Ātrāk nekā pārlūku!
197 attiecības: Aleksandrs Klots, Alfons Kreicbergs, Alfrēds Birznieks, Alfrēds Dzenis, Alfrēds Renne, Alfrēds Valeika, Andrievs Niedra, Ansis Alksniņš, Ansis Sprūde, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhibīskaps, Artūrs Štāls, Artūrs Galindoms, Arvīds Brēmers, Atbrīvošanas aleja, Atdzejojums, Augusts Ozoliņš, Augusts Raņķis (grāmatizdevējs), Ērmanis Pīpiņš-Vizulis, Baltijas Linu manufaktūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas Reģentu padome, Baltijas valstis, Bauskas slimnīca, Brīvības piemineklis, Broņislavs Nagujevskis, Bunds (partija), Cīņa (avīze), Cēsu rota, Dainas, Dāvids Golts, Deklarācija par valsts varu, Demokrātiskais bloks, Ebreju nacionāldemokrātu partija, Eduards fon Rozenbergs, Eduards Kiršfelds, Eduards Lēdeboms, Eduards Reinke, Eduards Traubergs, Emīls Birgers, Emīls Skubiķis, Eriks Zeiberlihs, Ernests Johansons, Filips Lackis, Frīdrihs Vasarietis, Fricis Celmiņš, Fricis Kārkliņš, Fricis Kociņš, Heraldika, Iededzies par Latviju, ..., Inčukalna kauja, Indriķis Rītiņš, Ivande Kaija, Ivars Briedis, Jakovs Movšenzons, Jānis Akuraters, Jānis Ampermanis, Jānis Bērziņš (TP loceklis), Jānis Bergsons, Jānis Eikerts, Jānis Kalniņš (Tautas padomes loceklis), Jānis Kuga, Jānis Lazdiņš, Jānis Palcmanis, Jānis Puriņš (pulkvedis), Jānis Rusulis, Jānis Sprūde, Jānis Vītiņš (Tautas padomes loceklis), Jānis Velkme, Jānis Zālītis, Jūlijs Zvaigzne, Jūliuss Jēnihs, Jēkabs Ruškevics, Jelgavas atbrīvošana (1919), Judels Markss, Karosta, Kazimirs Jasens, Kazimirs Olekšs, Kārlis Albertiņš, Kārlis Šēnbergs (Tautas padomes loceklis), Kārlis Šibeiks, Kārlis Dēķens, Kārlis Freivalds, Kārlis Kurševics, Kārlis Soste, Kārlis Vanags, Kārlis Zariņš (diplomāts), Kārlis Zārdiņš, Klāra Kalniņa, Kolaboracionisms, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Krievu valoda Latvijā, Kurzemes bruņniecība, Latgales vēsture, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latviešu opera, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu Tautas partija, Latvija, Latvija 100, Latvijas atzīšana, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, Latvijas karogs, Latvijas krievi, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums, Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija), Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Latvijas Republikas Valsts kontrole, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Latvijas vēstnieks Vācijā, Latvijas vēsture, Latvju kareivju nacionālā savienība, Lāčupe (Rīga), LBTU Lauksaimniecības fakultāte, Liepājas teātris, Liepājas vēsture, Lietuvas Neatkarības akts, Ludvigs Sēja, Maiga (kuģis), Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marģers Skujenieks, Markuss Gailītis, Mārtiņš Antons, Miķelis Valters, Miests, Neatkarības diena, Nepilsoņi (Latvija), Nikolajs Grundmanis, Nikolajs Svemps, Oskars Šēnhofs, Oskars Katerfelds, Oskars Sirmais, Osvalds Andersons, Otrā atmoda, Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā, Par Latviju, Pauls Šēls, Pauls Engelmanis, Pēteris Ķevietis, Pēteris Brunners, Pēteris Juraševskis, Pēteris Kūla, Pēteris Murītis, Pēteris Zālīte, Pilsonība Latvijā, Pitalova, Rīgas arhibīskapija, Rīgas vēsture, Roberts Žanis Briesma-Briesme, Roberts Brīvmanis, Roberts Bulsons, Roberts Dambītis, Roberts Kalevics, Samuels Henkins, Sēlija, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome, Sociāldemokrāts, Strādnieku kustība, Stukmaņu muiža, Talavija, Talsu Valsts ģimnāzija, Tautas atmodas kustība Latvijā, Tautas padome, Tautas Saeima, Tautas Saeimas vēlēšanas, Valodu politika Latvijā, Valsts pēctecība, Valsts robežsardze, Valsts valodas centrs, Vācbaltu demokrātu partija, Vācbaltu progresīvā partija, Vilhelms Šreiners, Vilhelms Baums, Vilhelms Deibners, Vilhelms Reimerss, Vilis Rīdzenieks, Vladimirs Presņakovs (deputāts), Voldemārs Caune, Voldemārs Kalniņš, Zilupe, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 18. novembris, 1910. gadi, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1943. gada sprādziens Doma laukumā. Izvērst indekss (147 vairāk) »
Aleksandrs Klots
Aleksandrs Klots Aleksandrs Vilhelms Klots (1855—1925) bija vācbaltiešu muižnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Aleksandrs Klots · Redzēt vairāk »
Alfons Kreicbergs
Alfons Kreicbergs (Alfons Kreutzberg, 1863—1935) bija vācbaltiešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Alfons Kreicbergs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Birznieks
Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Alfrēds Birznieks · Redzēt vairāk »
Alfrēds Dzenis
Alfrēds Dzenis (1894—1943) bija latviešu virsnieks, Kara muzeja priekšnieks (1934-1940).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Alfrēds Dzenis · Redzēt vairāk »
Alfrēds Renne
Alfrēds Renne (1887—1925) bija vācbaltiešu inženieris, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Alfrēds Renne · Redzēt vairāk »
Alfrēds Valeika
Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Alfrēds Valeika · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Ansis Alksniņš
Ansis Alksniņš (1888—1958) bija latviešu strādnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ansis Alksniņš · Redzēt vairāk »
Ansis Sprūde
Ansis Sprūde (1889—1944) bija latviešu pedagogs un pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ansis Sprūde · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Artūrs Štāls
Artūrs Štāls (1921). Artūrs Štāls (1897—1951) bija latviešu žurnālists un ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Artūrs Štāls · Redzēt vairāk »
Artūrs Galindoms
Artūrs Galindoms (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks un arhitekts, projektējis Latvijas Kara muzeju, Armijas Ekonomisko veikalu Rīgā, Indras evaņģēliski luterisko baznīcu, O. Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes" un Nāves salas piemiņas vietu un militāra rakstura būves.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Artūrs Galindoms · Redzēt vairāk »
Arvīds Brēmers
Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts, 1906. I. Blankenburga projekta. Arvīds Frīdrihs Kārlis Brēmers (dzimis, miris) bija latviešu lauksaimnieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Arvīds Brēmers · Redzēt vairāk »
Atbrīvošanas aleja
Atbrīvošanas aleja ir galvenā iela Rēzeknē, tās kopējais garums ir 5,5 km.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Atbrīvošanas aleja · Redzēt vairāk »
Atdzejojums
Atdzejojums jeb atdzeja ir dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Atdzejojums · Redzēt vairāk »
Augusts Ozoliņš
Augusts Ozoliņš (1875—?) bija latviešu zemnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Augusts Ozoliņš · Redzēt vairāk »
Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)
Augusts Jēkabs Raņķis (1875—1937) bija latviešu grāmatizdevējs un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Augusts Raņķis (grāmatizdevējs) · Redzēt vairāk »
Ērmanis Pīpiņš-Vizulis
Ērmanis Pīpiņš. Ērmanis Pīpiņš-Vizulis (1873–1927) bija latviešu pedagogs, literatūrkritiķis un žurnālists.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ērmanis Pīpiņš-Vizulis · Redzēt vairāk »
Baltijas Linu manufaktūra
1919. gads). Baltijas Linu manufaktūras kompānija bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākajiem uzņēmumiem Rīgā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Baltijas Linu manufaktūra · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bauskas slimnīca
Bauskas slimnīca ir pirmā līmeņa slimnīca, kas atrodas Dārza ielā 7/1 Bauskā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Bauskas slimnīca · Redzēt vairāk »
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »
Broņislavs Nagujevskis
Broņislavs Nagujevskis. Broņislavs Nagujevskis (1874—1942) bija Latvijas poļu jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Broņislavs Nagujevskis · Redzēt vairāk »
Bunds (partija)
Bunds ( — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Bunds (partija) · Redzēt vairāk »
Cīņa (avīze)
"Cīņa" bija avīze latviešu valodā, kas iznāca no 1904.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Cīņa (avīze) · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Dainas · Redzēt vairāk »
Dāvids Golts
via.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »
Deklarācija par valsts varu
Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā). Deklarācija par valsts varu bija Otrā pasaules kara laikā 1940.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Deklarācija par valsts varu · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Ebreju nacionāldemokrātu partija
Ebreju nacionāldemokrātu partija bija ebreju politiskā partija Latvijā, kas aizstāvēja ebreju uzņēmēju un tirgotāju intereses.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ebreju nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »
Eduards fon Rozenbergs
Eduards Viktors fon Rozenbergs. Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eduards fon Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Eduards Kiršfelds
Eduards Kiršfelds (1881—?) bija latviešu pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eduards Kiršfelds · Redzēt vairāk »
Eduards Lēdeboms
Eduards Lēdeboms (1866—?) bija vācbaltiešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eduards Lēdeboms · Redzēt vairāk »
Eduards Reinke
Eduards Reinke. Reinkes rēderejas nams Ventspilī (pirms 1914). Eduards Reinke (1875—1932) bija vācbaltiešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eduards Reinke · Redzēt vairāk »
Eduards Traubergs
Eduards Traubergs (1883—1967) bija latviešu jurists un uzņēmējs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eduards Traubergs · Redzēt vairāk »
Emīls Birgers
Emīls Birgers (1859—1930) bija vācbaltiešu ārsts, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Emīls Birgers · Redzēt vairāk »
Emīls Skubiķis
Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »
Eriks Zeiberlihs
Eriks Zeiberlihs Eriks Zeiberlihs (vācu: Georg Robert Erich Seuberlich, 1882—1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Eriks Zeiberlihs · Redzēt vairāk »
Ernests Johansons
Ernests Johansons (1887—?) bija vācbaltiešu ārsts, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ernests Johansons · Redzēt vairāk »
Filips Lackis
Filips Lackis (1885—?) bija Latvijas ebreju advokāts, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Filips Lackis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »
Fricis Celmiņš
Fricis Celmiņš (1896—1940) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Fricis Celmiņš · Redzēt vairāk »
Fricis Kārkliņš
Fricis Kārkliņš. Tvaikonis "Ausma" Ventspils ostā. Fricis Kārkliņš (1879—1941) bija latviešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Fricis Kārkliņš · Redzēt vairāk »
Fricis Kociņš
Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »
Heraldika
Lappuse no Zībmahera ģerboņu kataloga (''Siebmacher'', 1605). Heraldika ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta ģerboņus kā vēstures avotu.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Heraldika · Redzēt vairāk »
Iededzies par Latviju
"Iededzies par Latviju" ir dziesma, ko izpilda „Borowa MC” kopā ar Aiju Andrejevu un Arti Dvarionas.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Iededzies par Latviju · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Indriķis Rītiņš
Indriķis Rītiņš (1919). Indriķis Rītiņš (1872—1961) bija latviešu pedagogs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Indriķis Rītiņš · Redzēt vairāk »
Ivande Kaija
Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »
Ivars Briedis
Ivars Briedis (dzimis Valmierā) ir latviešu izglītības darbinieks, vēstures skolotājs, darbojies arī politikā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ivars Briedis · Redzēt vairāk »
Jakovs Movšenzons
Jakovs (Jēkabs) Movšenzons Jakovs (Jēkabs) Movšenzons (1864—1919) bija Daugavpils ebreju sabiedriskais darbinieks, inženieris un uzņēmējs, Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs (1918).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jakovs Movšenzons · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Ampermanis
Jānis Ampermanis (1889—1942) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Ampermanis · Redzēt vairāk »
Jānis Bērziņš (TP loceklis)
Jānis Alfrēds Bērziņš (1894 — 1949) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Bērziņš (TP loceklis) · Redzēt vairāk »
Jānis Bergsons
Jānis Arnolds Bergsons (1881—1960) bija latviešu uzņēmējs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Bergsons · Redzēt vairāk »
Jānis Eikerts
Jānis Eikerts kā RPI students (1906). Jānis Gustavs Eikerts (1883—1965) bija latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Eikerts · Redzēt vairāk »
Jānis Kalniņš (Tautas padomes loceklis)
Jānis Kalniņš (1882—?) bija latviešu mežzinis, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Kalniņš (Tautas padomes loceklis) · Redzēt vairāk »
Jānis Kuga
Jānis Kuga (dzimis, miris) bija latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Kuga · Redzēt vairāk »
Jānis Lazdiņš
Jānis Lazdiņš sūtņa tērpā Jānis Mārtiņš Lazdiņš (arī Jan Lasdin, 1875-1953) bija latviešu mūziķis un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Lazdiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Puriņš (pulkvedis)
Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Puriņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »
Jānis Rusulis
Jānis Rusulis (1884—?) bija latviešu pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Rusulis · Redzēt vairāk »
Jānis Sprūde
Jānis Sprūde (1864—1940) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Sprūde · Redzēt vairāk »
Jānis Vītiņš (Tautas padomes loceklis)
Jānis Vītiņš (1894—) bija latviešu virsnieks un pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Vītiņš (Tautas padomes loceklis) · Redzēt vairāk »
Jānis Velkme
Jānis Velkme (1926). Jānis Velkme (1876—1962) bija latviešu katoļu garīdznieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Velkme · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jūlijs Zvaigzne
Jūlijs Zvaigzne (1885—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jūlijs Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Jūliuss Jēnihs
Jūliuss Jēnihs (Jehnich, dzimis 1871., miris 1945.) bija Latvijas vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jūliuss Jēnihs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ruškevics
Jēkabs Rūdolfs Ruškevics (1883—1942) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas Tehniskās pārvaldes, vēlāk Apgādes pārvaldes priekšnieks, ģenerālis (1925).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jēkabs Ruškevics · Redzēt vairāk »
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »
Judels Markss
Judels Markss (1897—1971) bija Latvijas ebreju skolotājs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Judels Markss · Redzēt vairāk »
Karosta
Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Karosta · Redzēt vairāk »
Kazimirs Jasens
Kazimirs Jasens ar Latvijas un Lietuvas ordeņiem (pirms 1940). Kazimirs Jasens (1867—1950) bija lietuviešu izcelsmes Romas katoļu teologs, mākslas vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kazimirs Jasens · Redzēt vairāk »
Kazimirs Olekšs
Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kazimirs Olekšs · Redzēt vairāk »
Kārlis Albertiņš
Kārlis Albertiņš (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Albertiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Šēnbergs (Tautas padomes loceklis)
Kārlis Šēnbergs (1882—?) bija latviešu pedagogs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Šēnbergs (Tautas padomes loceklis) · Redzēt vairāk »
Kārlis Šibeiks
Kārlis Šibeiks (1894—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Šibeiks · Redzēt vairāk »
Kārlis Dēķens
Kārlis Dēķens (—) bija Latvijas pedagogs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Dēķens · Redzēt vairāk »
Kārlis Freivalds
Kārlis (Krišjānis) Freivalds (1865—1923) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Freivalds · Redzēt vairāk »
Kārlis Kurševics
Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »
Kārlis Soste
Kārlis Soste. Kādam jābūt labam zirgam (1937). Kārlis Voldemārs Soste (1886—1943) bija latviešu virsnieks un veterinārārsts, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Soste · Redzēt vairāk »
Kārlis Vanags
Kārlis Vanags (1883—1942) bija latviešu banku darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Vanags · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Kārlis Zārdiņš
Kārlis Zārdiņš (1885—1923) bija latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kārlis Zārdiņš · Redzēt vairāk »
Klāra Kalniņa
Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Klāra Kalniņa · Redzēt vairāk »
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kolaboracionisms · Redzēt vairāk »
Krievijas Tautu Lielais Austrums
Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »
Krievu valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latgaliešu nacionālā atmoda
Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »
Latviešu opera
Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā darbojās Latviešu opera. Latviešu opera bija operteātris, kas no 1913.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latviešu opera · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu Tautas partija
Latviešu Tautas partijas dibinātājs Frīdrihs Veinbergs. Latviešu Tautas partija bija labēji konservatīva politiskā partija, kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latviešu Tautas partija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvija 100
Daugavas stacijā 2017. gadā jaunās LNB ēkas "Latvija 100" jeb "Latvijas valsts simtgade" ir dažādu nozīmīgu sabiedrisku pasākumu kopums — koncerti, filmas, festivāli, infrastruktūras attīstības projekti.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvija 100 · Redzēt vairāk »
Latvijas atzīšana
Jēdziens Latvijas atzīšana var būt.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas atzīšana · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē
Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības idejas
Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija)
"Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī" "Latvijas Republikas pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Republikas proklamēšanas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Republikas Valsts kontrole · Redzēt vairāk »
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanais Krusts
Latvijas Sarkanā Krusta valde un žēlsirdīgās māsas Asaru Sarkanā Krusta sanatorijā (Vaivari, pirms 1925). Latvijas Sarkanais Krusts, (saīsināti LSK), ir daļa no Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības, kas dibināts 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Sarkanais Krusts · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Vācijā
Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Reinerzstrasse 40/41'' Berlīnē (2011). Agrākā Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Adenauerallee 110'' Bonnā (2015). Latvijas vēstnieks Vācijā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Vācijas Federatīvajā Republikā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēstnieks Vācijā · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »
Lāčupe (Rīga)
