Ātrāk nekā pārlūku!
107 attiecības: Andrejs Bērziņš (politiķis), Antons Zaļevskis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arnolds Endziņš, Artūrs Balfūrs, Artūrs Vanags, Arturs Kroders, Arvīds Eduards Apinis, Arveds Bergs, Atis Ķeniņš, Augusts Kalniņš, Ādolfs Klīve, Balfūra nota, Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas valstis, Bērzaunes pagasts, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Cēsu novads, Dāvids Rudzītis, Demokrātiskais bloks, Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Eduards Laursons, Edvarts Virza, Francis Trasuns, Frīdrihs Ozoliņš, Fricis Vītoliņš (žurnālists), Gustavs Zemgals, Iskolats, Jānis Akuraters, Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Čakste, Jānis Bankavs, Jānis Brūmelis, Jānis Celms, Jānis Goldmanis, Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Lapiņš, Jānis Palcmanis, Jānis Rubulis, Jānis Seskis, Jānis Venners, Jānis Zālītis, Jēkabs Ķulītis, Juris Ķēmanis, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kārlis Zariņš (diplomāts), ..., Krievijas Republika, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Kristaps Bahmanis, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes Zemes padome, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas karogs, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas Neatkarības partija, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, Latvijas vēsture, Latvju kareivju nacionālā savienība, Līgotņu Jēkabs, Likumdošanas vara Latvijā, Oļģerds Grosvalds, Oberosts, Operācija "Dūres sitiens", Oto Nonācs, Otrā atmoda, Pēteris Juraševskis, Pēteris Zālīte, Rīgas licejs, Roberts Osis, Spricis Paegle, Staņislavs Kambala, Tautas padome, Ukrainas Tautas Republika, Vaives pagasts, Valdemārs Lambergs, Valka, Valkas vēsture, Vecpiebalgas novads, Velta Vintera, Viļums Skubiņš, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilis Hāzners, Vilis Janums, Vilis Siliņš, Vladislavs Rubulis, Voldemārs Zāmuēls, Zigfrīds Anna Meierovics, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads Latvijā, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1918. gads Latvijā, 23. oktobris, 29. novembris. Izvērst indekss (57 vairāk) »
Andrejs Bērziņš (politiķis)
Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Andrejs Bērziņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Antons Zaļevskis
Antons Zaļevskis bija Latvijas poļu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Antons Zaļevskis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arnolds Endziņš
Latviešu Nacionālās Padomes sēde Eslingenā. Pa kreisi sēž Arnolds Endziņš un Erdmane-Endziņa Arnolds Endziņš bija latviešu skolotājs, tautskolu inspektors.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arnolds Endziņš · Redzēt vairāk »
Artūrs Balfūrs
Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Artūrs Balfūrs · Redzēt vairāk »
Artūrs Vanags
Artūrs Vanags (dzimis 1882. gada 24. martā Vecpiebalgā, Veļķu pagastā, miris 1970. gada 11. februārī, Blomenholmā pie Oslo, Norvēģijā) bija Latvijas diplomāts, goda ģenerālkonsuls Norvēģijā, lauksaimniecības atašejs Skandināvijas valstīs un kalnrūpniecības inženieris.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Artūrs Vanags · Redzēt vairāk »
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »
Arvīds Eduards Apinis
Arvīds Eduards Apinis (1907—1979) bija latviešu biologs, kas specializējies mikoloģijā, brioloģijā un ekoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arvīds Eduards Apinis · Redzēt vairāk »
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Atis Ķeniņš · Redzēt vairāk »
Augusts Kalniņš
Augusts Kalniņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Augusts Kalniņš · Redzēt vairāk »
Ādolfs Klīve
Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ādolfs Klīve · Redzēt vairāk »
Balfūra nota
1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Balfūra nota · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Bērzaunes pagasts · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Dāvids Rudzītis
Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Dzērbene
Dzērbene ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Dzērbene · Redzēt vairāk »
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »
Francis Trasuns
Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ozoliņš
Frīdrihs Ozoliņš (—) bija Latvijas arheologs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Frīdrihs Ozoliņš · Redzēt vairāk »
Fricis Vītoliņš (žurnālists)
Fricis Vītoliņš (1894—1918) bija latviešu žurnālists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Fricis Vītoliņš (žurnālists) · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Alfrēds Kukurs
Jānis Alfrēds Kukurs (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Alfrēds Kukurs · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Bankavs
Jānis Bankavs (— 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Bankavs · Redzēt vairāk »
Jānis Brūmelis
Jānis Brūmelis. Jānis Brūmelis jeb Jānis Brumelis (Brumels) (1864—1939) bija latviešu sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Brūmelis · Redzēt vairāk »
Jānis Celms
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Celms · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Kreicbergs (jurists) · Redzēt vairāk »
Jānis Lapiņš
Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »
Jānis Venners
Jānis Venners (vecajā ortogrāfijā: Jahnis Wenners) bija agronoms, pašvaldības darbinieks, trimdas latviešu aktīvists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Venners · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ķulītis
Jēkabs Ķulītis jeb Jēkabs Ķullīts (—) bija latviešu luterāņu mācītājs, prāvests.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jēkabs Ķulītis · Redzēt vairāk »
Juris Ķēmanis
Juris Ķēmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Juris Ķēmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Krievijas Tautu Lielais Austrums
Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »
Kristaps Bahmanis
Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kristaps Bahmanis · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības idejas
Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Neatkarības partija
Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, dibināta kā Latvju neatkarības apvienība Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Neatkarības partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress
"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de facto
Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē
Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē (2016). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925—1963). Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »
Līgotņu Jēkabs
Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Likumdošanas vara Latvijā
Likumdošanas vara Latvijā saskaņā ar Satversmes 64.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Likumdošanas vara Latvijā · Redzēt vairāk »
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oberosts · Redzēt vairāk »
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Otrā atmoda
Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Roberts Osis
Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Roberts Osis · Redzēt vairāk »
Spricis Paegle
Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Spricis Paegle · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kambala
Staņislavs Kambala ( —) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Vaives pagasts
Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vaives pagasts · Redzēt vairāk »
Valdemārs Lambergs
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners Valdemārs Lambergs, arī Voldemārs Lambergs (1905-1973), bija latviešu jurists un žurnālists.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Valdemārs Lambergs · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Valka · Redzēt vairāk »
Valkas vēsture
Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgas novads bija 2009.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vecpiebalgas novads · Redzēt vairāk »
Velta Vintera
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Velta Vintera (dzimusi, mirusi) bija Latviešu Nacionālās Padomes prezidija locekle (1948—1951).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Velta Vintera · Redzēt vairāk »
Viļums Skubiņš
Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Viļums Skubiņš · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilis Hāzners
Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Hāzners · Redzēt vairāk »
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Janums · Redzēt vairāk »
Vilis Siliņš
Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1917.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi
1918.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi · Redzēt vairāk »
1918. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
23. oktobris
23.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 23. oktobris · Redzēt vairāk »
29. novembris
29.
Jaunums!!: Latviešu pagaidu nacionālā padome un 29. novembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
LPNP, Latviešu Nacionālā Padome, Latviešu Nacionālā padome, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Latviešu Pagaidu nacionālā padome, Latvijas Nacionālā Padome, Latvijas Nacionālā padome.
