Komunikācija

299 attiecības: Alberts Bērs, Alberts Drukerts, Aleksandrs Bernevics, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs Kosmatovs, Aleksandrs Tīpainis, Aleksandrs Vanags (arhitekts), Alfons Eihvalds, Alfrēda Kalniņa iela (Rīga), Alfreds Amtmanis-Briedītis, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Krustiņš, Andrejs Priedkalns, Andrejs Upīts, Andrievs Niedra, Ansis Bīlenšteins, Antons Austriņš, Antons Martusēvičs, Aprīļa pučs, Arendoles muiža, Arnolds Deglavs, Arnolds Rutkovskis, Artūrs Dannebergs, Artūrs Dālbergs, Arvīds Pelše, Arvīds Zeibots, Arveds Mihelsons, Augškurzemes partizānu pulks, Augusts Bērce, Augusts Ekhardts, Augusts Korks, Augusts Muižulis, Augusts Sukuts, Augusts Sukuts (revolucionārs), Ģederts Eliass, Ērmanis Magone, Baltijas Tehniskā augstskola, Balvu novads, Bauskas apriņķis, Bauskas vēsture, Bejas kauja, Benedikts Skrinda, Bermontiāde, Bernards Kublinskis, Bulduru konference, Carnikavas pagasts, Cēsu apriņķis, Cēsu kaujas, Darba svētki, Daugavpils apriņķis, ..., Daugavpils novads, Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dāvids Beika, Detlavs Brantkalns, Dobeles apriņķis, Dora Stučka, Dzelzsdivīzija, Eberhards Zāvari, Edgars Apinis, Edgars Hasmanis, Edmunds fon Trompovskis, Eduards Laursons, Eduards Rūdolfs fon Tranzē, Eduards Zandreiters, Eižens Šeiermanis, Eižens Bergs, Eižens Zinkelis, Elga Krustiņsone, Elizabete Krustiņsone, Emīlija Krustiņsone, Emma Liekne, Erhards Deblers, Ernests Eferts-Klusais, Ernests Vācietis, Ernsts Fromholds-Treijs, Ervins Gross, Esplanāde (Rīga), Frīdrihs Kalniņš, Frīdrihs Linde, Friča Brīvzemnieka pamatskola, Fricis Bārda, Fricis Kociņš, Fricis Roziņš, Fricis Virsaitis, Georgs Apinis (tiesnesis), Grāfa Kellera korpuss, Gustavs Klēmanis, Gustavs Mangulis, Haims Grodzinskis, Hanss fon Manteifels-Cēge, Heinrihs Bose, Heinrihs Paegle, Hermanis Bergengrūens, Hugo Legzdiņš, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas darba komūna, Ilūkstes apriņķis, Ilūkstes novads, Inčukalna kauja, Indriķis Zeberiņš, Iskolats, Jakovs Movšenzons, Jaunjelgavas apriņķis, Jānis Aberbergs-Augškalns, Jānis Aižens, Jānis Avens, Jānis Šilfs, Jānis Bērziņš (diplomāts), Jānis Bērziņš (militārpersona), Jānis Indāns, Jānis Krauklis, Jānis Lencmanis, Jānis Lieknis, Jānis Misiņš, Jānis Osis, Jānis Pieče, Jānis Sudrabkalns, Jānis Veikins, Jānis Velmers, Jūlijs Daniševskis, Jūlijs Kuperjanovs, Jēkabs Belzēns, Jēkabs Graubiņš, Jozefs Bišofs, Jukums Vācietis, Kalpaka bulvāris, Kaugurciems, Kauguri (Jūrmala), Kauja pie Paju, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kazimirs Olekšs, Kārlis Šlavs, Kārlis Ādamsons, Kārlis Balodis (padomju darbinieks), Kārlis Barons (virsnieks), Kārlis Gailis (1888—1960), Kārlis Krastiņš, Kārlis Moltrehts, Kārlis Pētersons (revolucionārs), Kārlis Pečaks, Kārlis Strazdiņš, Kārlis Ulmanis, Kārlis Vanadziņš, Kārlis Ziediņš, Kirils Stucka, Koknese, Kokneses pagasts, Konstantīns Ūders, Krāslava, Krāslavas vēsture, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krievijas pilsoņu karš, Kristaps Strautmanis, Ksavers Marnics, Kuldīgas apriņķis, Latdivīzija, Latgales atbrīvošana, Latgales iela (Rēzekne), Latgales partizānu pulks, Latgales vēsture, Latviešu opera, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvijas augstskolas un koledžas, Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas Kara flote, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums, Latvijas valsts apbalvojumi, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940), Latvijas—Krievijas miera līgums, Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Leo Svemps, Leons Paegle, Lielie kapi, Lietuvas Padomju Republika, Livonia, LSDSP vēsture, Ludzas apriņķis, Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca, Ludzas novads, Maksimiliāns Glāzenaps, Maksis Dumpis, Mariona fon Klota, Mariss Vētra, Marta Krustiņsone, Miķelis Gobiņš, Mihails Jermolajevs, Muiža, Natālija Draudziņa, Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, Niedras valdība, Niklāvs Strunke, Nikodems Rancāns, Nikolajs Kalniņš, Oskars Biders, Oskars Kalpaks, Oto Kārkliņš, Padomju Latvija, Padomju Latvijas armija, Padomju republikas, Padomju saimniecība, Par Latvijas PSR suverenitāti, Pastmarka, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Vahtsmuts, Pēteris Allens, Pēteris Avens, Pēteris Rozenbergs, Pēteris Slavens, Pēteris Stučka, Piņķi, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Poļu—padomju karš, Preiļu Borhu kapela, Preiļu muiža, Rūdolfs Bēnuss, Rūdolfs Endrups, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas apriņķis, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Centrālcietums, Rīgas Latviešu teātris, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, Rīgas operācija, Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas strādnieku deputātu padome, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzekne, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rēzeknes ebreji, Rēzeknes novads, Rēzeknes vēsture, Reinholds Bāliņš, Reinholds Bernhards, Roberts Apinis, Roberts Bauze, Roberts Bulsons, Roberts Eihe, Ruģeļi, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Sīmanis Berģis, Sergejs Staprāns, Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika, Stefans Češeiko-Sohackis, Talsu apriņķis, Tautas padome, Teodors Šeinpflugs, Teodors Hofmanis, Teodors Taube, Teodors Vankins, Tukuma apriņķis, Unguru baznīca, Uzbrukums Rīgai (1919), Valgas ģimnāzija, Valkas apriņķis, Valmieras apriņķis, Valmieras Drāmas teātris, Valodu politika Latvijā, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Ventspils apriņķis, Vilhelms Gilberts, Vilhelms Grīners, Vilhelms Kaspars, Vilis Holcmanis, Vilis Janums, Virsaitis (karakuģis), Voldemārs Dambergs, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļlatvijas partizānu pulks, 13. janvāris, 15. armija (KSFPR), 17. decembris, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1918. gads Latvijā, 1919. gads Latvijā. Izvērst indekss (249 vairāk) » « Shrink indekss

