt vairāk »

Trevors Fennels

Trevors Gārts Fennels (dzimis) ir Austrālijas valodnieks, latviešu valodas vēsturnieks un gramatiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trevors Fennels · Redzēt vairāk »

Tribine.lv

Tribine.lv bija jaunumu portāls latviešu valodā, kura saturu vatēja veidot jebkurš lietotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tribine.lv · Redzēt vairāk »

Trijstūru rasboras

Trijstūru rasboras, trijstūru rasboru ģints (Trigonostigma) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trijstūru rasboras · Redzēt vairāk »

Trollīši Mumini

Trollītis Mumins Mumini japāņu ekranizējumā. No kreisās — Snifs, Muminmamma, Mumintētis, Trollītis Mumins un Mazā Mija Trollīši Mumini ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Trollīši Mumini · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Truši · Redzēt vairāk »

Tu un es

Tu un Es ir latviešu dziedātājas Aisha debijas studijas albums, kas ierakstīts kopā ar Aishas tēva Alex grupu Opus Pro.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tu un es · Redzēt vairāk »

Tukuma 2. vidusskola

Tukuma 2.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tukuma 2. vidusskola · Redzēt vairāk »

Tulkošana

sengrieķu valodā Tulkošana ir vienas valodas rakstītu tekstu vai mutvārdu pārnešana, atveidošana un/vai skaidrošana citā valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tulkošana · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Tumšie brieži

"Tumšie brieži" ir 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tumšie brieži · Redzēt vairāk »

Tur kaut kam ir jābūt

Tur kaut kam ir jābūt ir latviešu grupas Prāta Vētra astotais studijas albums latviešu valodā, kas nācis klajā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tur kaut kam ir jābūt · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Turcija · Redzēt vairāk »

Turcijas himna

İstiklâl Marşı (latviski: Neatkarības maršs) ir Turcijas Republikas un Ziemeļu Kipras Turku Republikas valsts himna.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Turcijas himna · Redzēt vairāk »

Turpinājums (filma)

"Turpinājums" ir Latvijas filma, izdota 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Turpinājums (filma) · Redzēt vairāk »

TV NET

SIA TV NET ir Latvijas interneta portālu uzturētājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un TV NET · Redzēt vairāk »

TV3 Latvija

TV3 ir televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 1998.

Jaunums!!: Latviešu valoda un TV3 Latvija · Redzēt vairāk »

TV6 Latvija

TV6 ir 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un TV6 Latvija · Redzēt vairāk »

Tvnet.lv

tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »

U.K. (grupa)

"U.K." ir latviešu mūzikas grupa, kuru 2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un U.K. (grupa) · Redzēt vairāk »

Uguns un nakts

"Uguns un nakts" ir Raiņa 1905.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uguns un nakts · Redzēt vairāk »

UgunsGrēks

"UgunsGrēks" bija latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 no 2009.

Jaunums!!: Latviešu valoda un UgunsGrēks · Redzēt vairāk »

Uldis Ģērmanis

Uldis Ģērmanis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uldis Ģērmanis · Redzēt vairāk »

Uldis Bērziņš

Uldis Bērziņš (dzimis 1944. gada 17. maijā Rīgā) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uldis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Umami

Umami ir viena no piecām cilvēka pamatgaršām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Umami · Redzēt vairāk »

UNA (žurnāls)

Žurnāla logo Žurnāla 1.numurs "UNA" ir žurnāls sievietēm latviešu valodā, iznāk kopš 1997.

Jaunums!!: Latviešu valoda un UNA (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Ungāru īpašvārdu atveidošana

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ungāru īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Ungāru valoda

Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, kurā galvenokārt runā ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »

Upītis

Upītis (sieviešu dzimtē Upīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Upītis · Redzēt vairāk »

Upenieks

Upenieks (sieviešu dzimtē Upeniece) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Upenieks · Redzēt vairāk »

Upmale

Upmale var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Upmale · Redzēt vairāk »

Urla (subkultūra)

cigareti sēžam hruščovkas kāpņutelpā Urla ir cilvēks, kas pārstāv subkultūru, kam raksturīgs īpašs, sportisks ģērbšanās stils (visbiežāk tieši sporta apģērbs) un kuras pasaules uzskatu veido dzīvesveids, kas saistās ar agresīvas, nekulturālas un noziedzīgas uzvedības piekopšanu, lamu vārdu lietošanu, smēķēšanu un alkohola dzeršanu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Urla (subkultūra) · Redzēt vairāk »

