Ātrāk nekā pārlūku!
130 attiecības: Afanasijs Parfjonovs, Andrejs Jerjomenko, Anna Sakse, Antons Circāns, Antons Juhņevičs, Arnolds Deglavs, Arturs Pormals, Aumeisteri, Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Baltijas kara apgabals, Baltijas operācija, Balvi, Balvu vēsture, Bauskas vēsture, Bābelītis, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Bērzaunes pareizticīgo baznīca, Bulduru tehnikums, Cēsis, Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene, Emīlija Krustiņsone, Gulbene, Gulbenes Baltā pils, Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči", Jānis Francis, Jānis Pīnups, Jānis Prombergs, Jelgava, Jelgavas pils, Jelgavas Skolotāju institūts, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Jelgavas vēsture, Kačanovas pagasts, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kapeles Otrā pasaules kara kritušo vācu karavīru Brāļu kapi, Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Kari Latvijas vēsturē, Kauja par Jelgavu (1944), Kurzemes cietoksnis, Kurzemes Provinces muzejs, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas filharmonija, Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā, Latvijas Leļļu teātris, Latvijas okupācija, Latvijas okupācija (1940), ..., Latvijas PSR, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas vēsture, Līgatnes pārceltuve, Lejasciema vēsture, Limbažu vēsture, Lubāna, Ludzas medicīnas centrs, Ludzas pilsētas vidusskola, Madliena, Madonas operācija, Matvejs Kadeks, Mežotnes luterāņu baznīca, Meirāni (Indrānu pagasts), Mihalīna Supe, Mirdza Ķempe, More, Mores kaujas, Nikolajs Svemps, Ogres vēsture, Okupācija, Oto Grosbarts, Otrā pasaules kara kritušo padomju karavīru Brāļu kapi Varoņu ielā, Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā, Pakalnieši (stacija), Panteras pozīcija, Papīrfabrika "Līgatne", Paulis Pormals, Pēteris Martinsons, Pēteris Pildegovičs, Pēteris Supe, Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, Pitalova, Pitalova (stacija), Pontonu tilts (Rīga), Purvmala (stacija), Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Latviešu biedrība, Rūjienas vēsture, Rēzekne, Rēzeknes slimnīca, Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rēzeknes vēsture, Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija, Rodovojes pagasts, Siguldas vēsture, Sinagoga, Smiltenes luterāņu baznīca, Smiltenes vidusskola, Staņislavs Čēmis, Staņislavs Saušs, Staņislavs Urbāns, Staiceles papīrfabrika, Stompaku kauja, Stopiņu pagasts, Strādnieku gvarde, Tartu operācija, Unguru baznīca, Uzbrukums Rīgai (1944), Valdemāra tilts, Valmiera, Valmieras 2. vidusskola, Valmieras muzejs, Valmieras vēsture, Višgorodokas pagasts, Viļāni, Vietalvas – Ērgļu kaujas, Vladimirs Šņitņikovs, Voldemārs Irbe, 10. maijs, 130. latviešu strēlnieku korpuss, 18. armija (Vērmahts), 1940. gadi, 1944. gads Latvijā, 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija, 9. maijs. Izvērst indekss (80 vairāk) »
Afanasijs Parfjonovs
Afanasijs Parfjonovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes Sarkanās armijas vecākais leitnants, tanku vada komandieris, Padomju Savienības varonis.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Afanasijs Parfjonovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Jerjomenko
Andrejs Jerjomenko (dzimis, miris) bija ukraiņu karavīrs, Padomju Savienības maršals no 1955.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Andrejs Jerjomenko · Redzēt vairāk »
Anna Sakse
Anna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi, mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece un PSRS Augstākās Padomes deputāte.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Anna Sakse · Redzēt vairāk »
Antons Circāns
Antons Circāns (segvārds "Vārpa", 1918-1947) bija nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) otrais komandieris (1946-1947), izstrādājis daudzus LNPA pamatdokumentus un instrukcijas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Antons Circāns · Redzēt vairāk »
Antons Juhņevičs
Antons Juhņevičs (1905-1947) bija katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Sēlijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Antons Juhņevičs · Redzēt vairāk »
Arnolds Deglavs
Arnolds Deglavs ( —) bija latviešu sabiedrisks darbinieks, Rīgas pašvaldības vadītājs (1940—1941; 1944—1951).