Alberts Bērs

Alberts Bērs (Albert Behr, 1860-1919) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Alberts Bērs · Redzēt vairāk »

Alberts Drukerts

Alberts Drukerts. Kārlis Alberts Drukerts (1875—1940) bija latviešu ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Alberts Drukerts · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bernevics

Aleksandrs Bernevics (1856—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aleksandrs Bernevics · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kosmatovs

Aleksandrs Kosmatovs (1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aleksandrs Kosmatovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Tīpainis

Aleksandrs Imants Tīpainis (1886—1974) bija latviešu elektroinženieris, Pasta un telegrāfa departamenta sakaru tehnikas remonta galveno darbnīcu, vēlākās Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF), direktors (1919—1931).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aleksandrs Tīpainis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aleksandrs Vanags (arhitekts) · Redzēt vairāk »

Alfons Eihvalds

Alfons Eihvalds. Alfons Kārlis Teodors Eihvalds (1862–1923) bija latviešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Tukuma pilsētas pilsētas galva (1907–1915; 1918–1920).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Alfons Eihvalds · Redzēt vairāk »

Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)

Alfrēda Kalniņa iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra apkaimē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Alfrēda Kalniņa iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alfreds Amtmanis-Briedītis

Alfreds Amtmanis-Briedītis, īstajā vārdā Alfreds Amtmanis (dzimis, Vallē, miris, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Alfreds Amtmanis-Briedītis · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Andrejs Krustiņš

Andrejs Krustiņš (dzimis  — miris) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Andrejs Krustiņš · Redzēt vairāk »

