Ātrāk nekā pārlūku!
232 attiecības: Abāss, Adigu valoda, Afrikandu valoda, Aigars Kalvītis, Aija Poča, Aina Blinkena, Ainars Bašķis, Aivars Aksenoks, Aivars Baumanis, Aivars Kļavis, Alberts Kviesis, Alemaņu valoda, Alfrēds Bīlmanis, Anatolijs Gorbunovs, Andrejs Eizāns, Andrejs Frīdenbergs, Andrejs Panteļējevs, Ansis Buševics, Ansis Petrevics, Antons Austriņš, Antons Ozols, Aromūnu valoda, Artūrs Vanags, Arturs Alberings, Arturs Arnītis, Arturs Tupiņš, Astrīda Harju, Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums, Atpūta (žurnāls), Augstskola, Augusts Tentelis, Čiroku valoda, Čiulis, Ēriks Hills, Ādolfs Bļodnieks, Baltkrievu valoda, Banka Sigulda, Barikāžu laiks, Baznīcslāvu valoda, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Bernhards Einbergs, Bhodžpūru valoda, Biškopība, Bonaire, Botsvāna, Broņislava Martuževa, Burundija, Ciltskoks, Džērsija, Detlavs Brantkalns, ..., Divkāršais ieraksts, Druvis Skulte, Dzintars Ērglis, Edgars Ozoliņš (karavīrs), Edgars Sims, Edgars Zausājevs, Elks (baltu reliģija), Emilis Melngailis, Engures jūrskola, Ernests Blanks, Ernests Girgensons, Ernests Priedītis, Fēru valoda, Fricis Birkenšteins, Fricis Kociņš, Gada pārskats, Gimalajiešu lācis, Goda doktors, Gudžaratu valoda, Gunars Janovskis, Gustavs Emanuēls fon Veismanis, Gustavs Zemgals, Helēna Tangijeva-Birzniece, Hermanis Brauns, Hmeļnicka, Holodomors, Iļģuciema Kravas stacija, Igaunijas brīvības cīņas, Igors Meļņikovs, Inga Ciproviča, Interlingva, Interlingve, Ivars Ijabs, Jānis Šmits (pārcēlājs), Jānis Čakste, Jānis Bārzdiņš, Jānis Endzelīns, Jānis Gulbis, Jānis Kalniņš (rakstnieks), Jānis Krūmiņš (politiķis), Jānis Lagzdiņš, Jānis Muižnieks, Jānis Ramans, Jānis Skujevics, Jānis Stradiņš, Jānis Sudrabkalns, Jānis Vēveris, Jānis Veselis, Jānis Vesmanis, Jūlijs Feldmanis, Jelgavas Universitāte, Jelgavas vēsture, Jezups Soikans, Juris Pabērzs, Jurista Vārds, Kašmiriešu valoda, Kārlis Bušs, Kārlis Pauļuks, Kārlis Ramats, Kečvu valoda, Kirundi, Klikšķu ēsma, Klingoņu valoda, Kokle, Koledža, Komi valoda, Komieši, Korniešu valoda, Kreoliskās valodas, Kultūras mantojums, Kuršu kāpas, Kursenieku valoda, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvadrātkods, Laimons Pētersons, Latviešu Nacionālisti, Latviešu personvārdi, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas ģerbonis, Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība, Latvijas Industriālā banka, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas novadu ģerboņi, Latvijas novadu karogi, Latvijas pagastu ģerboņi, Latvijas pagastu karogi, Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Universitātes goda doktors, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte, Latvijas Vēstnesis (izdevējs), Lavents pret Latviju, Lāčplēša diena, Lībieši, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Likumi.lv, Likums, Lubānas ģerbonis, Ludvigs Ēķis, LV portāls, Makijivka, Malajiešu valoda, Malgašu valoda, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marģers Skujenieks, Mālpils iela (Rīga), Māris Budovskis, Mūsu Tālis, Mikolajiva, Modris Zihmanis, Monrepo muiža, Nameja gredzens (rotaslieta), Nīcgales Lielais akmens, Nodoklis, Nogales muiža, Oļģerts Krastiņš (politiķis), Ojārs Blumbergs, Oksitāņu valoda, Oskars Voits, Padomju stāsts, Pandžabu valoda, Pauls Galenieks, Pārtikas piedevas, Pāvels Rebenoks, Pēteris Allens, Pēteris Juraševskis, Pēteris Radziņš, Persiešu valoda, Personvārds, Pidžinvaloda, Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle, Pulicera balva, Rihards Zande, Rivne, Sardīniešu valoda, Satversmes komentāri, Sebuāņu valoda, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senpersiešu valoda, Sindhu valoda, Sociālo tehnoloģiju augstskola, Stefans Rāzna, Straikbols, Talsu komercbanka, Tatjana Ždanoka, Tautas kalpi Latvijai, Tautiskā dziesma, Teodors Spāde, Ternopiļa, Tiesību zinātņu pētniecības institūts, Tokpisins, Ukrainas hrivna, Uldis Gundars, Universitāte, Uztura bagātinātāji, Vaidelotis Apsītis, Valdības Vēstnesis, Valsts valodas centrs, Viktors Ivbulis, Vilhelms Munters, Vilis Gulbis, Vinnica, Vladislavs Rubulis, Vladlens Dozorcevs, Voldemārs Salnais, Voldemārs Zāmuēls, Zemgale, Zemgales karogs, Ziedonis Čevers, Zigfrīds Anna Meierovics, Zinību diena, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, 1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 5. Saeimas vēlēšanas, 6. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (182 vairāk) »
Abāss
Abāss ((ʿabbās) — 'lauva') ir arābu cilmes personvārds.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Abāss · Redzēt vairāk »
Adigu valoda
Adigu valoda (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda, arī čerkesu valoda, ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Adigu valoda · Redzēt vairāk »
Afrikandu valoda
Afrikandu valoda (afrikaans), saukta arī par afrikaneru valodu, afrikānsu, būru valodu (no — 'zemnieks'), Kāpas holandiešu valodu, ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Afrikandu valoda · Redzēt vairāk »
Aigars Kalvītis
