Komunikācija

824 attiecības: Abrenes kauja, Agrārā reforma Latvijā, Airītes (muzejs), Aizsargi (organizācija), Akadēmiskā vienība "Austrums", Akenstaka, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksnes novads, Alūksnes vēsture, Alberts Bērs, Alberts Brambats, Alberts Leo Šlageters, Alberts Melnbārdis, Alberts Ponzolds, Alberts Vīksne, Aleksandrs Baginskis, Aleksandrs Bērziņš, Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis), Aleksandrs Hanss Bernevics, Aleksandrs Jansons, Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Klinklāvs, Aleksandrs Kociņš, Aleksandrs Kosmatovs, Aleksandrs Kristovskis, Aleksandrs Mežciems, Aleksandrs Ozols, Aleksandrs Plensners, Aleksandrs Sarma, Aleksandrs Zāmelis, Alfrēds Audze, Alfrēds Berts, Alfrēds Dzenis, Alfrēds Flečers, Alfrēds Gailītis, Alfrēds Ieviņš, Alfrēds Kļestrovs, Alfrēds Valeika, Alfreds Jēkabs Bērziņš, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Bērziņš (politiķis), Andrejs Bubinduss, Andrejs Kampe, Andrejs Krustiņš, Andrejs Lonfelds, Andrievs Niedra, Annas pagasts, Anrī Albērs Nisels, Ansis Bīlenšteins, Ansis Daumanis, ..., Antons Austriņš, Antons Dzenis, Antons Grāmatiņš, Antons Martusēvičs, Apšupe (stacija), Ape, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhibalds fon Keizerlings, Armīns fon Gerkāns, Arno Šikedancs, Arnolds Aizsilnieks, Arnolds Artums-Hartmanis, Arnolds Hofmanis, Arnolds Kurše, Arnolds Maidels, Artūrs Aparnieks, Artūrs Dannebergs, Artūrs Dālbergs, Artūrs Galindoms, Artūrs Silgailis, Artūrs Veckalniņš, Artūrs Zēbergs, Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arturs Kāposts, Arturs Kroders, Arturs Ozols (inženieris), Arvīds Krīpens, Arvīds Mālītis, Arveds Bergs, Arveds fon Hāns, Asares muiža, Ass (lidotājs), Atsevišķā studentu rota, Atslēgas (raidījums), Augškurzemes partizānu pulks, Augusts Apsītis-Apse, Augusts Ernests Misiņš, Augusts Kirhenšteins, Augusts Korks, Augusts Muižulis, Augusts Rumpēters, Augusts Sukuts (revolucionārs), Augusts Vinnigs, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Šarls Teodors Dordonvils Delakūrs, Štrika sazvērestība, Ģertrūde fon den Brinkena, Ķemeri, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ķoņu pagasts, Žanis Bahs, Žanis Karlsons, Žīguri (stacija), Ādams Kreicbergs, Ādolfs Ermsons, Ādolfs Erss, Ārne Salminens, Ārne Snellmans, Baltijas landesvērs, Baltijas Tehniskā augstskola, Baltijas Vēstnesis, Bateru kauja, Bauskas bataljons, Bīlastu muiža, Beļavas pagasts, Bejas kauja, Bermontiāde, Bernhards Bīlenšteins, Bernhards Borherts, Bernhards Einbergs, Bernhards Zutis, Beveronija, Birzgaļi, Bolderāja, Bolderājas—Priedaines kāpu grēda, Brāļi Šamiri, Brāļi Laivinieki, Brīvības piemineklis, Bruno Kalniņš, Bulduri, Bulduru konference, Bumbu kalns, Carnikavas pagasts, Cēsu kaujas, Cēsu pilsmuiža, Cēsu pulka skolnieku rota, Cēsu Skolotāju institūts, Cenu pagasts, Cilvēki bez dzimtenes, Curonia, Daugava, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils kauja, Daugavpils novads, Daugavpils Valsts skolotāju institūts, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dāvids Bīskaps, Dāvids Sīmansons, Dībiča brīvkorpuss, Detlavs Brantkalns, Dienvidkurzemes novada ģerbonis, Dobeles atbrīvošanas piemineklis, Dubulti (Jūrmala), Dvēseļu putenis, Dvēseļu putenis (filma), Dzērbenes muiža, Dzērbenes pagasts, Dzelzava, Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene, Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi, Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava, Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Dzelzsdivīzija, Edgars Hasmanis, Edmunds Freivalds, Eduards Šturms, Eduards Blaus, Eduards Dāboliņš, Eduards fon Delingshauzens, Eduards Kalniņš (ministrs), Eduards Pēteris Pauls, Eduards Zandreiters, Edvards Ridzs-Smiglijs, Edvarts Ceplītis, Edvarts Virza, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Egons Dārziņš, Eižens Švarcs, Elja Rihtniemi, Elza Radziņa, Emanuēls Diparkē, Emanuels Grinbergs, Eriks Hansens Munks-Andersens, Ernests Šmits, Ernests Brastiņš, Ernests Dišlers, Ernests Ekšteins, Ernests Gulbis (politiķis), Ernests Kreišmanis, Ernests Nagobads, Ernests Vīgners, Ernests Zerafims, Ernsts Emīls Holšteins, Ernsts Peders, Ervins Volfeils, Es karā aiziedams, Esmē Hauards, Esplanāde (Rīga), Francis Kemps, Francis Trasuns, Fraternitas Baltica, Frīdrihs Žiglevics, Frīdrihs Kalniņš, Frīdrihs Linde, Frīdrihs Puriņš, Frīdrihs Skujiņš, Frenks Māršs, Fricis Birkenšteins, Fricis Celmiņš, Fricis Kociņš, Fricis Labrencis, Fricis Liepiņš, Fricis Virsaitis, Fridrihs Bošs, Fridrihs Rubenis, Gaidas, Gajoka tilts, Garkalne (stacija), Georgs Apinis (tiesnesis), Georgs fon Manteifels-Cēge, Gerhards Rosbahs, Gotfrīds Ansabergs, Grāfa Kellera korpuss, Grāvendāles muiža, Grigorijs Jeļisejevs, Grobiņas luterāņu baznīca, Grobiņas vēsture, Gulbene, Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Gulbenes Sarkanā pils, Gustavs Celmiņš, Gustavs Klucis, Gustavs Mangulis, Gustavs Praudiņš, Hanss fon Manteifels-Cēge, Hanss Kalms, Hanss Rimša, Haralds Loudons, Haralds Marvē, Haralds Tammers, Harijs Marnics, Harolds Aleksanders, Heincs Erhards, Heincs Pīrangs, Heinrihs Brimmers, Heinrihs fon Štriks, Heinrihs fon Bērs, Heinrihs Paegle, Heinrihs Skuja, Henrijs Simsons, Herberts Cukurs, Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens, Herberts Tepfers, Hermanis Apsītis, Hermanis Buks, Hermanis Hildebrands, Hermanis Kreicers (rakstnieks), Hilda Vīka, Huberts Gofs, Hugo Celmiņš, Hugo Helmanis, Hugo Rozenšteins, Hugo Rumpītis, Igaunijas brīvības cīņas, Ilūkstes apriņķis, Ilūkstes novads, Ilona Brūvere, Imanta (Rīga), Imantas pulks, Inčukalna kauja, Inčukalns (stacija), Indriķis Jurko, Ivande Kaija, Ivers de Hemmers-Gudme, Jaunākās Ziņas, Jaunbērzes pagasts, Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca, Jāņmuiža (Priekuļu pagasts), Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Ampermanis, Jānis Apinis, Jānis Asars (profesors), Jānis Avens, Jānis Ūdentiņš, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Bankavs, Jānis Barons, Jānis Bērziņš (diplomāts), Jānis Blaus, Jānis Breikšs (politiķis), Jānis Celms, Jānis Ceplītis, Jānis Dūnis, Jānis Eikerts, Jānis Fabriciuss, Jānis Goliass, Jānis Imaks, Jānis Indāns, Jānis Ivanovs, Jānis Jankovskis, Jānis Jaunzems, Jānis Jurgens, Jānis Kalniņš (konsulārais aģents), Jānis Kauliņš, Jānis Krūmiņš-Pilāts, Jānis Kurelis, Jānis Lapiņš, Jānis Lavenieks, Jānis Lībietis (ārsts), Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Medenis, Jānis Mediņš, Jānis Opincāns, Jānis Priede, Jānis Princis (ārsts), Jānis Puksis, Jānis Puriņš (kara ārsts), Jānis Puriņš (pulkvedis), Jānis Reinholds, Jānis Rieksts, Jānis Roberts Tillbergs, Jānis Ruģēns (politiķis), Jānis Skujiņš (pulkvedis), Jānis Tepfers, Jānis Tirzītis, Jānis Vīndedzis, Jānis Vītiņš, Jānis Veikins, Jānis Veselis, Jānis Vierpe, Jānis Vilsons, Jānis Zalcmanis, Jānis Zālītis (komponists), Jānis Zālītis (virsnieks), Jānis Zvaigzne, Jāzeps Broks, Jāzeps Roskošs, Jūlijs Ērglis, Jūlijs Celms, Jūlijs Jansons, Jūlijs Kupčs, Jūlijs Kuperjanovs, Jūlijs Ozoliņš, Jūlijs Roze, Jūlijs Rozentāls, Jūrmala, Jūrmalas vēsture, Jēkabpils, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Dzenis, Jēkabs Graubiņš, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Klaviers, Jēkabs Poruks, Jēkabs Prīmanis, Jēkabs Ruškevics, Ježijs Soltāns, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas atbrīvošanas piemineklis, Jelgavas Latviešu biedrība, Jelgavas pils, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Jesaja Berlins, Johaness Tamminens, Johans Laidoners, Johans Viktors Ālrots-Arajūri, Jonički, Jorģis Zemitāns, Josifs Hops, Jozefs Bišofs, Jugla (Rīga), Juglas kaujas, Jukums Vācietis, Jumurdas muiža, Juris Mežiņš, Juris Rēdlihs-Raiskums, Juris Taube, Kaldabruņa (Rubenes pagasts), Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Kandavas vēsture, Kapteiņa Zolta iela, Karadarbības paaudzes, Kari Latvijas vēsturē, Karls fon Breverns, Karosta, Kaugurciems, Kauguri (Jūrmala), Kauja par Rēzekni, Kauja pie Paju, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kazimirs Olekšs, Kārlis Aperāts, Kārlis Avens, Kārlis Balodis (padomju darbinieks), Kārlis Barons (ārsts), Kārlis Barons (virsnieks), Kārlis Bojārs, Kārlis Brants, Kārlis Dišlers, Kārlis Dombrovskis (virsnieks), Kārlis Ducmanis, Kārlis Dzenītis-Zeniņš, Kārlis Fihtenbergs, Kārlis fon Plēve, Kārlis Gulbis, Kārlis Kasparsons, Kārlis Lejiņš, Kārlis Mangulis, Kārlis Padegs, Kārlis Prauls, Kārlis Rabācs, Kārlis Reinholds Kupfers, Kārlis Soste, Kārlis Tenters, Kārlis Ulmanis, Kārlis Upesleja, Kārlis Vanadziņš, Kārlis Venteris-Vinters, Kārlis Zariņš (rakstnieks), Kārlis Zemdega, Kārlis Ziediņš, Kirils Stucka, Klāra Hibšmane, Kliments Didorovs, Kokarde, Konstantīns Mateuss, Kords fon Brandiss, Kreišmanis, Krišjāņa Barona iela (Rēzekne), Krišjānis Ļūļaks, Krišjānis Berķis, Krišs Ķūķis, Krievgaļi, Krievijas Pagaidu valdība, Kristaps Krišs Upelnieks, Kristīne Bakmane, Kubulu pagasts, Kurts Štegmanis fon Pricvalds, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latdivīzija, Latgale, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales artilērijas pulks, Latgales atbrīvošana, Latgales partizānu pulks, Latgales vēsture, Latgales virsnieku rezerves rota, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvieši, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas Aizsargu organizācija, Latvijas Armijas štāba bataljons, Latvijas atzīšana, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas Centrālā padome, Latvijas demogrāfija, Latvijas ebreji, Latvijas Kara skola, Latvijas Kareivis, Latvijas karogs, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Latvijas saimniecība, Latvijas Sargs, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sauszemes spēki, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas Valsts policija, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Krievijas robeža, Latvijas—Lietuvas robeža, Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940), Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939), Latvijas—PSRS robeža, Latvijas—Vācijas robeža, Lāčplēša diena, Lāčplēša Kara ordenis, Lāčplēsis (eposs), Lāčplēsis (filma), Līdums (laikraksts), Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Līna Čanka, Līvāni, Līveni, Līvens, Leģions, Leonīds Slaucītājs, Leopolds Blaus, Lettgallia, Lettonia, Lielais Kristaps, Lielupe (Jūrmala), Lielvārdes vēsture, Liepāja, Liepājas aizstāvēšana (1919), Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Liepājas loža "Enkurs un zobens", Liepājas vēsture, Lietuvas brīvības cīņas, Limbažu Valsts ģimnāzija, Lindes muiža, Ludvigs Ēķis, Ludvigs Blaksons, Ludvigs Bolšteins, Ludza, Ludzas apriņķis, Ludzas vēsture, Mažeiķi, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Magnuss fon Eberharts, Maksis Dumpis, Maksis Eglītis, Maksis fon Siverss, Maksis Grīnguts, Maldināšana: Latvijas gadījums, Maliena, Malnavas muiža, Manfrēds fon Fēgezaks, Marģers Stepermanis, Mariss Vētra, Markus Ozols, Markuss Gailītis, Martins Vecers, Matīsa kapi, Mavriks Vulfsons, Māris Niklass, Mārtiņš Hartmanis, Mārtiņš Pīrāgs, Mārtiņš Peniķis, Mārtiņš Vācietis, Mērija Grīnberga, Mežotne, Meinhards Marnics, Miķelis Pankoks, Miķelis Veidemanis, Miervaldis Lūkins, Monta Kroma, Natālija Draudziņa, Neatkarības karš, Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, Nikolajs Dūze, Nikolajs Fogelmanis, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs Galdiņš, Nikolajs Grundmanis, Nikolajs Vētra, Oge Gonbehs Grunnets, Ogre, Ogres vēsture, Opekalna luterāņu baznīca, Opekalns (ciems), Oskars Biders, Oskars Borkovskis, Oskars Dankers, Oskars Grosbergs, Oskars Kalpaks, Oskars Ozols, Oskars Voits, Osvalds Fogelmanis, Osvalds Meija, Osvalds Tīlmanis, Oto Grosbarts, Oto Kārkliņš, Otto Ūdentiņš, Otto Zeltiņš, Ozolnieku novads, Ozolnieku vidusskola, Padomju Latvijas armija, Palanga, Palangas pagasts, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Paulis Radziņš, Paulis Zolts, Pauls Engelmanis, Pauls fon Tranzē-Rozeneks, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Kalniņš (ķīmiķis), Pauls Līvens, Pauls Polsons, Pāvels Bermonts, Pāvils Dreijmanis, Pāvils Mucenieks, Pērkonkrusts, Pēteris Avens, Pēteris Berģis, Pēteris Blaus, Pēteris Krievs, Pēteris Lapainis, Pēteris Ozols, Pēteris Radziņš, Pēteris Stērste, Pēteris Voldemārs Pommers, Pēters de Hemmers-Gudme, Pēters Vigo Kristensens, Pētersala-Andrejsala, Piņķi, Piemineklis "Vienoti Latvijai", Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Plēves grupa, Pleskodāle, Poļu—padomju karš, Prezidiju Konvents, Priede (uzvārds), Pumpuru vidusskola, Raimonds Bebris, Rādeni, Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs Ceplītis, Rūdolfs Ciemiņš, Rūdolfs Drillis, Rūdolfs Kandis, Rūdolfs Klinsons, Rūdolfs Markuss, Rīgas Čiekurkalna pamatskola, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Herdera institūts, Rīgas Igauņu pamatskola, Rīgas Katrīnas skola, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Pasažieru stacija, Rīgas pils, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Rīgas sargi, Rīgas Skolotāju institūts, Rīgas Tautas augstskola, Rīgas vēsture, Rūjiena, Rūjienas vēsture, Rēzekne, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Redans (Liepāja), Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rihards Gustavs Borgelins, Rihards Rudzītis, Roberts, Roberts Apinis, Roberts Šūmanis (skolotājs), Roberts Šterns, Roberts Žanis Briesma-Briesme, Roberts Blaus, Roberts Dambītis, Roberts Kļaviņš, Roberts Kroders, Roberts Maļeckis, Roberts Osis, Roberts Purs, Ropi, Rudbāržu muiža, Rundāles pils, Salacgrīvas vēsture, Saldus, Saldus vēsture, Samsoni-Himmelšernas, Saratov, Satversmes sapulces vēlēšanas, Sēļu pagasts, Sēlijas vēsture, Sebastjāns Pabērzs, Selonija, Sergejs Antonovs, Sergejs Staprāns, Sidrabenia, Siguldas novads, Skangaļu muiža, Skrunda, Sloka (Jūrmala), Smiltene, Sociāldemokrāts, Somu jēgeri, Stīvens Talents, Studentu korporācijas, Sutru pagasts, Talavija, Talsi, Talsu ezers, Tautas augstskola, Tautas padome, Teodors Ermansons, Teodors Rutulis, Teodots Ozoliņš, Tukums I, Ulbrokas muiža, Uzbrukums Rīgai, Uzbrukums Rīgai (1919), Uzvaras Līdums, Uzvaras parks, Uzvaras piemineklis Cēsīs, Vaiņodes dirižabļu lidosta, Vaiņodes lidlauks, Valdemārs Ģinters, Valdis Kalnroze, Valga, Valka, Valkas vēsture, Valmieras komunāri, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmiermuižas kungu māja, Valsts drošības dienests, Valters fon Eberharts, Valters fon Mēdems, Valters Kovans, Valters Krīgers, Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācu leģions, Veclaicenes pareizticīgo baznīca, Vecpiebalgas vidusskola, Vecumu pagasts, Veine Vuori, Ventspils vēsture, Verners Bergengrīns, Verners Tepfers, Veselava, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Vestienas pagasts, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Viļa Ģelbes iela, Viļakas muiža, Viļakas vēsture, Viļāni, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vienības laukums (Cēsis), Viesīte, Viesnīca "Pēterburga" (Rīga), Viktors Šulcs, Viktors Dāle, Viktors Deglavs, Viktors Eglītis, Viktors Hasmanis, Viktors Puskars, Vilhelms Šreiners, Vilhelms Bokslafs, Vilhelms Grīners, Vilhelms Kaspars, Vilhelms Munters, Vilhelms Neimanis, Vilhelms Purvītis, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vilis Ģēbels, Vilis Janums, Vilis Plūdons, Vilis Rīdzenieks, Vilis Skārds, Vilis Spandegs, Virgoļiča korpuss, Visvaldis Jankavs, Visvaldis Lācis, Visvaldis Silenieks, Vivjēns Bosenkets, Voldemārs Alksnis (agronoms), Voldemārs Dambergs, Voldemārs fon Knīrīms, Voldemārs Grāvelis, Voldemārs Jakubovs, Voldemārs Kalniņš, Voldemārs Komisārs, Voldemārs Ozols, Voldemārs Skaistlauks, Voldemārs Veiss, Volferts Gerhards fon Rādens, Vorviks Grīns, Zāmuels Hops, Zeltiņu pagasts, Zemgales artilērijas pulks, Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļlatvijas partizānu pulks, Ziemeļu kapsēta (Liepāja), Ziemeļu zēni, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilupe, 1. decembris, 1. februāris, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 15. oktobris, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1918. gads Latvijā, 1940. gads Latvijā, 20. gadsimts, 21. novembris, 22. jūnijs, 23. jūnijs, 26. Tukuma policijas bataljons, 3. janvāris, 3. Latgales kājnieku divīzija, 3. marts, 3. novembris, 5. janvāris, 6. jūlijs, 6. rezerves korpuss (Vācija), 8. oktobris. Izvērst indekss (774 vairāk) » « Shrink indekss