Andrejs Priedkalns

Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Martusēvičs

Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Arendoles muiža

Arendoles muiža mūsdienās Arendoles muiža atrodas Latgalē, Preiļu novada Rožkalnu pagasta Arendolē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arendoles muiža · Redzēt vairāk »

Arnolds Deglavs

Arnolds Deglavs ( —) bija latviešu sabiedrisks darbinieks, Rīgas pašvaldības vadītājs (1940—1941; 1944—1951).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arnolds Deglavs · Redzēt vairāk »

Arnolds Rutkovskis

Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arnolds Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Artūrs Dannebergs

Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Artūrs Dannebergs · Redzēt vairāk »

Artūrs Dālbergs

Artūrs Dālbergs (1896—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Artūrs Dālbergs · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

Arvīds Zeibots

Arvīds Zeibots (1894—1934) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arvīds Zeibots · Redzēt vairāk »

Arveds Mihelsons

Arveds Mihelsons jeb Rutku Tēvs (1886—1961) bija latviešu aktieris, humorists, prozaiķis un dramaturgs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Arveds Mihelsons · Redzēt vairāk »

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augškurzemes partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Augusts Bērce

Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), bija latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks, LSPR sociālās apgādes komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Bērce · Redzēt vairāk »

Augusts Ekhardts

Augusts Ekhardts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Ekhardts · Redzēt vairāk »

Augusts Korks

Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Korks · Redzēt vairāk »

Augusts Muižulis

Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Muižulis · Redzēt vairāk »

Augusts Sukuts

Augusts Sukuts (dzimis 1947. gada 14. maijā Rīgā, miris 2017. gada 25. decembrī Rīgā) bija latviešu kinorežisors, scenārists un producents.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Sukuts · Redzēt vairāk »

Augusts Sukuts (revolucionārs)

Augusts Sukuts (1874—1919) bija latviešu revolucionārs un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Augusts Sukuts (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Ģederts Eliass

Ģederts Eliass (1887—1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925—1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ģederts Eliass · Redzēt vairāk »

Ērmanis Magone

Ērmanis Magone bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ērmanis Magone · Redzēt vairāk »

Baltijas Tehniskā augstskola

Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Balvu novads

Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Balvu novads · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bejas kauja

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bejas kauja · Redzēt vairāk »

Benedikts Skrinda

Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda, 1868—1947) bija katoļu priesteris un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Benedikts Skrinda · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernards Kublinskis

Bernards Augustīns Kublinskis (—) bija Latvijas katoļu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bernards Kublinskis · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Darba svētki

Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Darba svētki · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Daugavpils pilsētas ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Daugavpils pašvaldības vadītāji jeb Daugavpils domes vadītāji vai Daugavpils mēri no 1852.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss · Redzēt vairāk »

Dāvids Beika

Kārlis Pētersons Dāvids Beika (1885—1946) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Dāvids Beika · Redzēt vairāk »

Detlavs Brantkalns

Detlavs Brantkalns (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants (1945).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Detlavs Brantkalns · Redzēt vairāk »

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Dora Stučka · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Eberhards Zāvari

Eberhards Zāvari (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eberhards Zāvari · Redzēt vairāk »

Edgars Apinis

Edgars Apinis (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas Komunistiskās (lielinieku) partijas un Latvijas PSR valsts darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Edgars Apinis · Redzēt vairāk »

Edgars Hasmanis

Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Edgars Hasmanis · Redzēt vairāk »

Edmunds fon Trompovskis

Edmunds fon Trompovskis (1851—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes arhitekts un inženieris.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Edmunds fon Trompovskis · Redzēt vairāk »

Eduards Laursons

Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »

Eduards Rūdolfs fon Tranzē

Eduards Rūdolfs fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, Рудо́льф Рудо́льфович фон-Транзеге, 1858—1928) bija vācbaltiešu jurists, Ērgļu pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eduards Rūdolfs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Eduards Zandreiters

Eduards Voldemārs Zandreiters (1885—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs (segvārds Vārpa, Kārlis), LSPR Būvju un sabiedrisko darbu komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eduards Zandreiters · Redzēt vairāk »

Eižens Šeiermanis

Eižens Šeiermanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eižens Šeiermanis · Redzēt vairāk »

Eižens Bergs

Eižens Bergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eižens Bergs · Redzēt vairāk »

