Ātrāk nekā pārlūku!
317 attiecības: Adeles pingvīns, Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala), Agasi rags, Airkāji, Aisbergs, Akmeņčakstīte, Alpi, Alpu kalnu kaza, Amalteja (pavadonis), Amundsena jūra, Amundsenskota-Sautpola, Anžū salas, Anderss Celsijs, Antarktīda, Apkakles strazds, Apledojums, Ariels (pavadonis), Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Asuka, Atkala, Audupe, Augstie slāņmākoņi, Šķiedrveidīgie spalvmākoņi, Šekltona krāteris, Šelfa ledājs, Ūdens, Ūdens planēta, Ūdens tvaiks, Īsknābja zoss, Ķīmiskā reakcija, Ļahova salas, Čārlija leduskupols, Āķveidīgie spalvmākoņi, Ārdlija sala, Āzija, Baltgalvas ērglis, Baltijas pogainais ronis, Būtijas līcis, Bīvera ezers, Belindas kalns, Bendijs, Benfas nacionālais parks, Berknera sala, Bertraba nunataks, Berze, Biosfēra, Botnijas līcis, Bromūdeņražskābe, Cēzijs, Celsija grāds, ..., Cilvēks, Daiļslidošana, Dandī sala, Daugavgrīva, Dīķa hokejs, Džeimsa Rosa sala, Džeremija rags, Deivida glečers, Dervāla ledus sala, Dienvidorkneju salas, Dienvidsendviču salas, Dienvidu ziloņronis, Drigalska ledus mēle, Drigalska sala, Dzēlējodi, Dzelzceļa tilts (Ogre), Edvards Brensfīlds, Eirāzijas bebrs, Eiropas alu lācis, Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma, Encelads (pavadonis), Enkurs, Envisat, Epimētejs (pavadonis), Fadejeva sala, Fāžu stāvokļa diagramma, Filhnera rags, Firns, Fizikāls ķermenis, Floridas alu lācis, Gaismas laušana, Galindesa sala, Gausbergs, Giotto (kosmiskais aparāts), Glacioloģija, Gliptomorfoze, Gubumākoņi, Haleja komēta, Halo, Hals Klements, Harbina, Hūpenradio, Heila—Bopa komēta, Himalaju vilks, Hokejs, Horderna rags, Igors Linga, Imperatorpingvīns, Ismoila Somonī smaile, Izkliedētais disks, Jalmars Rīsers-Larsens, Jaunsibīrijas salas, Jānuss (pavadonis), Jūras leopards, Jūras zīdītāji, Jūtulstreumens, Kašalots, Kairas, Kaitslēpošana, Kalipso (pavadonis), Kallisto (pavadonis), Kamanas, Kanāda, Kanādas bebrs, Karaļa Boduēna šelfa ledājs, Karalienes Fabiolas kalni, Karalienes Modas Zeme, Karls Antons Larsens, Kaspijas ronis, Kārnija sala, Kendlmasas salas, Ketleru ūdenskritums, Kindral Kurvits, Klinšu kāpšana, Komēta, Kordiljeri, Krabjēdājroņu cilts, Krabjēdājronis, Krava, Krerija ledus sala, Krioterapija, Kriptons, Kristālhidrāti, Kristāls, Krusa, Kuģošanas vēstures muzejs, Labradoras jūra, Larga ronis, Latgales augstiene, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Latvijas pamatieži, Laušanas koeficients, Lādogas pogainais ronis, Lāsteka, Ledainais lietus, Ledāja vairogs, Ledājs, Ledlauzis, Ledus adatas, Ledus dziļurbums, Ledus laikmets, Ledus laukums (hokejs), Ledus planēta, Ledus skulptūra, Ledus-deviņi, Leduslācis, Lemberta glečers, Lidena sala, Lielā Ļahova sala, Liofilizācija, Lovailenda, Mabusa rags, Makšķerēšana, Malasledus, Matočkinšars, Mazais lācis, Mazā Ļahova sala, Mākoņi, Mūžīgais sasalums, Medību piekūns, Melnkakla gulbis, Migla, Milla sala, Mimass (pavadonis), Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ, Miranda (pavadonis), Mirnija (polārstacija), Morēna, Mosona smaile, Muguras spura, Muskusvērsis, Narvalis, Navigācija, Nīderlande, Negaiss, Neminerāls, Nokrišņi, Nokrišņu daudzums, Nosēšanās, Novolazarevskas lidlauks, Oāze, Oberons, Okeāna dibens, Orvina kalni, Pakledus, Paks (pavadonis), Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pandora (pavadonis), Pūķu dārzs, Peipuss, Pelēkais ronis, Penka rags, Perlamutra mākoņi, Perseverance, Phjončhanas olimpiskais stadions, Phoenix (kosmiskais aparāts), Pingvīnu dzimta, Plaisa, Plankumainais ronis, Plūdi, Pobedas ledus sala, Pogainais ronis, Polārais plato, Polārais valis, Polāro vaļu dzimta, Proterozojs, Psihrometrs, Rīgas līcis, Rīsera-Larsena pussala, Relatīvais mitrums, Resnknābja kaira, Ridberga pussala, Ripa (sports), Roņi, Rosa šelfa ledājs, Ruskaja, Sacīkšu trase, Saipla sala, Saipldoma, Saka (atteka), Sakellari pussala, Saldējums, Salna, Sarma, Sasalšana, Saturna gredzeni, Saules sistēma, Saules stabs, Saules vējš, Sausais ledus, Sausās ielejas, Sērrondanes kalni, Siltuma daudzums, Siltumietilpība, Siltumradis, Slocene, Sniega līnija, Sniega motocikls, Sniega vētrasputns, Sniegs, Snouhila, Spalvu gubumākoņi, Spalvu skeletveidīgie mākoņi, Spalvu viļņotie slāņmākoņi, Spīdvejs, Stagaru dzimta, Subantarktika, Subglaciālais ezers, Sublimācija (fizika), Sumbrs, Supralitorāle, Tēbe (pavadonis), Tērstona sala, Telesto (pavadonis), Tenga pussala, Termokarsts, Tilts, Tinis, Titānija, Titāns (pavadonis), Toross, Tritons (pavadonis), Trogieleja, Tuksnesis, Umberto Nobile, Umbriels (pavadonis), UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Urāns (planēta), Valkīras leduskupols, Valzirgs, Vanda (polārstacija), Vanemas pauguraine, Vārtsargs (hokejs), Vecdaugava (atteka), Vedela ronis, Viļņu optika, Viela, Viktorijas Zeme, Vilkinsa, Vindikeišena, Vindmilas salas, Vinterailenda, Vladimirs Vīze, Volthata kalni, Vostoka I, Vostokas ezers, WAIS Divaida, Zeme, Zemes vēsture, Zemledus makšķerēšana, Ziema, Ziemas ceļš, Ziemas peldēšana, Ziemas riepa, Ziemas sports, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu Ledus okeāns, Zilais ledus, Zirgi, Zobenvalis, 1985. gada laikapstākļi Latvijā, 1997. gada laikapstākļi Latvijā, 2006. gada ziemas olimpiskās spēles, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (267 vairāk) »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Ledus un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala)
Admiralitātes līcis (vai Bahía Lasserre) ir ap 17 km garš un platākajā vietā līdz 8 km plats līcis Karaļa Džordža salas dienvidu piekrastē Antarktikā, Dienvidšetlendas salu lielākais līcis.
Jaunums!!: Ledus un Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala) · Redzēt vairāk »
Agasi rags
Agasi rags ir ar ledu klāts zemesrags Antarktīdā, Holika-Kenjona pussalas galējais austrumu punkts.
Jaunums!!: Ledus un Agasi rags · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Ledus un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Ledus un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Akmeņčakstīte
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Ledus un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ledus un Alpi · Redzēt vairāk »
Alpu kalnu kaza
Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.
Jaunums!!: Ledus un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Amundsena jūra
Amundsena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Amundsena jūra · Redzēt vairāk »
Amundsenskota-Sautpola
Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »
Anžū salas
Anžū salas ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Jaunsibīrijas salu arhipelāgā, tā galvenā sastāvdaļa.
Jaunums!!: Ledus un Anžū salas · Redzēt vairāk »
Anderss Celsijs
Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.
Jaunums!!: Ledus un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Ledus un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Ledus un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Apledojums
Apledojums Apledojums ir ledus slānis uz zemes vai priekšmetu virsmas, kurš parasti veidojas ziemā vai rudenī pēc atkušņa aukstā laikā, kā arī slapja sniega vai lietus lāšu sasalšanas dēļ.
Jaunums!!: Ledus un Apledojums · Redzēt vairāk »
Ariels (pavadonis)
Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.
Jaunums!!: Ledus un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »
Asuka
Asuka (Asuka Kichi) ir slēgta Japānas polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Asuka · Redzēt vairāk »
Atkala
Atkala uz elektrības vadiem un staba Atkala (arī ledus lietus, sasalstošs lietus) ir atmosfēras nokrišņu veids, kas izkrīt ledus gabaliņu vai lietus veidā.
Jaunums!!: Ledus un Atkala · Redzēt vairāk »
Audupe
Audupe ir Daugavas labā krasta starpteka Rīgā, kas savieno Vecdaugavu ar Daugavas galveno gultni.
Jaunums!!: Ledus un Audupe · Redzēt vairāk »
Augstie slāņmākoņi
Augstie slāņmākoņi. Augstie slāņmākoņi Altostratus (As) ir vienlaidu pelēkas krāsas blīvs mākoņu slānis, caur kuru tiek maz Saules staru.
Jaunums!!: Ledus un Augstie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Šķiedrveidīgie spalvmākoņi
Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.
Jaunums!!: Ledus un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Šekltona krāteris
Šekltona krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness. Krāteris nodēvēts par godu Ernestam Šekltonam, ievērojamam Antarktikas pētniekam. Krāteris ir īpašs ar to, ka tā iekšpuse atrodas mūžīgā tumsā, tajā neiespīd Saule, kamēr klinšu radzes ap tā malām Saule apspīd gandrīz patstāvīgi. Noēnojuma dēļ, krātera iekšpusē ir ļoti zema temperatūra. Tādēļ šeit, iespējams, atrodas gaistošas vielas, kuras uz Mēness virsmas nonākušas, nokrītot komētām. NASA kosmiskā aparāta Lunar Prospector mērījumi krāterī uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Tas varētu liecināt par ledus esamību tajā. Krāteris atrodas pašā Mēness dienvidpolā. Mēness rotācijas ass atrodas dažus km no krātera centra. Skatoties no Zemes, var redzēt vienīgi krātera apmali, kura ir nedaudz augstāka par apkārtni. Krāteris izveidojies pirms apmēram 3,6 miljardiem gadu. Krāteri un tā apkārtni ir pētījuši vairāki kosmiskie aparāti. Lunar Prospector veiktie mērījumi Mēness polu apkārtnē un arī pie Šekltona krātera uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Lunar Prospector tika ietriekts netālu esošajā Šūmeikera krāterī, lai būtu iespējams analizēt izveidojušos putekļu mākoni, tomēr ūdens klātbūtne toreiz netika atklāta. Arī turpmākie pētījumi, izmantojot radarus, ūdens klātbūtni neuzrādīja. Krātera iekšpuses izpēti, izmantojot optiskos instrumentus, pirmoreiz veica zonde Kaguja 2007. gadā. Arī toreiz nozīmīgs ledus daudzums netika atklāts. netālu no krātera tika ietriekta neliela Mēness ietriekšanās zonde (MIP), kuru palaida no kosmiskā aparāta Chandrayaan-1. Ar MIP iegūtie dati liecināja par ūdens klātbūtni Mēness iežos. Šekltona krāteris ir minēts kā potenciāla vieta vairāku nākotnes projektu realizēšanai. Šajos plānos ietilpst gan infrasarkano staru teleskopa uzstādīšana, gan Mēness bāzes izveide.
Jaunums!!: Ledus un Šekltona krāteris · Redzēt vairāk »
Šelfa ledājs
border.
Jaunums!!: Ledus un Šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Ledus un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Jaunums!!: Ledus un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Ledus un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »
Īsknābja zoss
Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.
Jaunums!!: Ledus un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Ledus un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Ļahova salas
Ļahova salas ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Jaunsibīrijas salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledus un Ļahova salas · Redzēt vairāk »
Čārlija leduskupols
Čārlija leduskupols, saukts arī par C kupolu (Dome Charlie, Dome Circe), ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Čārlija leduskupols · Redzēt vairāk »
Āķveidīgie spalvmākoņi
Cirrus uncinus Āķveidīgie spalvmākoņi (Ci unc) ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu.
Jaunums!!: Ledus un Āķveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Ārdlija sala
Ārdlija sala vai Ārdlija pussala ir ap 2 km gara un 1 km plata saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Ledus un Ārdlija sala · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Ledus un Āzija · Redzēt vairāk »
Baltgalvas ērglis
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Jaunums!!: Ledus un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Ledus un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Būtijas līcis
Būtijas līcis vai Itsuaktukviks (Itsuaqtuqvik) ir jūras līcis Kanādas ziemeļu piekrastē Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Ledus un Būtijas līcis · Redzēt vairāk »
Bīvera ezers
Bīvera ezers ir ar ledu klāts saldūdens ezers Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Bīvera ezers · Redzēt vairāk »
Belindas kalns
Belindas kalns ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Montagjū salā Antarktikā, salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Jaunums!!: Ledus un Belindas kalns · Redzēt vairāk »
Bendijs
Bendijs (no) vai hokejs ar bumbiņu ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas, katrā ir pa vienpadsmit spēlētājiem.
Jaunums!!: Ledus un Bendijs · Redzēt vairāk »
Benfas nacionālais parks
Benfas nacionālais parks ir Kanādas vecākais nacionālais parks, kurš dibināts 1885.
Jaunums!!: Ledus un Benfas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Berknera sala
Berknera sala ir ar ledu klāta sala Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē starp Filhnera un Ronnes šelfa ledājiem.
Jaunums!!: Ledus un Berknera sala · Redzēt vairāk »
Bertraba nunataks
Belgrano II polārstacija uz Bertraba nunataka dienvidu klints Bertraba nunataks (vai Bertrabnunatakker) ir nunataks Luitpolda krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Bertraba nunataks · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Ledus un Berze · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Ledus un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Ledus un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »
Bromūdeņražskābe
Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Ledus un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Ledus un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Ledus un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Ledus un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Daiļslidošana
Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.
Jaunums!!: Ledus un Daiļslidošana · Redzēt vairāk »
Dandī sala
Dandī sala ir neapdzīvota sala Antarktīdas pussalas ziemeļaustrumu galā Antarktikā.
Jaunums!!: Ledus un Dandī sala · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Ledus un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Dīķa hokejs
ASV Dīķa hokejs ir hokeja paveids, kas ir ļoti līdzīgs hokejam, taču tiek spēlēts uz aizsalušas ūdenstilpes ledus.
Jaunums!!: Ledus un Dīķa hokejs · Redzēt vairāk »
Džeimsa Rosa sala
Džeimsa Rosa sala ir neapdzīvota sala Antarktīdas pussalas ziemeļaustrumos Antarktikā, Vedela jūras ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledus un Džeimsa Rosa sala · Redzēt vairāk »
Džeremija rags
Džeremija rags ir ar ledu klāts zemesrags Antarktīdā pie Džordža VI šauruma ziemeļaustrumu ieejas.
Jaunums!!: Ledus un Džeremija rags · Redzēt vairāk »
Deivida glečers
Deivida glečers ir ievērojamākais no Viktorijas Zemes šļūdoņiem.
Jaunums!!: Ledus un Deivida glečers · Redzēt vairāk »
Dervāla ledus sala
Dervāla ledus sala ir ap 40 km garš, 35 km plats un ap 400 m augsts ledus pacēlums šelfa ledāja malā Princeses Ranhillas krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Dervāla ledus sala · Redzēt vairāk »
Dienvidorkneju salas
Dienvidorkneju salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Jaunums!!: Ledus un Dienvidorkneju salas · Redzēt vairāk »
Dienvidsendviču salas
Dienvidsendviču salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.
Jaunums!!: Ledus un Dienvidsendviču salas · Redzēt vairāk »
Dienvidu ziloņronis
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Ledus un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Drigalska ledus mēle
Drigalska ledus mēle ir peldoša ledāja mēle Rosa jūras rietumu krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Drigalska ledus mēle · Redzēt vairāk »
Drigalska sala
Drigalska sala ir ledus sala Deivisa jūrā Austrumantarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Drigalska sala · Redzēt vairāk »
Dzēlējodi
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Ledus un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa tilts (Ogre)
Dzelzceļa tilts ir tilts pār Ogres upi Ogrē.
Jaunums!!: Ledus un Dzelzceļa tilts (Ogre) · Redzēt vairāk »
Edvards Brensfīlds
Edvards Brensfīlds (dzimis 1785. gadā Baljanakorā, Īrijā, miris 1852. gada 31. oktobrī Braitonā, Anglijā) bija īru izcelsmes britu kara flotes virsnieks un tiek uzskatīts par vienu no Antarktīdas pirmatklājējiem.
Jaunums!!: Ledus un Edvards Brensfīlds · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Ledus un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) ir ģeogrāfiska informācijas sistēma, ko lieto jūras navigācijā un kura atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) standartiem kā alternatīva papīra jūras kartēm.
Jaunums!!: Ledus un Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Ledus un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Enkurs
Holla enkurs kā piemineklis Rīgā, Andrejsalā Enkurs ir daļa no enkura ierīces.
Jaunums!!: Ledus un Enkurs · Redzēt vairāk »
Envisat
Envisat (no — "Vides pavadonis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2002.
Jaunums!!: Ledus un Envisat · Redzēt vairāk »
Epimētejs (pavadonis)
Epimētejs ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Epimētejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fadejeva sala
Fadejeva sala ir pussala Koteļnijas salas austrumos.
Jaunums!!: Ledus un Fadejeva sala · Redzēt vairāk »
Fāžu stāvokļa diagramma
Vienkāršas vielas fāžu stāvokļa diagrammaFāžu stāvokļa diagramma ir diagramma, kur attēloti līdzsvara stāvokļi starp atšķirīgām termodinamiskajām fāzēm.
Jaunums!!: Ledus un Fāžu stāvokļa diagramma · Redzēt vairāk »
Filhnera rags
Filhnera rags ir ar ledu klāts zemesrags Deivisa jūras piekrastē 45 km uz rietumiem no krievu polārstacijas Mirnijas.
Jaunums!!: Ledus un Filhnera rags · Redzēt vairāk »
Firns
Dažādu sniega, firna un ledus slāņu šķērsgriezums Firns (no senaugšvācu: firni — ‘pērnais, vecais’) ir blīvi sagulējies, graudains un daļēji pārkristalizējies, parasti vairākgadīgs, sniegs.
Jaunums!!: Ledus un Firns · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Ledus un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Floridas alu lācis
Floridas alu lācis ir izmiris lāču dzimtas (Ursidae) pleistocēna zīdītājs.
Jaunums!!: Ledus un Floridas alu lācis · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Ledus un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Galindesa sala
Galindesa sala ir viena no lielākajām salām Argentīnas salu grupā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Galindesa sala · Redzēt vairāk »
Gausbergs
Gausbergs ir apdzisis vulkāns Vilhelma II krastā Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Gausbergs · Redzēt vairāk »
Giotto (kosmiskais aparāts)
Giotto bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.
Jaunums!!: Ledus un Giotto (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Ledus un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Ledus un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gubumākoņi
Gubumākoņi Gubumākoņi, cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.
Jaunums!!: Ledus un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Haleja komēta
Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.
Jaunums!!: Ledus un Haleja komēta · Redzēt vairāk »
Halo
Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.
Jaunums!!: Ledus un Halo · Redzēt vairāk »
Hals Klements
Harijs Klements Stabss (dzimis, miris), labāk zināms pēc literārā pseidonīma kā Hals Klements (Hal Clement), bija amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, precīzās zinātniskās fantastikas autors.
Jaunums!!: Ledus un Hals Klements · Redzēt vairāk »
Harbina
Harbina (Halbin — ‘vieta tīklu žāvēšanai’) ir pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta tajā.
Jaunums!!: Ledus un Harbina · Redzēt vairāk »
Hūpenradio
Hūpenradio vai Hūpenes meteroloģiskā stacija (Hopen meterologiske stasjon) ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.
Jaunums!!: Ledus un Hūpenradio · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Ledus un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Himalaju vilks
Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Ledus un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Jaunums!!: Ledus un Hokejs · Redzēt vairāk »
Horderna rags
Horderna rags ir no ledus brīvs zemesrags Bangera oāzes ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledus un Horderna rags · Redzēt vairāk »
Igors Linga
Igors Linga (dzimis Vasiļjevs) ir latviešu TV, kino un mūzikas video klipu režisors un producents, mūzikas ierakstu producents, dziesmu tekstu autors un uzņēmējs.
Jaunums!!: Ledus un Igors Linga · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Ledus un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Ismoila Somonī smaile
Ismoila Somonī smaile ir augstākais kalns Tadžikistānā, viena no Pamira augstākajām virsotnēm.
Jaunums!!: Ledus un Ismoila Somonī smaile · Redzēt vairāk »
Izkliedētais disks
Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.
Jaunums!!: Ledus un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »
Jalmars Rīsers-Larsens
Jalmars Rīsers-Larsens (dzimis Oslo, miris Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs.
Jaunums!!: Ledus un Jalmars Rīsers-Larsens · Redzēt vairāk »
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus un Jaunsibīrijas salas · Redzēt vairāk »
Jānuss (pavadonis)
Jānuss ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Jānuss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Ledus un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Ledus un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Ledus un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Ledus un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kairas
Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Ledus un Kairas · Redzēt vairāk »
Kaitslēpošana
Kaitslēpošana uz ledus Kaitslēpotājs Kaitslēpošana vai pūķslēpošana ir slēpošanas paveids, kur pārvietošanās notiek ar vēja dzīta pūķa palīdzību.
Jaunums!!: Ledus un Kaitslēpošana · Redzēt vairāk »
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Ledus un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kamanas
zirga vilktām kamanām Kamanas jeb ragavas ir transportlīdzeklis, kas paredzēts pārvietošanās vajadzībām pa sniegu vai ledu.
Jaunums!!: Ledus un Kamanas · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Ledus un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Ledus un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Karaļa Boduēna šelfa ledājs
Karaļa Boduēna šelfa ledājs ir plašs šelfa ledājs Princeses Ranhillas krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Karaļa Boduēna šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Karalienes Fabiolas kalni
Karalienes Fabiolas kalni vai Jamato kalni (Yamato Sanmyaku) ir ap 150 km gara dienvidu—ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Karalienes Fabiolas kalni · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Ledus un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Karls Antons Larsens
Karls Antons Larsens (dzimis Estre Halsenā, miris Rosa jūrā) bija norvēģu polārpētnieks un kuģotājs.
Jaunums!!: Ledus un Karls Antons Larsens · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Ledus un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Kārnija sala
Kārnija sala ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdas piekrastē, ceturtā lielākā Antarktikas sala.
Jaunums!!: Ledus un Kārnija sala · Redzēt vairāk »
Kendlmasas salas
Kendlamasas salas (— ‘Sveču dienas salas’) ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Jaunums!!: Ledus un Kendlmasas salas · Redzēt vairāk »
Ketleru ūdenskritums
Ketleru ūdenskritums atrodas Kurzemē, Kuldīgas novadā, Skrundas pagastā.
Jaunums!!: Ledus un Ketleru ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Kindral Kurvits
Kindral Kurvits ir Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldes daudzfunkcionāls naftas produktu savākšanas un glābšanas kuģis.
Jaunums!!: Ledus un Kindral Kurvits · Redzēt vairāk »
Klinšu kāpšana
Saksijas Šveicē Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kur dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas.
Jaunums!!: Ledus un Klinšu kāpšana · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Ledus un Komēta · Redzēt vairāk »
Kordiljeri
Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.
Jaunums!!: Ledus un Kordiljeri · Redzēt vairāk »
Krabjēdājroņu cilts
Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.
Jaunums!!: Ledus un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Ledus un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Ledus un Krava · Redzēt vairāk »
Krerija ledus sala
Krerija ledus sala ir 107 km garš un līdz 24 km plats ap 50 m augsts ledus pacēlums 400 m biezajā Roša šelfa ledāja ledus slānī.
Jaunums!!: Ledus un Krerija ledus sala · Redzēt vairāk »
Krioterapija
Krioterapija (sengrieķu κρύος — 'sals', θεραπεία — 'dziedināšana') ir terapijas veids, kurā uz cilvēka ādu vai audiem ķermeņa dziļumā tiek veikta iedarbība ar zemām temperatūrām.
Jaunums!!: Ledus un Krioterapija · Redzēt vairāk »
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Jaunums!!: Ledus un Kriptons · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Ledus un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Ledus un Kristāls · Redzēt vairāk »
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Jaunums!!: Ledus un Krusa · Redzēt vairāk »
Kuģošanas vēstures muzejs
Kuģu muzejs. Skats uz Kuģu un Vāsas muzejiem. "St.Erik" ziemā. Kuģošanas vēstures muzejs ir muzejs, kas iepazīstina ar agrāko kuģošanu uz bākkuģa "Finngrundet", ledlauža "St.
Jaunums!!: Ledus un Kuģošanas vēstures muzejs · Redzēt vairāk »
Labradoras jūra
Labradoras jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra Ziemeļamerikas piekrastē starp Labradoras pussalu un Grenlandi.
Jaunums!!: Ledus un Labradoras jūra · Redzēt vairāk »
Larga ronis
Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Ledus un Larga ronis · Redzēt vairāk »
Latgales augstiene
Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Ledus un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ledus un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Ledus un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Ledus un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Ledus un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Lāsteka
Lāsteka Lāsteka ir dabīgi veidojies ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.
Jaunums!!: Ledus un Lāsteka · Redzēt vairāk »
Ledainais lietus
Ledainais lietus ir cieti nokrišņi, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem nulles (parasti pie 0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C) cietu un caurspīdīgu ledus bumbiņu veidā ar diametru 1—3 mm.
Jaunums!!: Ledus un Ledainais lietus · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Ledus un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Ledus un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledlauzis
Ledlauzis ''Polarstern''Ledlauzis ir kuģis ar īpaši stipru korpusu un spēcīgiem galvenajiem dzinējiem.
Jaunums!!: Ledus un Ledlauzis · Redzēt vairāk »
Ledus adatas
Eniva (2012. gads) Ledus adatas ir cieti nokrišņi sīku ledus kristāliņu veidā, kuri lēni lido gaisā.
Jaunums!!: Ledus un Ledus adatas · Redzēt vairāk »
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Jaunums!!: Ledus un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Ledus un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Ledus laukums (hokejs)
350px Hokeja ledus laukums ir laukums, kas klāts ar ledu un paredzēts hokeja spēļu aizvadīšanai.
Jaunums!!: Ledus un Ledus laukums (hokejs) · Redzēt vairāk »
Ledus planēta
Tiek uzskatīts, ka OGLE-2005-BLG-390Lb varētu būt ledus planēta Par ledus planētu var uzskatīt ikvienu hipotētisku citplanētu, kuras virsmu lielākoties vai pilnībā pārklāj biezāka vai plānāka ledus kārta, kā arī ikvienu dabisko planētas pavadoni, kas lielākoties sastāv no ledus.
Jaunums!!: Ledus un Ledus planēta · Redzēt vairāk »
Ledus skulptūra
Ledus skulptūra "Latvieša stāsts" Aļaskā Ledus skulptūra ir telpisks mākslas darbs, kas tiek izgatavots no ledus ar dažādiem instrumentiem, piemēram, motorzāģi, kaltiem, CNC, slīpmašīnu frēzi, utt...
Jaunums!!: Ledus un Ledus skulptūra · Redzēt vairāk »
Ledus-deviņi
Ledus-deviņi ir izdomāta ūdens polimorfā modifikācija, ko aprakstījis Kurts Vonnegūts romānā "Kaķa šūpulis".
Jaunums!!: Ledus un Ledus-deviņi · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lemberta glečers
Lemberta glečers ir lielākais šļūdonis Antarktīdā un pasaulē.
Jaunums!!: Ledus un Lemberta glečers · Redzēt vairāk »
Lidena sala
Lidena sala ir ar ledu klāta sala Rīsera-Larsena šelfa ledāja dienvidrietumos pie tā frontes 85 km no Antarktīdas krasta.
Jaunums!!: Ledus un Lidena sala · Redzēt vairāk »
Lielā Ļahova sala
Lielā Ļahova sala ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā.
Jaunums!!: Ledus un Lielā Ļahova sala · Redzēt vairāk »
Liofilizācija
Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.
Jaunums!!: Ledus un Liofilizācija · Redzēt vairāk »
Lovailenda
Lovailenda vai Lova sala, arī Bahas sala (Argentīnas avotos), ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Ledus un Lovailenda · Redzēt vairāk »
Mabusa rags
Mabusa rags ir ar no ledus brīvs zemesrags Deivisa jūras piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Mabusa rags · Redzēt vairāk »
Makšķerēšana
Makšķerēšana ir zivju ķeršana pārtikas iegūšanas, izklaides vai sportiskā nolūkā, izmantojot īpašus āķus un ēsmu.
Jaunums!!: Ledus un Makšķerēšana · Redzēt vairāk »
Malasledus
''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.
Jaunums!!: Ledus un Malasledus · Redzēt vairāk »
Matočkinšars
Matočkinšars ir jūras šaurums Novaja Zemļas arhipelāgā Krievijā.
Jaunums!!: Ledus un Matočkinšars · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Mazā Ļahova sala
Mazā Ļahova sala ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā.
Jaunums!!: Ledus un Mazā Ļahova sala · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Ledus un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Jaunums!!: Ledus un Mūžīgais sasalums · Redzēt vairāk »
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Ledus un Medību piekūns · Redzēt vairāk »
Melnkakla gulbis
Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.
Jaunums!!: Ledus un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Ledus un Migla · Redzēt vairāk »
Milla sala
Milla sala ir ar pastāvīgu ledus vairogu klāta sala Mosona jūras piekrastē 40 km no Noksa krasta Šekltona šelfa ledāja ziemeļu malā.
Jaunums!!: Ledus un Milla sala · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Ledus un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Jaunums!!: Ledus un Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ · Redzēt vairāk »
Miranda (pavadonis)
Miranda, arī Urāns V, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Miranda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mirnija (polārstacija)
Mirnija ir vecākā Krievijas vissezonas polārstacija Arktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Mirnija (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Jaunums!!: Ledus un Morēna · Redzēt vairāk »
Mosona smaile
Mosona smaile ir aktīvs vulkāns Hērda salā Austrālijas valdījumā Hērda Salā un Makdonalda Salās, Austrālijas augstākā virsotne, neskaitot valdījumu Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Mosona smaile · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Ledus un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Ledus un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Ledus un Narvalis · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Ledus un Navigācija · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Ledus un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Ledus un Negaiss · Redzēt vairāk »
Neminerāls
Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem (tai skaitā arī iežiem, kas sastāv no minerāliem) un mineraloīdiem.
Jaunums!!: Ledus un Neminerāls · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Ledus un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Nokrišņu daudzums
Nokrišņu daudzums pa mēnešiem vidēji vienas dienas laikā Nokrišņu daudzums ir ūdens slāņa biezums, kas būtu uzkrājies uz horizontālas virsmas nokrišņu izkrišanas dēļ, ja šī virsma neuzsūc ūdeni un tas neiztvaiko.
Jaunums!!: Ledus un Nokrišņu daudzums · Redzēt vairāk »
Nosēšanās
Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.
Jaunums!!: Ledus un Nosēšanās · Redzēt vairāk »
Novolazarevskas lidlauks
Novolazarevskas lidlauks ir zilā ledus lidlauks Karalienes Modas Zemē, Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Novolazarevskas lidlauks · Redzēt vairāk »
Oāze
Lībijā Antarktīdā Oāze (no, óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija.
Jaunums!!: Ledus un Oāze · Redzēt vairāk »
Oberons
Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Oberons · Redzēt vairāk »
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Jaunums!!: Ledus un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »
Orvina kalni
Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos.
Jaunums!!: Ledus un Orvina kalni · Redzēt vairāk »
Pakledus
Atlantijas okeāna ziemeļdaļā Pakledus ir peldošs jūras ledus, kas veidojies, sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz biezumu.
Jaunums!!: Ledus un Pakledus · Redzēt vairāk »
Paks (pavadonis)
Paks, arī Urāns XV, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Paks (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Jaunums!!: Ledus un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Pandora (pavadonis)
Pandora ir dabiskais Saturna pavadonis, pazīstams arī kā Saturn XVII.
Jaunums!!: Ledus un Pandora (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pūķu dārzs
Rezervāts "Pūķu dārzs" ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai.
Jaunums!!: Ledus un Pūķu dārzs · Redzēt vairāk »
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Ledus un Peipuss · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Ledus un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Penka rags
Penka rags ir ar ledu klāts zemesrags Deivisa jūras piekrastē rietumos no Filipi glečera.
Jaunums!!: Ledus un Penka rags · Redzēt vairāk »
Perlamutra mākoņi
Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kas veidojas ļoti lielā augstumā virs Zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.
Jaunums!!: Ledus un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »
Perseverance
Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.
Jaunums!!: Ledus un Perseverance · Redzēt vairāk »
Phjončhanas olimpiskais stadions
Phjončhanas olimpiskais stadions ir sporta stadions Dienvidkorejā, kur norisinājās 2018. gada ziemas olimpisko spēļu un ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas.
Jaunums!!: Ledus un Phjončhanas olimpiskais stadions · Redzēt vairāk »
Phoenix (kosmiskais aparāts)
Phoenix ("fēnikss") bija automātiskā zonde, kas veica Marsa virsmas izpēti ziemeļu polārajā apgabalā.
Jaunums!!: Ledus un Phoenix (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Ledus un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Plaisa
Plaisa, kura izveidojusies, ieplaisājot stiklam. Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos.
Jaunums!!: Ledus un Plaisa · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Ledus un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Jaunums!!: Ledus un Plūdi · Redzēt vairāk »
Pobedas ledus sala
Pobedas ledus sala ir periodiski eksistējoša ledus sala Mosona jūrā Austrumantarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Pobedas ledus sala · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Ledus un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Polārais plato
Čārlija ledus kupola apvidū Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Polārais plato · Redzēt vairāk »
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Jaunums!!: Ledus un Polārais valis · Redzēt vairāk »
Polāro vaļu dzimta
Polāro vaļu dzimta jeb ziemeļu vaļu dzimta (Balaenidae) ir viena no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Ledus un Polāro vaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Ledus un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Psihrometrs
Vienkāršs stacijas psihrometrs ВИТ-1 Psihrometrs (no (psychros) — 'auksts' un μέτρον (metron) — 'mērs') ir ierīce gaisa mitruma mērīšanai, izmantojot sauso un slapjo termometru.
Jaunums!!: Ledus un Psihrometrs · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Ledus un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīsera-Larsena pussala
Rīsera-Larsena pussala ir ap 130 km gara un līdz 75 km plata ar ledu klāta pussala Karalienes Modas Zemes piekrastē Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Rīsera-Larsena pussala · Redzēt vairāk »
Relatīvais mitrums
Higrometrs, ar kuru mēra gaisa mitrumu Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu dotajā temperatūrā.
Jaunums!!: Ledus un Relatīvais mitrums · Redzēt vairāk »
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Ledus un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »
Ridberga pussala
Ridberga pussala ir ap 60 km gara un līdz 38 km plata ar ledu klāta pussala Elsvērta Zemes piekrastē Rietumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Ridberga pussala · Redzēt vairāk »
Ripa (sports)
Hokeja ripa Ripa ir apaļš, plakans diskveida priekšmets, ko izmanto dažos sporta veidos.
Jaunums!!: Ledus un Ripa (sports) · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Ledus un Roņi · Redzēt vairāk »
Rosa šelfa ledājs
Rosa šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Rosa šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Ruskaja
Ruskaja - padomju, vēlāk krievu polārstacija Mērijas Bērdas Zemē.
Jaunums!!: Ledus un Ruskaja · Redzēt vairāk »
Sacīkšu trase
Autošosejas sacīkšu trase Hipodroms jeb zirgu sacīkšu trase Sacīkšu trase ir sporta būvē, kas paredzēta dzīvnieku (piemēram, zirgu sacīkšu), transportlīdzekļu vai sportistu sacensībām.
Jaunums!!: Ledus un Sacīkšu trase · Redzēt vairāk »
Saipla sala
Saipla sala ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Saipla sala · Redzēt vairāk »
Saipldoma
Saipldoma ir amerikāņu vasaras polārstacija Mērijas Bērdas Zemē.
Jaunums!!: Ledus un Saipldoma · Redzēt vairāk »
Saka (atteka)
Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala.
Jaunums!!: Ledus un Saka (atteka) · Redzēt vairāk »
Sakellari pussala
Sakellari pussala (Sakellari Peninsula) ir ap 60 km gara un līdz 40 km plata ar ledu klāta pussala Enderbiju Zemē Austrumantarktīdā, Kosmonautu jūras piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Sakellari pussala · Redzēt vairāk »
Saldējums
Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.
Jaunums!!: Ledus un Saldējums · Redzēt vairāk »
Salna
nātru lapām. Salna. Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem.
Jaunums!!: Ledus un Salna · Redzēt vairāk »
Sarma
Sarmas klāti koki. Sarma tuvplānā. Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums.
Jaunums!!: Ledus un Sarma · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Ledus un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Saturna gredzeni
Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.
Jaunums!!: Ledus un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Ledus un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules stabs
Saules stabs Rietumvirdžīnijā Saules stabs ir atmosfēras parādība, kas izpaužas, kā vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un rieta laikā.
Jaunums!!: Ledus un Saules stabs · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Ledus un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Sausais ledus
Sausā ledus granulas Sausais ledus ir ciets (sasaldēts) oglekļa dioksīds.
Jaunums!!: Ledus un Sausais ledus · Redzēt vairāk »
Sausās ielejas
Sauso ieleju karte Sausās ielejas ir dabas apgabals Antarktīdā Transantarktīdas kalnos, rietumos no Makmerdo šauruma Viktorijas Zemē.
Jaunums!!: Ledus un Sausās ielejas · Redzēt vairāk »
Sērrondanes kalni
Sērrondanes kalni ir ap 250 km gara un līdz 80 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Sērrondanes kalni · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Ledus un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Jaunums!!: Ledus un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Siltumradis
Siltumradis ir 18.—19.
Jaunums!!: Ledus un Siltumradis · Redzēt vairāk »
Slocene
Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledus un Slocene · Redzēt vairāk »
Sniega līnija
Sniega līnija ir robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās.
Jaunums!!: Ledus un Sniega līnija · Redzēt vairāk »
Sniega motocikls
Sniega motocikls ir individuāls motorizēts transportlīdzeklis braukšanai pa sniegu un ledu.
Jaunums!!: Ledus un Sniega motocikls · Redzēt vairāk »
Sniega vētrasputns
Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Jaunums!!: Ledus un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Ledus un Sniegs · Redzēt vairāk »
Snouhila
Snouhila vai Sjerronevado ir neapdzīvota sala Antarktīdas pussalas ziemeļaustrumos Antarktikā, Vedela jūras ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledus un Snouhila · Redzēt vairāk »
Spalvu gubumākoņi
Spalvu gubumākoņi Spalvu gubumākoņi Cirrocumulus (Cc) ir plāni mākoņi, kuri sastāv no maziem viļņiem, pārslām vai kaudzītēm.
Jaunums!!: Ledus un Spalvu gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu skeletveidīgie mākoņi
Ci vert Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi.
Jaunums!!: Ledus un Spalvu skeletveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu viļņotie slāņmākoņi
Spalvu viļņotie slāņmākoņi (Cs fib) ir balts, plāns mākoņu slānis ar viļņveida izskatu.
Jaunums!!: Ledus un Spalvu viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Spīdvejs
Spīdveja sacīkšu braucējs sacensību laikā Spīdvejs ir motosporta paveids, kurā piedalās ar speciāliem motocikliem.
Jaunums!!: Ledus un Spīdvejs · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Ledus un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Subantarktika
Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus un Subantarktika · Redzēt vairāk »
Subglaciālais ezers
Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.
Jaunums!!: Ledus un Subglaciālais ezers · Redzēt vairāk »
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Jaunums!!: Ledus un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Ledus un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Ledus un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Ledus un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tērstona sala
Tērstona sala ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdā, Dienvidu okeānā, trešā lielākā Antarktikas sala.
Jaunums!!: Ledus un Tērstona sala · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tenga pussala
Tenga pussala ir ap 40 km gara un līdz 50 km plata ar ledu klāta pussala Enderbiju Zemē Austrumantarktīdā, Kosmonautu jūras piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Tenga pussala · Redzēt vairāk »
Termokarsts
Termokarsts ir plašas, dziļas piltuvveida ieplakas, kas radušās, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
Jaunums!!: Ledus un Termokarsts · Redzēt vairāk »
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Jaunums!!: Ledus un Tilts · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Ledus un Tinis · Redzēt vairāk »
Titānija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Ledus un Titānija · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Ledus un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Toross
Cilvēks torosā Toross (no — ‘ledus kaudze’) ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.
Jaunums!!: Ledus un Toross · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Ledus un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Trogieleja
Oberzē ezers trogielejā augšpus Kēnigszē, Bavārija. Tālumā pa kreisi redzama iekārta mazāka trogieleja ar raksturīgo šķērsprofilu. Trogieleja (no — ‘sile’) ir kalnu ledāju iedarbībā izveidojušās ielejas augstkalnu apgabalos.
Jaunums!!: Ledus un Trogieleja · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Ledus un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Umberto Nobile
Umberto Nobile (izrunā:; dzimis, miris) bija itāļu aviators, aviācijas inženieris un Arktikas pētnieks, kas pasaules ievērību guvis kā pirmais, kas ar lidaparātu pārlidoja Ziemeļpolam.
Jaunums!!: Ledus un Umberto Nobile · Redzēt vairāk »
Umbriels (pavadonis)
Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Ledus un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Somijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Ledus un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Valkīras leduskupols
Valkīras leduskupols, saukts arī F kupols vai Fudzi kupols (Dome Fuji) ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Valkīras leduskupols · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ledus un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vanda (polārstacija)
Vanda vai Vandas stacija bija Jaunzēlandei piederoša polārstacija Antarktīdā, Rosa Teritorijā.
Jaunums!!: Ledus un Vanda (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Vanemas pauguraine
Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados.
Jaunums!!: Ledus un Vanemas pauguraine · Redzēt vairāk »
Vārtsargs (hokejs)
Viens no pazīstamākajiem hokeja vārtsargiem ir Patriks Ruā. Vārtsargs hokejā ir spēlētājs, kura uzdevums ir neļaut pretinieku komandai gūt vārtus.
Jaunums!!: Ledus un Vārtsargs (hokejs) · Redzēt vairāk »
Vecdaugava (atteka)
Vecdaugava ir Daugavas labā krasta vecupe Rīgā.
Jaunums!!: Ledus un Vecdaugava (atteka) · Redzēt vairāk »
Vedela ronis
Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Ledus un Vedela ronis · Redzēt vairāk »
Viļņu optika
Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.
Jaunums!!: Ledus un Viļņu optika · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Ledus un Viela · Redzēt vairāk »
Viktorijas Zeme
Viktorijas Zeme ir dabas apgabals Antarktīdā starp Rosa jūru austrumos un Vilksa zemi rietumos.
Jaunums!!: Ledus un Viktorijas Zeme · Redzēt vairāk »
Vilkinsa
Vilkinsa ir Austrālijas lidlauks un pie tā ierīkota vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Vilkinsa · Redzēt vairāk »
Vindikeišena
Vindikeišena (— ‘Attaisnojuma sala’) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Jaunums!!: Ledus un Vindikeišena · Redzēt vairāk »
Vindmilas salas
Vindmilas salas ir no ledus brīvu klinšainu salu arhipelāgs Austrumantarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledus un Vindmilas salas · Redzēt vairāk »
Vinterailenda
Vinterailenda (— ‘Ziemas sala’) ir viena no lielākajām salām Argentīnas salu grupā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Vinterailenda · Redzēt vairāk »
Vladimirs Vīze
Vladimirs Vīze vai Valdemārs Kurts Blass-Vīze (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes padomju polārpētnieks, okeanologs, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs kopš 1933.
Jaunums!!: Ledus un Vladimirs Vīze · Redzēt vairāk »
Volthata kalni
Volthata kalni ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā.
Jaunums!!: Ledus un Volthata kalni · Redzēt vairāk »
Vostoka I
Vostoka I bija padomju iekškontinentālā polārstacija Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Vostoka I · Redzēt vairāk »
Vostokas ezers
Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un Vostokas ezers · Redzēt vairāk »
WAIS Divaida
WAIS Divaida (West Antarctic Ice Sheet Divide — ‘Rietumantarktīdas ledus vairoga šķirtne’) ir amerikāņu ledus dziļurbuma projekts Mērijas Bērdas Zemē Rietumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledus un WAIS Divaida · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ledus un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Jaunums!!: Ledus un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »
Zemledus makšķerēšana
Zemledus makšķernieks Norvēģijā, 1904. gada Nikolāsa Jungmana zīmējums Zemledus makšķerēšana ir Latvijā populārs sporta un atpūtas veids, makšķerējot ziemas apstākļos.
Jaunums!!: Ledus un Zemledus makšķerēšana · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Ledus un Ziema · Redzēt vairāk »
Ziemas ceļš
Olbani upi Ontārio ziemeļos Ziemas ceļš pavasarī Ziemas ceļš ir ceļš, pa kuru satiksme notiek tikai ziemas sezonā, kad temperatūra ir nokritusies zem nulles.
Jaunums!!: Ledus un Ziemas ceļš · Redzēt vairāk »
Ziemas peldēšana
Ziemas peldēšana ir sporta veids - norūdīšanās augstākā pakāpe - ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju.
Jaunums!!: Ledus un Ziemas peldēšana · Redzēt vairāk »
Ziemas riepa
Ziemas riepas ir riepas, kas tiek izmantotas laika posmā, kad ceļa segums ir slidens, to klāj sniegs un/vai ledus.
Jaunums!!: Ledus un Ziemas riepa · Redzēt vairāk »
Ziemas sports
Jasnas slēpošanas kūrorts Slovākijas centrālajā daļā Oberhofas trasē, Vācijā Ziemas sports ir sporta sacensības vai ar sacensībām nesaistītas atpūtas aktivitātes, kas tiek veiktas uz sniega vai ledus.
Jaunums!!: Ledus un Ziemas sports · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Ledus un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Ledus un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Zilais ledus
Zilā ledus lidlauks pie Makmerdo stacijas Sausajās ielejās Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu.
Jaunums!!: Ledus un Zilais ledus · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Ledus un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Ledus un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
1985. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1985.
Jaunums!!: Ledus un 1985. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
1997. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1997.
Jaunums!!: Ledus un 1997. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2006. gada ziemas olimpiskās spēles
2006.
Jaunums!!: Ledus un 2006. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2023. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.
Jaunums!!: Ledus un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