Aigars Kalvītis (dzimis Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis, Latvijas Ministru prezidents (2004—2007) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aigars Kalvītis · Redzēt vairāk »
Aija Poča
Aija Poča (dzimusi, Rīgā) ir latviešu ekonomiste un politiķe (partijas Latvijas Ceļš biedre, bijusi partijas valdes locekle), bijusi ievēlēta vairākos Saeimas sasaukumos un Rīgas pašvaldībā, kā arī bijusi valsts ieņēmumu valsts ministre vairāku premjerministru valdībās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aija Poča · Redzēt vairāk »
Aina Blinkena
Aina Blinkena (dzimusi Limbažos, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aina Blinkena · Redzēt vairāk »
Ainars Bašķis
Ainars Bašķis (dzimis) ir latviešu inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ainars Bašķis · Redzēt vairāk »
Aivars Aksenoks
Aivars Aksenoks (dzimis) ir Latvijas politiķis, pašlaik Nacionālās apvienības biedrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aivars Aksenoks · Redzēt vairāk »
Aivars Baumanis
Aivars Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aivars Baumanis · Redzēt vairāk »
Aivars Kļavis
Aivars Kļavis (dzimis 1953. gada 17. jūlijā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aivars Kļavis · Redzēt vairāk »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Alemaņu valoda
Alemaņu valoda (Alemannisch) ir vairāku vācu valodas dialektu kopa.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Alemaņu valoda · Redzēt vairāk »
Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Alfrēds Bīlmanis · Redzēt vairāk »
Anatolijs Gorbunovs
Anatolijs Gorbunovs (dzimis) ir latviešu politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Anatolijs Gorbunovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Eizāns
Andrejs Eizāns (dzimis, miris) bija latviešu ārsts un Atmodas laika aktīvists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Andrejs Eizāns · Redzēt vairāk »
Andrejs Frīdenbergs
Andrejs Frīdenbergs (—) bija Latvijas advokāts, politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Andrejs Frīdenbergs · Redzēt vairāk »
Andrejs Panteļējevs
Andrejs Panteļējevs (dzimis Rīgā) ir latviešu fiziķis un politiķis, ievērojams Atmodas laika notikumu dalībnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Andrejs Panteļējevs · Redzēt vairāk »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Ansis Petrevics
Ansis Petrevics (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ansis Petrevics · Redzēt vairāk »
Antons Austriņš
Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »
Antons Ozols
Antons Ozols (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Antons Ozols · Redzēt vairāk »
Aromūnu valoda
Aromūnu valoda (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Aromūnu valoda · Redzēt vairāk »
Artūrs Vanags
Artūrs Vanags (dzimis 1882. gada 24. martā Vecpiebalgā, Veļķu pagastā, miris 1970. gada 11. februārī, Blomenholmā pie Oslo, Norvēģijā) bija Latvijas diplomāts, goda ģenerālkonsuls Norvēģijā, lauksaimniecības atašejs Skandināvijas valstīs un kalnrūpniecības inženieris.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Artūrs Vanags · Redzēt vairāk »
Arturs Alberings
Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Arturs Alberings · Redzēt vairāk »
Arturs Arnītis
Arturs Arnītis (1909—1986) bija latviešu būvinženieris.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Arturs Arnītis · Redzēt vairāk »
Arturs Tupiņš
Arturs Tupiņš (1889—1951) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Arturs Tupiņš · Redzēt vairāk »
Astrīda Harju
Astrīda Harju (dzimusi) ir latviešu politiķe, bijusi 12. Saeimas deputāte, ievēlēta no partijas "Vienotība" saraksta.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Astrīda Harju · Redzēt vairāk »
Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums
Atklātības likums jeb pilnā nosaukumā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums ir pilnībā izstrādāts ārējā normatīvā akta, kas nepieciešams, lai īstenotu Satversmes ievadā noteikto PSRS un Vācijas okupāciju, kas ilga no 1940.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums · Redzēt vairāk »
Atpūta (žurnāls)
Atpūta (vecajā ortogrāfijā: Atpuhta) bija ilustrēts literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas nedēļas žurnāls latviešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Atpūta (žurnāls) · Redzēt vairāk »
Augstskola
Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Augstskola · Redzēt vairāk »
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Augusts Tentelis · Redzēt vairāk »
Čiroku valoda
Čiroku valoda (ᏣᎳᎩ ᎦᏬᏂᎯᏍᏗ) ir irokēzu valoda, kurā galvenokārt runā čiroku indiāņi.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Čiroku valoda · Redzēt vairāk »
Čiulis
Čiulis ir Latvijas nelatgaliešu novadu jeb Čiulejas (Čyuleja) iedzīvotāja apzīmējums latgaliešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Čiulis · Redzēt vairāk »
Ēriks Hills
Ēriks Hills ir latviešu izcelsmes ASV fotogrāfs, žurnālists, Pulicera balvas laureāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ēriks Hills · Redzēt vairāk »
Ādolfs Bļodnieks
Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ādolfs Bļodnieks · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Banka Sigulda
Akciju sabiedrība «Banka Sigulda» bija 1993.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Banka Sigulda · Redzēt vairāk »
Barikāžu laiks
Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Bēgļu laivas uz Zviedriju
Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944. gada janvārī—1945. gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945. gada maijā—augustā).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Bēgļu laivas uz Zviedriju · Redzēt vairāk »
Bernhards Einbergs
Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Bernhards Einbergs · Redzēt vairāk »
Bhodžpūru valoda
Bhodžpūru valoda (भोजपुरी) ir indoāriešu valoda, kas izplatīta Indijas ziemeļos Bihāras un Utarpradēšas štatos, kā arī Nepālā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Bhodžpūru valoda · Redzēt vairāk »
Biškopība
Dravnieks apskata bišu stropu Biškopības attēlojums 14. gadsimta ''Tacuinum Sanitatis'' Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Biškopība · Redzēt vairāk »
Bonaire
Bonaire, arī Bonera, oficiāli Bonaires salas apgabals ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Bonaire · Redzēt vairāk »
Botsvāna
Botsvāna, oficiāli Botsvānas Republika (Republic of Botswana) ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Botsvāna · Redzēt vairāk »
Broņislava Martuževa
Broņislava Martuževa (dzimusi 1924. gada 8. aprīlī, mirusi 2012. gada 13. februārī) bija latviešu dzejniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece un politieslodzītā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Broņislava Martuževa · Redzēt vairāk »
Burundija
Burundija (izrunā), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Burundija · Redzēt vairāk »
Ciltskoks
Ciltskoks jeb ģeneoloģiskais koks ir ģenealoģisko materiālu apkopojums, personas sastādīta karte ar informāciju par asinsradiniekiem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ciltskoks · Redzēt vairāk »
Džērsija
Džērsija jeb Džersi ir sala Lamanša šaurumā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Džērsija · Redzēt vairāk »
Detlavs Brantkalns
Detlavs Brantkalns (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants (1945).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Detlavs Brantkalns · Redzēt vairāk »
Divkāršais ieraksts
Divkāršais ieraksts (arī dubultais ieraksts) ir itāļu matemātiķa Luka Pačiolo pirmoreiz aprakstīta un precizēta grāmatvedības pieeja, kas uzskatāma par mūsdienu grāmatvedības pamatprincipu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Divkāršais ieraksts · Redzēt vairāk »
Druvis Skulte
Druvis Skulte (dzimis Cēsīs) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas Republikas privatizācijas valsts ministrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Druvis Skulte · Redzēt vairāk »
Dzintars Ērglis
Dzintars Ērglis (dzimis 1967. gadā) ir latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Dzintars Ērglis · Redzēt vairāk »
Edgars Ozoliņš (karavīrs)
Edgars Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu dižkareivis, viens no Afganistānas kara upuriem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Edgars Ozoliņš (karavīrs) · Redzēt vairāk »
Edgars Sims
Edgars Sims (1980) ir heraldikas speciālists, Sēlijas ģerboņa, vairāku Latvijas pagastu (Abavas, Ķūļciema, Strazdes, Virbu), organizāciju un dzimtu ģerboņu autors.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Edgars Sims · Redzēt vairāk »
Edgars Zausājevs
Edgars Zausājevs (dzimis) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, bijušais Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrs, vēlāk Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Edgars Zausājevs · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »
Engures jūrskola
Engures jūrskola bija 1875.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Engures jūrskola · Redzēt vairāk »
Ernests Blanks
Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »
Ernests Girgensons
Ernests Girgensons. Ernests Girgensons pēc apcietināšanas 1941. gadā. Ernests Girgensons (1891—1971) bija latviešu diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ernests Girgensons · Redzēt vairāk »
Ernests Priedītis
Ernests Priedītis (1916—1990) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ernests Priedītis · Redzēt vairāk »
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Fēru valoda · Redzēt vairāk »
Fricis Birkenšteins
Fricis Birkenšteins (—) bija skolotājs un latviešu strēlnieku virsnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Fricis Birkenšteins · Redzēt vairāk »
Fricis Kociņš
Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »
Gada pārskats
Gada pārskats ir uzņēmējdarbības grāmatvedības dokuments un ziņojums, kā arī komersantu komunikācijas līdzeklis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gada pārskats · Redzēt vairāk »
Gimalajiešu lācis
Gimalajiešu lācis ir Latvijas PSR laikā ieviesies apzīmējums nemākulīgam tulkojumam, krievu valodas vārdus burtiski pārtulkojot latviešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gimalajiešu lācis · Redzēt vairāk »
Goda doktors
Goda doktors ir goda nosaukums, kas nerada doktora zinātniskā grāda tiesības.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Goda doktors · Redzēt vairāk »
Gudžaratu valoda
Gudžaratu valoda (ગુજરાતી, Gujrātī) ir indoāriešu valoda, kas ir oficiālā valoda Gudžarātas štatā, Indijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gudžaratu valoda · Redzēt vairāk »
Gunars Janovskis
Gunars Anatolijs Janovskis ( —) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gunars Janovskis · Redzēt vairāk »
Gustavs Emanuēls fon Veismanis
G. E. fon Veismanim piederējusī Šarlotentāles, vēlākā Vāgnera muižiņa Veismaņa projektētie Daugavas dambji 1791. gada kartē Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins (1729 - 1800) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gustavs Emanuēls fon Veismanis · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Helēna Tangijeva-Birzniece
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi, mirusi) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Helēna Tangijeva-Birzniece · Redzēt vairāk »
Hermanis Brauns
Hermanis Brauns (dzimis Petrogradā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes pianists un pedagogs, aktīvi darbojies kā koncertmeistars.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Hermanis Brauns · Redzēt vairāk »
Hmeļnicka
Hmeļnicka ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Hmeļnicka · Redzēt vairāk »
Holodomors
Harkivā uz ielas no bada mirstošie zemnieki Holodomors ( — 'bada nāve') ir padomju varas 1932.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Holodomors · Redzēt vairāk »
Iļģuciema Kravas stacija
Iļģuciema Kravas stacija, līdz 2023.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Iļģuciema Kravas stacija · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Igors Meļņikovs
Igors Meļņikovs (dzimis) ir Latvijas krievu izcelsmes iekšlietu darbinieks, uzņēmējs un politiķis, līdz 2014.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Igors Meļņikovs · Redzēt vairāk »
Inga Ciproviča
Inga Ciproviča (dzimusi 1969. gada 3. augustā Rīgā) ir latviešu pārtikas tehnoloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, kopš 2002.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Inga Ciproviča · Redzēt vairāk »
Interlingva
Interlingva (interlingua) ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru laika posmā no 1937.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Interlingva · Redzēt vairāk »
Interlingve
Interlingve (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Interlingve · Redzēt vairāk »
Ivars Ijabs
Ivars Ijabs (dzimis Rīgā) ir latviešu mūziķis — mežradznieks, kā arī politologs, politiķis, Latvijas Universitātes pasniedzējs, profesors, politikas zinātņu doktors.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ivars Ijabs · Redzēt vairāk »
Jānis Šmits (pārcēlājs)
Jānis Šmits (1909—1955) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Šmits (pārcēlājs) · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Bārzdiņš
Jānis Visvaldis Bārzdiņš (dzimis 1937. gada 23. janvārī) ir latviešu matemātiķis, Latvijas Universitātes emeritētais profesors, bijušais LU Matemātikas un informātikas institūta direktors.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Bārzdiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Gulbis
Jānis Gulbis (dzimis Kuldīgas apriņķī) ir latviešu ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Gulbis · Redzēt vairāk »
Jānis Kalniņš (rakstnieks)
Jānis Kalniņš (1922—2000) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Kalniņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Krūmiņš (politiķis)
Jānis Krūmiņš (dzimis Kuldīgā; miris) bija latviešu sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts un politiķis, bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un īpašu uzdevumu ministrs Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Krūmiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Jānis Lagzdiņš
Jānis Lagzdiņš (dzimis) ir Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Lagzdiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Muižnieks
Jānis Osvalds Muižnieks (1911–1990) bija latviešu lidotājs, inženierzinātņu doktors aeronautikā, rakstnieks, dzejnieks, mūziķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Muižnieks · Redzēt vairāk »
Jānis Ramans
Jānis Ramans Jānis Ramans (1871—1957) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas diplomātiskais pārstāvis, pēc tam pilnvarotais pārstāvis Igaunijā (1918—1920).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Ramans · Redzēt vairāk »
Jānis Skujevics
Jānis Skujevics (1892—1991) bija latviešu tautsaimnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Skujevics · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Sudrabkalns
Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis Inčukalnā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Sudrabkalns · Redzēt vairāk »
Jānis Vēveris
Apcietinātā Jāņa Vēvera foto (1983). Jānis Vēveris (1954) ir latviešu disidents, viens no organizācijas Helsinki-86 aktīvistiem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Vēveris · Redzēt vairāk »