Eižens Zinkelis

Eižens Zinkelis Eižens Zinkelis jeb Eižens Sinkels (1880—1947) bija vācbaltiešu dzelzceļa inženieris un pašvaldību darbinieks, Daugavpils pilsētas galva (1920—1923).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Eižens Zinkelis · Redzēt vairāk »

Elga Krustiņsone

Elga Krustiņsone (1917—1975) bija latviešu aktrise, aktiera Aleksandra Bojarska māte.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Elga Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Elizabete Krustiņsone

Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Elizabete (Elza) Krustiņsone (1890—1978) bija latviešu komuniste, ķīmiķe.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Elizabete Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Emīlija Krustiņsone

Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Emīlija Krustiņsone (1890—1981) bija latviešu komuniste.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Emīlija Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Emma Liekne

Emma Liekne jeb Emma Vitenberga-Liekne (dzimusi, mirusi) bija latviešu skolotāja, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940—1941).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Emma Liekne · Redzēt vairāk »

Erhards Deblers

Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Erhards Deblers · Redzēt vairāk »

Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »

Ernests Vācietis

Ernests Vācietis (1894—1961) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ernests Vācietis · Redzēt vairāk »

Ernsts Fromholds-Treijs

Ernsts Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ernsts Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Ervins Gross

Ervins Gross (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs, Latviešu literārās biedrības biedrs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ervins Gross · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kalniņš

Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Linde

Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Frīdrihs Linde · Redzēt vairāk »

Friča Brīvzemnieka pamatskola

Friča Brīvzemnieka pamatskola ir Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta pamatskola Āgenskalnā Rīgā, kurā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Friča Brīvzemnieka pamatskola · Redzēt vairāk »

Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »

Fricis Kociņš

Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »

Fricis Roziņš

Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Fricis Roziņš · Redzēt vairāk »

Fricis Virsaitis

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; —) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Fricis Virsaitis · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis (tiesnesis)

Georgs Apinis, līdz uzvārda maiņai Georgs Dīnstmanis, arī Dienstmanis (1895-1955), bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Georgs Apinis (tiesnesis) · Redzēt vairāk »

Grāfa Kellera korpuss

Grāfa Kellera 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Grāfa Kellera korpuss · Redzēt vairāk »

Gustavs Klēmanis

Gustavs Bernhards Kristiāns Klēmanis (dzimis; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Gustavs Klēmanis · Redzēt vairāk »

Gustavs Mangulis

Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »

Haims Grodzinskis

Haims Grodzinskis, arī Jefims Grodzinskis (dzimis 1871. gada 24. martā; miris 1934. gada 15. aprīlī) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts, Rēzeknes pilsētas domes pirmais priekšsēdētājs, Rēzeknes Ebreju ģimnāzijas pirmais pārzinis un dibinātājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Haims Grodzinskis · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Heinrihs Bose

Heinrihs Bose (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Heinrihs Bose · Redzēt vairāk »

Heinrihs Paegle

Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »

Hermanis Bergengrūens

Hermanis Bergengrūens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Hermanis Bergengrūens · Redzēt vairāk »

Hugo Legzdiņš

Hugo Legzdiņš (dzimis, miris) bija Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Hugo Legzdiņš · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas darba komūna

Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Igaunijas darba komūna · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Indriķis Zeberiņš

Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Indriķis Zeberiņš · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Iskolats · Redzēt vairāk »

Jakovs Movšenzons

Jakovs (Jēkabs) Movšenzons Jakovs (Jēkabs) Movšenzons (1864—1919) bija Daugavpils ebreju sabiedriskais darbinieks, inženieris un uzņēmējs, Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jakovs Movšenzons · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Jānis Aberbergs-Augškalns

Jānis Aberbergs-Augškalns (1878—1941) bija latviešu pedagogs, vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks, sociāldemokrātijas teorētiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Aberbergs-Augškalns · Redzēt vairāk »

Jānis Aižens

Jānis Aižens (1899—1941) bija latviešu mākslinieks un literāts.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Aižens · Redzēt vairāk »

Jānis Avens

Jānis Avens (1895—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Čekas izmeklētājs (1918—1920) un PSRS izlūkdienesta darbinieks (1923—1929).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Avens · Redzēt vairāk »

Jānis Šilfs

Kārlis Pētersons. Jānis Šilfs, segvārds Jaunzems (1881, pēc citām ziņam 1891–1921), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības sekretārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Šilfs · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (diplomāts)

Jānis Bērziņš (dzimis, miris), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Bērziņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (militārpersona)

