Ātrāk nekā pārlūku!
200 attiecības: Aļģes, Abavas senleja (dabas parks), Agasi ezers, Aizputes apriņķis, Aklais purvs (dabas liegums), Akmens laikmets, Alpu vārna, Amatas senleja, Ameles pacēlums, Amerikas pamatiedzīvotāji, Arafuru jūra, Atlantijas-Baltijas rase, Atsegums, Augstais krasts, Šetlandes ponijs, Šlīteres Zilie kalni, Šlēsviga-Holšteina, Ģeoloģiskā epoha, Īrija (sala), Īrijas jūra, Ženēvas ezers, Ārdavs, Bali tīģeris, Baltais zaķis, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Baltika (kontinents), Baltkrievija, Barbs, Batērsta sala (Austrālija), Bādtelca, Bēršu drumlini, Beringa jūra, Beznoteces ezers, Blendovas tuksnesis, Blidiņes dabas parks, Bodenezers, Briencas ezers, Bruņa ala, Burtnieks, Cūgas ezers, Cepļa dolomīta atsegums, Cilvēks, Dambriedis, Džeimsa līcis, Degunradži, Devons, Dienvidķīnas jūra, Dienvidurālu dabas rezervāts, Dobeles meteorīta krāteris, ..., Driādes, Dvietes paliene, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropa, Eiropas alu lācis, Eksmūras ponijs, Elsmīra sala, Equus scotti, Etoša, Etrusku lācis, Flora, Floridas alu lācis, Gardas ezers, Ginki, Glacioizostāze, Grēvis, Gulbenes paugurvalnis, Hailuoto, Holocēna kalendārs, Holocēns, Igaunija, Igaunijas vēsture, Indijas vēsture, Islande, Izplatības areāls, Japāņu jūra, Japānas vēsture, Jaunjelgavas apriņķis, Javas jūra, Jūras transgresija, Jūras zīdītāji, Jēkabpils apriņķis, Jugla (Suntažu pagasts), Kadjakas lācis, Kainozojs, Kamieļu dzimta, Kanāda, Karalienes Šarlotes melnais lācis, Karbons, Kasari, Kaspijas jūra, Kaspijas ronis, Kīmezers, Kēnigszē, Klejotāji, Klusā okeāna jūrasgovis, Krustpils pagasts, Kubeseles pilskalns, Kvartārs, Labradoras jūra, Lama, Latgale, Latvija, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas pamatieži, Latvijas vēsture, Latvijas zirgs, Lauva, Lazdonas ezers, Lādogas pogainais ronis, Ledāja vairogs, Ledus laikmets (filma), Ledus laikmets Latvijā, Leo Silārds, Lielie ezeri, Lietuvas vēsture, Limbažu vēsture, Lopkopība, Lopnūrs, Ludzas apriņķis, Luijs Agasi, Madlēnas kultūra, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Maltas vēsture, Mazais lācis, Mazais ledus laikmets, Mājas ēzelis, Meža cauna, Melnā jūra, Melnā vārna, Melvila sala (Austrālija), Menas Sala, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Mustangs, Neolīta revolūcija, Neolīts, Neolīts Kosovā, Niagāras ūdenskritums, Ogres rajons, Ogresgals, Okeāna dibens, Ontārio ezers, Osmusāre, Oss, Palearktika, Paleolīts, Pelēkais vilks, Perms, Petenicas ezers, Pleistocēns, Pliocēns, Polārlapsa, Proterozojs, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes novads (2009—2021), Sabile, Saimā pogainais ronis, Sēlijas paugurvalnis, Seto jūra, Siāmas līcis, Siltumnīcas efekts, Slocene, Slovēnijas vēsture, Snuķaiņi, Somija, Somijas vēsture, Stagaru dzimta, Subglaciālais ezers, Svalbāra, Talabu salas, Tūnas ezers, Terciārs, Tinis, Tirdzniecība, Tivi salas, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Uvsnūrs, Vanas ezers, Vārnas, Vēnerns, Verterezers, Vertsjervs, Veterns, Viklovas kalni, Viktorijas ezers, Vilsandi, Vormsi, Vudsu ezers, Zarnenes ezers, Zeme, Zemes vēsture, Ziemeļjūra, Ziemeļkursas augstiene, Ziemeļvalstis, Zirgi, Zviedrijas vēsture. Izvērst indekss (150 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abavas senleja (dabas parks)
Abavas senlejas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas aptver daļu Abavas senlejas un Abavas upes ieleju Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu un ziemeļu malā Ventspils, Kuldīgas, Talsu un Tukuma novados.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Abavas senleja (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Agasi ezers
Agasi ezera izplatība Agasi ezers bija pēcleduslaikmeta ledāju kušanas ezers tagadējā Kanādas teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Agasi ezers · Redzēt vairāk »
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aklais purvs (dabas liegums)
Aklais purvs ir dabas liegums Jūgu purvā Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Aklais purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Amatas senleja
Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Amatas senleja · Redzēt vairāk »
Ameles pacēlums
Ameles pacēlums vai Ameļu pacēlums lēzeni viļņots, austrumu—rietumu virzienā izstiepts morēnas līdzenums Kursas zemienes ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ameles pacēlums · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāji
Hupa cilts indiānis Amerikas pamatiedzīvotāju īpatsvars dažādās valstīs. Amerikas pamatiedzīvotāji ir tie Amerikas iedzīvotāji, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai un viņu pēcteči, kā arī citas etniskas grupas, kas sevi saista ar Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Amerikas pamatiedzīvotāji · Redzēt vairāk »
Arafuru jūra
Arafuru jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atdala Austrāliju no Āzijas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Arafuru jūra · Redzēt vairāk »
Atlantijas-Baltijas rase
Gaišas (blondas) matu krāsas izplatība Eiropas iedzīvotājiem (pēc ''Beals & Hoijer'', 1965). 80%+ (dzeltenā krāsā), 50-79% (gaiši oranža), 20-49% (gaiši brūna), 1-19% (tumši brūna), mazāk par 1% (melna). Atlantijas-Baltijas rase bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto "Ziemeļu rases" jēdzienu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Atlantijas-Baltijas rase · Redzēt vairāk »
Atsegums
Atsegums ir redzama iežu daļa, kas atsegta Zemes virspusē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Atsegums · Redzēt vairāk »
Augstais krasts
Augstais krasts ir daļa no Zviedrijas Botnijas līča krasta Vesternorlandes lēnē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Augstais krasts · Redzēt vairāk »
Šetlandes ponijs
Šetlandes ponijs ir Šetlendas salu poniju šķirne.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Šetlandes ponijs · Redzēt vairāk »
Šlīteres Zilie kalni
Šlīteres Zilie kalni (arī Zilie kalni, Slīteres Zilie kalni, Slīteres krauja) ir līdz 42,5 m augsta krauja Ziemeļkursas augstienes ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Šlīteres Zilie kalni · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Īrija (sala)
Īrija ir sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos Britu salu arhipelāgā, trešā lielākā Eiropas sala un 20. lielākā sala pasaulē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Īrija (sala) · Redzēt vairāk »
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Īrijas jūra · Redzēt vairāk »
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers (arī Lemāns;, Lac de Genève) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ženēvas ezers · Redzēt vairāk »
Ārdavs
Ārdavs (arī Ardavas ezers, Ardovas ezers, Ārdavas ezers, Ardava ezers, Ardovas ezers) ir ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Latgales augstienē, Saules kalna piekājē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ārdavs · Redzēt vairāk »
Bali tīģeris
Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Bali tīģeris · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Barbs
Barbs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Barbs · Redzēt vairāk »
Batērsta sala (Austrālija)
Batērsta sala vai Nuju ir sala Austrālijas ziemeļos, Tivi salu grupas otra lielākā sala.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Batērsta sala (Austrālija) · Redzēt vairāk »
Bādtelca
Bādtelca ir pilsēta Bavārijā, Vācijā, Bādtelcas-Volfratshauzenes apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Bādtelca · Redzēt vairāk »
Bēršu drumlini
Bēršu drumlini ir dabas piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Burtnieku pagasta ziemeļaustrumos, uz austrumiem no Burtnieka.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Bēršu drumlini · Redzēt vairāk »
Beringa jūra
Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Beringa jūra · Redzēt vairāk »
Beznoteces ezers
Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Beznoteces ezers · Redzēt vairāk »
Blendovas tuksnesis
Blendovas tuksneša ainava Blendovas tuksnesis (Pustynia Błędowska) 9 km garš un 3—4 km plats smiltājs Polijas vidienē Silēzijas vojevodistē pie Dombrova Gurņičas pilsētas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Blendovas tuksnesis · Redzēt vairāk »
Blidiņes dabas parks
Blidiņes dabas parks ir dabas parks Bosnijā un Hercegovinā, kas izveidots 1995.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Blidiņes dabas parks · Redzēt vairāk »
Bodenezers
Bodenezers (arī Konstancas ezers) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Bodenezers · Redzēt vairāk »
Briencas ezers
Briencas ezers ir ezers Šveices centrālajā daļā, Alpu ziemeļu nogāzē Bernes kantonā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Briencas ezers · Redzēt vairāk »
Bruņa ala
Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Bruņa ala · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Cūgas ezers
Cūgas ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Cūgas, Švīces un Lucernas kantonos Alpu priekškalnē, ziemeļos no Fīrvaldšteterezera.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Cūgas ezers · Redzēt vairāk »
Cepļa dolomīta atsegums
Cepļa dolomīta atsegums ir ģeoloģiskais dabas piemineklis Aizkraukles novadā Daugavas ielejas dabas parka teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Cepļa dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dambriedis
Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Dambriedis · Redzēt vairāk »
Džeimsa līcis
Džeimsa līcis vai Vinipeks (Wînipekw — ‘Netīrais ūdens’) ir sekls Hudzona līcim piederīgs līcis Kanādas vidienē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Džeimsa līcis · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Degunradži · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Devons · Redzēt vairāk »
Dienvidķīnas jūra
Dienvidķīnas jūra (Nán Hǎi;;;; malajiešu un) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Dienvidķīnas jūra · Redzēt vairāk »
Dienvidurālu dabas rezervāts
Dienvidurālu valsts dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Dienvidurālu kalnos Baškortostānā, Krievijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Dienvidurālu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Dobeles meteorīta krāteris
Dobeles meteorīta krāteris jeb Dobeles astroblēma ir liela meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums pamatklintājā aptuveni 4,5 km diametrā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Dobeles meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Driādes
Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Driādes · Redzēt vairāk »
Dvietes paliene
Dvietes paliene ir 2004.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Dvietes paliene · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Eksmūras ponijs
Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »
Elsmīra sala
Elsmīra sala jeb Uminmaknuna (Umingmak Nuna — ‘Muskusvēršu zeme’) ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Elsmīra sala · Redzēt vairāk »
Equus scotti
Equus scotti ir zirgu ģints viena no sugām, kas ir izmirusi pirms apmēram 10 000 gadiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Equus scotti · Redzēt vairāk »
Etoša
Etoša ir liels beznoteces sāls līdzenums Namībijas ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Etoša · Redzēt vairāk »
Etrusku lācis
Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Etrusku lācis · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Flora · Redzēt vairāk »
Floridas alu lācis
Floridas alu lācis ir izmiris lāču dzimtas (Ursidae) pleistocēna zīdītājs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Floridas alu lācis · Redzēt vairāk »
Gardas ezers
Gardas ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Gardas ezers · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ginki · Redzēt vairāk »
Glacioizostāze
Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Glacioizostāze · Redzēt vairāk »
Grēvis
Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Grēvis · Redzēt vairāk »
Gulbenes paugurvalnis
Gulbenes paugurvalnis ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Vidzemes austrumu daļu Gulbenes un Madonas novadā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Gulbenes paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Hailuoto
Hailuoto ir Somijas sala Botnijas līcī.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Hailuoto · Redzēt vairāk »
Holocēna kalendārs
Holocēna kalendārs ir populārs nosaukums Holocēna jeb Cilvēku ērai — gadu numerācijas sistēma tuva gadu astronomiskajam pierakstam, vienīgi tai tiek pieskaitīti 10 000, izvietojot savu pirmo gadu kā Cilvēku ēras jeb cilvēces civilizācijas sākumu, vienkāršojot holocēna epohas (pēc ledus laikmeta) skaitīšanu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Holocēna kalendārs · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Holocēns · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Indijas vēsture
Indijas vēsture sākas ar Indas ielejas civilizāciju, kas izplatījās un uzplauka Indijas subkontinenta ziemeļrietumu daļā no 3300.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Indijas vēsture · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Islande · Redzēt vairāk »
Izplatības areāls
Bezastaino abinieku izplatības areāls (piemērs) Izplatības areāls ( — 'platība') — apgabals, kurā izplatīta kāda parādība.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Izplatības areāls · Redzēt vairāk »
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Japāņu jūra · Redzēt vairāk »
Japānas vēsture
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Japānas vēsture · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Javas jūra
Javas jūra ir starpsalu iekšējā jūra, kuru dažkārt uzskata par daļu no Indijas okeāna, citkārt -— par daļu no Klusā okeāna.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Javas jūra · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jēkabpils apriņķis
Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Jēkabpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Jugla (Suntažu pagasts)
Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kamieļu dzimta
Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karalienes Šarlotes melnais lācis
Karalienes Šarlotes melnais lācis ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Karalienes Šarlotes melnais lācis · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Karbons · Redzēt vairāk »
Kasari
Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kasari · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Kīmezers
Kīmezers ir ezers Vācijas dienvidos, lielākais ezers Bavārijā, trešais lielākais ezers Vācijā pēc Bodenezera un Mīrica.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kīmezers · Redzēt vairāk »
Kēnigszē
Kēnigszē (— ‘Karaļezers’) ir ainavisks ezers Vācijas dienvidos, Bavārijā, Alpos pie Austrijas robežas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kēnigszē · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna jūrasgovis
Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju ģints (Hydrodamalis) ir viena no divām Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimtas (Hydrodamalinae) izmirušu jūras zīdītāju ģintīm.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Klusā okeāna jūrasgovis · Redzēt vairāk »
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Labradoras jūra
Labradoras jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra Ziemeļamerikas piekrastē starp Labradoras pussalu un Grenlandi.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Labradoras jūra · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lama · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas zirgs
Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lauva · Redzēt vairāk »
Lazdonas ezers
Lazdonas ezers atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lazdonas ezers · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets (filma)
"Ledus laikmets" ir 2002.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ledus laikmets (filma) · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets Latvijā
Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ledus laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Leo Silārds
Leo Silārds (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Leo Silārds · Redzēt vairāk »
Lielie ezeri
Lielie ezeri no kosmosa Lielie ezeri (Amerikas Lielie ezeri) ir piecu ļoti lielu ezeru grupa Ziemeļamerikā, tie veido lielu daļu no ASV un Kanādas robežas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lielie ezeri · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lopkopība · Redzēt vairāk »
Lopnūrs
Lopnūrs (arī Lobnors;, — Luóbù Pō) ir izsīcis sālsezers Ķīnā, veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Lopnūrs · Redzēt vairāk »
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »
Luijs Agasi
Žans Luijs Rodolfs Agasi (dzimis, miris) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Luijs Agasi · Redzēt vairāk »
Madlēnas kultūra
Madlēnas kultūra (rozā) un Epigravetes kultūra (sarkanā) Madlēnas zirgs, ''Musée d'Archéologie Nationale'' Madlēnas kultūra ir vēlā paleolīta kultūra Rietumeiropā, kas tiek datēta ar 17 000 līdz 12 000 BP, pēdējā ledus laikmeta beigu posmā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Madlēnas kultūra · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Madonas novads (2009—2021)
Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Madonas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Maltas vēsture
Maltas vēsture aptver notikumus Maltas salu valsts teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Maltas vēsture · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Mazais ledus laikmets
Mazais ledus laikmets ir vēsāka klimata periods pēc viduslaiku siltā perioda.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Mazais ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Mājas ēzelis
Mājas ēzelis (Equus asinus) ir zirgu ģints (Equus) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Mājas ēzelis · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melnā vārna
Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Melnā vārna · Redzēt vairāk »
Melvila sala (Austrālija)
Melvila sala vai Jermalnera ir sala Austrālijas ziemeļos, Tivi salu grupas lielākā un Austrālijas otra lielākā sala.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Melvila sala (Austrālija) · Redzēt vairāk »
Menas Sala
Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Menas Sala · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Muhu · Redzēt vairāk »
Mustangs
Mustangs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Mustangs · Redzēt vairāk »
Neolīta revolūcija
Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Neolīta revolūcija · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Neolīts · Redzēt vairāk »
Neolīts Kosovā
Neolīta kultūras Eiropā pirms 7000 gadiem. Starčevo kultūra iezīmēta tumšāki zilā krāsā. Neolīts Kosovā, jeb jaunākais akmens laikmets Kosovas teritorijā aizsākās apmēram pirms 8500 gadiem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Neolīts Kosovā · Redzēt vairāk »
Niagāras ūdenskritums
300px Niagāras ūdenskritums ir ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi — Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Niagāras ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogresgals
Ogresgals (agrāk arī Kārļi) ir apdzīvota vieta Ogres novadā Ogresgala pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ogresgals · Redzēt vairāk »
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »
Ontārio ezers
Ontārio ezers ir viens no Lielajiem ezeriem, vistālāk austrumos, viszemāk novietotais.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ontārio ezers · Redzēt vairāk »
Osmusāre
Osmusāre ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Osmusāre · Redzēt vairāk »
Oss
Oss ilustrācijā Oss (no — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Oss · Redzēt vairāk »
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Palearktika · Redzēt vairāk »
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Paleolīts · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Perms · Redzēt vairāk »
Petenicas ezers
Petenicas ezers ir ezers Gvatemalas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Petenicas ezers · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Polārlapsa · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads (2009—2021)
Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Rēzeknes novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Sabile · Redzēt vairāk »
Saimā pogainais ronis
Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Saimā pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Sēlijas paugurvalnis
Zilkalnes Pauguri netālu no Viesītes Sēlijas paugurvalnis, arī Viesītes morēnu valnis, ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Sēlijas teritoriju pāri Aizkraukles un Jēkabpils novadiem, kur tas savienojas ar Ilūkstes pauguraini Augšzemes augstienē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Sēlijas paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Seto jūra
Seto jūra (Seto Naikai) vai Japānas iekšējā jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra — šaura, sarežģītas konfigurācijas ūdenstilpe starp trim galvenajām Japānas salām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Seto jūra · Redzēt vairāk »
Siāmas līcis
Siāmas līcis vai Taizemes līcis (— Ao Thai, — Boeung Tonle Siem) ir Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Siāmas līcis · Redzēt vairāk »
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »
Slocene
Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Slocene · Redzēt vairāk »
Slovēnijas vēsture
Slovēņu (karnoliešu) zeme kā no slāvu valdnieka Samo atkarīga teritorija 631. gadā. Slovēnijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Slovēnijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Slovēnijas vēsture · Redzēt vairāk »
Snuķaiņi
Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Snuķaiņi · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Subglaciālais ezers
Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Subglaciālais ezers · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Talabu salas
Talabu salas: pa labi — Zaļita sala, pa kreisi — Verhņijas sala, vidū Talabeņeca Verhņijas salas piekraste Baznīca Verhņijas salā Skola Talabas salā Talabu salas jeb Zaļita salas ir mazs arhipelāgs Pleskavas ezerā, Krievijas Federācijas ziemeļrietumos ap 20 km no robežas ar Igauniju.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Talabu salas · Redzēt vairāk »
Tūnas ezers
Tūnas ezers ir ezers Šveices centrālajā daļā, Bernes kantonā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Tūnas ezers · Redzēt vairāk »
Terciārs
Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Terciārs · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Tinis · Redzēt vairāk »
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »
Tivi salas
Tivi salas vai Ratuati Irara (vai Ratuwati Yinjara — ‘Divas salas’) ir salu grupa Austrālijas ziemeļos.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Tivi salas · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Slovākijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā
Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Uvsnūrs
Uvsnūrs (agrāk arī Ubsunurs) ir beznoteces sālsezers uz Mongolijas un Krievijas (Tivas Republikas) robežas, lielākais ezers Mongolijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Uvsnūrs · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vārnas
Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vārnas · Redzēt vairāk »
Vēnerns
Vēnerns ir pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vēnerns · Redzēt vairāk »
Verterezers
Verterezers ir kalnu ezers Austrijas dienvidu daļā, Karintijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Verterezers · Redzēt vairāk »
Vertsjervs
Vertsjervs (arī Vircezers) ir liels ezers Igaunijas centrālajā daļā, otrs lielākais ezers valstī (lielākais, kas atrodas tikai Igaunijas teritorijā).
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vertsjervs · Redzēt vairāk »
Veterns
Veterns ir pēc platības otrs lielākais ezers Zviedrijā, piektais lielākais ezers Eiropā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Veterns · Redzēt vairāk »
Viklovas kalni
Viklovas kalni ir kalnu grēda Īrijā, uz dienvidiem no Dublinas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Viklovas kalni · Redzēt vairāk »
Viktorijas ezers
Viktorijas ezers (arī Victoria Nyanza, Ukerewe, Nalubaale) ir lielākais ezers Āfrikā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Viktorijas ezers · Redzēt vairāk »
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vilsandi · Redzēt vairāk »
Vormsi
Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vormsi · Redzēt vairāk »
Vudsu ezers
Vudsu ezers ( — ‘mežu ezers’) ir liels ezers Kanādā Ontārio un Manitobas provincēs un ASV Minesotas štatā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Vudsu ezers · Redzēt vairāk »
Zarnenes ezers
Zarnenes ezers ir ezers Šveicē, Obvaldenes kantonā, valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Zarnenes ezers · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļkursas augstiene
Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ziemeļkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsture
Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledus laikmets un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jaunākais ledus periods, Leduslaikmets.