Jānis Veselis
Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Veselis · Redzēt vairāk »
Jānis Vesmanis
Jānis Vesmanis (1878—1942) bija latviešu diplomāts, Latvijas-Krievijas miera līguma parakstītājs no Latvijas puses (1920), pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas SFPR (1920—1921).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jānis Vesmanis · Redzēt vairāk »
Jūlijs Feldmanis
Jūlijs Feldmanis (1889—1953) bija latviešu diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jūlijs Feldmanis · Redzēt vairāk »
Jelgavas Universitāte
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jezups Soikans
Jezups Soikans (1889—1930) bija latviešu virsnieks, vēlāk skolotājs un Ludzas apriņķa priekšnieks (1924—1928).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jezups Soikans · Redzēt vairāk »
Juris Pabērzs
Juris Pabērzs (arī Jurs Pabēržs; —) bija Latvijas jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un literāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Juris Pabērzs · Redzēt vairāk »
Jurista Vārds
"Jurista Vārds” ir lielākaisDrukātā žurnāla abonentu skaits — 1200 (Latvijas Preses izdevēja asociājas 2016. gada dati); portāla juristavards.lv Latvijas reālo lietotāju skaits mēnesī — vidēji 15 000 (starptautiskās intreneta izpētes aģentūras Gemius dati).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Jurista Vārds · Redzēt vairāk »
Kašmiriešu valoda
Kašmiriešu valoda ir indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā cilvēki, kas dzīvo Kašmīras ielejā, Džammu un Kašmīras savienības teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kašmiriešu valoda · Redzēt vairāk »
Kārlis Bušs
Kārlis Bušs (1873. gads —) bija Latvijas uzņēmējs, valsts darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kārlis Bušs · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Ramats
Kārlis Voldemārs Ramats (1885—1931) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Galvenā štāba operatīvās daļas priekšnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kārlis Ramats · Redzēt vairāk »
Kečvu valoda
Kečvu valodas (qhichwa simi vai runasimi) ir valodu saime, kas izplatīta Dienvidamerikas rietumos (Andu kalnu centrālajā daļā).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kečvu valoda · Redzēt vairāk »
Kirundi
Kirundi (Kirundi) jeb rundu valoda (Rundi) ir bantu valodu apakšgrupa, kurā runā apmēram 8,7 miljoni Burundi iedzīvotāju, kur tā līdztekus franču valodai ir valsts valoda.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kirundi · Redzēt vairāk »
Klikšķu ēsma
Klikšķu ēsma jeb klikšķēsma ir nievājošs apzīmējums tīmekļa vietnēm, kuru mērķis pārsvarā ir ar klikšķu palīdzību piesaistīt tiešsaistes reklāmu atlīdzību.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Klikšķu ēsma · Redzēt vairāk »
Klingoņu valoda
Klingoņu valoda (tlhIngan Hol) ir mākslīgā valoda, kas izveidota "Zvaigžņu ceļa" filmu un seriālu vajadzībām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Klingoņu valoda · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kokle · Redzēt vairāk »
Koledža
Korpuskristi koledža ir daļa no Kembridžas Universitātes Koledža ir izglītības iestāde.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Koledža · Redzēt vairāk »
Komi valoda
Komi valoda (коми кыв) jeb komiešu valoda ir urāliešu valodu saimes makrovaloda, kurā ietilpst komi permiešu valoda un komi zirjāņu valoda.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Komi valoda · Redzēt vairāk »
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Komieši · Redzēt vairāk »
Korniešu valoda
Korniešu valoda (Kernowek) ir viena no ķeltu grupas valodām, kurā runā apmēram 3500 cilvēku Kornvolā, Anglijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Korniešu valoda · Redzēt vairāk »
Kreoliskās valodas
Kreoliskās valodas ir tādas valodas, kuras ir radušās vairāku dažādu valodu mijiedarbībā, tām sajaucoties un izveidojot atšķirīgu jaunu valodu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kreoliskās valodas · Redzēt vairāk »
Kultūras mantojums
Rīgā Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kultūras mantojums · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kvadrātkods
Kvadrātkods ar saiti uz http://www.lv.m.wikipedia.orgNovecojusi saite Kvadrātkods jeb QR kods ir divdimensiju kods, ko 1994.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Kvadrātkods · Redzēt vairāk »
Laimons Pētersons
Gotlandē 1945. gada aprīlī Laimons Pētersons (1919—2006) bija latviešu kuģu mehāniķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Laimons Pētersons · Redzēt vairāk »
Latviešu Nacionālisti
Politiskā partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti" bija 2018.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latviešu Nacionālisti · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums · Redzēt vairāk »
Latvijas ģerbonis
Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība
Tomskas apgabalu KPFSR (1972). Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Industriālā banka
Akciju sabiedrība «Latvijas Industriālā banka», zināma arī ar nosaukumu «Lainbanka», bija Latvijas banka.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Industriālā banka · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas novadu ģerboņi
Latvijas novadu ģerboņi pirmoreiz tika izstrādāti jaunajiem novadiem pēc 2009.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas novadu ģerboņi · Redzēt vairāk »
Latvijas novadu karogi
Latvijas novadu karogi tika izstrādāti jaunajiem novadiem pēc 2009.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas novadu karogi · Redzēt vairāk »
Latvijas pagastu ģerboņi
Latvijas pagastu ģerboņi sāka ieviesties apritē pēc 1990.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas pagastu ģerboņi · Redzēt vairāk »
Latvijas pagastu karogi
Latvijas pagastu karogi ir Latvijas otrā līmeņa administratīvo vienību (pagastu) pieņemtie karogi.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas pagastu karogi · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija
LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija (pilnais nosaukums — Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei atbilstoši likumam “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”) ir Latvijas Republikas Ministru kabineta izveidota Ministru kabinetam tieši padota augstākā līmeņa institūcija.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes goda doktors
Latvijas Universitātes goda doktors ir viens no augstākajiem zinātniskajiem goda nosaukumiem Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Universitātes goda doktors · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte bija Latvijas Universitātes (LU) fakultāte 1938. — 1940.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis (izdevējs)
Oficiālā izdevēja logo Latvijas Vēstnesis ir Latvijas Republikas oficiālais izdevējs, kas veic valsts deleģēto funkciju nodrošināt oficiālo publikāciju un sistematizēt tiesību aktus.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis (izdevējs) · Redzēt vairāk »
Lavents pret Latviju
Lavents pret Latviju bija lieta Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem bijušā baņķiera, bankas "Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa lietā Latvijā, izspriesta 2002. gadā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Lavents pret Latviju · Redzēt vairāk »
Lāčplēša diena
Brīvības pieminekļa Lāčplēša diena ir kopš 1920.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Lāčplēša diena · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »
Likumi.lv
Likumi.lv ir 2001. gadā izveidota tiesību aktu vietne, kurā tiek nodrošināta piekļuve sistematizētiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Likumi.lv · Redzēt vairāk »
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Likums · Redzēt vairāk »
Lubānas ģerbonis
Lubānas pilsētas ģerbonis ir viens no Lubānas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Lubānas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ēķis
Ludvigs Ēķis (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ludvigs Ēķis · Redzēt vairāk »
LV portāls
LV portāls (lvportals.lv) ir daļa no oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" uzturētās valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un LV portāls · Redzēt vairāk »
Makijivka
Makijivka jeb Makejevka ir rūpniecības pilsēta Ukrainas austrumos, Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Makijivka · Redzēt vairāk »
Malajiešu valoda
Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Malajiešu valoda · Redzēt vairāk »
Malgašu valoda
Malgašu valoda jeb malagasu valoda ir Madagaskaras valsts valoda.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Malgašu valoda · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Mālpils iela (Rīga)
Mālpils iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Centrā un Skanstē.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Mālpils iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Māris Budovskis
Māris Budovskis (dzimis 1939. gada 9. aprīlī Rīgā) ir latviešu sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Māris Budovskis · Redzēt vairāk »
Mūsu Tālis
"Mūsu Tālis" ir 1986.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Mūsu Tālis · Redzēt vairāk »
Mikolajiva
Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Mikolajiva · Redzēt vairāk »
Modris Zihmanis
Modris Zihmanis (1927–2021) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Modris Zihmanis · Redzēt vairāk »
Monrepo muiža
Monrepo muiža (Krīdenera muiža vai Monrepos) bija muiža (muižiņa) mūsdienu Teikas teritorijā, Rīgā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Monrepo muiža · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (rotaslieta)
Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens. Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa. Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Nameja gredzens (rotaslieta) · Redzēt vairāk »
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Nīcgales Lielais akmens · Redzēt vairāk »
Nodoklis
Pītera Brēgela Jaunākā glezna "Nodokļu maksāšana" Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas personas, lai veidotu daļu no pašvaldības vai valsts budžeta.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Nodoklis · Redzēt vairāk »
Nogales muiža
Nogales muižas kungu māja jeb Nogales pils ir no 1874.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Nogales muiža · Redzēt vairāk »
Oļģerts Krastiņš (politiķis)
Oļģerts Krastiņš (— 1941. gada jūlijs) bija latviešu politiķis un militārpersona.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Oļģerts Krastiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Ojārs Blumbergs
Ojārs Blumbergs (dzimis Tukuma apriņķī) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ojārs Blumbergs · Redzēt vairāk »
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Oksitāņu valoda · Redzēt vairāk »
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Oskars Voits · Redzēt vairāk »
Padomju stāsts
"Padomju stāsts" ir 2008.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Padomju stāsts · Redzēt vairāk »
Pandžabu valoda
Pandžabu valoda (dēvanāgarī rakstībā: पंजाबी; izrunā) ir viena no indoāriešu valodām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pandžabu valoda · Redzēt vairāk »
Pauls Galenieks
Pauls Galenieks (1891—1962) bija latviešu botāniķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pauls Galenieks · Redzēt vairāk »
Pārtikas piedevas
lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »
Pāvels Rebenoks
Pāvels Rebenoks ( —) bija Latvijas krievu advokāts un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pāvels Rebenoks · Redzēt vairāk »
Pēteris Allens
Pēteris Allens (1890—1961) bija latviešu padomju darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pēteris Allens · Redzēt vairāk »
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Radziņš
Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pēteris Radziņš · Redzēt vairāk »
Persiešu valoda
Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »
Personvārds
Personvārds ir antroponīms, ko lieto kādas personas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Personvārds · Redzēt vairāk »
Pidžinvaloda
Pidžinvaloda jeb vienkārši pidžins ir vienkāršota jaukta kontaktvaloda starp cilvēkiem, kuri savstarpēji nepārzina sava sarunbiedra valodu, bet tomēr ir nepieciešams kontaktēties.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pidžinvaloda · Redzēt vairāk »
Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle
ir ikgadēja Latvijas konstitucionālās tiesas procesa izspēle, kuru līdz 2018.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle · Redzēt vairāk »
Pulicera balva
Pulicera balva ir viena no prestižākajām balvām ASV, ko pasniedz žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un dramaturģijā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Pulicera balva · Redzēt vairāk »
Rihards Zande
Rihards Zande (1918—1997) bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) loceklis un Lielbritānijas izlūkdienesta darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Rihards Zande · Redzēt vairāk »
Rivne
Rivne ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Rivnes apgabala centrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Rivne · Redzēt vairāk »
Sardīniešu valoda
Sardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Sardīniešu valoda · Redzēt vairāk »
Satversmes komentāri
Satversmes zinātniskie komentāri ir pētījums, kurā tiesībzinātnieki un praktiķi izskaidroja lakoniskos Latvijas Republikas Satversmes pantus, aplūkojot to vēsturisko izcelsmi, mūsdienu izpratni un pielietojumu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Satversmes komentāri · Redzēt vairāk »
Sebuāņu valoda
Sebuāņu valoda (Sinugboanon) ir austronēziešu valodu saimes valoda, kurā runā sebuāņi un citu tautību pārstāvji Filipīnu dienvidu daļā, galvenokārt Visaju salās (Negrosa, Sebu, Bohola, Leite) un Mindanao.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Sebuāņu valoda · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Senpersiešu valoda
Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Senpersiešu valoda · Redzēt vairāk »
Sindhu valoda
Sindhu valoda (sindhi b̤ulii) ir indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā sindi, kas lielākoties dzīvo Pakistānas provincē Sindā, Indas upes lejtecē.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Sindhu valoda · Redzēt vairāk »
Sociālo tehnoloģiju augstskola
Sociālo tehnoloģiju augstskola (STA) bija 1991.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Sociālo tehnoloģiju augstskola · Redzēt vairāk »
Stefans Rāzna
Stefans Rāzna (dzimis Bebrenes pagastā) ir latviešu uzņēmējs, politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Stefans Rāzna · Redzēt vairāk »
Straikbols
Mazsalacā Straikbols, saukts arī par airsoftu (airsoft), ir peintbolam līdzīgs komandu sporta veids jeb militārās simulācijas sports, kurā lieto ar elektrodzinēja, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus, kas tiek pildīti ar baltām, cietām, plastmasas bumbiņām, kuru diametrs ir 6—8 mm.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Straikbols · Redzēt vairāk »
Talsu komercbanka
Akciju sabiedrība «Talsu komercbanka» bija Latvijas banka.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Talsu komercbanka · Redzēt vairāk »
Tatjana Ždanoka
Tatjana Ždanoka (dzimusi Tatjana Hesina, Rīgā) ir Latvijas krievu politiķe, matemātikas doktore.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Tatjana Ždanoka · Redzēt vairāk »
Tautas kalpi Latvijai
"Tautas kalpi Latvijai" ir 2018.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Tautas kalpi Latvijai · Redzēt vairāk »
Tautiskā dziesma
„Tautiskā dziesma” ir Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Vincs Kudirka (1835—1905).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Tautiskā dziesma · Redzēt vairāk »
Teodors Spāde
Teodors Spāde (1891—1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931—1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938—1940).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Teodors Spāde · Redzēt vairāk »
Ternopiļa
Ternopiļa jeb Ternopole ir pilsēta Ukrainas rietumos pie Seretas upes, Ternopiļas apgabala centrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ternopiļa · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātņu pētniecības institūts
Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas dibināta 2013.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Tiesību zinātņu pētniecības institūts · Redzēt vairāk »
Tokpisins
Tokpisins (Tok Pisin), Jaungvinejas pidžins jeb neomelanēziešu valoda ir kreoliskā valoda, kurā runā viscaur Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Tokpisins · Redzēt vairāk »
Ukrainas hrivna
Ukrainas hrivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ukrainas hrivna · Redzēt vairāk »
Uldis Gundars
Uldis Gundars (dzimis, miris) bija latviešu politiķis, vienīgais Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrs (1990—1991).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Uldis Gundars · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Universitāte · Redzēt vairāk »
Uztura bagātinātāji
D vitamīna trūkuma gadījumā Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu (vitamīnu un minerālvielu) veidā vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Uztura bagātinātāji · Redzēt vairāk »
Vaidelotis Apsītis
Vaidelotis Apsītis (1921—2007) bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekts (1960—1964).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vaidelotis Apsītis · Redzēt vairāk »
Valdības Vēstnesis
"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Valdības Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Viktors Ivbulis
Viktors Ivbulis (1933) ir latviešu indologs un literatūrzinātnieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Viktors Ivbulis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »
Vilis Gulbis
Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »
Vinnica
Vinnica jeb iepriekš Viņņica ir pilsēta Ukrainas centrālās daļas rietumos, Vinnicas apgabala un Vinnicas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vinnica · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Vladlens Dozorcevs
Vladlens Dozorcevs (dzimis Roslavļā, Krievijā) ir Latvijas krievu rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Vladlens Dozorcevs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Salnais
Voldemārs Salnais (arī Salnājs; —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Voldemārs Salnais · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgales karogs
Latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogs līdztekus Zemgales ģerbonim ir Zemgales oficiālais simbols.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Zemgales karogs · Redzēt vairāk »
Ziedonis Čevers
Ziedonis Čevers (dzimis) ir bijušais latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Ziedonis Čevers · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
Zinību diena
Liepājas Raiņa 6. vidusskolā 2017. gadā 1. septembrī Zinību dienas atribūts — zvans Zinību diena, dažreiz saukta arī par 1. septembri, ir diena, kurā Krievijā un daudzās citās pēcpadomju valstīs, tostarp arī Latvijā, atzīmē skolas mācību gada sākumu.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Zinību diena · Redzēt vairāk »
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija
Komisijas 2015. gada 23. marta sēde, kurā sāka skatīt jautājumus par civilo aizsardzību Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija bija Latvijas Republikas 12. Saeimas, Satversmes 26.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija · Redzēt vairāk »
1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
1994.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un 1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas · Redzēt vairāk »
2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
90,0%—100,0% Col-end 2012.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »
5. Saeimas vēlēšanas
5. Saeimas vēlēšanas bija parlamenta vēlēšanas Latvijā, kas notika 1993.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un 5. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
6. Saeimas vēlēšanas
6. Saeimas vēlēšanas notika un.
Jaunums!!: Latvijas Vēstnesis un 6. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis".