Uvulārs līdzskanis

Uvulāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret vai ļoti tuvu ūkai, tas ir, vēl tālāk mutes dobumā, nekā velārie līdzskaņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uvulārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Uz jauno krastu

"Uz jauno krastu" ir 1955.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uz jauno krastu · Redzēt vairāk »

Uzbrukums slepenpolicijai

"Uzbrukums slepenpolicijai" ir 1974.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uzbrukums slepenpolicijai · Redzēt vairāk »

Uzticamais draugs Sančo

"Uzticamais draugs Sančo" ir 1974.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Uzticamais draugs Sančo · Redzēt vairāk »

Vai viegli būt jaunam?

"Vai viegli būt jaunam?" ir 1986.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vai viegli būt jaunam? · Redzēt vairāk »

Vajadzības izteiksme

Vajadzības izteiksme jeb debitīvs (cēlies no) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vajadzības izteiksme · Redzēt vairāk »

Vajadzīga soliste

"Vajadzīga soliste" ir 1984.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vajadzīga soliste · Redzēt vairāk »

Valērijs Kravcovs

Valērijs Kravcovs (dzimis) ir Latvijas krievu politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valērijs Kravcovs · Redzēt vairāk »

Valdības Vēstnesis

"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdības Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Valdis Bisenieks

Valdis Bisenieks (1928—2017) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdis Bisenieks · Redzēt vairāk »

Valdis Celms

Valdis Celms (dzimis) ir latviešu grafikas dizainers, mākslinieks pilsētas robežzīmes uzraksta "Rīga" burtu dizaina u.c. grafisko darbu autors un Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdis Celms · Redzēt vairāk »

Valdis Neimanis

Valdis Aleksandrs Neimanis bija latviešu agronoms un Mazpulku inspektors.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdis Neimanis · Redzēt vairāk »

Valdis Rūmnieks

Valdis Rūmnieks (dzimis) ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdis Rūmnieks · Redzēt vairāk »

Valdis Sakars

Valdis Sakars (dzimis) ir latviešu pensionēts pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Jēkabpils Goda pilsonis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdis Sakars · Redzēt vairāk »

Valdorfpedagoģija

Trīrē. Michael Park Rudolf Steiner School in Auckland Valdorfa pedagoģija ir īpaša uz antropozofijas mācības pamata izveidota alternatīva apmācības sistēma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valdorfpedagoģija · Redzēt vairāk »

Valerijans Zondaks

Valerijans Zondaks (dzimis Viļakas pagastā, miris Vecāķos) bija Romas katoļu baznīcas Tabaikaras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 28.10.1972., konsekrēts 12.11.1972.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valerijans Zondaks · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valka · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Burtnieku muiža (''Burtneck'') 20. gadsimta sākumā. Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »

Valsis mūža garumā

"Valsis mūža garumā" ir uzņemta Latvijas mākslas filma divās sērijās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsis mūža garumā · Redzēt vairāk »

Valsts pēctecība

Valsts pēctecība ir starptautisko attiecību prakse, kad valsts pārmanto citas valsts tiesības un pienākumus, attiecinot savu jurisdikciju uz teritoriju, kas līdz šim bija citas valsts jurisdikcijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts pēctecība · Redzēt vairāk »

Valsts valoda

Valsts valoda - viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valoda · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Vanadziņš (īsfilma)

Vanadziņš ir 1972.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vanadziņš (īsfilma) · Redzēt vairāk »

Vanadziņš (filma)

"Vanadziņš" ir 1978.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vanadziņš (filma) · Redzēt vairāk »

Vanags

Vanags var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vanags · Redzēt vairāk »

Vasarietis

Vasarietis (sieviešu dzimtē Vasariete) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vasarietis · Redzēt vairāk »

Vācu īpašvārdu atveidošana

Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vārnas

Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vārnas · Redzēt vairāk »

Vārnu ielas republika

"Vārnu ielas republika" ir 1970.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vārnu ielas republika · Redzēt vairāk »

Vārpa – apsolītā zeme

"Vārpa – apsolītā zeme" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vārpa – apsolītā zeme · Redzēt vairāk »

Vīksne

Vīksne ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vīksne · Redzēt vairāk »

Vīrietis labākajos gados

"Vīrietis labākajos gados" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vīrietis labākajos gados · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vītola

Vītola (vīriešu dzimtē Vītols) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vītola · Redzēt vairāk »

Vītoliņš

Vītoliņš ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Vītoliņa), kas radies no vārda „vītols” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vītoliņš · Redzēt vairāk »

Vītols

Vītols var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vītols · Redzēt vairāk »

Vēlējuma izteiksme

Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis (— ‘nosacīts’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vēlējuma izteiksme · Redzēt vairāk »

Vēsture aiz kadra. Kino

"Vēsture aiz kadra.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vēsture aiz kadra. Kino · Redzēt vairāk »

Vētra (filma)

"Vētra" ir 1960.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vētra (filma) · Redzēt vairāk »

Vecā Derība

Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecā Derība · Redzēt vairāk »

Vecās pagastmājas mistērija

"Vecās pagastmājas mistērija" ir 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecās pagastmājas mistērija · Redzēt vairāk »

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Vectēva tēvs

"Vectēva tēvs" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vectēva tēvs · Redzēt vairāk »

Vectēvs, kas bīstamāks par datoru

"Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vectēvs, kas bīstamāks par datoru · Redzēt vairāk »

Vecticība

Svētā svētmocekļa Abakuma ikona (Pievolga, 17. gs. beigas - 18. gs. sākums). Rēzeknes novadā. Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecticība · Redzēt vairāk »

Vecvagars

Vecvagars ir latviešu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Vecvagare).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vecvagars · Redzēt vairāk »

Veiko Spolītis

Veiko Spolītis (dzimis Rīgā) ir igauņu/latviešu izcelsmes Latvijas izglītības darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Veiko Spolītis · Redzēt vairāk »

Velārs līdzskanis

Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Velārs nazāls līdzskanis

Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Veldze

Veldze ir latviešu valodas lietvārds, ko lieto atspirdzinājuma vai slāpju remdēšanas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Veldze · Redzēt vairāk »

Velga Krile

Velga Krile (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un dramaturģe.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velga Krile · Redzēt vairāk »

Vella kalpi

"Vella kalpi" ir 1970.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vella kalpi · Redzēt vairāk »

Vella kalpi Vella dzirnavās

"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vella kalpi Vella dzirnavās · Redzēt vairāk »

Velsiešu īpašvārdu atveidošana

Velsiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velsiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Velta Sniķere

Velta Sniķere (dzimusi 1920. gada 25. decembrī) ir latviešu dzejniece un jogas skolotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velta Sniķere · Redzēt vairāk »

Velta Toma

Velta Toma (dzimusi 1912. gada 31. janvārī, mirusi 1999. gada 26. aprīlī) bija latviešu dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Velta Toma · Redzēt vairāk »

Vendekūla

Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vendekūla · Redzēt vairāk »

Vensku Edvarts

Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »

Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca

Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Veronika Strēlerte

Veronika Strēlerte (īstajā vārdā Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte); dzimusi Dobelē, mirusi Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Veronika Strēlerte · Redzēt vairāk »

Veselība (žurnāls)

Veselība ir a/s Diena uzņēmuma Izdevniecība "Dienas žurnāli" izdevums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Veselība (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Viasat Sport Baltic

Viasat Sport Baltic ir Latvijā pārraidīts sporta kanāls, kurā visas sporta sacensības tiek pārraidītas latviski.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viasat Sport Baltic · Redzēt vairāk »

Viļums

Viļums (sieviešu dzimtē Viļuma) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viļums · Redzēt vairāk »

Vidējo varžu apakškārta

Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 168 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 6 dzimtās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidējo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Vidijadhars Suradžprasads Naipols

Vidijadhars Suradžprasads Naipols (dzimis) ir Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidijadhars Suradžprasads Naipols · Redzēt vairāk »

Vidus dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidus dialekts · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vieglā automašīna

Saab 9000 — tipiska vieglā automašīna Vieglā automašīna ir automašīna, kas paredzēta pasažieru un bagāžas pārvadājumiem, ietilpība no 2 līdz 8 cilvēkiem.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vieglā automašīna · Redzēt vairāk »

Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra

Vieglo un kravas pasažieru automašīnu klasifikācija ir vispārpieņemts klasifikācijas veids automašīnu iedalīšanai tām atbilstošās klasēs un segmentos.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra · Redzēt vairāk »

Vienādspārnu spāres

Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vienādspārnu spāres · Redzēt vairāk »

Vienīgā fotogrāfija

"Vienīgā fotogrāfija" ir 2008. gadā izdota Latvijas filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vienīgā fotogrāfija · Redzēt vairāk »

Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »

Vienskaitlis

Vienskaitlis (saīs. vsk.) — gramatiskais skaitlis, kas tiek lietots, lai norādītu, ka darbība notiek ar vienu priekšmetu vai darbības veicējs ir viens pats.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vienskaitlis · Redzēt vairāk »

Vienu biļeti, lūdzu!

"Vienu biļeti, lūdzu!" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vienu biļeti, lūdzu! · Redzēt vairāk »

Vietniekvārds

Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vietniekvārds · Redzēt vairāk »

Vietu nav

"Vietu nav" ir 1994.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vietu nav · Redzēt vairāk »

Vikipēdija latviešu valodā

Vikipēdija latviešu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas latviešu valodas versija.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vikipēdija latviešu valodā · Redzēt vairāk »

Viktorija (filma)

"Viktorija" ir 1988.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viktorija (filma) · Redzēt vairāk »

Viktors Avotiņš

Viktors Avotiņš (dzimis) ir latviešu publicists, dzejnieks, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viktors Avotiņš · Redzēt vairāk »

Viktors Eglītis

Viktors Eglītis (—) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viktors Eglītis · Redzēt vairāk »

Viktors Lagzdiņš

Viktors Lagzdiņš (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu prozaiķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viktors Lagzdiņš · Redzēt vairāk »

Vilciens (filma)

"Vilciens" ir 1998.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilciens (filma) · Redzēt vairāk »

Vilhelms Lapelis

Vilhelms Toms Marija Lapelis (dzimis Daugavpilī) ir Romas katoļu Liepājas diecēzes bīskaps emeritus, ordinēts 01.06.1986, konsekrēts 25.03.2000., aizstājot līdzšinējo bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilhelms Lapelis · Redzēt vairāk »

Vilis Lācītis

Vilis Lācītis (īstajā vārdā — Aleksandrs Ruģēns; dzimis 1975. gada 20. novembrī) ir latviešu rakstnieks un mūziķis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilis Lācītis · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Vilis Valdmanis

Vilis Valdmanis (—) bija latviešu gleznotājs, grafiķa Voldemāra Valdmaņa brālis.http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilis Valdmanis · Redzēt vairāk »

Vilkaču mantiniece (filma)

"Vilkaču mantiniece" ir uzņemta Latvijas mākslas filma divās sērijās.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilkaču mantiniece (filma) · Redzēt vairāk »

Vilkaste

Vilkaste ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilkaste · Redzēt vairāk »

Vilkatis Toms

"Vilkatis Toms" ir 1983.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilkatis Toms · Redzēt vairāk »

Vilks

Vilks var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vilks · Redzēt vairāk »

Violetā krāsa

Violetā krāsa jeb violets, arī lillā, ir spilgti zilgana purpursarkana krāsa.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Violetā krāsa · Redzēt vairāk »

Viss kārtībā, Mincīt!

Viss kārtībā, Mincīt! ir latviešu dziedātājas Aisha otrais studijas albums, kuru izdeva Mikrofona Ieraksti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Viss kārtībā, Mincīt! · Redzēt vairāk »

Vistas

Vistas, vistu ģints (Gallus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) putnu ģintīm fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vistas · Redzēt vairāk »

Visu Latvijai

«Visu Latvijai!» (saīsinajumā VL) bija 2006.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Visu Latvijai · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Visums · Redzēt vairāk »

Vitauts Ļūdēns

Vitauts Ļūdēns (1937—2010) bija latviešu dzejnieks un publicists, pievērsies lirikai un liroepikai, īpašu uzmanību veltījis vēsturei un bērnu dzejai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vitauts Ļūdēns · Redzēt vairāk »

Vizma Belševica

Vizma Belševica (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vizma Belševica · Redzēt vairāk »

Vladimirs Kaijaks

Vladimirs Kaijaks1 (dzimis Cēsīs, miris) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vladimirs Kaijaks · Redzēt vairāk »

Vladimirs Siņicins

Vladimirs Siņicins (Владимир Борисович Синицын); dzimis) ir sporta komentētājs, starptautiskās kategorijas tiesnesis. Rīgas biljarda kluba "Champion’s Club" sporta direktors. Snūkera komentētājs televīzijas kanālā Eurosport krievu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vladimirs Siņicins · Redzēt vairāk »

Vogelfrei

Vogelfrei ir režisoru Jāņa Kalēja, Jāņa Putniņa, Gata Šmita un Annas Vidulejas 2007.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Vogelfrei · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zālītis

Voldemārs Zālītis (1865-1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Voldemārs Zālītis · Redzēt vairāk »

WASP-12b

WASP-12 b ir citplanēta, kas atklāta citplanētu meklēšanas projekta SuperWASP ietvaros, zvaigznes WASP-12 orbītā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un WASP-12b · Redzēt vairāk »

Wikibooks

Wikibooks logo Wikibooks (agrāk saukts par Wikimedia Free Textbook Project un Wikimedia-Textbooks) ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīta uz wiki programmatūru.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Wikibooks · Redzēt vairāk »

Wikiquote

''Wikiquote'' logo Wikiquote ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīts uz wiki programmatūru.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Wikiquote · Redzēt vairāk »

Windows-1257

Windows-1257 (Windows Baltic) ir viena baita kodu lappuse, ko izmanto latviešu, igauņu un lietuviešu valodas atbalstam ''Microsoft Windows''.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Windows-1257 · Redzēt vairāk »

Y

Burts "Y". Y ir latīņu alfabēta divdesmit piektais burts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Y · Redzēt vairāk »

Zaķis

Zaķis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zaķis · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zariņš

Zariņš ir izplatīts latviešu uzvārds (sieviešu dzimtē Zariņa), kas radies no vārda „zars” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zariņš · Redzēt vairāk »

Zālīte

Zālīte var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zālīte · Redzēt vairāk »

Zālītis

Zālītis (sieviešu dzimtē Zālīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zālītis · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņš

Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »

Zīlītes

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zīlītes · Redzēt vairāk »

Zīle (nozīmju atdalīšana)

Zīle var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zīle (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Zītaru dzimta (filma)

"Zītaru dzimta" (arī "Vecā jūrnieku ligzda") ir 1989.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zītaru dzimta (filma) · Redzēt vairāk »

Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zbigņevs Stankevičs · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zelta karūsa

Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »

Zeltene

Zeltene ir žurnāls latviešu valodā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zeltene · Redzēt vairāk »

Zeltiņš

Zeltiņš var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zeltiņš · Redzēt vairāk »

Zem apgāztā mēness

"Zem apgāztā mēness" ir 1977.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zem apgāztā mēness · Redzēt vairāk »

Zemākās čūskas

Zemākās čūskas jeb zemāko čūsku virsdzimta (Henophidia) ir primitīvākā no divām īsto čūsku infrakārtas (Alethinophidia) grupām.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemākās čūskas · Redzēt vairāk »

Zemītis

Zemītis (sieviešu dzimtē Zemīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemītis · Redzēt vairāk »

Zemdega

Zemdega var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemdega · Redzēt vairāk »

Zeme (teritorija)

Eiropas fizioģeogrāfiskā karte. Eiropas politiskā karte: redzamas suverēnās valstis - zemes. Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas visbiežāk tiek izmantots kā valsts vai līdzīgas teritorijas, arī noteikta reģiona apzīmējums.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zeme (teritorija) · Redzēt vairāk »

Zemesvilks

Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemesvilks · Redzēt vairāk »

Zemgales baznīca

Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgales baznīca · Redzēt vairāk »

Zemgaliešu Biruta

Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zemgaliešu Biruta · Redzēt vairāk »

Zenta Ērgle

Zenta Ērgle (dzimusi Vīgante) pazīstama kā populāra latviešu bērnu rakstniece.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zenta Ērgle · Redzēt vairāk »

Zenta Mauriņa

Zenta Mauriņa (dzimusi Lejasciemā, mirusi Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zenta Mauriņa · Redzēt vairāk »

Zentas brīvdienas

"Zentas brīvdienas" bija latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 no 2013.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zentas brīvdienas · Redzēt vairāk »

Zevs

Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir latviešu "Dievs", sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zevs · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku jampadracis

"Ziemassvētku jampadracis" ir 1993.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemassvētku jampadracis · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvija (laikraksts)

Ziemeļlatvija ir reģionālās preses izdevums Latvijā, lielākais Valkas, Smiltenes un Strenču novada laikraksts.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemeļlatvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemelis

Ziemelis (sieviešu dzimtē Ziemele) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Ziemelis · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (—) bija vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zigfrīds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Zigmunds Skujiņš

Zigmunds Skujiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zigmunds Skujiņš · Redzēt vairāk »

Zilbe

Zilbe ir burtu kopa, kurā ir iekļauts viens patskanis (vai tā vietā zilbisks līdzskanis) vai divskanis un papildus var būt iekļauti viens vai vairāki līdzskaņi.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilbe · Redzēt vairāk »

Zilbes intonācija

Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvanitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »

Zilbiskums

Zilbiskums ir termins, ko parasti attiecina uz kāda līdzskaņa spēju veidot zilbes kodolu (t.i., būt zilbiskam).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilbiskums · Redzēt vairāk »

Zilknābji

Zilknābji (Oxyura) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilknābji · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilzīlītes

Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »

Zirdziņ, hallo!

"Zirdziņ, hallo!" ir 2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zirdziņ, hallo! · Redzēt vairāk »

Zirga krāsa

No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »

Zirneklis (filma)

"Zirneklis" ir uzņemta Latvijas erotiska šausmu filma.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zirneklis (filma) · Redzēt vairāk »

Zirnis

Zirnis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zirnis · Redzēt vairāk »

ZL Hotline

Biznesa uzziņu portāla logo ZL Hotline ir informācijas grupai "Latvijas Tālrunis" piederošs uzziņu dienests, kas sastāv no informatīvā uzziņu dienesta (tālruņa numurs 177) un biznesa uzziņu portāla.

Jaunums!!: Latviešu valoda un ZL Hotline · Redzēt vairāk »

Zobena ēnā

"Zobena ēnā" ir 1976.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zobena ēnā · Redzēt vairāk »

Zvaigžņotā Debess

"Zvaigžņotā Debess" ir populārzinātnisks izdevums latviešu valodā, kas iznāk četras reizes gadā kopš 1958.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvaigžņotā Debess · Redzēt vairāk »

Zvaigžņotās debesis

"Zvaigžņotās debesis" ir 2016.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvaigžņotās debesis · Redzēt vairāk »

Zvejnieka dēls (1939. gada filma)

"Zvejnieka dēls" ir 1939.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvejnieka dēls (1939. gada filma) · Redzēt vairāk »

Zvejnieka dēls (1957. gada filma)

"Zvejnieka dēls" ir 1957.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvejnieka dēls (1957. gada filma) · Redzēt vairāk »

Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)

Zvejnieks var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvejnieks (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)

Zvirbulis var būt.

Jaunums!!: Latviešu valoda un Zvirbulis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

1 000 000 itnekā

1 000 000 itnekā ir grupas Tumsa piektais studijas albums, kas izdots 2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1 000 000 itnekā · Redzēt vairāk »

10. Saeimas vēlēšanas

10. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 10. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

100 + 1 vēlēšanās

"100 + 1 vēlēšanās" ir grupas "Jauns Mēness" 1995.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 100 + 1 vēlēšanās · Redzēt vairāk »

1488. gads

1488.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1488. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1893. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1897. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1900. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1906 (filma)

"1906" ir Latvijas filma, kuru plānots izdot 2018.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1906 (filma) · Redzēt vairāk »

1989. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1989.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1989. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1A.lv

1A.lv ir viena no populārākajām tiešsaistes mazumtirdzniecības tīmekļa vietnēm Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 1A.lv · Redzēt vairāk »

2000. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2000.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2000. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2004.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

49.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2005.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2010.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2011.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

90,0%—100,0% Col-end 2012.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »

2017. gada Eirovīzijas koris

2017.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2017. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »

2018. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2018. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

220.lv

220.lv ir viena no populārākajām tiešsaistes mazumtirdzniecības tīmekļa vietnēm Latvijā.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 220.lv · Redzēt vairāk »

26. aprīlis

26.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »

2x2

2x2 jeb Divreizdivi ir sākotnēji Ziemeļamerikā rīkotas sešu dienu nometnes ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās latviešu jaunatnes latvisko identitāti.

Jaunums!!: Latviešu valoda un 2x2 · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu literārā valoda, Latviski.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »