Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Albīts, Aleirīti, Aleirolīts, Alumīnijs, Amatas svīta, Amazonīts, Amulas svīta, Arukilas svīta, Žagares svīta, Basanīts (iezis), Bauskas svīta, Bazalts, Dārgakmens, Granīts, Hidrovizlas, Illīts, Jura (periods), Kaolinīts, Kālijs, Kontinentālā Zemes garoza, Labradors (minerāls), Laimonis Blumbergs, Latvijas pamatieži, Māls, Mūru svīta, Minerāls, Narvas svīta, Nātrijs, Ogres svīta, Ortoklazs, Pļaviņu svīta, Pērnavas svīta, Porcelāns, Rubelhālī, Salaspils svīta, Silikāti, Silikātu minerāls, Skaldnība, Stolbi, Tērvetes svīta, Triklīnā singonija.
Albīts
Albīts (no — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā.
Jaunums!!: Laukšpats un Albīts · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Laukšpats un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Laukšpats un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Laukšpats un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Laukšpats un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amazonīts
Amazonīts Amazonīts ir zaļš tektosilikāta minerāls, kālija laukšpata paveids.
Jaunums!!: Laukšpats un Amazonīts · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Laukšpats un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Laukšpats un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Laukšpats un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Basanīts (iezis)
Basanīts (iezis) ir ekstruzīvais iezis ar afanītisku līdz porfīra tekstūru.
Jaunums!!: Laukšpats un Basanīts (iezis) · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Laukšpats un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Laukšpats un Bazalts · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Laukšpats un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Laukšpats un Granīts · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Laukšpats un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Illīts
Illīta stuktūra. Illīts ir cieši saistītu neuzbriestošu mālu minerālu grupa.
Jaunums!!: Laukšpats un Illīts · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Laukšpats un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Laukšpats un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Laukšpats un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Laukšpats un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Labradors (minerāls)
Labradors pieder pie minerālu grupas, laukšpatiem, kuri ir bieži sastopami Zemes garozā.
Jaunums!!: Laukšpats un Labradors (minerāls) · Redzēt vairāk »
Laimonis Blumbergs
Laimonis Blumbergs (dzimis, miris) bija latviešu tēlnieks, latviešu tēlniecības klasiķis, vecmeistars.
Jaunums!!: Laukšpats un Laimonis Blumbergs · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Laukšpats un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Laukšpats un Māls · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Laukšpats un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Laukšpats un Minerāls · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Laukšpats un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Laukšpats un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Laukšpats un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Ortoklazs
Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži.
Jaunums!!: Laukšpats un Ortoklazs · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Laukšpats un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Laukšpats un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Laukšpats un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Rubelhālī
Smilšu kāpas un sabhas Rubelhālī tuksnesī skatā no orbītas Rubelhālī ir tropiskās joslas smilšu tuksnesis (ergs) Arābijas pussalas dienvidaustrumos, Saūda Arābijā, AAE, Omānā un Jemenā.
Jaunums!!: Laukšpats un Rubelhālī · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Laukšpats un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Laukšpats un Silikāti · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Laukšpats un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Laukšpats un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Laukšpats un Stolbi · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Laukšpats un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Triklīnā singonija
Triclinic Kristalogrāfijā triklīnā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Laukšpats un Triklīnā singonija · Redzēt vairāk »