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Arnolds Deglavs · Redzēt vairāk »
Arturs Pormals
Arturs Pormals (1926–2013) bija latviešu virsnieks.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Arturs Pormals · Redzēt vairāk »
Aumeisteri
Aumeisteri (agrāk Aumeisters, Serbigale) ir ciems Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Aumeisteri · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ēriks Mārtiņš Feldmanis
Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ēriks Mārtiņš Feldmanis · Redzēt vairāk »
Baltijas kara apgabals
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Baltijas kara apgabals · Redzēt vairāk »
Baltijas operācija
Baltijas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukums Otrajā pasaules karā no 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Baltijas operācija · Redzēt vairāk »
Balvi
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Balvi · Redzēt vairāk »
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bābelītis
Bābelītis (arī Bābelīte, Bābelītes ezers, Ozolkalna ezers) ir ūdenstilpe Rīgā, Juglas apkaimē, dienvidos no Ķīšezera pie Rīgas-Valkas dzelzceļa.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Bābelītis · Redzēt vairāk »
Bēgļu laivas uz Zviedriju
Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944. gada janvārī—1945. gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945. gada maijā—augustā).
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Bēgļu laivas uz Zviedriju · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pareizticīgo baznīca
Bērzaunes Sv.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Bērzaunes pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »
Bulduru tehnikums
Bulduru tehnikums (agrāk Bulduru Dārzkopības vidusskola) ir profesionālās vidējās izglītības skola Bulduros, Latvijas vecākā skola ar dārzkopības novirzienu.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Bulduru tehnikums · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Cēsis · Redzēt vairāk »
Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu
1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene
Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene karte. Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene · Redzēt vairāk »
Emīlija Krustiņsone
Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Emīlija Krustiņsone (1890—1981) bija latviešu komuniste.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Emīlija Krustiņsone · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 14 Gulbenē.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Gulbenes Baltā pils · Redzēt vairāk »
Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"
Jāņa Čakstes memoriālais muzejs “Auči” Auči ir Čakstes dzimtas īpašums Zemgalē, Jelgavas novada Salgales pagastā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" · Redzēt vairāk »
Jānis Francis
Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jānis Francis · Redzēt vairāk »
Jānis Pīnups
Jānis Pīnups (dzimis, miris) bija cilvēks, kuru Sarkanās armijas iebrukuma laikā Latvijā 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jānis Pīnups · Redzēt vairāk »
Jānis Prombergs
Jānis Hermanis Prombergs (1927—1993) bija latviešu veselības aprūpes organizators, Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" pirmais galvenais ārsts (1979—1988).
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jānis Prombergs · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas Skolotāju institūts
Jelgavas Skolotāju institūta ēka 1936. gadā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte Jelgavas Valsts Skolotāju institūts (JVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas darbojās no 1923.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jelgavas Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »
Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jelgavas Valsts ģimnāzija ir 1922.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jelgavas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Kačanovas pagasts
Palkinas rajona administratīvais dalījums (1995—2015). Kačanovas pagasts ir pašvaldība Pleskavas apgabala Palkinas rajonā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kačanovas pagasts · Redzēt vairāk »
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kapeles Otrā pasaules kara kritušo vācu karavīru Brāļu kapi
Kapeles Otrā pasaules kara kritušo vācu karavīru Brāļu kapi ir vieni no Jēkabpils Brāļu kapiem, kas atrodas Kapeles kapos.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kapeles Otrā pasaules kara kritušo vācu karavīru Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Kauja par Jelgavu (1944)
1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kauja par Jelgavu (1944) · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes Provinces muzejs
Kurzemes Provinces muzeja ēka Jelgavā. Kurzemes Provinces muzejs bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Kurzemes Provinces muzejs · Redzēt vairāk »
Latvijas Ārstu biedrība
Latvijas Ārstu biedrība ir 1988.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Ārstu biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas filharmonija
Latvijas filharmonija bija Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pakļautībā esoša filharmonija, kas organizēja koncertus un propagandēja Latvijas mūziku.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas filharmonija · Redzēt vairāk »
Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā
Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā (1941—1945) piedalījās gan brīvprātīgi, gan piespiedu mobilizācijas dēļ.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā · Redzēt vairāk »
Latvijas Leļļu teātris
Latvijas Leļļu teātris ir teātris, kas atrodas Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Leļļu teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija
Latvijas okupācija var būt.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas okupācija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Rakstnieku savienība
Latvijas Rakstnieku savienība ir profesionāla sabiedriska organizācija.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Rakstnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts
LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts (LU ĢĢI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā iestāde, kurā veic zinātniskus pētījumus satelītu ģeodēzijas un ģeoinformātikas jomās.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Līgatnes pārceltuve
Līgatnes pārceltuve Līgatnes pārceltuve ir pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē, vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināta) pārceltuve Latvijā un Baltijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Līgatnes pārceltuve · Redzēt vairāk »
Lejasciema vēsture
1907. gada skats uz Lejasciema luterāņu baznīcu (sagrauta 1944). Senākā Lejasciema baznīca (Broce, 1797). Lejasciema vēsture aptver laika periodu kopš tā dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Lejasciema vēsture · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Lubāna
Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Lubāna · Redzēt vairāk »
Ludzas medicīnas centrs
Ludzas medicīnas centrs atrodas 18.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ludzas medicīnas centrs · Redzēt vairāk »
Ludzas pilsētas vidusskola
Ludzas pilsētas vidusskola ir Ludzas novada pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ludzas pilsētas vidusskola · Redzēt vairāk »
Madliena
Madliena ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Madliena · Redzēt vairāk »
Madonas operācija
Latvijas un Igaunijas daļas, kuras pēc to okupācijas 1944. gada augustā — novembrī nekavējoties pievienoja Krievijai. Lubānas-Madonas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija Vidzemes austrumos pēc Panteras pozīcijas pārraušanas un Latgales okupācijas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Madonas operācija · Redzēt vairāk »
Matvejs Kadeks
Matvejs Kadeks (1897-1950) bija ģeogrāfs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Matvejs Kadeks · Redzēt vairāk »
Mežotnes luterāņu baznīca
Mežotnes baznīca (pēc 1930). Mežotnes baznīcas drupas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, blakus Mežotnes pilskalnam.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Mežotnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Meirāni (Indrānu pagasts)
Meirāni ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Meirāni (Indrānu pagasts) · Redzēt vairāk »
Mihalīna Supe
Mihalīna Supe (segvārds "Kaija", 1923—2022) bija nacionālās pretošanās kustības dalībniece Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandiera Pētera Supes jaunākā māsa.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Mihalīna Supe · Redzēt vairāk »
Mirdza Ķempe
Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi Liepājā, mirusi Rīgā) bija latviešu dzejniece.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Mirdza Ķempe · Redzēt vairāk »
More
Mores ciems ir Siguldas novada Mores pagasta centrs autoceļu V85 (Jūdaži—Nītaure) un V318 (Eglaine—Mores pagasta valde) krustojumā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un More · Redzēt vairāk »
Mores kaujas
Mores kaujas bija kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika no 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Mores kaujas · Redzēt vairāk »
Nikolajs Svemps
Nikolajs Svemps (1889—1944) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Nikolajs Svemps · Redzēt vairāk »
Ogres vēsture
Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »
Okupācija
Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Okupācija · Redzēt vairāk »
Oto Grosbarts
Oto Grosbarts (1895—1945) bija latviešu virsnieks, Autotanku brigādes komandieris, Latvijas armijas ģenerālis (1940).
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Oto Grosbarts · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara kritušo padomju karavīru Brāļu kapi Varoņu ielā
Otrā pasaules kara kritušo padomju karavīru Brāļu kapi Varoņu ielā ir vieni no Brāļu kapiem Jēkabpilī, kas atrodas Krustpils jeb Daugavas labajā pusē pie Varoņu ielas.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Otrā pasaules kara kritušo padomju karavīru Brāļu kapi Varoņu ielā · Redzēt vairāk »
Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā
Demontētās Ļeņina skulptūras Kuldīgas novada Pilskalnos (2009) Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas demontētais Ļeņina piemineklis Rīgā Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā ir daļa no totalitāro režīmu slavinošo objektu demontāžas, kas sākās 20.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Pakalnieši (stacija)
Pakalnieši bija dzelzceļa stacija līnijas Ieriķi—Abrene iecirknī Gulbene—Abrene.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pakalnieši (stacija) · Redzēt vairāk »
Panteras pozīcija
Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944. gada vasarā (operācija "Bagrations") Panteras pozīcija jeb Panteras līnija (Panther-Linie), dēvēta arī par "Austrumu valni" (Ostwall), bija daļa no 500 kilometrus garās Vērmahta aizsardzības līnijas, kas stiepās no Somu līča līdz Melnajai jūrai.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Panteras pozīcija · Redzēt vairāk »
Papīrfabrika "Līgatne"
Līgatnes papīrfabrika bija papīra ražošanas uzņēmums, kas atradās Līgatnē un darbojās no 1815.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Papīrfabrika "Līgatne" · Redzēt vairāk »
Paulis Pormals
Paulis Pormals (segvārds "Pēteris Selga", 1917–1946) bija latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Paulis Pormals · Redzēt vairāk »
Pēteris Martinsons
Pēteris Martinsons (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis, ilustrators un mākslas pedagogs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pēteris Martinsons · Redzēt vairāk »
Pēteris Pildegovičs
Pēteris Pildegovičs (dzimis 1938. gada 15. jūlijā Pilskanes pagastā) ir latviešu sinologs, diplomāts, pirmais Latvijas pilnvarotais lietvedis Ķīnas Tautas Republikā, Latvijas Universitātes Konfūcija institūta vadītājs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pēteris Pildegovičs · Redzēt vairāk »
Pēteris Supe
Pēteris Aivars Supe (segvārds "Cinītis", 1920-1946) bija agronoms un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandieris.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pēteris Supe · Redzēt vairāk »
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem ir Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem · Redzēt vairāk »
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem bija piemineklis Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pitalova · Redzēt vairāk »
Pitalova (stacija)
Pitalova, līdz 1938.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pitalova (stacija) · Redzēt vairāk »
Pontonu tilts (Rīga)
Pontonu tilts jeb Rīgas pontontilts bija no pontoniem sastāvošs tilts Rīgā pār Daugavu, kas vairākas reizes mainīja novietojumu.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Pontonu tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »
Purvmala (stacija)
Purvmala bija dzelzceļa stacija līnijā Ieriķi—Abrene (Pitalova) Abrenes apriņķa Purvmalas pagastā, pēc 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Purvmala (stacija) · Redzēt vairāk »
Rīgas Centra humanitārā vidusskola
Rīgas Centra humanitārā vidusskola ir Rīgas vidusskola, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 97a.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rīgas Centra humanitārā vidusskola · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rēzeknes slimnīca
Rēzeknes slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, kurā ārstē Rēzeknes pilsētas un novada iedzīvotājus.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rēzeknes slimnīca · Redzēt vairāk »
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
1927. gadā celtā Rēzeknes skolotāju (Pedagoģiskā) institūta ēka. Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (RVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola Atbrīvošanas alejā 115 Rēzeknē, kas darbojās no 1925.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rēzeknes Valsts skolotāju institūts · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija
Polockā pirms iebrukuma Baltijā Kaujas Latvijā kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations". Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija · Redzēt vairāk »
Rodovojes pagasts
Palkinas rajona administratīvais dalījums (1995—2015). Rodovojes pagasts bija pašvaldība Pleskavas apgabala Palkinas rajonā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Rodovojes pagasts · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Sinagoga
Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Sinagoga · Redzēt vairāk »
Smiltenes luterāņu baznīca
Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Smiltenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Smiltenes vidusskola
Smiltenes vidusskola ir pirmā vidējās izglītības posma mācību iestāde Smiltenē, par tās sākumu uzskatāma 1909.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Smiltenes vidusskola · Redzēt vairāk »
Staņislavs Čēmis
Staņislavs Čēmis jeb Staņislavs Čemis (1905—1944) bija Daugavpils atslēdznieks, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940-1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Staņislavs Čēmis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Saušs
Staņislavs Saušs (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, preses darbinieks, publicists un grāmatizdevējs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Staņislavs Saušs · Redzēt vairāk »
Staņislavs Urbāns
Staņislavs Urbāns (segvārds "Kalpaks", 1906–1958) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Ilūkstes partizānu pulka komandieris.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Staņislavs Urbāns · Redzēt vairāk »
Staiceles papīrfabrika
Staiceles papīrfabrika. Foto: Māris Kalējs, 2005 Staiceles papīrfabrika ir fabrika Staicelē, kurā tika ražots dažāda veida papīrs.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Staiceles papīrfabrika · Redzēt vairāk »
Stompaku kauja
Stompaku kauja bija viena no lielākajām kaujām starp Latvijas nacionālajiem partizāniem un Sarkanās armijas vienībām Otrā pasaules kara laikā, kas notika 1945.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Stompaku kauja · Redzēt vairāk »
Stopiņu pagasts
Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Strādnieku gvarde
1940. gada 31. jūlijā okupācijas iestāžu organizētajā demonstrācijā Rīgas Stacijas laukumā bruņoti Strādnieku gvardes kaujinieki pieprasīja Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Strādnieku Gvarde (SG) bija Latvijas okupācijas laikā izveidota paramilitāra organizācija, ko nodibināja 1940.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Strādnieku gvarde · Redzēt vairāk »
Tartu operācija
Tartu operācijas shēma. Kaujas Latvijā kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations". Tartu operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija no 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Tartu operācija · Redzēt vairāk »
Unguru baznīca
Unguru baznīca 2020. gadā. Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Variešu pagasta Medņos, kas celta kā Krustpils baznīcas filiālbaznīca.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Unguru baznīca · Redzēt vairāk »
Uzbrukums Rīgai (1944)
Uzbrukuma norise. 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Uzbrukums Rīgai (1944) · Redzēt vairāk »
Valdemāra tilts
Pontonu un Valdemāra tilts, 1959. gads. Valdemāra tilts bija koka tilts pār Daugavu Rīgā, ko uzcēla Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Valdemāra tilts · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras 2. vidusskola
Valmieras 2.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Valmieras 2. vidusskola · Redzēt vairāk »
Valmieras muzejs
Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Valmieras muzejs · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Višgorodokas pagasts
Pitalovas rajona administratīvais dalījums (2010—2015). Višgorodokas pagasts (Augšpils pagasts) līdz 2015.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Višgorodokas pagasts · Redzēt vairāk »
Viļāni
Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Viļāni · Redzēt vairāk »
Vietalvas – Ērgļu kaujas
Kaujas laikā sagrautā Vietalvas baznīca, kurā līdz 1989. gadam bija ierīkots Sarkanās armijas kauju slavas muzejs. Vietalvas – Ērgļu kaujas bija aizsardzības kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika 1944.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Vietalvas – Ērgļu kaujas · Redzēt vairāk »
Vladimirs Šņitņikovs
Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā Daugavas stadiona ieeja Vladimirs Šņitņikovs (1913—1996) bija krievu arhitekts, kurš pēc Otrā pasaules kara darbojās Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Vladimirs Šņitņikovs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Irbe
Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893—1944), bija latviešu mākslinieks.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »
10. maijs
10.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 10. maijs · Redzēt vairāk »
130. latviešu strēlnieku korpuss
Sarkanās armijas karavīri pie Brīvības pieminekļa 1944. gada 15. oktobrī (Brīvības bulvāris, 1944). 130.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 130. latviešu strēlnieku korpuss · Redzēt vairāk »
18. armija (Vērmahts)
Vērmahta 18.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 18. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
1940. gadi
1940.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 1940. gadi · Redzēt vairāk »
1944. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 1944. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
2.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija
43.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija · Redzēt vairāk »
9. maijs
9.
Jaunums!!: Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) un 9. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944-1945).