Hapaka grāvī Rīgas kartē ar vāciskajiem vietvārdiem (1913). Lačupes kreisajā krastā iezīmēta Jaunā muiža (''Neuhof'') Eduarda Šmita iela Lāčupe ir Rīgas pilsētas daļa Kurzemes rajonā Pārdaugavā, kas ietilpst Imantas un Kleistu apkaimēs, pa Bolderājas dzelzceļa līniju robežojoties ar Iļģuciema apkaimi.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Lāčupe (Rīga) · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
Liepājas teātris
Liepājas teātris ir dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Liepājas teātris · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Lietuvas Neatkarības akts · Redzēt vairāk »
Ludvigs Sēja
Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Ludvigs Sēja · Redzēt vairāk »
Maiga (kuģis)
Maiga (pirms tam Dānijā - Naestved) bija kravas tvaikonis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Maiga (kuģis) · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Markuss Gailītis
Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Markuss Gailītis · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Antons
Mārtiņš Antons (1888—1941) bija advokāts un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Mārtiņš Antons · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Miests · Redzēt vairāk »
Neatkarības diena
Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »
Nepilsoņi (Latvija)
Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Nepilsoņi (Latvija) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »
Nikolajs Svemps
Nikolajs Svemps (1889—1944) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Nikolajs Svemps · Redzēt vairāk »
Oskars Šēnhofs
Oskars Šēnhofs (1885—?) bija vācbaltiešu žurnālists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Oskars Šēnhofs · Redzēt vairāk »
Oskars Katerfelds
Oskars Katerfelds (1877—?) bija vācbaltiešu dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Oskars Katerfelds · Redzēt vairāk »
Oskars Sirmais
Roberts Oskars Sirmais (1891—1981) bija latviešu ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Oskars Sirmais · Redzēt vairāk »
Osvalds Andersons
Osvalds Andersons (dzimis, miris) bija latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Osvalds Andersons · Redzēt vairāk »
Otrā atmoda
Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »
Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā
Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā) Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā · Redzēt vairāk »
Par Latviju
"#Par Latviju" ir hiphopa izpildītāja Reika dziesma, kuras tekstam izmantota Valda Rūjas dzeja.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Par Latviju · Redzēt vairāk »
Pauls Šēls
Pauls Šēls. Pauls Šēls (1878—1971) bija latviešu pedagogs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pauls Šēls · Redzēt vairāk »
Pauls Engelmanis
Pauls Engelmanis Pauls Engelmanis (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis, Triju zvaigžnu ordeņa III šķiras kavalieris.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pauls Engelmanis · Redzēt vairāk »
Pēteris Ķevietis
Pēteris Ķevietis (1893—?) bija latviešu lauksaimnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Ķevietis · Redzēt vairāk »
Pēteris Brunners
Pēteris Brunners (1889—1969) bija latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis no Latviešu zemnieku savienības.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Brunners · Redzēt vairāk »
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Kūla
Pēteris Kūla, arī Pēteris Kūlis (vecajā ortogrāfijā Kuhlis, 1874—1945), bija latviešu skolotājs un vairāku skolu pārzinis, Latvijas skolotāju savienības vadītājs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Kūla · Redzēt vairāk »
Pēteris Murītis
Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Murītis · Redzēt vairāk »
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pilsonība Latvijā · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Pitalova · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Roberts Žanis Briesma-Briesme
Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Roberts Žanis Briesma-Briesme · Redzēt vairāk »
Roberts Brīvmanis
Roberts Brīvmanis (1886—1950) bija latviešu aktieris, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Roberts Brīvmanis · Redzēt vairāk »
Roberts Bulsons
Roberts Bulsons (1889-1942) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs (1939-1940).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Roberts Bulsons · Redzēt vairāk »
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Roberts Dambītis · Redzēt vairāk »
Roberts Kalevics
Roberts Kalevics. Kārlis Roberts Kalevics (1877—1945) bija latviešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Roberts Kalevics · Redzēt vairāk »
Samuels Henkins
Samuels Henkins (1887—?) bija Latvijas ebreju jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Samuels Henkins · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
