Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Ansis Bīlenšteins, Ansis Cīrulis, Auseklis, Auseklis (dievība), Austras koks, Ūsiņš, Žemīna, Čūskas simbolika, Ādams Alksnis, Baltu reliģija, Bernhards Bīlenšteins, Bramanis, Burtnieks, Burtnieks (mitoloģija), Burvis, Dēkla, Dievs (baltu mitoloģija), Dievturība, Gabija, Haralds Biezais, Historia Lettica, Jānis (mitoloģija), Jānis Medenis, Jānis Reiters, Jānis Veselis, Jūras māte, Jumis, Kapu svētki, Kārlis Straubergs, Kārta (mitoloģija), Kokle, Kurbads, Laima, Latviešu ornamenti, Lāčplēsis (eposs), Lielais Kristaps, Lietuvēns, Lietuvēns (nozīmju atdalīšana), Mājas gars, Māra (latviešu mitoloģija), Mārtiņš Bruņenieks, Mėnuo Juodaragis, Mēness (dievība), Meža māte, Mežainis, Melnā grāmata, Miķeļi, Nāve (tēls), Pauls Einhorns, Pēdakmeņi, ..., Pērkons (mitoloģija), Pēteris Šmits, Piens, Ragana, Rīgas licejs, Roberts Auniņš, Saule, Saule (dievība), Saule (mitoloģija), Saules meita (dziesma), Sumpurnis, Ugunskrusts (zīme), Vēju māte, Veļu māte, Velna alas, Velna laivas, Velns (latviešu mitoloģija), Vilks (mitoloģija), Villaine, Zemes māte, 1649. gads Latvijā, 428694 Saule. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Ansis Cīrulis
Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »
Auseklis
Auseklis var būt.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Auseklis · Redzēt vairāk »
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »
Austras koks
Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Austras koks · Redzēt vairāk »
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Žemīna
Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Žemīna · Redzēt vairāk »
Čūskas simbolika
Čūska (mitoloģijā, reliģijā un sakrālajā mākslā) ir viens no vissenākajiem un nozīmīgākajiem simboliem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Čūskas simbolika · Redzēt vairāk »
Ādams Alksnis
Ādams Alksnis (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ādams Alksnis · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Bernhards Bīlenšteins
Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Bramanis
accessdate.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Bramanis · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Burtnieks (mitoloģija)
koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Burtnieks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Burvis
karaļa Artura leģendām. (''Arthur Pyle'', 1903). Burvis ir vīriešu kārtas persona, kas nodarbojas ar maģiju.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Burvis · Redzēt vairāk »
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dēkla · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dievturība
Māras krusts Dievturība ir Ernesta Brastiņa ar domubiedriem 1925.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievturība · Redzēt vairāk »
Gabija
Gabija (iespējams, no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieve, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Gabija · Redzēt vairāk »
Haralds Biezais
Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Haralds Biezais · Redzēt vairāk »
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Historia Lettica · Redzēt vairāk »
Jānis (mitoloģija)
Anša Cīruļa 1931. gada Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Jānis” Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, kas cieši saistīta ar ūdeni un uguni.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Jānis Medenis
Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Medenis · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jānis Veselis
Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Veselis · Redzēt vairāk »
Jūras māte
Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jūras māte · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jumis · Redzēt vairāk »
Kapu svētki
Kapu svētki ir īpaša svētku tradīcija Latvijas kapsētās jūlijā un augustā, lai dzimtas lokā atcerētos savus aizgājējus.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kapu svētki · Redzēt vairāk »
Kārlis Straubergs
Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kārlis Straubergs · Redzēt vairāk »
Kārta (mitoloģija)
Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kokle · Redzēt vairāk »
Kurbads
Riharda Zariņa zīmējums Kurbads ir spēkavīra tēls latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kurbads · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Laima · Redzēt vairāk »
Latviešu ornamenti
Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »
Lāčplēsis (eposs)
"Lāčplēsis" ir 1888.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lāčplēsis (eposs) · Redzēt vairāk »
Lielais Kristaps
Rīgas Lielais Kristaps pirms 1919. gada (1930. gadu atklātne). Lielais Kristaps ir mitoloģiska Daugavas pārcēlāja statuja, kas pašlaik atrodas 11. novembra krastmalā Rīgā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lielais Kristaps · Redzēt vairāk »
Lietuvēns
Lietuvēna krusta varianti Lietuvēns jeb lietonis, Latgales pusē saukts arī par lītūņu, latviešu folklorā ir mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos lopus un cilvēkus.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lietuvēns · Redzēt vairāk »
Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)
Lietuvēns var būt.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lietuvēns (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Mājas gars
Mājas gars, mājas dievs jeb mājas kungs latviešu mitoloģijā ir mājas un saimes aizgādnis.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mājas gars · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Bruņenieks
Mārtiņš Bruņenieks (dzimis Saukas pagasta Caunānos, miris Rīgā) bija latviešu pedagogs, filologs, pētījis latviešu mitoloģiju.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mārtiņš Bruņenieks · Redzēt vairāk »
Mėnuo Juodaragis
Mėnuo Juodaragis (MJR; no lietuviešu valodas — 'Mēness melnradzis' vai 'Melnragu mēness') ir kopš 1995.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mėnuo Juodaragis · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Meža māte
Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Meža māte · Redzēt vairāk »
Mežainis
Ivana Ižakeviča mežaiņa 1904. gada zīmējums Mežainis austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mežainis · Redzēt vairāk »
Melnā grāmata
Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Melnā grāmata · Redzēt vairāk »
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Miķeļi · Redzēt vairāk »
Nāve (tēls)
Jaņa Rozentāla 1897. gada glezna "Nāve" Nāve ir dzīvo organismu miršanas personificējums.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Nāve (tēls) · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pēdakmeņi
Pēdakmeņi ir mākslīgi vai dabīgi veidojušies kultakmeņi ar cilvēka pēdas vai plaukstas veida vai dzīvnieku pēdas veida nospiedumiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pēdakmeņi · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Piens · Redzēt vairāk »
Ragana
Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ragana · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Roberts Auniņš
Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Roberts Auniņš · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Saule (mitoloģija)
Trundholmas Saules rati. Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Saules meita (dziesma)
Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saules meita (dziesma) · Redzēt vairāk »
Sumpurnis
Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis, arī Suņpurnis, latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju), kas dzīvojot lielos mežos un ģērbjoties koku lapām.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Sumpurnis · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Vēju māte
Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vēju māte · Redzēt vairāk »
Veļu māte
Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Veļu māte · Redzēt vairāk »
Velna alas
Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Velna alas · Redzēt vairāk »
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Velna laivas · Redzēt vairāk »
Velns (latviešu mitoloģija)
Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Vilks (mitoloģija)
vilks - Dieva suns. Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu. Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vilks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Villaine
Latvijas nacionālā vēstures muzeja izstāde kuršu ķoniņieni villainē Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, latviešu un lībiešu tautastērpa sastāvdaļa.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Villaine · Redzēt vairāk »
Zemes māte
Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemes māte · Redzēt vairāk »
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
428694 Saule
428694 Saule ir neliels apollona tipa asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un 428694 Saule · Redzēt vairāk »
