Ātrāk nekā pārlūku!
198 attiecības: Aļaskas grēda, Aļaskas līcis, Abavas senleja, Abrenes nolaidenums, Abruco, Adirondaks, Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala), Agasi ezers, Aisbergs, Akonkagva, Aleirīti, Alpi, Amudarja, Anau ezers, Apes dolomīta atsegums, Arhentino ezers, Aronas paugurlīdzenums, Atmežošana, Augšzemes augstiene, Augstais Tauerns, Augstrozes paugurvalnis, Aumeisteru paugurvalnis, Avilis, Šelana ezers, Šelfa ledājs, Šmita sala, Špannāgela ala, Štarnbergas ezers, Švīlohezers, Švīlovezers, Ūdens, Ūlava V Zeme, Īsfjords, Ēgeriezers, Ālmana grēda, Baikāls, Baldegas ezers, Bandavas pauguraine, Bangera oāze, Baukalns, Baurdarbunga, Bleda, Blidiņes dabas parks, Boļševika, Borgas masīvs, Breidvika, Bruņa ala, Buenosairess, Burtnieks, Buvē sala, ..., Dakšingangotri glečers, Daugulis (ģeomorfoloģija), Dīsnu ezers, Dienvidaličuras grēda, Dienvidalpi, Dienviddžordžija, Dimants, Drūkšu ezers, Drigalska ledus mēle, Drumlins, Eļgigitgins, Eijafjadlajegidls, Eiropa, Eksogēnie procesi, Elbruss, Elefanta, Eocēns, Ezers, Fedčenko šļūdonis, Fimbulheimens, Fimbulisens, Firns, Fjords, Galvenā Kaukāza grēda, Gardas ezers, Glacioloģija, Glečera mēle, Gleišera šaurums, Greitbērleiks, Hauroko ezers, Hūrnsunns, Hūrons, Hidrosfēra, Holocēns, Ieleja, Ieplaka, Iles Alatau, Inesis, Islande, Jakobshavnas šļūdonis, Jaungvineja, Jūras zīdītāji, Jukidori ieleja, Jura (periods), Kainozojs, Kalns, Kamparkalns, Kanāda, Karalienes Modas Zeme, Katabatiskais vējš, Kūra (pilsēta), Kēms, Kenijas kalns, Kilimandžāro, Klerensas sala, Kolkas ledājs, Komsomoļeca, Kongsfjords, Korno Grande, Kraula kalni, Kriptodepresija, Kuršu kāpas, Kvarcs, Laki (vulkāns), Latvijas flora, Latvijas pamatieži, Laukakmens, Lazareva jūra, Līcis, Ledāja vairogs, Ledus dziļurbums, Ledus laikmets, Limnoglaciālās reljefa formas, Linkolna jūra, Lodis, Luīze Arnere Boida, Luijs Agasi, Madžores ezers, Manapouri ezers, Marra ledājs, Marss (planēta), Mālpils pagasts, Migmatīts, Milštates ezers, Narača ezers, Niagāras ūdenskritums, Novaja Zemļa, Ojārs Āboltiņš, Okeāna dibens, Oktobra Revolūcijas sala, Oregona, Oss, Pasterce, Patagonija, Pētera I Sala, Perito Moreno ledājs, Pireneji, Pirinas nacionālais parks, Poļus Ņedostupnosti, Princeses Martas krasts, Raita apakšējais glečers, Rī ezers, Ričera augstiene, Rožu purvs (dabas liegums), Ronas ledājs, Rosa šelfa ledājs, Ruapehu, Rugājkalns, Rugovas kanjons, Saldūdens, Sartu ezers, Sausās ielejas, Sņardvijs, Sedimentācija, Sjervas līcis, Skandināvijas kalni, Slocene, Stenlija kalns, Subglaciālais ezers, Svalbāra, Sverdrupa, Titikakas ezers, Tiva, Tornetresks, Triecienkrāteris, Trogieleja, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kostarikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Ungurs, Vahdnajēgidls, Van Mijena fjords, Vanemas pauguraine, Vācija, Vārmes nolaidenums, Vārnu dzimta, Vēnerns, Vilgāles ezers, Virungas nacionālais parks, Vjedmas ezers, Zarnenes ezers, Zeme, Ziemeļjūra, Zilais ledus, Zilaiskalns (kalns), Zolvas ezers. Izvērst indekss (148 vairāk) »
Aļaskas grēda
Aļaskas grēda ir kalnu grēda Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī.
Jaunums!!: Ledājs un Aļaskas grēda · Redzēt vairāk »
Aļaskas līcis
Aļaskas līcis ir plašs atvērts līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā Ziemeļamerikas piekrastē.
Jaunums!!: Ledājs un Aļaskas līcis · Redzēt vairāk »
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Jaunums!!: Ledājs un Abavas senleja · Redzēt vairāk »
Abrenes nolaidenums
Abrenes nolaidenums, arī Utrojas nolaidenums, ir dabas apgabals Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas un Krievijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledājs un Abrenes nolaidenums · Redzēt vairāk »
Abruco
Abruco (vai Abbrèzze) ir viens no Itālijas 20 reģioniem.
Jaunums!!: Ledājs un Abruco · Redzēt vairāk »
Adirondaks
Adirondaks vai Adirondaka kalni ir kalnu masīvs ziemeļu Apalačos ASV.
Jaunums!!: Ledājs un Adirondaks · Redzēt vairāk »
Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala)
Admiralitātes līcis (vai Bahía Lasserre) ir ap 17 km garš un platākajā vietā līdz 8 km plats līcis Karaļa Džordža salas dienvidu piekrastē Antarktikā, Dienvidšetlendas salu lielākais līcis.
Jaunums!!: Ledājs un Admiralitātes līcis (Karaļa Džordža sala) · Redzēt vairāk »
Agasi ezers
Agasi ezera izplatība Agasi ezers bija pēcleduslaikmeta ledāju kušanas ezers tagadējā Kanādas teritorijā.
Jaunums!!: Ledājs un Agasi ezers · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Ledājs un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Akonkagva
Akonkagva ir augstākais kalns Amerikā (Ziemeļamerika un Dienvidamerika) un augstākais kalns ārpus Āzijas.
Jaunums!!: Ledājs un Akonkagva · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Ledājs un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Alpi · Redzēt vairāk »
Amudarja
Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Jaunums!!: Ledājs un Amudarja · Redzēt vairāk »
Anau ezers
Anau ezers (no — ‘virpuļojošā ūdens ala’) ir ezers Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Anau ezers · Redzēt vairāk »
Apes dolomīta atsegums
Apes dolomīta atsegums ir kopš 1977.
Jaunums!!: Ledājs un Apes dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Arhentino ezers
Arhentino ezers ir liels ezers Argentīnas dienvidos, Santakrusas provincē.
Jaunums!!: Ledājs un Arhentino ezers · Redzēt vairāk »
Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Jaunums!!: Ledājs un Aronas paugurlīdzenums · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Ledājs un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Augšzemes augstiene
Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledājs un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Augstais Tauerns
Augstais Tauerns ir kalnu grēda Austrijas Alpos.
Jaunums!!: Ledājs un Augstais Tauerns · Redzēt vairāk »
Augstrozes paugurvalnis
Augstrozes paugurvalnis ir dabas apgabals Idumejas augstienes austrumos Vidzemes ziemeļos Limbažu, Valmieras un Cēsu novados.
Jaunums!!: Ledājs un Augstrozes paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Aumeisteru paugurvalnis
Aumeisteru paugurvalnis ir dabas apgabals Vidzemes augstienes ziemeļos, tās ziemeļu atzars.
Jaunums!!: Ledājs un Aumeisteru paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Avilis
Avilis ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā, ap 10 km rietumos no Zarasiem.
Jaunums!!: Ledājs un Avilis · Redzēt vairāk »
Šelana ezers
Šelana ezers (Lake Chelan) ir ezers ASV, Vašingtonas štata ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Šelana ezers · Redzēt vairāk »
Šelfa ledājs
border.
Jaunums!!: Ledājs un Šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Šmita sala
Šmita sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledājs un Šmita sala · Redzēt vairāk »
Špannāgela ala
Špannāgela ala ir publiski apmeklējama alu sistēma Hintertuksas tuvumā, Cillertāles Alpos, Austrijas federālajā zemē Tirolē.
Jaunums!!: Ledājs un Špannāgela ala · Redzēt vairāk »
Štarnbergas ezers
Štarnbergas ezers, agrāk Virmezers (Würmsee), ir ezers Vācijas dienvidos, Bavārijā, dienvidrietumos no Minhenes.
Jaunums!!: Ledājs un Štarnbergas ezers · Redzēt vairāk »
Švīlohezers
Švīlohezers, arī Gojacas ezers, ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, Brandenburgas zemē, dienvidaustrumos no Berlīnes, Šprēvaldes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Ledājs un Švīlohezers · Redzēt vairāk »
Švīlovezers
Švīlovezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, Brandenburgas zemē, dienvidrietumos no Berlīnes.
Jaunums!!: Ledājs un Švīlovezers · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Ledājs un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūlava V Zeme
Ūlava V Zeme ir neapdzīvots dabas apgabals Špicbergenas austrumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Ledājs un Ūlava V Zeme · Redzēt vairāk »
Īsfjords
Isfjords (— ‘ledus fjords’) ir fjords Špicbergenas salas rietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Ledājs un Īsfjords · Redzēt vairāk »
Ēgeriezers
Ēgeriezers ir ezers Šveicē, Cūgas kantonā.
Jaunums!!: Ledājs un Ēgeriezers · Redzēt vairāk »
Ālmana grēda
Ālmana grēda ir ap 100 km gara un līdz 70 km plata ar ledu klāta kalnu grēda Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Jaunums!!: Ledājs un Ālmana grēda · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Ledājs un Baikāls · Redzēt vairāk »
Baldegas ezers
Baldegas ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Lucernas kantonā.
Jaunums!!: Ledājs un Baldegas ezers · Redzēt vairāk »
Bandavas pauguraine
Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.
Jaunums!!: Ledājs un Bandavas pauguraine · Redzēt vairāk »
Bangera oāze
Bangera oāze, arī Bangera pakalni (ir polārā oāze Austrumantarktīdā Noksa krastā.
Jaunums!!: Ledājs un Bangera oāze · Redzēt vairāk »
Baukalns
Baukalns ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.
Jaunums!!: Ledājs un Baukalns · Redzēt vairāk »
Baurdarbunga
Baurdarbunga ir stratovulkāns zem Vahdnajegidla (Vatnajökull) ledāja Islandē, daļa no garas un platas vulkāniskās sistēmas.
Jaunums!!: Ledājs un Baurdarbunga · Redzēt vairāk »
Bleda
Bleda; vācu: Veldes, (senākos avotos arī Feldes) ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledājs un Bleda · Redzēt vairāk »
Blidiņes dabas parks
Blidiņes dabas parks ir dabas parks Bosnijā un Hercegovinā, kas izveidots 1995.
Jaunums!!: Ledājs un Blidiņes dabas parks · Redzēt vairāk »
Boļševika
Boļševika ( — ‘boļševiks’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledājs un Boļševika · Redzēt vairāk »
Borgas masīvs
Borgas masīvs ir ap 80 km garš un līdz 70 km plats kalnu masīvs Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Ledājs un Borgas masīvs · Redzēt vairāk »
Breidvika
Breidvika ir ap 45 km plats līcis (ledus osta) Princeses Ranhillas krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Breidvika · Redzēt vairāk »
Bruņa ala
Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.
Jaunums!!: Ledājs un Bruņa ala · Redzēt vairāk »
Buenosairess
Buenosairess vai Heneralkarreras ezers (Lago General Carrera) ir liels ezers uz Argentīnas (Santakrusas provincē) un Čīles robežas Patagonijā.
Jaunums!!: Ledājs un Buenosairess · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Ledājs un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Buvē sala
Buvē sala ir neapdzīvota Norvēģijai piederoša vulkāniskā sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Buvē sala · Redzēt vairāk »
Dakšingangotri glečers
Dakšingangotri glečers ir neliela no kontinentālā ledus vairoga noplūduša šļūdoņa mēle Širmahera oāzē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Dakšingangotri glečers · Redzēt vairāk »
Daugulis (ģeomorfoloģija)
Daugulis jeb kupolpaugurs ir garens vai ieapaļš konusa vai kupola veida paugurs, kas izveidojies vietā, kur satecējušas ledāja mēles.
Jaunums!!: Ledājs un Daugulis (ģeomorfoloģija) · Redzēt vairāk »
Dīsnu ezers
Dīsnu ezers ir otrs lielākais ezers Lietuvā.
Jaunums!!: Ledājs un Dīsnu ezers · Redzēt vairāk »
Dienvidaličuras grēda
Dienvidaličuras grēda ir viena no Pamira kalnu grēdām Tadžikistānā.
Jaunums!!: Ledājs un Dienvidaličuras grēda · Redzēt vairāk »
Dienvidalpi
Dienvidalpi, arī Jaunzēlandes Alpi, ir kalnu sistēma Jaunzēlandes Dienvidsalā un stiepjas visā tās garumā, veidojot galveno salas ūdesšķirtni.
Jaunums!!: Ledājs un Dienvidalpi · Redzēt vairāk »
Dienviddžordžija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Ledājs un Dienviddžordžija · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Ledājs un Dimants · Redzēt vairāk »
Drūkšu ezers
Drūkšu ezers vai Drisvjatu ezers ir ezers uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Ledājs un Drūkšu ezers · Redzēt vairāk »
Drigalska ledus mēle
Drigalska ledus mēle ir peldoša ledāja mēle Rosa jūras rietumu krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Drigalska ledus mēle · Redzēt vairāk »
Drumlins
Drumlins Amerikas Savienotajās Valstīs Drumlins (no — ‘maza grēda’) ir šaurs, līdz 5 km garš un 5-20 m augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm.
Jaunums!!: Ledājs un Drumlins · Redzēt vairāk »
Eļgigitgins
Eļgigitgins (krievu un — ‘baltais’, ‘nekūstošais’) ir meteorīta kritiena radītā krāterī izveidojies ezers Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū.
Jaunums!!: Ledājs un Eļgigitgins · Redzēt vairāk »
Eijafjadlajegidls
27 Eijafjadlajegidls (- "salu kalnu ledājs") ir ledājs un tāda paša nosaukuma vulkāns Īslandē.
Jaunums!!: Ledājs un Eijafjadlajegidls · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ledājs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Ledājs un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Ledājs un Elbruss · Redzēt vairāk »
Elefanta
Elefanta ir ar ledājiem klāta kalnaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Ledājs un Elefanta · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Ledājs un Eocēns · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Ledājs un Ezers · Redzēt vairāk »
Fedčenko šļūdonis
Fedčenko šļūdonis ir liels ledājs Pamira ziemeļu daļā Tadžikistānā.
Jaunums!!: Ledājs un Fedčenko šļūdonis · Redzēt vairāk »
Fimbulheimens
Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Fimbulisens · Redzēt vairāk »
Firns
Dažādu sniega, firna un ledus slāņu šķērsgriezums Firns (no senaugšvācu: firni — ‘pērnais, vecais’) ir blīvi sagulējies, graudains un daļēji pārkristalizējies, parasti vairākgadīgs, sniegs.
Jaunums!!: Ledājs un Firns · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Ledājs un Fjords · Redzēt vairāk »
Galvenā Kaukāza grēda
Galvenā Kaukāza grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnu masīvā.
Jaunums!!: Ledājs un Galvenā Kaukāza grēda · Redzēt vairāk »
Gardas ezers
Gardas ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.
Jaunums!!: Ledājs un Gardas ezers · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Ledājs un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Glečera mēle
Erebusa glečera mēle Rosa salas dienvidos Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā.
Jaunums!!: Ledājs un Glečera mēle · Redzēt vairāk »
Gleišera šaurums
Gleišera šaurums ir jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīra salu ziemeļrietumos un Koburgas salu dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ledājs un Gleišera šaurums · Redzēt vairāk »
Greitbērleiks
Greitbērleiks (arī Lielais Lāču ezers) ir liels ezers Kanādā.
Jaunums!!: Ledājs un Greitbērleiks · Redzēt vairāk »
Hauroko ezers
Hauroko ezers (no maoru valodas — ‘vēju skaņa’) ir Jaunzēlandes dziļākais ezers, atrodas Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Fjordlendas nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Ledājs un Hauroko ezers · Redzēt vairāk »
Hūrnsunns
Hūrnsunns (— ‘ raga šaurums’) ir fjords Špicbergenas salas dienvidrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Ledājs un Hūrnsunns · Redzēt vairāk »
Hūrons
Hūrons ir viens no Lielajiem ezeriem uz ASV un Kanādas robežas.
Jaunums!!: Ledājs un Hūrons · Redzēt vairāk »
Hidrosfēra
Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.
Jaunums!!: Ledājs un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Ledājs un Holocēns · Redzēt vairāk »
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Jaunums!!: Ledājs un Ieleja · Redzēt vairāk »
Ieplaka
Ubukunas ieplaka Ieplaka ir sekls, plašs zemes virsas padziļinājums ar samērā līdzenu dibenu, kas veidojies litosfēras plātnēm attālinoties vienai no otras vai uzkrājoties ledāju ūdeņiem reljefa padziļinājumos.
Jaunums!!: Ledājs un Ieplaka · Redzēt vairāk »
Iles Alatau
Iles Alatau ir kalnu grēda Kazahstānā un Kirgizstānā, Tjanšana kalnu sistēmā.
Jaunums!!: Ledājs un Iles Alatau · Redzēt vairāk »
Inesis
Inesis (arī Ineša ezers) ir ezers Cēsu novada Inešu pagastā.
Jaunums!!: Ledājs un Inesis · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Ledājs un Islande · Redzēt vairāk »
Jakobshavnas šļūdonis
Jakobshavnas šļūdonis arī Sermekujaleks ir ledājs Grenlandes rietumos.
Jaunums!!: Ledājs un Jakobshavnas šļūdonis · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Ledājs un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Ledājs un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jukidori ieleja
Jukidori ieleja (Yukidori Zawa — ‘sniega putnu ieleja’), norvēģu avotos Snēfūldālene, ir gara un plata ieleja Langhovdes oāzē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Jukidori ieleja · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Ledājs un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ledājs un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Ledājs un Kalns · Redzēt vairāk »
Kamparkalns
Kamparkalns ir paugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Ledājs un Kamparkalns · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Ledājs un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Ledājs un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Katabatiskais vējš
No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.
Jaunums!!: Ledājs un Katabatiskais vējš · Redzēt vairāk »
Kūra (pilsēta)
Kūra ir pilsēta Šveicē, Graubindenes kantona galvaspilsēta, kas atrodas kantona ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Kūra (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Ledājs un Kēms · Redzēt vairāk »
Kenijas kalns
Kenijas kalns ir augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro.
Jaunums!!: Ledājs un Kenijas kalns · Redzēt vairāk »
Kilimandžāro
Kilimandžāro ir vulkānisks masīvs Tanzānijas ziemeļaustrumos netālu no robežas ar Keniju.
Jaunums!!: Ledājs un Kilimandžāro · Redzēt vairāk »
Klerensas sala
Klerensas sala ir ar ledājiem klāta kalnaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Ledājs un Klerensas sala · Redzēt vairāk »
Kolkas ledājs
Kolkas ledājs ir ledājs Ziemeļosetijā, Krievijā, netālu no Kazbeka kalna.
Jaunums!!: Ledājs un Kolkas ledājs · Redzēt vairāk »
Komsomoļeca
Komsomoļeca (— ‘komjaunietis’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledājs un Komsomoļeca · Redzēt vairāk »
Kongsfjords
Kongsfjords (— ‘karaļa fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Ledājs un Kongsfjords · Redzēt vairāk »
Korno Grande
Korno Grande (— ‘Lielais rags’) ir kalns Itālijā, Apenīnu pussalas augstākā virsotne un Itālijas kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus Alpiem.
Jaunums!!: Ledājs un Korno Grande · Redzēt vairāk »
Kraula kalni
Kraula kalni vai Vestfjella ir kalnu un nunataku virkne Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Kraula kalni · Redzēt vairāk »
Kriptodepresija
Kriptodepresija ir.
Jaunums!!: Ledājs un Kriptodepresija · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Ledājs un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Ledājs un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Laki (vulkāns)
Laki vai Lākaķīgars ir vulkāns Islandē.
Jaunums!!: Ledājs un Laki (vulkāns) · Redzēt vairāk »
Latvijas flora
Latvijas flora ir paparžaugu un ziedaugu sugu kopums, kas veidojies Latvijas teritorijā kopš tā atbrīvojās no ledāja un tā kušanas ūdeņiem (apm. pirms 12 000 gadu).
Jaunums!!: Ledājs un Latvijas flora · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Ledājs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Laukakmens
Igaunijā Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par.
Jaunums!!: Ledājs un Laukakmens · Redzēt vairāk »
Lazareva jūra
Lazareva jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Ledājs un Lazareva jūra · Redzēt vairāk »
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Ledājs un Līcis · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Ledājs un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Jaunums!!: Ledājs un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Ledājs un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Limnoglaciālās reljefa formas
Limnoglaciālās reljefa formas ir galvenokārt akumulatīvi reljefa veidojumi, kas rodas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, tur veidojoties nogulumiem no smilšu, aleirīta un māla sanešiem.
Jaunums!!: Ledājs un Limnoglaciālās reljefa formas · Redzēt vairāk »
Linkolna jūra
Linkolna jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra ziemeļos no Grenlandes un Elsmīra salas.
Jaunums!!: Ledājs un Linkolna jūra · Redzēt vairāk »
Lodis
Lodis ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā.
Jaunums!!: Ledājs un Lodis · Redzēt vairāk »
Luīze Arnere Boida
Luīze Arnere Boida (1887. gada 16. septembris – 1972. gada 14. septembris) bija amerikāņu pētniece, kura pētījusi Grenlandi, Arktiku un Ziemeļu Ledus okeānu.
Jaunums!!: Ledājs un Luīze Arnere Boida · Redzēt vairāk »
Luijs Agasi
Žans Luijs Rodolfs Agasi (dzimis, miris) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Ledājs un Luijs Agasi · Redzēt vairāk »
Madžores ezers
Madžores ezers (— ‘Lielais ezers’; senāk arī Verbāno ezers — Lago Verbano) ir liels ezers Alpu kalnu dienvidu nogāzē, uz Itālijas un Šveices robežas.
Jaunums!!: Ledājs un Madžores ezers · Redzēt vairāk »
Manapouri ezers
Manapouri ezers ir ezers Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, viens no pieciem lielajiem Dienvidu salas ledāju ezeriem.
Jaunums!!: Ledājs un Manapouri ezers · Redzēt vairāk »
Marra ledājs
Marra ledājs ir plašs piekalnes ledājs Antarktikā.
Jaunums!!: Ledājs un Marra ledājs · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Ledājs un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mālpils pagasts
Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.
Jaunums!!: Ledājs un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »
Migmatīts
Migmatīts. Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu.
Jaunums!!: Ledājs un Migmatīts · Redzēt vairāk »
Milštates ezers
Milštates ezers ezers Austrijā, Karintijā.
Jaunums!!: Ledājs un Milštates ezers · Redzēt vairāk »
Narača ezers
Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ledājs un Narača ezers · Redzēt vairāk »
Niagāras ūdenskritums
300px Niagāras ūdenskritums ir ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi — Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums.
Jaunums!!: Ledājs un Niagāras ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Jaunums!!: Ledājs un Novaja Zemļa · Redzēt vairāk »
Ojārs Āboltiņš
Ojārs Pēteris Āboltiņš (dzimis 1936. gada 22. jūnijā, miris 2023. gada 21. novembrī) bija latviešu ģeologs, ģeogrāfs un augstskolas pasniedzējs.
Jaunums!!: Ledājs un Ojārs Āboltiņš · Redzēt vairāk »
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Jaunums!!: Ledājs un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »
Oktobra Revolūcijas sala
Oktobra Revolūcijas sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.
Jaunums!!: Ledājs un Oktobra Revolūcijas sala · Redzēt vairāk »
Oregona
Oregona ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Ziemeļrietumu reģionā.
Jaunums!!: Ledājs un Oregona · Redzēt vairāk »
Oss
Oss ilustrācijā Oss (no — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.
Jaunums!!: Ledājs un Oss · Redzēt vairāk »
Pasterce
Pasterce ir lielākais Austrijas ledājs valsts dienvidaustrumos, Karintijā.
Jaunums!!: Ledājs un Pasterce · Redzēt vairāk »
Patagonija
Visbiežāk lietoto Patagonijas robežu karte NASA satelītattēls ziemā Jūrasziloņi Valdes pussalā Torres del Paine Perito Moreno ledājs Patagonija ir ģeogrāfisks reģions pašos Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Ledājs un Patagonija · Redzēt vairāk »
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Jaunums!!: Ledājs un Pētera I Sala · Redzēt vairāk »
Perito Moreno ledājs
Perito Moreno ir ledājs, kas atrodas Andu kalnos, Argentīnas dienvidos, Patagonijas reģionā.
Jaunums!!: Ledājs un Perito Moreno ledājs · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Ledājs un Pireneji · Redzēt vairāk »
Pirinas nacionālais parks
Pirinas nacionālais parks ir viens no trim nacionālajiem parkiem Bulgārijā.
Jaunums!!: Ledājs un Pirinas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Poļus Ņedostupnosti
Poļus Ņedostupnosti bija īslaicīga padomju vasaras polārstacija Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Poļus Ņedostupnosti · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Ledājs un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
Raita apakšējais glečers
Raita apakšējais glečers ir stagnants 4 km plats ledājs Raita ielejas austrumu galā.
Jaunums!!: Ledājs un Raita apakšējais glečers · Redzēt vairāk »
Rī ezers
Rī ezers (arī Lohrī;,, Loch Ríbh) ir ezers Īrijas centrālajā daļā, starp Konahtas un Lensteras provincēm, trešais lielākais ezers valstī.
Jaunums!!: Ledājs un Rī ezers · Redzēt vairāk »
Ričera augstiene
Ričera augstiene ir ap 680 km garš un ap 300 km plats plato Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Jaunums!!: Ledājs un Ričera augstiene · Redzēt vairāk »
Rožu purvs (dabas liegums)
Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata.
Jaunums!!: Ledājs un Rožu purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Ronas ledājs
Ronas ledājs ir ledājs Šveices dienvidos, Valē kantonā un ir Ronas upes sākums.
Jaunums!!: Ledājs un Ronas ledājs · Redzēt vairāk »
Rosa šelfa ledājs
Rosa šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Rosa šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Ruapehu
Ruapehu ir aktīvs stratovulkāns Ziemeļsalā, Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Ledājs un Ruapehu · Redzēt vairāk »
Rugājkalns
Rugājkalns ir 97,6 m augsts paugurs Austrumkursas augstienes ziemeļdaļā, Tukuma novada Kandavas pagastā.
Jaunums!!: Ledājs un Rugājkalns · Redzēt vairāk »
Rugovas kanjons
Rugovas kanjons jeb Rugovas aiza ir upes izveidota ieplaka (kanjons) netālu no Pečas pilsētas daļēji atzītās Kosovas Republikas rietumos, netālu no Melnkalnes robežas.
Jaunums!!: Ledājs un Rugovas kanjons · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Ledājs un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sartu ezers
Sartu ezers ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumos, Utenas un Panevēžas apriņķos.
Jaunums!!: Ledājs un Sartu ezers · Redzēt vairāk »
Sausās ielejas
Sauso ieleju karte Sausās ielejas ir dabas apgabals Antarktīdā Transantarktīdas kalnos, rietumos no Makmerdo šauruma Viktorijas Zemē.
Jaunums!!: Ledājs un Sausās ielejas · Redzēt vairāk »
Sņardvijs
Sņardvijs, agrāk Špirdingezers, ir lielākais ezers Polijā, atrodas valsts ziemeļaustrumos Mazūrijas ezerainē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Ledājs un Sņardvijs · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Ledājs un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Sjervas līcis
Sjervas līcis vai Fontēna līcis (Čīles avotos) ir ap plats un līdz garš līcis Danko krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Ledājs un Sjervas līcis · Redzēt vairāk »
Skandināvijas kalni
Skandināvijas kalni Skandināvijas pussalā Skandināvijas kalni (Fjällen jeb Kölen) ir kalnu sistēma Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Ledājs un Skandināvijas kalni · Redzēt vairāk »
Slocene
Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ledājs un Slocene · Redzēt vairāk »
Stenlija kalns
Stenlija kalns ir 5109 m augsts Ruvenzori grēdas kalns, kas atrodas uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, un ir abu valstu augstākais kalns, kā arī trešais augstākais kalns Āfrikā pēc 5895 m augstā Kilimandžāro un 5199 m augstā Kenijas kalna.
Jaunums!!: Ledājs un Stenlija kalns · Redzēt vairāk »
Subglaciālais ezers
Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.
Jaunums!!: Ledājs un Subglaciālais ezers · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Ledājs un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Sverdrupa
Sverdrupa ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Ledājs un Sverdrupa · Redzēt vairāk »
Titikakas ezers
Titikakas ezers (aimaru un) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Ledājs un Titikakas ezers · Redzēt vairāk »
Tiva
Tivas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Ledājs un Tiva · Redzēt vairāk »
Tornetresks
Tornetresks (Torne träsk) ir 330 km2 liels ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka.
Jaunums!!: Ledājs un Tornetresks · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Ledājs un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Trogieleja
Oberzē ezers trogielejā augšpus Kēnigszē, Bavārija. Tālumā pa kreisi redzama iekārta mazāka trogieleja ar raksturīgo šķērsprofilu. Trogieleja (no — ‘sile’) ir kalnu ledāju iedarbībā izveidojušās ielejas augstkalnu apgabalos.
Jaunums!!: Ledājs un Trogieleja · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā
#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.
Jaunums!!: Ledājs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā
Sarakstā apkopotas tās vietas Ekvadorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledājs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kostarikā
Sarakstā apkopotas tās vietas Kostarikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledājs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kostarikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Somijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledājs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Ledājs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »
Ungurs
Ungurs (arī Rustēgs, Unguru ezers, Rustēga ezers) ir ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā uz robežas ar Stalbes pagastu.
Jaunums!!: Ledājs un Ungurs · Redzēt vairāk »
Vahdnajēgidls
Vahdnajēgidls (— ‘Ezeru ledājs’) ir lielākais Islandes ledājs un ārpus polārajiem apgabaliem arī lielākais Eiropas ledājs.
Jaunums!!: Ledājs un Vahdnajēgidls · Redzēt vairāk »
Van Mijena fjords
Van Mijena fjords ir fjords Špicbergenas salas dienvidrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Ledājs un Van Mijena fjords · Redzēt vairāk »
Vanemas pauguraine
Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados.
Jaunums!!: Ledājs un Vanemas pauguraine · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ledājs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenums ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes rietumos Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Kuldīgas un Saldus novados.
Jaunums!!: Ledājs un Vārmes nolaidenums · Redzēt vairāk »
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Jaunums!!: Ledājs un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vēnerns
Vēnerns ir pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.
Jaunums!!: Ledājs un Vēnerns · Redzēt vairāk »
Vilgāles ezers
Vilgāles ezers ir publisks ledāja izcelsmes ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jaunums!!: Ledājs un Vilgāles ezers · Redzēt vairāk »
Virungas nacionālais parks
Virungas nacionālais parks, iepriekšējais nosaukums — Alberta nacionālais parks, ir ap 7900 km liels nacionālais parks Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos.
Jaunums!!: Ledājs un Virungas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Vjedmas ezers
Vjedmas ezers ir liels ezers Argentīnas dienvidu daļā, Santakrusas provincē.
Jaunums!!: Ledājs un Vjedmas ezers · Redzēt vairāk »
Zarnenes ezers
Zarnenes ezers ir ezers Šveicē, Obvaldenes kantonā, valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Zarnenes ezers · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ledājs un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Ledājs un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Zilais ledus
Zilā ledus lidlauks pie Makmerdo stacijas Sausajās ielejās Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu.
Jaunums!!: Ledājs un Zilais ledus · Redzēt vairāk »
Zilaiskalns (kalns)
Zilaiskalns ir augstākais paugurs Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Ledājs un Zilaiskalns (kalns) · Redzēt vairāk »
Zolvas ezers
Zolvas ezers (arī Zalvu ezers, Zolvju ezers, Zolvu ezers) ir ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, robežojas ar Rēzeknes novada Feimaņu pagastu.
Jaunums!!: Ledājs un Zolvas ezers · Redzēt vairāk »