J. Kurelis, A. Stihevics, I. Bērziņš. Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi. No kreisās stāv Voldemārs Salnais, Zaķis, Fēlikss Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Sēž pirmā no labās: Olga Lorenca. Sibīrijas un Urālu latviešu Centrālo Organizāciju saeimas rezolūcija Irkutskā 1919. gada 23.-28. martā. Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) bija Sibīrijas latviešu organizācija Krievijas pilsoņu kara laikā (1918-1920).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Sociāldemokrāts
Sociāldemokrāts (. Skatīts: 19.03.2021. —) bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas oficālais laikrasts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Sociāldemokrāts · Redzēt vairāk »
Strādnieku kustība
ASV 2015. gada 15. aprīlī. Strādnieku kustība ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē strādnieku organizēšanos savu interešu aizstāvībai — iegūtu labākus darba apstākļus, lielākas algas un labāku attieksmi no darba devējiem un, izmainot darba likumu, arī no valsts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Strādnieku kustība · Redzēt vairāk »
Stukmaņu muiža
Stukmaņu muižas stallis ar vārtu torni un caurbrauktuvi mūsdienās Stukmaņu muiža atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apmēram 15 km uz austrumiem no Kokneses).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Stukmaņu muiža · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Talavija · Redzēt vairāk »
Talsu Valsts ģimnāzija
Talsu Valsts ģimnāzija ir Valsts ģimnāzija Brīvības ielā 29 Talsos.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Talsu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Tautas Saeima · Redzēt vairāk »
Tautas Saeimas vēlēšanas
Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Tautas Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Valsts pēctecība
Valsts pēctecība ir starptautisko attiecību prakse, kad valsts pārmanto citas valsts tiesības un pienākumus, attiecinot savu jurisdikciju uz teritoriju, kas līdz šim bija citas valsts jurisdikcijā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Valsts pēctecība · Redzēt vairāk »
Valsts robežsardze
Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Valsts robežsardze · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Vācbaltu demokrātu partija
Vācbaltu demokrātu partija (saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vācbaltu demokrātu partija · Redzēt vairāk »
Vācbaltu progresīvā partija
Vācbaltu progresīvā partija (saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vācbaltu progresīvā partija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »
Vilhelms Baums
Vilhelms Baums (1885—1942) bija vācbaltiešu žurnālists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vilhelms Baums · Redzēt vairāk »
Vilhelms Deibners
Vilhelms Deibners (1881—1932) bija vācbaltiešu inženieris, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vilhelms Deibners · Redzēt vairāk »
Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vilhelms Reimerss · Redzēt vairāk »
Vilis Rīdzenieks
Vilis Rīdzenieks (dzimis Žagarē, miris Rīgā), pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis, bija latviešu fotogrāfs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vilis Rīdzenieks · Redzēt vairāk »
Vladimirs Presņakovs (deputāts)
Vladimirs Presņakovs (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas krievu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Vladimirs Presņakovs (deputāts) · Redzēt vairāk »
Voldemārs Caune
Voldemārs Caune (1914. gads) Voldemārs Caune (1890—1944) bija latviešu bibliotekārs, Tautas padomes loceklis, Latvijas pirmās bērnu literatūras nodaļas izveidotājs.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Voldemārs Caune · Redzēt vairāk »
Voldemārs Kalniņš
Voldemārs Kalniņš jeb Valdemārs Kalniņš (1896—1942) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Voldemārs Kalniņš · Redzēt vairāk »
Zilupe
Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un Zilupe · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un 18. novembris · Redzēt vairāk »
1910. gadi
1910.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un 1910. gadi · Redzēt vairāk »
1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi
1918.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi · Redzēt vairāk »
1943. gada sprādziens Doma laukumā
Protesta sapulce Rīgas Doma laukumā 1943. gada 13. novembrī. Sprādziens Doma laukumā bija bumbas sprādziens 1943.
Jaunums!!: Latvijas valsts pasludināšana un 1943. gada sprādziens Doma laukumā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas Republikas dibināšana, Latvijas Republikas nodibināšana, Latvijas Republikas proklamēšana, Latvijas dibināšana, Latvijas neatkarības pasludināšana, Latvijas neatkarības proklamēšana, Latvijas valsts dibināšana, Latvijas valsts nodibināšana, Latvijas valsts proklamēšana.