Abrenes kauja

Abrenes kauja (arī kauja par Jaunlatgali) bija Latvijas Republikas īstenotas Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pret Krievijas PFSR.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Abrenes kauja · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Airītes (muzejs)

Oskara Kalpaka muzejs (2011). O. Kalpaka piemineklis (2000). O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes" ir Latvijas Neatkarības kara varoņa pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai izveidota Latvijas Kara muzeja filiāle Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs".

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Airītes (muzejs) · Redzēt vairāk »

Aizsargi (organizācija)

Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »

Akadēmiskā vienība "Austrums"

Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Akadēmiskā vienība "Austrums" · Redzēt vairāk »

Akenstaka

Akenstakas muižas ceļš 2019 Akenstaka ir ciems Siguldas novada Mores pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Akenstaka · Redzēt vairāk »

Alūksnes luterāņu baznīca

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alūksnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Alūksnes novads

Alūksnes novads ir 2009.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alberts Bērs

Alberts Bērs (Albert Behr, 1860-1919) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Bērs · Redzēt vairāk »

Alberts Brambats

Alberts Brambats (1884—1943) bija latviešu kara ārsts, Latvijas armijas Apgādes pārvaldes Sanitārās daļas priekšnieks, ārsts ģenerālis (1938).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Brambats · Redzēt vairāk »

Alberts Leo Šlageters

Alberts Leo Šlageters 1918. gadā. Alberts Leo Šlageters (1894—1923) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Leo Šlageters · Redzēt vairāk »

Alberts Melnbārdis

Alberts Melnbārdis (arī Alberts Melbārdis, Aiviekstes pagasts -, Ročestera) bija Latvijas jurists, sabiedriskais darbinieks un šahists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Melnbārdis · Redzēt vairāk »

Alberts Ponzolds

Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Ponzolds · Redzēt vairāk »

Alberts Vīksne

Alberts Vīksne (1896-1976) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alberts Vīksne · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Baginskis

Aleksandrs Baginskis (dzimis, miris) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Baginskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bērziņš

Aleksandrs Bērziņš (1902—1942) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Bērziņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)

Aleksandrs fon Meijendorfs (1869—1964) bija vācbaltiešu izcelsmes jurists un politiķis, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hanss Bernevics

Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1908—1918), Kurzemes Zemes padomes loceklis (1917—1918).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Hanss Bernevics · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Jansons

Aleksandrs Jansons 1939. gadā Aleksandrs Jansons (1887—?) bija latviešu ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Jūrmalas pilsētas galva (1931–1939) un pilsētas vecākais (1939–1940, 1941–1944).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Jansons · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kalējs

Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kalējs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Klinklāvs

Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Klinklāvs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kociņš

Aleksandrs Kociņš bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kociņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kosmatovs

Aleksandrs Kosmatovs (1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kosmatovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kristovskis

Aleksandrs Kristovskis (1893—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kristovskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Mežciems

Aleksandrs Mežciems (1891—1960) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Mežciems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ozols

Aleksandrs Ozols (1896-1919) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Ozols · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Sarma

Aleksandrs Sarma (1902—1940), dzimis Aleksandrs Freivalds, bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Sarma · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Zāmelis

Aleksandrs Zāmelis (1897—1943) bija latviešu botāniķis, augu ģenētiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Zāmelis · Redzēt vairāk »

Alfrēds Audze

Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Audze · Redzēt vairāk »

Alfrēds Berts

Alfrēds Berts (1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Berts · Redzēt vairāk »

Alfrēds Dzenis

Alfrēds Dzenis (1894—1943) bija latviešu virsnieks, Kara muzeja priekšnieks (1934-1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Dzenis · Redzēt vairāk »

Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Flečers · Redzēt vairāk »

Alfrēds Gailītis

Alfrēds Gailītis (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Gailītis · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ieviņš

Alfrēds Ieviņš (1897-1975) bija latviešu inženieris ķīmiķis, Dr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Ieviņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kļestrovs

Alfrēds Viktors Kļestrovs (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris, kritis Liepājas aizstāvēšanas kaujā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Kļestrovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Valeika

Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Valeika · Redzēt vairāk »

Alfreds Jēkabs Bērziņš

Alfreds Jēkabs Bērziņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Alfreds Jēkabs Bērziņš · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Andrejs Bērziņš (politiķis)

Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Bērziņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Andrejs Bubinduss

Andrejs Bubinduss (1891—1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Bubinduss · Redzēt vairāk »

Andrejs Kampe

Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Kampe · Redzēt vairāk »

Andrejs Krustiņš

Andrejs Krustiņš (dzimis  — miris) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Krustiņš · Redzēt vairāk »

Andrejs Lonfelds

Andrejs Lonfelds (1879-1950) bija latviešu tālbraucējkapteinis, kara flotes virsnieks, rēders.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Lonfelds · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Annas pagasts

Annas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Annas pagasts · Redzēt vairāk »

Anrī Albērs Nisels

Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Anrī Albērs Nisels · Redzēt vairāk »

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Dzenis

Antons Dzenis (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Antons Dzenis · Redzēt vairāk »

Antons Grāmatiņš

Antons Grāmatiņš (dzimis, miris) bija bataljona komandieris, latviešu leģionu tieslietu darbinieks, grieķu katoļu ticības teologs (1912.g.), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Antons Grāmatiņš · Redzēt vairāk »