Jānis Bērziņš (dzimis Pēteris Ķuzis; 1889—1938), bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Bērziņš (militārpersona) · Redzēt vairāk »

Jānis Indāns

Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Indāns · Redzēt vairāk »

Jānis Krauklis

Jānis Krauklis (1895—1938) bija latviešu izcelsmes padomju iekšlietu iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Krauklis · Redzēt vairāk »

Jānis Lencmanis

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881—1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Lencmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Lieknis

Jānis Lieknis (1883—1941) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Lieknis · Redzēt vairāk »

Jānis Misiņš

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Misiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Osis

Jānis Osis (dzimis Rīgā, miris turpat) bija latviešu teātra un kino aktieris un režisors.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Osis · Redzēt vairāk »

Jānis Pieče

Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Pieče · Redzēt vairāk »

Jānis Sudrabkalns

Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis Inčukalnā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Sudrabkalns · Redzēt vairāk »

Jānis Veikins

Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Veikins · Redzēt vairāk »

Jānis Velmers

Jānis Velmers (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jānis Velmers · Redzēt vairāk »

Jūlijs Daniševskis

Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jūlijs Daniševskis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kuperjanovs

Jūlijs Kuperjanovs (1884—1919) bija igauņu skolotājs, Igaunijas armijas leitnants, Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jūlijs Kuperjanovs · Redzēt vairāk »

Jēkabs Belzēns

Jēkabs Belzēns (1870—1937) bija latviešu izcelsmes gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905—1917).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jēkabs Belzēns · Redzēt vairāk »

Jēkabs Graubiņš

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) bija latviešu komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jēkabs Graubiņš · Redzēt vairāk »

Jozefs Bišofs

Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jozefs Bišofs · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Kalpaka bulvāris

Kalpaka bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kalpaka bulvāris · Redzēt vairāk »

Kaugurciems

Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kaugurciems · Redzēt vairāk »

Kauguri (Jūrmala)

Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kauguri (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kauja pie Paju · Redzēt vairāk »

Kaujas pie Daugavpils (1920)

Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kaujas pie Daugavpils (1920) · Redzēt vairāk »

Kazimirs Olekšs

Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kazimirs Olekšs · Redzēt vairāk »

Kārlis Šlavs

Kārlis Lēberehts Eduards Šlavs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Šlavs · Redzēt vairāk »

Kārlis Ādamsons

Kārlis Oskars Ādamsons (1884—1958) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Ādamsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Balodis (padomju darbinieks)

Kārlis Balodis, arī Kārlis Balods (1893—1938) bija latviešu padomju darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Balodis (padomju darbinieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (virsnieks)

Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Barons (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Gailis (1888—1960)

Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »

Kārlis Krastiņš

Kārlis Krastiņš jeb Kārlis Krastiņš-Viktors (1892–1932) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR laikraksta “Cīņa” redaktors (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Krastiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Moltrehts

Emīls Kārlis Johans Alberts Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Dundagas draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Moltrehts · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (revolucionārs)

Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Pētersons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Pečaks

Kārlis Pečaks (1882–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks (1918), LSPR Komisāru padomes rūpniecības komisāra vietnieks (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Pečaks · Redzēt vairāk »

Kārlis Strazdiņš

Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Strazdiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Vanadziņš

Kārlis Vanadziņš Cēsu pilsētas galvas amatā (1924). Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931). Kārlis Gerhards Vanadziņš (1865—1956) bija latviešu strēlnieku ārsts un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1922–1933), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1939-1940).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kārlis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Kirils Stucka

Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses pagasts

Kokneses pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kokneses pagasts · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ūders

Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Konstantīns Ūders · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Krāslava · Redzēt vairāk »

Krāslavas vēsture

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Kristaps Strautmanis

Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kristaps Strautmanis · Redzēt vairāk »

Ksavers Marnics

Kārlis Ksavers fon Marnics (dzimis, miris, iespējams) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ksavers Marnics · Redzēt vairāk »

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Kuldīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Latdivīzija

Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latdivīzija · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latgales iela (Rēzekne)

Latgales iela ir viena no senākajām ielām Rēzeknē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latgales iela (Rēzekne) · Redzēt vairāk »

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latviešu opera

Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā darbojās Latviešu opera. Latviešu opera bija operteātris, kas no 1913.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latviešu opera · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas augstskolas un koledžas

Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas augstskolas un koledžas · Redzēt vairāk »

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Tomskas apgabalu KPFSR (1972). Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas Kara flote

Latvijas karakuģi Ziemeļvalstu kara flošu kopējos manevros Kopenhāgenā (1930). Varonis" 1939. gada augustā. Latvijas kara flote (līdz 1938. gadam Jūras krasta apsardzes eskadra) bija Latvijas Bruņoto spēku jūras spēku daļas laikā no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Kara flote · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja

Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka (2020). Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja bija Latvijas Komunistiskās partijas vadošais orgāns no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja · Redzēt vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmija

Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais teātris

Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Nacionālā opera un balets · Redzēt vairāk »

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Republikas Saeimas nams · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums

Latvijas Universitātes logo Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Universitātes rektori.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts apbalvojumi

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības (SUV) kareivja goda zīme. 1996. gads Latvijas Valsts apbalvojumi ir ordeņi un goda zīmes.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas valsts apbalvojumi · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)

Latvijas - Igaunijas attiecības sāka veidoties 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Leo Svemps

Leo Svemps (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un jurists.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Leo Svemps · Redzēt vairāk »

Leons Paegle

Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Leons Paegle · Redzēt vairāk »

Lielie kapi

Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Lielie kapi · Redzēt vairāk »

Lietuvas Padomju Republika

Brestļitovskas miera līguma anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī. Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Lietuvas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Livonia

Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Livonia · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca. Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Latgales ielā 116/23 Ludzā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Ludzas novads

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ludzas novads · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns Glāzenaps

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »

Maksis Dumpis

Maksis Dumpis (1893—1938) bija latviešu strēlnieku apakšvirsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks, diplomāts, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Maksis Dumpis · Redzēt vairāk »

Mariona fon Klota

Marionas fon Klotas izpildītā dziesma "Tu zini ceļu" (''Du weiß den Weg'', 1933. gada pastkarte). Anna Margrēta Cecīlija Erika Mariona fon Klota (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes dziedātāja.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Mariona fon Klota · Redzēt vairāk »

Mariss Vētra

Mariss Vētra (līdz 1922. gadam — Morics Blumbergs; dzimis, miris) bija latviešu dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Mariss Vētra · Redzēt vairāk »

Marta Krustiņsone

Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Marta Krustiņsone (1895—1996) bija latviešu komuniste.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Marta Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Miķelis Gobiņš

Miķelis Gobiņš (1866—1931) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1929–1931).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Miķelis Gobiņš · Redzēt vairāk »

Mihails Jermolajevs

Mihails Jermolajevs (1881—1919) bija vecticībnieku sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Mihails Jermolajevs · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Muiža · Redzēt vairāk »

Natālija Draudziņa

Natālija Anete Draudziņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu pedagoģe, izglītības darbiniece.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Natālija Draudziņa · Redzēt vairāk »

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Niklāvs Strunke

Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Oskars Biders

Oskars Teofils Biders (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Oskars Biders · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oto Kārkliņš

Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Oto Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Padomju Latvija

Padomju Latvija var būt.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Padomju Latvija · Redzēt vairāk »

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Padomju republikas · Redzēt vairāk »

Padomju saimniecība

Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »

Par Latvijas PSR suverenitāti

Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācija „Par Latvijas PSR suverenitāti” ir dokuments, kuru 1989.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Par Latvijas PSR suverenitāti · Redzēt vairāk »

Pastmarka

T.s. "Melnais penijs" — pirmā mūsdienu tipa pastmarka (1840.) Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pastmarka · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pauls Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Pauls Vahtsmuts

Pauls Vahtsmuts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pauls Vahtsmuts · Redzēt vairāk »

Pēteris Allens

Pēteris Allens (1890—1961) bija latviešu padomju darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pēteris Allens · Redzēt vairāk »

Pēteris Avens

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »

Pēteris Rozenbergs

Pēteris Rozenbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pēteris Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Pēteris Slavens

Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pēteris Slavens · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Piņķi

Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Piņķi · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Preiļu Borhu kapela

Preiļu Borhu kapela (pirms 1940) Preiļu Borhu kapela ir Borhu dzimtas kapeņu ēka Preiļu muižas parkā, kas celta 1817.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Preiļu Borhu kapela · Redzēt vairāk »

Preiļu muiža

Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no muižas pils, laukakmeņu mūra staļļa, diviem ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas un romantiska ainavu parka 41,2 ha platībā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Preiļu muiža · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bēnuss

Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Endrups

Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, (1887–1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rūdolfs Endrups · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. slimnīca

Rīgas 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Centrālcietums

Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Centrālcietums · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu teātris

Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola (saīsināti NDV) ir skolas dibinātājas Natālijas Draudziņas vārdā nosaukta Rīgas vidusskola, kas atrodas Bruņinieku ielā 24a.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Rīgas domes priekšsēdētāja standarts Šajā uzskaitījumā apkopoti Rīgas pašvaldības vadītāji jeb Rīgas domes vadītāji vai Rīgas mēri no 1890.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes ebreji

Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novads

Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Reinholds Bāliņš

Reinholds Bāliņš (Rīga —, Rīga) bija Latvijas advokāts un šahists.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Reinholds Bāliņš · Redzēt vairāk »

Reinholds Bernhards

Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Reinholds Bernhards · Redzēt vairāk »

Roberts Apinis

Roberts Apinis (1892—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks, rakstnieks, žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Roberts Apinis · Redzēt vairāk »

Roberts Bauze

Roberts Bauze (1895—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Roberts Bauze · Redzēt vairāk »

Roberts Bulsons

Roberts Bulsons (1889-1942) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs (1939-1940).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Roberts Bulsons · Redzēt vairāk »

Roberts Eihe

Kārlis Roberts Eihe (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Roberts Eihe · Redzēt vairāk »

Ruģeļi

Ruģeļi ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ruģeļi · Redzēt vairāk »

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija

Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »

Sīmanis Berģis

Sīmanis Berģis (1887-1938) bija latviešu revolucionārs, padomju darbinieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Sīmanis Berģis · Redzēt vairāk »

Sergejs Staprāns

Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Sergejs Staprāns · Redzēt vairāk »

Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika

Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika · Redzēt vairāk »

Stefans Češeiko-Sohackis

Stefans Češeiko-Sohackis (1891—1934) bija Daugavpils (tolaik Dvinskas) strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs (1917–1918), vēlāk Dvinskas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1918–1919).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Stefans Češeiko-Sohackis · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķis

Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Talsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Teodors Šeinpflugs

Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Teodors Šeinpflugs · Redzēt vairāk »

Teodors Hofmanis

Teodors Hofmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Teodors Hofmanis · Redzēt vairāk »

Teodors Taube

Teodors Taube (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Teodors Taube · Redzēt vairāk »

Teodors Vankins

Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Teodors Vankins · Redzēt vairāk »

Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Tukuma apriņķis · Redzēt vairāk »

Unguru baznīca

Unguru baznīca 2020. gadā. Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Variešu pagasta Medņos, kas celta kā Krustpils baznīcas filiālbaznīca.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Unguru baznīca · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Uzbrukums Rīgai (1919) · Redzēt vairāk »

Valgas ģimnāzija

Valkas reālģimnāzijas ēka 20. gadsimta sākumā. left Valgas ģimnāzija ir ģimnāzija, kas atrodas J. Kuperjanova ielā 10 Valgā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Valgas ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras Drāmas teātris

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Valmieras Drāmas teātris · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gilberts

Vilhelms Gilberts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vilhelms Gilberts · Redzēt vairāk »

Vilhelms Grīners

Vilhelms Kārlis Eduards Grīners (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vilhelms Grīners · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kaspars

Vilhelms Kaspars (Wilhelm Kaspar, dzimis, miris) bija Skujenes un Lodes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vilhelms Kaspars · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Janums

Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Vilis Janums · Redzēt vairāk »

Virsaitis (karakuģis)

Karakuģis "Virsaitis" Karakuģis "Virsaitis" ar hidroplānu. Virsaitis bija Latvijas kara flotes flagkuģis (1919-1940).

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Virsaitis (karakuģis) · Redzēt vairāk »

Voldemārs Dambergs

Voldemārs Dambergs (dzimis, miris vai) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Voldemārs Dambergs · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas partizānu pulks

Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Ziemeļlatvijas partizānu pulks · Redzēt vairāk »

13. janvāris

13.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 13. janvāris · Redzēt vairāk »

15. armija (KSFPR)

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 15. armija (KSFPR) · Redzēt vairāk »

17. decembris

17.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 17. decembris · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1918. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

LSPR, Latvijas SPR, Stučkas valdība.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā