Satura rādītājs
72 attiecības: Ansis Bīlenšteins, Ansis Cīrulis, Auseklis, Auseklis (dievība), Austras koks, Ūsiņš, Žemīna, Čūskas simbolika, Ādams Alksnis, Baltu reliģija, Bernhards Bīlenšteins, Bramanis, Burtnieks, Burtnieks (mitoloģija), Burvis, Dēkla, Dievs (baltu mitoloģija), Dievturība, Gabija, Haralds Biezais, Historia Lettica, Jānis (mitoloģija), Jānis Medenis, Jānis Reiters, Jānis Veselis, Jūras māte, Jumis, Kapu svētki, Kārlis Straubergs, Kārta (mitoloģija), Kokle, Kurbads, Laima, Latviešu ornamenti, Lāčplēsis (eposs), Lielais Kristaps, Lietuvēns, Lietuvēns (nozīmju atdalīšana), Mājas gars, Māra (latviešu mitoloģija), Mārtiņš Bruņenieks, Mėnuo Juodaragis, Mēness (dievība), Meža māte, Mežainis, Melnā grāmata, Miķeļi, Nāve (tēls), Pauls Einhorns, Pēdakmeņi, ... Izvērst indekss (22 vairāk) »
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ansis Bīlenšteins
Ansis Cīrulis
Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ansis Cīrulis
Auseklis
Auseklis var būt.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Auseklis
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Auseklis (dievība)
Austras koks
Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Austras koks
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ūsiņš
Žemīna
Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Žemīna
Čūskas simbolika
Čūska (mitoloģijā, reliģijā un sakrālajā mākslā) ir viens no vissenākajiem un nozīmīgākajiem simboliem.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Čūskas simbolika
Ādams Alksnis
Ādams Alksnis (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ādams Alksnis
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Baltu reliģija
Bernhards Bīlenšteins
Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Bernhards Bīlenšteins
Bramanis
accessdate.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Bramanis
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Burtnieks
Burtnieks (mitoloģija)
koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Burtnieks (mitoloģija)
Burvis
karaļa Artura leģendām. (''Arthur Pyle'', 1903). Burvis ir vīriešu kārtas persona, kas nodarbojas ar maģiju.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Burvis
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Dēkla
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Dievs (baltu mitoloģija)
Dievturība
Māras krusts Dievturība ir Ernesta Brastiņa ar domubiedriem 1925.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Dievturība
Gabija
Gabija (iespējams, no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieve, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Gabija
Haralds Biezais
Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).
Skatīt Latviešu mitoloģija un Haralds Biezais
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Historia Lettica
Jānis (mitoloģija)
Anša Cīruļa 1931. gada Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Jānis” Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, kas cieši saistīta ar ūdeni un uguni.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jānis (mitoloģija)
Jānis Medenis
Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jānis Medenis
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jānis Reiters
Jānis Veselis
Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jānis Veselis
Jūras māte
Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jūras māte
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Jumis
Kapu svētki
Kapu svētki ir īpaša svētku tradīcija Latvijas kapsētās jūlijā un augustā, lai dzimtas lokā atcerētos savus aizgājējus.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Kapu svētki
Kārlis Straubergs
Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Kārlis Straubergs
Kārta (mitoloģija)
Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Kārta (mitoloģija)
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Kokle
Kurbads
Riharda Zariņa zīmējums Kurbads ir spēkavīra tēls latviešu mitoloģijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Kurbads
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Laima
Latviešu ornamenti
Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Latviešu ornamenti
Lāčplēsis (eposs)
"Lāčplēsis" ir 1888.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Lāčplēsis (eposs)
Lielais Kristaps
Rīgas Lielais Kristaps pirms 1919. gada (1930. gadu atklātne). Lielais Kristaps ir mitoloģiska Daugavas pārcēlāja statuja, kas pašlaik atrodas 11. novembra krastmalā Rīgā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Lielais Kristaps
Lietuvēns
Lietuvēna krusta varianti Lietuvēns jeb lietonis, Latgales pusē saukts arī par lītūņu, latviešu folklorā ir mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos lopus un cilvēkus.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Lietuvēns
Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)
Lietuvēns var būt.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)
Mājas gars
Mājas gars, mājas dievs jeb mājas kungs latviešu mitoloģijā ir mājas un saimes aizgādnis.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Mājas gars
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Māra (latviešu mitoloģija)
Mārtiņš Bruņenieks
Mārtiņš Bruņenieks (dzimis Saukas pagasta Caunānos, miris Rīgā) bija latviešu pedagogs, filologs, pētījis latviešu mitoloģiju.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Mārtiņš Bruņenieks
Mėnuo Juodaragis
Mėnuo Juodaragis (MJR; no lietuviešu valodas — 'Mēness melnradzis' vai 'Melnragu mēness') ir kopš 1995.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Mėnuo Juodaragis
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Mēness (dievība)
Meža māte
Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Meža māte
Mežainis
Ivana Ižakeviča mežaiņa 1904. gada zīmējums Mežainis austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Mežainis
Melnā grāmata
Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Melnā grāmata
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Miķeļi
Nāve (tēls)
Jaņa Rozentāla 1897. gada glezna "Nāve" Nāve ir dzīvo organismu miršanas personificējums.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Nāve (tēls)
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Pauls Einhorns
Pēdakmeņi
Pēdakmeņi ir mākslīgi vai dabīgi veidojušies kultakmeņi ar cilvēka pēdas vai plaukstas veida vai dzīvnieku pēdas veida nospiedumiem.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Pēdakmeņi
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Pērkons (mitoloģija)
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Pēteris Šmits
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Piens
Ragana
Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ragana
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Rīgas licejs
Roberts Auniņš
Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Roberts Auniņš
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Saule
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Saule (dievība)
Saule (mitoloģija)
Trundholmas Saules rati. Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Saule (mitoloģija)
Saules meita (dziesma)
Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Saules meita (dziesma)
Sumpurnis
Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis, arī Suņpurnis, latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju), kas dzīvojot lielos mežos un ģērbjoties koku lapām.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Sumpurnis
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Ugunskrusts (zīme)
Vēju māte
Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Vēju māte
Veļu māte
Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Veļu māte
Velna alas
Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Velna alas
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Velna laivas
Velns (latviešu mitoloģija)
Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Velns (latviešu mitoloģija)
Vilks (mitoloģija)
vilks - Dieva suns. Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu. Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Vilks (mitoloģija)
Villaine
Latvijas nacionālā vēstures muzeja izstāde kuršu ķoniņieni villainē Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, latviešu un lībiešu tautastērpa sastāvdaļa.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Villaine
Zemes māte
Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.
Skatīt Latviešu mitoloģija un Zemes māte
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Skatīt Latviešu mitoloģija un 1649. gads Latvijā
428694 Saule
428694 Saule ir neliels apollona tipa asteroīds, kuru 2008.
Skatīt Latviešu mitoloģija un 428694 Saule
Zināms kā Latviesu Mitologija.