Antons Martusēvičs

Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »

Apšupe (stacija)

Apšupe ir pieturas punkts Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, dzelzceļa līnijā Tukums II—Jelgava.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Apšupe (stacija) · Redzēt vairāk »

Ape

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ape · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Arhibalds fon Keizerlings

Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Armīns fon Gerkāns

Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Armīns fon Gerkāns · Redzēt vairāk »

Arno Šikedancs

Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arno Šikedancs · Redzēt vairāk »

Arnolds Aizsilnieks

Arnolds Pēteris Aizsilnieks (dzimis 1898. gada 21. februārī Grostonas pagastā, miris 1982. gada 4. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu tautsaimnieks, agronoms un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Aizsilnieks · Redzēt vairāk »

Arnolds Artums-Hartmanis

Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Artums-Hartmanis · Redzēt vairāk »

Arnolds Hofmanis

thumb Arnolds Hofmanis (dzimis Zaļenieku pagasta "Kalnu Micaišu" mājās; miris Tukumā) bija Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Hofmanis · Redzēt vairāk »

Arnolds Kurše

Arnolds Kurše (1896—1953) bija latviešu virsnieks, Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, ģenerālis (1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Kurše · Redzēt vairāk »

Arnolds Maidels

Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »

Artūrs Aparnieks

Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Aparnieks · Redzēt vairāk »

Artūrs Dannebergs

Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Dannebergs · Redzēt vairāk »

Artūrs Dālbergs

Artūrs Dālbergs (1896—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Dālbergs · Redzēt vairāk »

Artūrs Galindoms

Artūrs Galindoms (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks un arhitekts, projektējis Latvijas Kara muzeju, Armijas Ekonomisko veikalu Rīgā, Indras evaņģēliski luterisko baznīcu, O. Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes" un Nāves salas piemiņas vietu un militāra rakstura būves.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Galindoms · Redzēt vairāk »

Artūrs Silgailis

Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »

Artūrs Veckalniņš

Artūrs Veckalniņš ( —) bija praporščiks 3.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Veckalniņš · Redzēt vairāk »

Artūrs Zēbergs

Artūrs Zēbergs (1888—1964) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas rēders, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks, a/s "Apvienotās kuģniecības" Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arturs Bērziņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Arturs Kāposts

Arturs Kāposts (—) bija Latvijas jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arturs Kāposts · Redzēt vairāk »

Arturs Kroders

Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »

Arturs Ozols (inženieris)

Arturs Ozols (dzimis 1890. gada 25. augustā Dzērbenes pagastā, miris 1969. gada 24. decembrī Gēteborgā) bija latviešu kuģu inženieris mehāniķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arturs Ozols (inženieris) · Redzēt vairāk »

Arvīds Krīpens

Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »

Arvīds Mālītis

Jānis Grīnbergs, 2. Edgars Ķiploks, 3. Kaktiņš, 4. Paulis Veismanis, 5. Ilmārs Roze, 6. Jānis Kadilis, 7. Indriķis Zeberiņš, 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. Kārlis Sūniņš, 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ? Arvīds Mālītis (1900–1971) bija latviešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arvīds Mālītis · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Arveds fon Hāns

Arveds fon Hāns (Arved Baron von Hahn, 1872-1948) bija vācbaltiešu muižnieks, Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Arveds fon Hāns · Redzēt vairāk »

Asares muiža

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Asares muiža · Redzēt vairāk »

Ass (lidotājs)

Manfrēds fon Rihthofens, pazīstams arī kā "Sarkanais barons". Viņa kontā ir visvairāk notriekto lidmašīnu Pirmajā pasaules karā un viņš ir, iespējams, visplašāk pazīstamais ass. Ass (no — ‘dūzis; pirmais savā jomā’) ir militārais aviators, kurš notriecis piecas vai vairāk ienaidnieku lidmašīnas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ass (lidotājs) · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Atslēgas (raidījums)

"Atslēgas" ir dokumentālais raidījums par Latvijas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem no 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Atslēgas (raidījums) · Redzēt vairāk »

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augškurzemes partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Augusts Apsītis-Apse

Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »

Augusts Ernests Misiņš

Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Ernests Misiņš · Redzēt vairāk »

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Kirhenšteins · Redzēt vairāk »

Augusts Korks

Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Korks · Redzēt vairāk »

Augusts Muižulis

Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Muižulis · Redzēt vairāk »

Augusts Rumpēters

Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »

Augusts Sukuts (revolucionārs)

Augusts Sukuts (1874—1919) bija latviešu revolucionārs un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Sukuts (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms · Redzēt vairāk »

Šarls Teodors Dordonvils Delakūrs

Šarls Teodors Dordonvils Delakūrs (—) bija franču hugenotu cilmes dāņu virsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Šarls Teodors Dordonvils Delakūrs · Redzēt vairāk »

Štrika sazvērestība

Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Štrika sazvērestība · Redzēt vairāk »

Ģertrūde fon den Brinkena

Ģertrūde fon den Brinkena (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu rakstniece.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ģertrūde fon den Brinkena · Redzēt vairāk »

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ķemeri · Redzēt vairāk »

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »

Ķoņu pagasts

Ķoņu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvi teritoriālajām vienībām, Rūjas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ķoņu pagasts · Redzēt vairāk »

Žanis Bahs

Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »

Žanis Karlsons

Žanis Karlsons, arī Žanis Kalva (1899—1976) bija latviešu vēsturnieks (cand. hist. et phil.), Latvijas vēstures institūta Latviešu vecākās vēstures nodaļas līdzstrādnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Žanis Karlsons · Redzēt vairāk »

Žīguri (stacija)

Žīguri bija dzelzceļa stacija līnijā Ieriķi—Abrene Balvu novada Žīguru pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Žīguri (stacija) · Redzēt vairāk »

Ādams Kreicbergs

Ādams Kreicbergs (1961—1933) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1926).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ādams Kreicbergs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Ermsons

Jēkabs Ādolfs Ermsons (dzimis, miris) bija Rīgas lielvecākais 1940.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Ermsons · Redzēt vairāk »

Ādolfs Erss

Ādolfs Erss (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Erss · Redzēt vairāk »

Ārne Salminens

Ārne Salminens (Aarne Salminen, —) bija somu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ārne Salminens · Redzēt vairāk »

Ārne Snellmans

Ārne Snellmans (Aarne Snellman, dzimis, miris) bija Somijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ārne Snellmans · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Baltijas Tehniskā augstskola

Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Baltijas Vēstnesis

Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Bateru kauja

Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bateru kauja · Redzēt vairāk »

Bauskas bataljons

Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bauskas bataljons · Redzēt vairāk »

Bīlastu muiža

Bīlastu muižas kungu māja atrodas Dobeles novada Krimūnu pagastā, apmēram 70 km no Rīgas un 4 km no Dobeles.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bīlastu muiža · Redzēt vairāk »

Beļavas pagasts

Beļavas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Beļavas pagasts · Redzēt vairāk »

Bejas kauja

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bejas kauja · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernhards Bīlenšteins

Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Bernhards Borherts

Bernhards Kristians Kārlis Borherts (1862—1945) bija vācbaltiešu gleznotājs un ilustrators, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bernhards Borherts · Redzēt vairāk »

Bernhards Einbergs

Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bernhards Einbergs · Redzēt vairāk »

Bernhards Zutis

Bernhards Aleksandrs Zutis (dzimis Valkā (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris Ņujorkā) bija sabiedriskais darbinieks, farmaceits un mecenāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bernhards Zutis · Redzēt vairāk »

Beveronija

Beveronija ir latviešu studentu korporācija, dibināta 1922.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Beveronija · Redzēt vairāk »

Birzgaļi

Birzgaļi ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Birzgaļi · Redzēt vairāk »

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bolderāja · Redzēt vairāk »

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (arī Buļļu kāpas vai Bolderājas kāpa) ir kāpu grēda, kas stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bolderājas—Priedaines kāpu grēda · Redzēt vairāk »

Brāļi Šamiri

Brāļi Šamiri savā Telavivas studijā (1970. gadi). Brāļi Šamiri (Gabriels Šamirs (1909—1992) un Maksims Šamirs (1910—1990), līdz 1935. gadam Šefteloviči) bija Latvijas ebreju cilmes Izraēlas mākslinieki.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Brāļi Šamiri · Redzēt vairāk »

Brāļi Laivinieki

Brāļi Laivinieki bija Friča Kuģa (1900—1962) un Kārļa Grūbes-Bedriņa (1881—1959) duets.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Brāļi Laivinieki · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Bruno Kalniņš

Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bruno Kalniņš · Redzēt vairāk »

Bulduri

Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bulduri · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Bumbu kalns

Bumbu kalns ir 16 metrus augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Bumbu kalns · Redzēt vairāk »

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Cēsu pulka skolnieku rota

Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cēsu pulka skolnieku rota · Redzēt vairāk »

Cēsu Skolotāju institūts

Cēsu Skolotāju institūts 1938.—1940. gadā. Cēsu Skolotāju institūts (CSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas no 1938.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cēsu Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Cenu pagasts

Cenu pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cenu pagasts · Redzēt vairāk »

Cilvēki bez dzimtenes

"Cilvēki bez dzimtenes" ir 1937.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Cilvēki bez dzimtenes · Redzēt vairāk »

Curonia

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Curonia · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils kauja

Daugavpils kauja var būt apzīmējums šādām kaujām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils kauja · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils Valsts skolotāju institūts

Daugavpils Valsts skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Valsts skolotāju institūts (DVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola Daugavpilī, kas darbojās no 1923.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils Valsts skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss · Redzēt vairāk »

Dāvids Bīskaps

Dāvids Bīskaps (1879—1972) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dāvids Bīskaps · Redzēt vairāk »

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dāvids Sīmansons · Redzēt vairāk »

Dībiča brīvkorpuss

Dībiča brīvkorpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dībiča brīvkorpuss · Redzēt vairāk »

Detlavs Brantkalns

Detlavs Brantkalns (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants (1945).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Detlavs Brantkalns · Redzēt vairāk »

Dienvidkurzemes novada ģerbonis

Dienvidkurzemes novada ģerbonis ir viens no Dienvidkurzemes novada oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dienvidkurzemes novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Dobeles atbrīvošanas piemineklis

Dobeles atbrīvošanas piemineklis ir piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās 1919. — 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dobeles atbrīvošanas piemineklis · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Dvēseļu putenis

"Dvēseļu putenis" ir 1933.—1934.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dvēseļu putenis · Redzēt vairāk »

Dvēseļu putenis (filma)

"Dvēseļu putenis" ir 2019.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dvēseļu putenis (filma) · Redzēt vairāk »

Dzērbenes muiža

Dzērbenes muižas kungu māja 2000. gadā Dzērbenes pilsmuižas kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzērbenes muiža · Redzēt vairāk »

Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene

Dzelzceļa Ainaži-Valmiera-Smiltene shēma (1935) Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene

Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene karte. Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi

Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem Jelgavas dzelzceļa stacija Auces dzelzceļa stacija Reņģes dzelzceļa stacija Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.–1873.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava

Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Cēsu dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Valmieras dzelzceļa stacija 1930. gados. Valkas dzelzceļa stacija (Valka I). Veravas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Pleskavas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava ir 1886.—1889.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava

Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Edgars Hasmanis

Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edgars Hasmanis · Redzēt vairāk »

Edmunds Freivalds

Edmunds Freivalds (1891—1922) bija latviešu žurnālists, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edmunds Freivalds · Redzēt vairāk »

Eduards Šturms

Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Šturms · Redzēt vairāk »

Eduards Blaus

Eduards Blaus (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Blaus · Redzēt vairāk »

Eduards Dāboliņš

Eduards Dāboliņš (segv. — apsesdēls, šalkonis; dzimis 1888. gada 20. aprīlī, miris 1948. gada 16. martā) ir latviešu leģionārs un nacionālais partizāns.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Dāboliņš · Redzēt vairāk »

Eduards fon Delingshauzens

Eduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards fon Delingshauzens · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »

Eduards Pēteris Pauls

Eduards Pēteris Pauls (1880 — pēc 1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris (1916).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Pēteris Pauls · Redzēt vairāk »

Eduards Zandreiters

Eduards Voldemārs Zandreiters (1885—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs (segvārds Vārpa, Kārlis), LSPR Būvju un sabiedrisko darbu komisārs (1919).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eduards Zandreiters · Redzēt vairāk »

Edvards Ridzs-Smiglijs

Edvards Ridzs-Smiglijs (dzimis, miris) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edvards Ridzs-Smiglijs · Redzēt vairāk »

Edvarts Ceplītis

Edvarts (Eduards) Ceplītis (1892—1940) bija Latvijas armijas pulkvedis-leitnants un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edvarts Ceplītis · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Edvīns Aleksanders-Sinklērs · Redzēt vairāk »

Egons Dārziņš

Egons Dārziņš (1894-1966) bija latviešu ārsts un mikrobiologs, starptautiski pazīstams tuberkulozes pētnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Egons Dārziņš · Redzēt vairāk »

Eižens Švarcs

Eižens Vilhelms Švarcs (1871—1940) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eižens Švarcs · Redzēt vairāk »

Elja Rihtniemi

Elja Rihtniemi (Elja Rihtniemi, līdz 1908. gadam Elja Högman, —) bija somu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Elja Rihtniemi · Redzēt vairāk »

Elza Radziņa

Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi Harkivā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Elza Radziņa · Redzēt vairāk »

Emanuēls Diparkē

Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Emanuēls Diparkē · Redzēt vairāk »

Emanuels Grinbergs

Emanuels Grinbergs (pats sākotnēji parakstījies kā Emanuels Grünbergs), pilnā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs (dzimis, miris), bija latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Emanuels Grinbergs · Redzēt vairāk »

Eriks Hansens Munks-Andersens

Eriks Hansens Munks-Andersens (— ?) bija dāņu virsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Eriks Hansens Munks-Andersens · Redzēt vairāk »

Ernests Šmits

Ernests Šmits (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Šmits · Redzēt vairāk »

Ernests Brastiņš

E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Brastiņš · Redzēt vairāk »

Ernests Dišlers

Ernests Dišlers (1880-1966) bija latviešu inženieris elektroķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors (1939-1948).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Dišlers · Redzēt vairāk »

Ernests Ekšteins

Ernests Ekšteins (1872-1941) bija latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs un teātra darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Ekšteins · Redzēt vairāk »

Ernests Gulbis (politiķis)

Ernests Gulbis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Gulbis (politiķis) · Redzēt vairāk »

Ernests Kreišmanis

Ernests Kreišmanis (1890—1965) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Kreišmanis · Redzēt vairāk »

Ernests Nagobads

Ernests Nagobads (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, Rīgas 2. ģimnāzijas direktors, Eslingenas latviešu ģimnāzijas direktors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Nagobads · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Ernests Zerafims

Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862—1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernests Zerafims · Redzēt vairāk »

Ernsts Emīls Holšteins

Ernsts Emīls Holšteins, pilnā vārdā Ernsts Emīls Holšteins-Holšteinborgs (—), bija dāņu virsnieks, grāfs, kā vienības komandiera Borgelina adjutants Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Emīls Holšteins · Redzēt vairāk »

Ernsts Peders

Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Peders · Redzēt vairāk »

Ervins Volfeils

Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (—) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ervins Volfeils · Redzēt vairāk »

Es karā aiziedams

"Es karā aiziedams" ir uzņemta latviešu filma.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Es karā aiziedams · Redzēt vairāk »

Esmē Hauards

Esmē Hauards 1924. gadā Esmē Viljams Hauards (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Esmē Hauards · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Francis Trasuns

Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »

Fraternitas Baltica

Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fraternitas Baltica · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Žiglevics

Frīdrihs Žiglevics (1883—1941) bija latviešu rēderis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frīdrihs Žiglevics · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kalniņš

Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Linde

Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frīdrihs Linde · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Puriņš

Frīdrihs Puriņš (1893—1941) bija latviešu strēlnieks, vēlāk robežsargs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frīdrihs Puriņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Skujiņš

Frīdrihs Kārlis Skujiņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Latvijas Tiesu pils būvmeta autors (uzcelta 1936—1938) un PSRS vēstniecības ēkas Berlīnē projekta projekts (1948—1951).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frīdrihs Skujiņš · Redzēt vairāk »

Frenks Māršs

Frenks Greiems Māršs (1875—1957), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Frenks Māršs · Redzēt vairāk »

Fricis Birkenšteins

Fricis Birkenšteins (—) bija skolotājs un latviešu strēlnieku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Birkenšteins · Redzēt vairāk »

Fricis Celmiņš

Fricis Celmiņš (1896—1940) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Celmiņš · Redzēt vairāk »

Fricis Kociņš

Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »

Fricis Labrencis

Fricis Labrencis (1894—1920) bija latviešu strēlnieks, 6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka komandieris (1918).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Labrencis · Redzēt vairāk »

Fricis Liepiņš

Fricis Liepiņš (1863-1927) bija brīvprātīgais Latvijas brīvības cīņās, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Liepiņš · Redzēt vairāk »

Fricis Virsaitis

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; —) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fricis Virsaitis · Redzēt vairāk »

Fridrihs Bošs

Fridrihs Roberts Bošs (dzimis (pēc vecā stila — Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1887.g. - Nr.177.), miris) bija latviešu riteņbraucējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fridrihs Bošs · Redzēt vairāk »

Fridrihs Rubenis

Fridrihs Rubenis (1902-1945) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Fridrihs Rubenis · Redzēt vairāk »

Gaidas

Gaidu kustības simtgades jubilejas pastmarka Gaidas ir 1910.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gaidas · Redzēt vairāk »

Gajoka tilts

Gajoka tilts bija koka tilts pār Daugavu Daugavpilī, kas savienoja Gajoka un Grīvas apkaimes.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gajoka tilts · Redzēt vairāk »

Garkalne (stacija)

Garkalne (līdz 2011. gadam Ropaži) ir dzelzceļa stacija Ropažu novada Garkalnes pagasta, Garkalnē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Garkalne (stacija) · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis (tiesnesis)

Georgs Apinis, līdz uzvārda maiņai Georgs Dīnstmanis, arī Dienstmanis (1895-1955), bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Georgs Apinis (tiesnesis) · Redzēt vairāk »

Georgs fon Manteifels-Cēge

Barons Georgs Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vācu politiķis no Kristīgi Sociālās savienības.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Georgs fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Gerhards Rosbahs

Torņakalna 1919. gada 11. novembrī Gerhards Rosbahs (1893—1967) bija vācu virsnieks, kas Latvijas brīvības cīņu laikā karoja pret Latvijas armiju.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gerhards Rosbahs · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Ansabergs

Gotfrīds Ansabergs (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un ierēdnis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gotfrīds Ansabergs · Redzēt vairāk »

Grāfa Kellera korpuss

Grāfa Kellera 1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Grāfa Kellera korpuss · Redzēt vairāk »

Grāvendāles muiža

Grāvendāles muižas kungu māja (1912). Grāvendāles muižas kungu māja atradās Lielupes kreisajā krastā Bauskas novada Viesturu pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Grāvendāles muiža · Redzēt vairāk »

Grigorijs Jeļisejevs

Grigorijs Jeļisejevs (—) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Grigorijs Jeļisejevs · Redzēt vairāk »

Grobiņas luterāņu baznīca

Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gulbene · Redzēt vairāk »

Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca 1913. gadā Baznīcas iekšpuse 2023. gadā Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca (tiek dēvēta arī par Vecgulbenes luterāņu baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Brīvības ielā 15, Gulbenē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Gulbenes Sarkanā pils

Sarkanās pils tornis pirms 1905. gada Gulbenes Sarkanā pils ir neogotikas stilā celta Vecgulbenes muižas pils Parka ielā 10 Gulbenē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gulbenes Sarkanā pils · Redzēt vairāk »

Gustavs Celmiņš

Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Klucis

Gustavs Klucis (dzimis, miris) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Klucis · Redzēt vairāk »

Gustavs Mangulis

Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »

Gustavs Praudiņš

Gustavs Praudiņš (1899—1965) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Praudiņš · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Hanss Kalms

Hanss Kalms (Hans Kalm, —) bija igauņu pulkvedis, brīvprātīgo somu pulka Ziemeļu zēni komandieris Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hanss Kalms · Redzēt vairāk »

Hanss Rimša

Hanss Gustavs fon Rimša (1899—1987) bija vācbaltiešu publicists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hanss Rimša · Redzēt vairāk »

Haralds Loudons

Haralds Georgs Gideons fon Loudons (dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Haralds Loudons · Redzēt vairāk »

Haralds Marvē

Haralds Aleksandrs Marvē (dzimis (pēc vecā stila —)Nītaures ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1900.g. - Nr.59., miris) bija Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Haralds Marvē · Redzēt vairāk »

Haralds Tammers

Haralds Tammers (dzimis, miris) bija igauņu žurnālists, vieglatlēts un svarcēlājs, bronzas medaļas ieguvējs 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Haralds Tammers · Redzēt vairāk »

Harijs Marnics

Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »

Harolds Aleksanders

Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Harolds Aleksanders · Redzēt vairāk »

Heincs Erhards

Heincs Erhards (1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heincs Erhards · Redzēt vairāk »

Heincs Pīrangs

Heincs Pīrangs (vācu: Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) jeb Heinrihs Gerhards Pīrangs bija latviešu cilmes vācbaltu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heincs Pīrangs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Brimmers

Heinrihs Brimmers (Heinrich (Harry) Karl Ludwig von Brümmer, 1880—1969) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs Brimmers · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Bērs

Heinrihs Aleksandrs Ferdinands fon Bērs (1902-1983) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs fon Bērs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Paegle

Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »

Heinrihs Skuja

Heinrihs Leonhards Skuja (1892 - 1972) bija latviešu biologs, algologs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs Skuja · Redzēt vairāk »

Henrijs Simsons

Henrijs Simsons (1886—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Henrijs Simsons · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens

Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens (1892–1985) bija vācbaltu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens · Redzēt vairāk »

Herberts Tepfers

Herberts Tepfers (dzimis, miris) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Herberts Tepfers · Redzēt vairāk »

Hermanis Apsītis

Hermanis Apsītis ( —) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Apsītis · Redzēt vairāk »

Hermanis Buks

Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (1896-1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Buks · Redzēt vairāk »

Hermanis Hildebrands

Hermanis Konstantīns Hildebrands (Hermann Konstantin Hildebrand, 1871—1928) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Hildebrands · Redzēt vairāk »

Hermanis Kreicers (rakstnieks)

Mārtiņš Hermanis Kreicers (1895-1978) bija latviešu pedagogs un rakstnieks, Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks un Rīgas Izglītības valdes Skolu inspekcijas daļas vadītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Kreicers (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Hilda Vīka

Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hilda Vīka · Redzēt vairāk »

Huberts Gofs

Huberts Delapērs Gofs, arī Huberts Gohs (—), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Huberts Gofs · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »

Hugo Helmanis

Hugo Helmanis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hugo Helmanis · Redzēt vairāk »

Hugo Rozenšteins

Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hugo Rozenšteins · Redzēt vairāk »

Hugo Rumpītis

Hugo Rumpītis (1889-1961) bija latviešu uzņēmējs, tirdzniecības firmas direktors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Hugo Rumpītis · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »

Ilona Brūvere

Ilona Brūvere (dzimusi) ir latviešu kino un televīzijas režisore, žurnāliste un publiciste, dokumentālās spēles žanra aizsācēja Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ilona Brūvere · Redzēt vairāk »

Imanta (Rīga)

Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Imanta (Rīga) · Redzēt vairāk »

Imantas pulks

Imantas pulka III simts Vladivostokā (1919). Imantas pulka 1. simta karavīri Čurkinā pie Vladivostokas (1919). Imantas pulks bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Tālajos Austrumos Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Imantas pulks · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Inčukalns (stacija)

Inčukalns ir dzelzceļa stacija Siguldas novada Inčukala pagasta Inčukalnā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Inčukalns (stacija) · Redzēt vairāk »

Indriķis Jurko

Indriķis Jurko, arī Heinrihs Jurko (1893—1971) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Indriķis Jurko · Redzēt vairāk »

Ivande Kaija

Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »

Ivers de Hemmers-Gudme

Ivers de Hemmers-Gudme (— ?) bija dāņu virsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ivers de Hemmers-Gudme · Redzēt vairāk »

Jaunākās Ziņas

"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »

Jaunbērzes pagasts

Jaunbērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jaunbērzes pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca

Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kura atrodas Jaunpiebalgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)

Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Priekuļu pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jāņmuiža (Priekuļu pagasts) · Redzēt vairāk »

Jānis Alfrēds Kukurs

Jānis Alfrēds Kukurs (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Alfrēds Kukurs · Redzēt vairāk »

Jānis Ampermanis

Jānis Ampermanis (1889—1942) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ampermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Apinis · Redzēt vairāk »

Jānis Asars (profesors)

Jānis Asars (1895-1978) bija latviešu radiospeciālists, pirmais Latvijas Bruņoto spēku radiotelegrāfa priekšnieks (1919-1920).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Asars (profesors) · Redzēt vairāk »

Jānis Avens

Jānis Avens (1895—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Čekas izmeklētājs (1918—1920) un PSRS izlūkdienesta darbinieks (1923—1929).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Avens · Redzēt vairāk »

Jānis Ūdentiņš

Jānis Ūdentiņš (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ūdentiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Bankavs

Jānis Bankavs (— 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bankavs · Redzēt vairāk »

Jānis Barons

Jānis Barons (—) bija latviešu karavīrs, nacionālais partizāns.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Barons · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (diplomāts)

Jānis Bērziņš (dzimis, miris), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bērziņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Jānis Blaus

Jānis Alberts Blaus (1880—1941) bija latviešu būvinženieris un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Blaus · Redzēt vairāk »

Jānis Breikšs (politiķis)

Jānis Breikšs (1887—1965) bija latviešu jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Breikšs (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Celms

Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Celms · Redzēt vairāk »

Jānis Ceplītis

Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ceplītis · Redzēt vairāk »

Jānis Dūnis

Jānis Dūnis (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Dūnis · Redzēt vairāk »

Jānis Eikerts

Jānis Eikerts kā RPI students (1906). Jānis Gustavs Eikerts (1883—1965) bija latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Eikerts · Redzēt vairāk »

Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »

Jānis Goliass

Jānis Goliass (—) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Goliass · Redzēt vairāk »

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Imaks · Redzēt vairāk »

Jānis Indāns

Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Indāns · Redzēt vairāk »

Jānis Ivanovs

Jānis Ivanovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes komponists un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases profesors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ivanovs · Redzēt vairāk »

Jānis Jankovskis

Jānis Jankovskis (1876-1925) bija latviešu ķirurgs, latviešu strēlnieku ārsts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Jankovskis · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunzems

Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Jaunzems · Redzēt vairāk »

Jānis Jurgens

Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Jurgens · Redzēt vairāk »

Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)

Jānis Kalniņš (1884—?) bija Latvijas Republikas konsulārais aģents Ņujorkā (1919—1922).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Kalniņš (konsulārais aģents) · Redzēt vairāk »

Jānis Kauliņš

Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Kauliņš · Redzēt vairāk »

Jānis Krūmiņš-Pilāts

Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Krūmiņš-Pilāts · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Lapiņš

Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Lavenieks

Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Lavenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Lībietis (ārsts)

Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Lībietis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Liepiņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Medenis

Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Medenis · Redzēt vairāk »

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Mediņš · Redzēt vairāk »

Jānis Opincāns

Jānis Opincāns (dzimis, miris 1973. gadā) bija latgaliešu literāts un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Opincāns · Redzēt vairāk »

Jānis Priede

Jānis Priede (1874-1969) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris (1920–1925), Latgales divīzijas (1925), vēlāk Vidzemes divīzijas komandiera palīgs (1925-1931), ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Priede · Redzēt vairāk »

Jānis Princis (ārsts)

Jānis Princis (1890-1968) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Princis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Puksis

Jānis Puksis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Puksis · Redzēt vairāk »

Jānis Puriņš (kara ārsts)

Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Puriņš (kara ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Puriņš (pulkvedis)

Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Puriņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »

Jānis Reinholds

Jānis Reinholds (1896—1933) bija latviešu satīriķis, humorists un feļetonists, Neatkarības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Reinholds · Redzēt vairāk »

Jānis Rieksts

Jānis Rieksts (1881–1970) bija latviešu fotogrāfs, pazīstams ar savām Ziemassvētku kauju un Latvijas brīvības cīņu fotogrāfijām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Rieksts · Redzēt vairāk »

Jānis Roberts Tillbergs

Jānis Roberts Tillbergs (1880—1972) bija latviešu mākslinieks, gleznotājs un tēlnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Roberts Tillbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Ruģēns (politiķis)

Jānis Ruģēns Valmieras pilsētas galvas amatā. Jānis Valfrīds Ruģēns (1890—1969) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Valmieras pilsētas galva (1934–1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ruģēns (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Skujiņš (pulkvedis)

Jānis Skujiņš (1897-1942) bija latviešu strēlnieku komandieris, Latgales partizānu pulka komandieris, pulkvedis-leitnants (1919), pulkvedis (1939).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Skujiņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »

Jānis Tepfers

Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Tepfers · Redzēt vairāk »

Jānis Tirzītis

Jānis Tirzītis (1896-1951) bija latviešu virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Tirzītis · Redzēt vairāk »

Jānis Vīndedzis

Jānis Vīndedzis (1892-1926) bija viens no Latgales partizānu pulka dibinātājiem, pulkvedis-leitnants (1920).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Vīndedzis · Redzēt vairāk »

Jānis Vītiņš

Jānis Vītiņš (dzimis, miris, pēc citam ziņām 29. novembrī, 28. decembrī) bija latviešu operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Vītiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Veikins

Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Veikins · Redzēt vairāk »

Jānis Veselis

Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Veselis · Redzēt vairāk »

Jānis Vierpe

Jānis Vierpe (1896—1959) bija Liepājas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Vierpe · Redzēt vairāk »

Jānis Vilsons

Jānis Vilsons (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Latvijas politiķis, Satversmes sapulces deputāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Vilsons · Redzēt vairāk »

Jānis Zalcmanis

Jānis Zalcmanis (1887-1971) bija latviešu rēderis, Latvijas kuģniecības sabiedrības "J.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zalcmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis (komponists)

Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija latviešu komponists un viens no ievērojamākajiem 1920.-1930.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zālītis (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis (virsnieks)

Jānis Zālītis (1897—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zālītis (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Zvaigzne

Jānis Zvaigzne (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Jāzeps Broks

Jāzeps Broks (1895. gada 26. augusts — 1942. gada 6. janvāris) bija latviešu virsnieks, Pirmās pasaules un Latvijas neatkarības kara dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jāzeps Broks · Redzēt vairāk »

Jāzeps Roskošs

Jāzeps Roskošs (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jāzeps Roskošs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Ērglis

Jūlijs Ērglis ( —) bija Latvijas militārpersona un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Ērglis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Celms

Jūlijs Augusts Celms (—) bija Latvijas ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Celms · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jansons

Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Jansons · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kupčs

Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kuperjanovs

Jūlijs Kuperjanovs (1884—1919) bija igauņu skolotājs, Igaunijas armijas leitnants, Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Kuperjanovs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Ozoliņš

Jūlijs Ozoliņš (1900-1957) bija latviešu virsnieks un jurists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Jūlijs Roze

Jūlijs Roze (1892-1972) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Roze · Redzēt vairāk »

Jūlijs Rozentāls

Jūlijs Rozentāls (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūlijs Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, Jēkabpilī.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabpils Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis (ārsts)

Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dzenis

Jēkabs Dzenis (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Dzenis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Graubiņš

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) bija latviešu komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Graubiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Klaviers

Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Klaviers · Redzēt vairāk »

Jēkabs Poruks

Jēkabs Poruks (1895-1963) bija latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis, Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940, 1941-1944).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Poruks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Prīmanis

Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Prīmanis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ruškevics

Jēkabs Rūdolfs Ruškevics (1883—1942) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas Tehniskās pārvaldes, vēlāk Apgādes pārvaldes priekšnieks, ģenerālis (1925).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jēkabs Ruškevics · Redzēt vairāk »

Ježijs Soltāns

Ježijs Soltāns (1913—2005) bija Latvijas poļu izcelsmes ASV arhitekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ježijs Soltāns · Redzēt vairāk »

Jelgavas atbrīvošana (1919)

Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »

Jelgavas atbrīvošanas piemineklis

Jelgavas atbrīvošanas piemineklis ir Jelgavas atbrīvošanai 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas atbrīvošanas piemineklis · Redzēt vairāk »

Jelgavas Latviešu biedrība

Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas pilsētas slimnīca

Jelgavas pilsētas slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Brīvības bulvārī 6, Jelgavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas pilsētas slimnīca · Redzēt vairāk »

Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca

Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Jesaja Berlins

Jesaja Berlins (—) bija Latvijas ebreju izcelsmes Lielbritānijas filozofs un ideju vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jesaja Berlins · Redzēt vairāk »

Johaness Tamminens

Johaness Arturs Tamminens (Johannes Arttur Tamminen, —) bija somu virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Johaness Tamminens · Redzēt vairāk »

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Johans Laidoners · Redzēt vairāk »

Johans Viktors Ālrots-Arajūri

Johans Viktors Ālrots-Arajūri (Johan Viktor Ahlroth, pēc 1936. gada Arajuuri, —) bija somu virsnieks, vēlāk policijas priekšnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Johans Viktors Ālrots-Arajūri · Redzēt vairāk »

Jonički

Jonički ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jonički · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »

Josifs Hops

Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Josifs Hops · Redzēt vairāk »

Jozefs Bišofs

Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jozefs Bišofs · Redzēt vairāk »

Jugla (Rīga)

Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Jumurdas muiža

Jumurdas pils 2000. gadā. V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866). Jumurdas muižas kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Jumurdas muiža · Redzēt vairāk »

Juris Mežiņš

Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »

Juris Rēdlihs-Raiskums

Juris Rēdlihs-Raiskums (dzimis, miris) bija latviešu futbolists, treneris, tiesnesis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Juris Rēdlihs-Raiskums · Redzēt vairāk »

Juris Taube

Juris Taube (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un vēlāk Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Juris Taube · Redzēt vairāk »

Kaldabruņa (Rubenes pagasts)

Kaldabruņa ir ciems Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kaldabruņa (Rubenes pagasts) · Redzēt vairāk »

Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola

Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Skolas ielā 10, Kandavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola · Redzēt vairāk »

Kandavas vēsture

Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »

Kapteiņa Zolta iela

Kapteiņa Zolta iela ir iela Jūrmalā, Kaugurciema apkaimē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kapteiņa Zolta iela · Redzēt vairāk »

Karadarbības paaudzes

Konceptu par četrām mūsdienu karadarbības paaudzēm radīja ASV analītiķi 1989.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Karadarbības paaudzes · Redzēt vairāk »

Kari Latvijas vēsturē

Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »

Karls fon Breverns

Karls fon Breverns (1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Karls fon Breverns · Redzēt vairāk »

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Karosta · Redzēt vairāk »

Kaugurciems

Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kaugurciems · Redzēt vairāk »

Kauguri (Jūrmala)

Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kauguri (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Kauja par Rēzekni

Kauja par Rēzekni var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kauja par Rēzekni · Redzēt vairāk »

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kauja pie Paju · Redzēt vairāk »

Kaujas pie Daugavpils (1920)

Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kaujas pie Daugavpils (1920) · Redzēt vairāk »

Kazimirs Olekšs

Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kazimirs Olekšs · Redzēt vairāk »

Kārlis Aperāts

Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »

Kārlis Avens

Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Avens · Redzēt vairāk »

Kārlis Balodis (padomju darbinieks)

Kārlis Balodis, arī Kārlis Balods (1893—1938) bija latviešu padomju darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Balodis (padomju darbinieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (ārsts)

Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Barons (ārsts) · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (virsnieks)

Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Barons (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Bojārs

Kārlis Bojārs (1890—1946) bija latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Bojārs · Redzēt vairāk »

Kārlis Brants

Kārlis Alfrēds Brants bija Latvijas brīvību cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras kavalieris, advokāts un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Brants · Redzēt vairāk »

Kārlis Dišlers

Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, miris Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Dišlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Dombrovskis (virsnieks)

Kārlis Dombrovskis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, uzņēmējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Dombrovskis (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Ducmanis

Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ducmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Dzenītis-Zeniņš

Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Dzenītis-Zeniņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Fihtenbergs

Kārlis Fihtenbergs (1886-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Fihtenbergs · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Plēve

Kārlis fon Plēve uniformā. Majors Kārlis fon Plēve kara veterānu savienības (''Kyffhäuserbund'') parādē Širvintā Austrumprūsijā (pirms 1930). Kārlis Gustavs fon Plēve (1877—1958) bija Austrumprūsijas muižnieks, virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis fon Plēve · Redzēt vairāk »

Kārlis Gulbis

Kārlis Gulbis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Gulbis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Lejiņš

Kārlis Lejiņš (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Lejiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Mangulis

Kārlis Mangulis ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Mangulis · Redzēt vairāk »

Kārlis Padegs

Kārlis Padegs (—) bija latviešu grafiķis un gleznotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Padegs · Redzēt vairāk »

Kārlis Prauls

Kārlis Prauls (—) bija Aizsargu organizācijas priekšnieks no 1930.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Prauls · Redzēt vairāk »

Kārlis Rabācs

Kārlis Eduards Rabācs (arī Kārlis Rabācis; dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un žurnālists, ASV latviešu laikraksta "Laiks" izveidotājs un galvenais redaktors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Rabācs · Redzēt vairāk »

Kārlis Reinholds Kupfers

Kārlis Reinholds Kupfers (1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Reinholds Kupfers · Redzēt vairāk »

Kārlis Soste

Kārlis Soste. Kādam jābūt labam zirgam (1937). Kārlis Voldemārs Soste (1886—1943) bija latviešu virsnieks un veterinārārsts, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Soste · Redzēt vairāk »

Kārlis Tenters

Kārlis Tenters (1899-1943) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, aviators un ķīmiskais inženieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Tenters · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Upesleja

Kārlis Upesleja (1896–1966) bija latviešu būvinženieris, virsleitnants un žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Upesleja · Redzēt vairāk »

Kārlis Vanadziņš

Kārlis Vanadziņš Cēsu pilsētas galvas amatā (1924). Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931). Kārlis Gerhards Vanadziņš (1865—1956) bija latviešu strēlnieku ārsts un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1922–1933), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1939-1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Venteris-Vinters

Kārlis Venteris-Vinters (dzimis 1894. gada 19. februārī, miris 1942. gada 6. aprīlī) bija latviešu leitnants, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Venteris-Vinters · Redzēt vairāk »

Kārlis Zariņš (rakstnieks)

Kārlis Zariņš (—) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Zariņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Zemdega

Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis Cīravas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu tēlnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Zemdega · Redzēt vairāk »

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Kirils Stucka

Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »

Klāra Hibšmane

Klāra Hibšmane (1878—1946) bija pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Klāra Hibšmane · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Kokarde

Kokarde ir formas tērpa galvassegas atšķirības zīme.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kokarde · Redzēt vairāk »

Konstantīns Mateuss

Konstantīns Mateuss (1895—1941) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Konstantīns Mateuss · Redzēt vairāk »

Kords fon Brandiss

Kords fon Brandiss (1918). Kords fon Brandiss (1888—1972) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kords fon Brandiss · Redzēt vairāk »

Kreišmanis

Kreišmanis var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kreišmanis · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rēzekne)

Krišjāņa Barona iela ir iela Rēzeknē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krišjāņa Barona iela (Rēzekne) · Redzēt vairāk »

Krišjānis Ļūļaks

Krišjānis Ļūļaks (1883—1981) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krišjānis Ļūļaks · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »

Krišs Ķūķis

Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krišs Ķūķis · Redzēt vairāk »

Krievgaļi

Krievgaļi (agrāk arī Krievgale) ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krievgaļi · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Kristaps Krišs Upelnieks

Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kristaps Krišs Upelnieks · Redzēt vairāk »

Kristīne Bakmane

Kristīne Bakmane Kristīne Bakmane (1897—1925) bija latviešu uzņēmēja, kompānijas "Kr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kristīne Bakmane · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kurts Štegmanis fon Pricvalds

Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kurts Štegmanis fon Pricvalds · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latdivīzija

Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latdivīzija · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales apakšvirsnieku rota · Redzēt vairāk »

Latgales artilērijas pulks

Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā. Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī. Latgales artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgales virsnieku rezerves rota · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu landesvēra dumpis (1918)

Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas Aizsargu organizācija

Latvijas Aizsargu organizācija (LAO) ir brīvprātīga sabiedriska organizācija Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Aizsargu organizācija · Redzēt vairāk »

Latvijas Armijas štāba bataljons

Latvijas armijas virspavēlnieka štābs. Vidū armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis (1919). Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljons ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienība, kuras uzdevumos ietilpst NBS sakaru un informācijas sistēmu darbības nodrošināšana, uzturēšana un attīstība, NBS komandpunkta darbības nodrošināšana, Godasardzes nodrošināšana pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, NBS un Valsts protokola ceremoniju nodrošināšana.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Armijas štāba bataljons · Redzēt vairāk »

Latvijas atzīšana

Jēdziens Latvijas atzīšana var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas atzīšana · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas Kara skola

R. Dambītis (labajā pusē) pēdējā Latvijas Kara skolas izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis Konstantīns Mateuss, kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts. Latvijas Kara skola bija Latvijas militārā mācību iestāde, kas darbojās no 1919. gada 13. septembra līdz 1940. gada 25. oktobrim, kurā Latvijas Bruņotajiem spēkiem sagatavoja 1634 virsniekus 14 izlaidumos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Kara skola · Redzēt vairāk »

Latvijas Kareivis

"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki

Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes tiek lietotas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu pakāpju atšķiršanai.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apgādības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa bija Latvijas piemiņas medaļa, kas veltīta Latvijas Brīvības cīņu desmit gadu jubilejai.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Republikas proklamēšanas diena · Redzēt vairāk »

Latvijas saimniecība

Latvijas tautsaimniecība ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta saimniecība, tai ir nozīmīgi sakari arī ar NVS reģiona valstīm.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas saimniecība · Redzēt vairāk »

Latvijas Sargs

"Latvijas Sargs" bija sabiedriski politisks un literārs Latvijas dienas laikraksts, kas iznāca no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sargs · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas Sauszemes spēki

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sauszemes spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de facto

Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts policija

Valsts policija ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Valsts policija · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)

Latvijas—Padomju attiecības iesākās 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939)

Juzefu Beku viņa 1938. gada vizītes laikā Rīgā Polijas iesniegtā karte 1919. gada Parīzes miera konferencē ar plānoto valsts robežu (Dmovska līniju). Parādīts poļu īpatsvars bijušajās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā. 1919. gada Dmovska līnija un galīgās valstu robežas 1922. gadā Latvijas—Polijas attiecības laikā no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939) · Redzēt vairāk »

Latvijas—PSRS robeža

Latvijas un PSRS robeža pie Rītupes (pirms 1940). Latvijas-PSRS robeža pie Zilupes (1930). Latvijas-Krievijas robežlīniju. Latvijas—PSRS robeža bija 351 km gara valsts robeža, kas atdalīja Latviju un PSRS (1922-1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—PSRS robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Vācijas robeža

Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Vācijas robeža · Redzēt vairāk »

Lāčplēša diena

Brīvības pieminekļa Lāčplēša diena ir kopš 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēša diena · Redzēt vairāk »

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »

Lāčplēsis (eposs)

"Lāčplēsis" ir 1888.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēsis (eposs) · Redzēt vairāk »

Lāčplēsis (filma)

"Lāčplēsis" ir uzņemta latviešu mēmā spēlfilma.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēsis (filma) · Redzēt vairāk »

Līdums (laikraksts)

"Līdums" bija tautsaimnieciski juridisks, sabiedriski politisks un literārisks Latvijas dienas laikraksts, kas no 1913.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līdums (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Līna Čanka

Līna Čanka (1893-1981; pazīstama arī kā Jānis Čanka) bija jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līna Čanka · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līvāni · Redzēt vairāk »

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līveni · Redzēt vairāk »

Līvens

Līvens var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Līvens · Redzēt vairāk »

Leģions

Leģions var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Leģions · Redzēt vairāk »

Leonīds Slaucītājs

Leonīds Slaucītājs (dzimis Jaunalaicenes pagastā, miris Sidnejā) bija latviešu ģeogrāfs, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Leonīds Slaucītājs · Redzēt vairāk »

Leopolds Blaus

Leopolds Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Leopolds Blaus · Redzēt vairāk »

Lettgallia

"Lettgallia" krāsu vairodziņš un cirķelis. Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lettgallia · Redzēt vairāk »

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lettonia · Redzēt vairāk »

Lielais Kristaps

Rīgas Lielais Kristaps pirms 1919. gada (1930. gadu atklātne). Lielais Kristaps ir mitoloģiska Daugavas pārcēlāja statuja, kas pašlaik atrodas 11. novembra krastmalā Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lielais Kristaps · Redzēt vairāk »

Lielupe (Jūrmala)

Lielupe ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas atrodas aptuveni 19 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lielupe (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas aizstāvēšana (1919)

collu (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919). Liepājas garnizona karavīri sagrautajos Kara ostas fortos 1919. gada rudenī. Liepājas aizstāvēšana 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Liepājas aizstāvēšana (1919) · Redzēt vairāk »

Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola

Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola ir Liepājas vidusskola, kas atrodas Jaunliepājas apkaimē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola · Redzēt vairāk »

Liepājas loža "Enkurs un zobens"

Brīvmūrnieku nams Avotu ielā 10 (pa labi) 2008. gadā. Liepājas ložas nams (20. gadsimta sākumā). Liepājas loža "Enkurs un zobens" bija militārā brīvmūrnieku loža Liepājā, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Liepājas loža "Enkurs un zobens" · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Limbažu Valsts ģimnāzija

Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Limbažu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Lindes muiža

Lindes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Lindes muiža · Redzēt vairāk »

Ludvigs Ēķis

Ludvigs Ēķis (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludvigs Ēķis · Redzēt vairāk »

Ludvigs Blaksons

Ludvigs Blaksons (1887—1919) bija Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludvigs Blaksons · Redzēt vairāk »

Ludvigs Bolšteins

Ludvigs Bolšteins (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludvigs Bolšteins · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludza · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »

Mažeiķi

Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mažeiķi · Redzēt vairāk »

Madonas novads

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Madonas novads · Redzēt vairāk »

Madonas novads (2009—2021)

Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Madonas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Magnuss fon Eberharts

Magnuss fon Eberharts Vācijas impērijas Infantērijas ģenerāļa uniformā Frīdrihs Vilhelms Magnuss fon Eberharts (Magnus von Eberhardt, 1855.—1939.) bija Prūsijas virsnieks, kas komandēja Vācijas impērijas kājnieku karaspēka vienības Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Magnuss fon Eberharts · Redzēt vairāk »

Maksis Dumpis

Maksis Dumpis (1893—1938) bija latviešu strēlnieku apakšvirsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks, diplomāts, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maksis Dumpis · Redzēt vairāk »

Maksis Eglītis

Maksis Eglītis (1892—1974) bija latviešu agronoms un fitopatologs, Dr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maksis Eglītis · Redzēt vairāk »

Maksis fon Siverss

Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »

Maksis Grīnguts

Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maksis Grīnguts · Redzēt vairāk »

Maldināšana: Latvijas gadījums

„Maldināšana: Latvijas gadījums” ir Jumavas 2008.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maldināšana: Latvijas gadījums · Redzēt vairāk »

Maliena

Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Maliena · Redzēt vairāk »

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Malnavas muiža · Redzēt vairāk »

Manfrēds fon Fēgezaks

Manfrēds Baltazārs Heinrihs Teofils fon Fēgezaks (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Manfrēds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Marģers Stepermanis

Marģers Stepermanis (1898—1968) bija latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960), Latvijas Universitātes profesors (1961).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Marģers Stepermanis · Redzēt vairāk »

Mariss Vētra

Mariss Vētra (līdz 1922. gadam — Morics Blumbergs; dzimis, miris) bija latviešu dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mariss Vētra · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Markuss Gailītis

Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Markuss Gailītis · Redzēt vairāk »

Martins Vecers

Pauls Martins Vecers (Paul Martin Wetzer, —) bija somu ģenerālis, brīvprātīgo somu karavīru virspavēlnieks Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Martins Vecers · Redzēt vairāk »

Matīsa kapi

Matīsa kapi ir kapsēta, kas atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētas Dārzciema apkaimē (adrese Mazā Matīsa iela 1).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Matīsa kapi · Redzēt vairāk »

Mavriks Vulfsons

Mavriks Vulfsons (dzimis Maskavā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un politiķis (PSKP, LTF, LDDP, TSP).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mavriks Vulfsons · Redzēt vairāk »

Māris Niklass

Māris Niklass (dzimis Priekuļos) ir sabiedriskais darbinieks, kultūras pieminekļu atjaunotājs, bijušais Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Māris Niklass · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Pīrāgs

Mārtiņš Pīrāgs (1890—1968) bija Pirmā pasaules kara karavīrs artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales partizānu pulka virsseržants.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Vācietis

Mārtiņš Vācietis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Vācietis · Redzēt vairāk »

Mērija Grīnberga

Mērija Grīnberga (1909—1975) bija latviešu arhivāre un muzejniece.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mērija Grīnberga · Redzēt vairāk »

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Mežotne · Redzēt vairāk »

Meinhards Marnics

Meinhards Johaness Marnics (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Ikšķilē dzimis vācbaltiešu izcelsmes inženieris un SA grupenfīrers (atbilst ģenerālleitnanta dienesta pakāpei).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Meinhards Marnics · Redzēt vairāk »

Miķelis Pankoks

Miķelis Pankoks (Veckupšu Miķis) (dzimis, miris) bija latviešu zvejnieks, galdnieks un koktēlnieks - autodidakts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Miķelis Pankoks · Redzēt vairāk »

Miķelis Veidemanis

Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Miķelis Veidemanis · Redzēt vairāk »

Miervaldis Lūkins

Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Miervaldis Lūkins · Redzēt vairāk »

Monta Kroma

Monta Kroma (dzimusi Monta Apse, dzimusi 1919. gada 27. februārī Jelgavā, mirusi 1994. gada 25. jūlijā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos) bija latviešu dzejniece, viena no spilgtākajām modernistēm 1960.—1980.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Monta Kroma · Redzēt vairāk »

Natālija Draudziņa

Natālija Anete Draudziņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu pedagoģe, izglītības darbiniece.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Natālija Draudziņa · Redzēt vairāk »

Neatkarības karš

Neatkarības karš var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Nikolajs Dūze

Nikolajs Dūze (1891-1951) bija latviešu virsnieks, ģenerālis (1936).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Dūze · Redzēt vairāk »

Nikolajs Fogelmanis

Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants, Vidzemes artilērijas pulka komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Fogelmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Tranzē

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Nikolajs Galdiņš

Nikolajs Galdiņš (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Galdiņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vētra

Nikolajs Raimunds Vētra (1897—1955) bija latviešu ārsts internists un ftiziatrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Vētra · Redzēt vairāk »

Oge Gonbehs Grunnets

Oge Oskars Haralds Gonbehs Grunnets (—) bija dāņu apakšvirsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oge Gonbehs Grunnets · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Opekalna luterāņu baznīca

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais dievnams Latvijā, kas atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Opekalna luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Opekalns (ciems)

Opekalns (arī Apekalns, Apukalns, Opekols) ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Opekalns (ciems) · Redzēt vairāk »

Oskars Biders

Oskars Teofils Biders (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Biders · Redzēt vairāk »

Oskars Borkovskis

Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »

Oskars Dankers

Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Dankers · Redzēt vairāk »

Oskars Grosbergs

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oskars Ozols

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Ozols · Redzēt vairāk »

Oskars Voits

Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oskars Voits · Redzēt vairāk »

Osvalds Fogelmanis

Osvalds Kristaps Fogelmanis (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvedis, Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks (1931—1939).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Osvalds Fogelmanis · Redzēt vairāk »

Osvalds Meija

Osvalds Meija (1894—1996) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Osvalds Meija · Redzēt vairāk »

Osvalds Tīlmanis

Osvalds Tīlmanis (dzimis, Šķibes pagasta Jēģeros, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu 20.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Osvalds Tīlmanis · Redzēt vairāk »

Oto Grosbarts

Oto Grosbarts (1895—1945) bija latviešu virsnieks, Autotanku brigādes komandieris, Latvijas armijas ģenerālis (1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oto Grosbarts · Redzēt vairāk »

Oto Kārkliņš

Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Oto Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Otto Ūdentiņš

Otto Ūdentiņš (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Otto Ūdentiņš · Redzēt vairāk »

Otto Zeltiņš

Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Otto Zeltiņš · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Ozolnieku vidusskola

Ozolnieku vidusskola ir valsts vidusskola Ozolniekos, kas piedāvā četras izglītības programmas: pamatizglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ozolnieku vidusskola · Redzēt vairāk »

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Palanga · Redzēt vairāk »

Palangas pagasts

Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Paulis Radziņš

Paulis Radziņš (1891 — 1970) bija ekonomists un latviešu skolotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Paulis Radziņš · Redzēt vairāk »

Paulis Zolts

Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Paulis Zolts · Redzēt vairāk »

Pauls Engelmanis

Pauls Engelmanis Pauls Engelmanis (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis, Triju zvaigžnu ordeņa III šķiras kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls Engelmanis · Redzēt vairāk »

Pauls fon Tranzē-Rozeneks

Pauls fon Tranzē-Rozeneks (Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck, 1853—1928) bija Jaungulbenes muižas īpašnieks, Rīgas Mākslas biedrības biedrs, kas savā muižas pilī bija iekārtojis bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c. mākslinieciski vērtīgu priekšmetu kolekciju.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (ķīmiķis)

Pauls Kalniņš (1886-1955) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes privātdocents (1930), profesors (1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls Kalniņš (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »

Pauls Līvens

Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls Līvens · Redzēt vairāk »

Pauls Polsons

Pauls Emīls Polsons (—) bija Somijas zviedru cilmes virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pauls Polsons · Redzēt vairāk »

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »

Pāvils Dreijmanis

Pāvils Dreijmanis, pēc citām ziņām Dreimanis (dzimis, miris), bija latviešu Art Deco/funkcionālisma arhitekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pāvils Dreijmanis · Redzēt vairāk »

Pāvils Mucenieks

Pāvils Mucenieks (1891—1940) bija latviešu ķirurgs, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pāvils Mucenieks · Redzēt vairāk »

Pērkonkrusts

Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »

Pēteris Avens

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »

Pēteris Berģis

Pēteris Berģis (—) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Berģis · Redzēt vairāk »

Pēteris Blaus

Pēteris Blaus (—) bija Latvijas žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Blaus · Redzēt vairāk »

Pēteris Krievs

Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »

Pēteris Lapainis

Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Lapainis · Redzēt vairāk »

Pēteris Ozols

Pēteris Ozols (dzimis Vijciema pagastā, miris Ādažu slimnīcā) bija latviešu jurists, mag.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Ozols · Redzēt vairāk »

Pēteris Radziņš

Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Radziņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Stērste

Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Stērste · Redzēt vairāk »

Pēteris Voldemārs Pommers

Pēteris Voldemārs Pommers (—) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas virsnieks, Rīgas policijas prefekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Voldemārs Pommers · Redzēt vairāk »

Pēters de Hemmers-Gudme

Pēters de Hemmers-Gudme (—) bija dāņu žurnālists un virsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēters de Hemmers-Gudme · Redzēt vairāk »

Pēters Vigo Kristensens

Pēters Vigo Kristensens (— ?) bija dāņu virsnieks, Dāņu brīvprātīgo korpusa sastāvā piedalījās Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pēters Vigo Kristensens · Redzēt vairāk »

Pētersala-Andrejsala

Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »

Piņķi

Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Piņķi · Redzēt vairāk »

Piemineklis "Vienoti Latvijai"

"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Piemineklis "Vienoti Latvijai" · Redzēt vairāk »

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem ir Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi

Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi ir vieni no Brāļu kapiem, kas atrodas Jēkabpils pilsētas kapsētas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Plēves grupa

Plēves grupa bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks hauptmaņa Kārļa Plēves vadībā, kas piedalījās uzbrukumā Liepājai Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Plēves grupa · Redzēt vairāk »

Pleskodāle

Pleskodāle ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pleskodāle · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Prezidiju Konvents

Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »

Priede (uzvārds)

Priede (pamazināmajā formā Priedīte) ir latviešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Priede (uzvārds) · Redzēt vairāk »

Pumpuru vidusskola

Pumpuru vidusskola atrodas Kronvalda ielā 8, Pumpuros.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Pumpuru vidusskola · Redzēt vairāk »

Raimonds Bebris

Raimonds Bebris (dzimis Palangā, miris Rīgā) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, dzejnieks, no 1936.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Raimonds Bebris · Redzēt vairāk »

Rādeni

Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rādeni · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ceplītis

Rūdolfs Ceplītis (1895—1941) bija latviešu strēlnieks un Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris (1937–1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Ceplītis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ciemiņš

Rūdolfs Ciemiņš (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Ciemiņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Drillis

Rūdolfs Drillis (1893—1983) bija latviešu lidotājs, vēlāk skolotājs un zinātnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Drillis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kandis

Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandierisLatvijas kareivis, Nr.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Kandis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Klinsons

Rūdolfs Klinsons (1889-1941) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940), ģenerālis (1936).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Klinsons · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Markuss

Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Markuss · Redzēt vairāk »

Rīgas Čiekurkalna pamatskola

Rīgas Čiekurkalna pamatskola ir Rīgas pašvaldības pamatskola, kas atrodas Čiekurkalna 1. līnijā 53, Čiekurkalnā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Čiekurkalna pamatskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Herdera institūts

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Herdera institūts · Redzēt vairāk »

Rīgas Igauņu pamatskola

Rīgas Igauņu pamatskola ir Rīgas pamatskola Atgāzenes ielā 26 Zemgales priekšpilsētas Atgāzenes apkaimē, kurā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Igauņu pamatskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Katrīnas skola

Agrākās Katrīnas skolas ēka Lāčplēša ielā 55 Skolas ēka 20. gadsimta sākumā Rīgas Katrīnas skola, vēlāk Rīgas III.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Katrīnas skola · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Pasažieru stacija · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, agrāk Rīgas vakara ģimnāzija (RVĢ), ir vispārējās vidējās izglītības iestāde Gaiziņa ielā 1, Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas sargi

"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas sargi · Redzēt vairāk »

Rīgas Skolotāju institūts

Rīgas Skolotāju institūta internāta (R.S.I.I.) ēka Talsu ielā 7a Āgenskalnā. Agrākā Rīgas Skolotāju institūta ēkas koka barakās. Rīgas (Valsts) Skolotāju institūts (RSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas atradās Liepājas ielā Rīgā (tagadējās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikas un citās apkārtējās vienstāva koka ēkās).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Rīgas Tautas augstskola

Rīgas Tautas augstskola (RTA) bija 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Tautas augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Valsts skolotāju institūts

1927. gadā celtā Rēzeknes skolotāju (Pedagoģiskā) institūta ēka. Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (RVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola Atbrīvošanas alejā 115 Rēzeknē, kas darbojās no 1925.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes Valsts skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Redans (Liepāja)

Redans Redans ir 19. gadsimta beigās celta Liepājas Jūras cietokšņa daļa (redāns) Liepājā, Karostā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Redans (Liepāja) · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Rihards Gustavs Borgelins

Rihards Gustavs Borgelins (—) bija dāņu virsnieks, komandējis dāņu brīvprātīgos Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rihards Gustavs Borgelins · Redzēt vairāk »

Rihards Rudzītis

Rihards Rudzītis (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rihards Rudzītis · Redzēt vairāk »

Roberts

Roberts var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts · Redzēt vairāk »

Roberts Apinis

Roberts Apinis (1892—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks, rakstnieks, žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Apinis · Redzēt vairāk »

Roberts Šūmanis (skolotājs)

Skolotājs Roberts Šūmanis Roberts Nikolajs Žanis Šūmanis (1880—1954) bija latviešu skolotājs, Iecavas pamatskolas pārzinis (direktors).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Šūmanis (skolotājs) · Redzēt vairāk »

Roberts Šterns

Roberts Šterns Roberts Šterns (1884—1943) bija latviešu skolotājs, mākslinieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Šterns · Redzēt vairāk »

Roberts Žanis Briesma-Briesme

Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Žanis Briesma-Briesme · Redzēt vairāk »

Roberts Blaus

Roberts Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Blaus · Redzēt vairāk »

Roberts Dambītis

Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Dambītis · Redzēt vairāk »

Roberts Kļaviņš

Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Kļaviņš · Redzēt vairāk »

Roberts Kroders

Roberts Kroders (1892—1956) bija latviešu teātra kritiķis un tulkotājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Kroders · Redzēt vairāk »

Roberts Maļeckis

Roberts Simons Maļeckis (Malezki, dzimis, miris) bija Latvijas armijas kareivis, 1921.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Maļeckis · Redzēt vairāk »

Roberts Osis

Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Osis · Redzēt vairāk »

Roberts Purs

Roberts Purs (1886-1960) bija inženieris tehnologs, Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas loceklis (1924-1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Roberts Purs · Redzēt vairāk »

Ropi

Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ropi · Redzēt vairāk »

Rudbāržu muiža

Rudbāržu muižas kungu māja (2008). Rudbāržu muižas kungu māja (1901). 1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils. Rudbāržu muiža bija muiža, kas atradās tagadējā Rudbāržu pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rudbāržu muiža · Redzēt vairāk »

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Rundāles pils · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Saldus · Redzēt vairāk »

Saldus vēsture

Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »

Samsoni-Himmelšernas

Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Saratov · Redzēt vairāk »

Satversmes sapulces vēlēšanas

Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Satversmes sapulces vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Sēļu pagasts

Sēļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sēļu pagasts · Redzēt vairāk »

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »

Sebastjāns Pabērzs

Sebastjāns Pabērzs (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sebastjāns Pabērzs · Redzēt vairāk »

Selonija

"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Selonija · Redzēt vairāk »

Sergejs Antonovs

Sergeja Antonova projektētais Latvijas paviljons 1935. gada Pasaules izstādē Briselē. Sergejs Antonovs (1884—1956) bija Latvijas krievu arhitekts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sergejs Antonovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Staprāns

Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sergejs Staprāns · Redzēt vairāk »

Sidrabenia

Sidrabenia bija 1927.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sidrabenia · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Skangaļu muiža

Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Skangaļu muiža · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Skrunda · Redzēt vairāk »

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Smiltene · Redzēt vairāk »

Sociāldemokrāts

Sociāldemokrāts (. Skatīts: 19.03.2021. —) bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas oficālais laikrasts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sociāldemokrāts · Redzēt vairāk »

Somu jēgeri

27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Somu jēgeri · Redzēt vairāk »

Stīvens Talents

Stīvens Džordžs Talents (1884—1958) bija Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Stīvens Talents · Redzēt vairāk »

Studentu korporācijas

Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Sutru pagasts

Sutru pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Feimankas krastos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Sutru pagasts · Redzēt vairāk »

Talavija

Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Talavija · Redzēt vairāk »

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Talsi · Redzēt vairāk »

Talsu ezers

Talsu ezers (arī Martinelli ezers) ir ezers Talsu pilsētas centrā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Talsu ezers · Redzēt vairāk »

Tautas augstskola

"Kultūras svētki. Tautas augstskola" (Niklāva Strunkes plakāts, 1920). Tautas augstskolas bija no 1920.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Tautas augstskola · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Teodors Ermansons

Teodors Ermansons 1939. gadā Jēkabpils pilsētas galva Teodors Ermansons (pēc 1935) Teodors Ermansons (1896—1942) bija latviešu veterinārārsts un sabiedriskais darbinieks, Jēkabpils pilsētas galva (1935–1939).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Teodors Ermansons · Redzēt vairāk »

Teodors Rutulis

Teodors Rutulis dzimis 1893.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Teodors Rutulis · Redzēt vairāk »

Teodots Ozoliņš

Teodots Visvaldis Ozoliņš (1899‑1981) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Teodots Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Tukums I

Tukums I vai Tukums 1 ir viena no divām Tukuma dzelzceļa stacijām līnijā Torņakalns—Tukums II.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Tukums I · Redzēt vairāk »

Ulbrokas muiža

Ieeja Rīgas radio stacijā Ulbrokas muižā Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža atrodas Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ulbrokas muiža · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai

Uzbrukums Rīgai var būt.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Uzbrukums Rīgai (1919) · Redzēt vairāk »

Uzvaras Līdums

Uzvaras Līdums ir ciems Olaines novada Olaines pagastā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Uzvaras Līdums · Redzēt vairāk »

Uzvaras parks

Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »

Uzvaras piemineklis Cēsīs

Uzvaras piemineklis Cēsīs ir Latvijas un Igaunijas karaspēka uzvarai Cēsu kaujās Latvijas brīvības cīņu laikā veltīts piemineklis, kas atrodas Vienības laukumā, Cēsīs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Uzvaras piemineklis Cēsīs · Redzēt vairāk »

Vaiņodes dirižabļu lidosta

Vilciens pie Vaiņodes lidostas dirižabļu angāra. Vaiņodes dirižabļu lidosta jeb Vaiņodes gaisa kuģu osta bija Pirmā pasaules kara militārā lidosta, kas funkcionēja Vaiņodē no 1916.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vaiņodes dirižabļu lidosta · Redzēt vairāk »

Vaiņodes lidlauks

Vaiņodes lidlauks ir pamests militārais lidlauks Dienvidkurzemes novadā, netālu no Latvijas—Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vaiņodes lidlauks · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Valdis Kalnroze

Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, —) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valdis Kalnroze · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valga · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valmieras komunāri

Nošauto 11 komunāru pārapbedīšana 1920. gada 24. jūlijā. Valmieras komunāri jeb Valmieras komjaunieši bija Kokmuižā apcietinātie LKP Darba jaunatnes savienības Vidienas apgabala konferences delegāti, kurus 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valmieras komunāri · Redzēt vairāk »

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »

Valmieras Valsts ģimnāzija

Valmieras Valsts ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Valmierā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valmieras Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Valmiermuižas kungu māja

Valmiermuižas kungu māja (20. gadsimta sākuma atklātne). Valmiermuižas kopskats (20. gadsimta sākuma atklātne). Mūsdienās saglabājusies vienīgi priekšplānā esošā saimniecības ēka un viens no pils torņiem. Lielkņazs Vladimirs Romanovs ar ģimeni pie Valmiermuižas kungu mājas. Valmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valmiermuižas kungu māja · Redzēt vairāk »

Valsts drošības dienests

Valsts drošības dienesta logotips Valsts drošības dienests (VDD) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valsts drošības dienests · Redzēt vairāk »

Valters fon Eberharts

Valters fon Eberharts (1918). Frīdrihs Vilhelms Magnuss Heinrihs Valters fon Eberharts (1862.—1944.) bija Prūsijas ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Eberharts · Redzēt vairāk »

Valters fon Mēdems

Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Valters Kovans

Sers Valters Kovans (1871–1956) bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valters Kovans · Redzēt vairāk »

Valters Krīgers

Valters Krīgers Ieroču SS uniformā. Valters Krīgers (1890—1945) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Valters Krīgers · Redzēt vairāk »

Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)

Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena) · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm

Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »

Vācu leģions

Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumarmijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu). Vācu leģions bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vācu leģions · Redzēt vairāk »

Veclaicenes pareizticīgo baznīca

Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alūksnes novada Veclaicenē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Veclaicenes pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Vecpiebalgas vidusskola

Vecpiebalgas vidusskola ir Cēsu novada izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vecpiebalgas vidusskola · Redzēt vairāk »

Vecumu pagasts

Vecumu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vecumu pagasts · Redzēt vairāk »

Veine Vuori

Veine Aleksandrs Vuori (Väinö Aleksanteri Vuori, —) bija somu virsnieks, Somijas Gaisa spēku komandieris (1926–1932).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Veine Vuori · Redzēt vairāk »

Ventspils vēsture

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ventspils vēsture · Redzēt vairāk »

Verners Bergengrīns

Verners Maksis Oskars Pauls Bergengrīns (1892—1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Verners Bergengrīns · Redzēt vairāk »

Verners Tepfers

Verners Tepfers ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Verners Tepfers · Redzēt vairāk »

Veselava

Veselava (agrāk arī Veselauska) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Veselavas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Veselava · Redzēt vairāk »

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »

Vestienas pagasts

Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vestienas pagasts · Redzēt vairāk »

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Viļa Ģelbes iela

Viļa Ģelbes iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikas apkaimē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viļa Ģelbes iela · Redzēt vairāk »

Viļakas muiža

Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viļakas muiža · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Viļāni

Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viļāni · Redzēt vairāk »

Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vienības laukums (Cēsis)

Vienības laukums ir Cēsu galvenais laukums un iela pilsētas centrā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vienības laukums (Cēsis) · Redzēt vairāk »

Viesīte

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viesīte · Redzēt vairāk »

Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)

Rīgas viesnīca "Sanktpēterburga" pēc 1914.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viesnīca "Pēterburga" (Rīga) · Redzēt vairāk »

Viktors Šulcs

Viktors Šulcs (Victor Schultz; Narvā — Rēzeknē) bija Latvijas Bruņoto spēku kapteinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Šulcs · Redzēt vairāk »

Viktors Dāle

Viktors Dāle (1888-1960) bija latviešu advokāts, Latvijas brīvības cīņu laikā virsleitnants un kara tiesas prokurors (1919).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Dāle · Redzēt vairāk »

Viktors Deglavs

Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Deglavs · Redzēt vairāk »

Viktors Eglītis

Viktors Eglītis (—) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Eglītis · Redzēt vairāk »

Viktors Hasmanis

Viktors Hasmanis (* 1892. gada 18. janvārī, † 1984. gada 22. decembrī) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Hasmanis · Redzēt vairāk »

Viktors Puskars

Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Viktors Puskars · Redzēt vairāk »

Vilhelms Šreiners

Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Grīners

Vilhelms Kārlis Eduards Grīners (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Grīners · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kaspars

Vilhelms Kaspars (Wilhelm Kaspar, dzimis, miris) bija Skujenes un Lodes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Kaspars · Redzēt vairāk »

Vilhelms Munters

Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »

Vilhelms Neimanis

Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Purvītis

Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Vilis Ģēbels

Vilis Ģēbels, arī Vilis Gēbelis (1903—1941), bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) darbinieks no 1924.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Ģēbels · Redzēt vairāk »

Vilis Janums

Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Janums · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Vilis Rīdzenieks

Vilis Rīdzenieks (dzimis Žagarē, miris Rīgā), pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis, bija latviešu fotogrāfs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Rīdzenieks · Redzēt vairāk »

Vilis Skārds

Vilis Skārds (1894—1980) bija latviešu būvinženieris, Latvijas Universitātes profesors (1939), LVU (1945—1947) un LLA docētājs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Skārds · Redzēt vairāk »

Vilis Spandegs

Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vilis Spandegs · Redzēt vairāk »

Virgoļiča korpuss

Pulkveža Virgoļiča brīvprātīgo korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Virgoļiča korpuss · Redzēt vairāk »

Visvaldis Jankavs

Visvaldis Jankavs bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, žurnālists, ierēdnis, dzejnieks un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Visvaldis Jankavs · Redzēt vairāk »

Visvaldis Lācis

Visvaldis Bruno LācisTitova, Ņina.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Visvaldis Lācis · Redzēt vairāk »

Visvaldis Silenieks

Visvaldis Silenieks (dzimis Liepājā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Visvaldis Silenieks · Redzēt vairāk »

Vivjēns Bosenkets

Vivjēns Bosenkets (dzimis 1872. gada 13. aprīlī Francijā; miris 1943. gada decembrī Viltšīras grāfistē) bija Britu impērijas diplomāts, konsuls Rīgā (1912) un vicekonsuls Maskavā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vivjēns Bosenkets · Redzēt vairāk »

Voldemārs Alksnis (agronoms)

Voldemārs Alksnis (dzimis Rīgā, miris Vācijā) bija latviešu agronoms, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Alksnis (agronoms) · Redzēt vairāk »

Voldemārs Dambergs

Voldemārs Dambergs (dzimis, miris vai) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Dambergs · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Knīrīms

Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs fon Knīrīms · Redzēt vairāk »

Voldemārs Grāvelis

Voldemārs Grāvelis (1900-?) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Grāvelis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Jakubovs

Voldemārs Jakubovs (1894—1941) bija latviešu kara lidotājs, pulkvežleitnants, Latvijas Jūras aviācijas diviziona komandieris.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Jakubovs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kalniņš

Voldemārs Kalniņš jeb Valdemārs Kalniņš (1896—1942) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Voldemārs Komisārs

Voldemārs Komisārs (dzimis 1899. gada 28. martā, miris 1931. gada 22. oktobrī) bija latviešu baletdejotājs, baletmeistars, karavīrs.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Komisārs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Voldemārs Skaistlauks

Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »

Voldemārs Veiss

Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Veiss · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Vorviks Grīns

Vorviks Grīns (1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918).

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Vorviks Grīns · Redzēt vairāk »

Zāmuels Hops

Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp, dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1921.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zāmuels Hops · Redzēt vairāk »

Zeltiņu pagasts

Zeltiņu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zeltiņu pagasts · Redzēt vairāk »

Zemgales artilērijas pulks

Zemgales artilērijas pulka kareivji. Zemgales artilērijas pulks mācībās 1936. gadā Zemgales artilērijas pulks mācībās 1939. gadā (britu 18 mārciņu lielgabals). Zemgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zemgales artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas partizānu pulks

Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kapsēta (Liepāja)

Ziemeļu kapsēta, kādreiz zināmi arī kā Eļļas kapi ir kapsēta Liepājā, Oskara Kalpaka ielā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļu kapsēta (Liepāja) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu zēni

Piemineklis Ziemeļu zēniem Paju muižā Igaunijā Ziemeļu zēni bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļu zēni · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zilupe

Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un Zilupe · Redzēt vairāk »

1. decembris

1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1. decembris · Redzēt vairāk »

1. februāris

1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1. februāris · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks

1.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »

15. oktobris

15.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 15. oktobris · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1918. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1940. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 1940. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

21. novembris

21.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 21. novembris · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

26. Tukuma policijas bataljons

26.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 26. Tukuma policijas bataljons · Redzēt vairāk »

3. janvāris

3.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 3. janvāris · Redzēt vairāk »

3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 3. Latgales kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 3. marts · Redzēt vairāk »

3. novembris

3.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 3. novembris · Redzēt vairāk »

5. janvāris

5.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 5. janvāris · Redzēt vairāk »

6. jūlijs

6.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »

6. rezerves korpuss (Vācija)

Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »

8. oktobris

8.

Jaunums!!: Latvijas brīvības cīņas un 8. oktobris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brīvības cīņas, Latvijas Brīvības cīņas, Latvijas Neatkarības karš, Latvijas atbrīvošanas karš, Latvijas atbrīvošanas kaŗš, Latvijas neatkarības cīņas, Latvijas neatkarības karš.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā