Satura rādītājs
185 attiecības: Afrodīzijas, Agrārā reforma Latvijā, Aita, Akavi siers, Akrs, Alnis, Alpu vārna, Amerikas bizons, Amsterdama (sala), Andalūzijas zirgs, Andu kondors, Antilope, Antilopes gnu, Atgremotāji, Augstākie atgremotāji, Austrumu lopu gārnis, Šašliks, Šķiedenis, Šveice, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdens bifelis, Ķīnas tīģeris, Ļaunā gundega, Žirafes, Čada, Čedaras siers, Ērču encefalīts, Āfrikas bifelis, Bakara (sūra), Belcu stepe, Big Mac, Bikovs, Bioloģija, Bos, Buļļi, Bucefals, Buljons, Cūku tauki, Ceroklis, Chrysolina quadrigemina, D vitamīns, Darvasbrenči, Dēmetra, Dentāls līdzskanis, Desa, Divšķautņu asinszāle, Dobradži, Dzīvnieku saudzētava, Dzeloņstieple, Dzeltenā cielava, ... Izvērst indekss (135 vairāk) »
Afrodīzijas
Afrodīzijas bija sengrieķu hellēniska pilsēta Karijas vēsturiskajā apgabalā, Anatolijas rietumos (Turcijā).
Skatīt Liellops un Afrodīzijas
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Liellops un Agrārā reforma Latvijā
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Skatīt Liellops un Aita
Akavi siers
Akavi siers (arī Akawi, Akkawi) ir balts sālīts siers, kas cēlies no Izraēlas pilsētas Ako.
Skatīt Liellops un Akavi siers
Akrs
hektāra (dzeltens) proporcionālais salīdzinājums. Akrs (apzīmējums: ac) ir laukuma mērvienība, kas ir vienāda ar 4046,8564224 kvadrātmetriem.
Skatīt Liellops un Akrs
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Liellops un Alnis
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Skatīt Liellops un Alpu vārna
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Skatīt Liellops un Amerikas bizons
Amsterdama (sala)
Amsterdama, saukta arī par Jauno Amsterdamu, ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm piederoša vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidos.
Skatīt Liellops un Amsterdama (sala)
Andalūzijas zirgs
Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.
Skatīt Liellops un Andalūzijas zirgs
Andu kondors
Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Skatīt Liellops un Andu kondors
Antilope
Impalas (''Aepyceros melampus'') Indijas antilopes garna (''Antilope cervicapra'') Melnā antilope gnu (''Connochaetes gnou'') Parastā dižantilope (''Taurotragus ory'') Par antilopēm sauc dažādu Āfrikas un Eirāzijas sugu pārnadžus, kas pieder pie dobradžu dzimtas (Bovidae).
Skatīt Liellops un Antilope
Antilopes gnu
Antilopes gnu jeb vienkārši gnu (Connochaetes) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršantilopju apakšdzimtai (Alcelaphinae).
Skatīt Liellops un Antilopes gnu
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Skatīt Liellops un Atgremotāji
Augstākie atgremotāji
Augstākie atgremotāji jeb ragainie atgremotāji (Pecora) ir viena no divām atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) infrakārtām, kas apvieno gandrīz visas mūsdienās dzīvojošās pārnadžu (Artiodactyla) atgremotāju dzimtas, izņemot pundurbriežu dzimtu, kas pieder zemākajiem atgremotājiem (Tragulina), turklāt pundurbriežiem nav ragu.
Skatīt Liellops un Augstākie atgremotāji
Austrumu lopu gārnis
Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.
Skatīt Liellops un Austrumu lopu gārnis
Šašliks
Cūkgaļas šašliks Šašliks (no; şış — ‘durklis, iesms’) ir uz atklātas uguns vai kokoglēm cepti uz iesma uzsprausti gaļas gabaliņi.
Skatīt Liellops un Šašliks
Šķiedenis
Šķiedenis ir spirta rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi.
Skatīt Liellops un Šķiedenis
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Skatīt Liellops un Šveice
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Skatīt Liellops un Ģenētiski modificēta pārtika
Ūdens bifelis
Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).
Skatīt Liellops un Ūdens bifelis
Ķīnas tīģeris
Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.
Skatīt Liellops un Ķīnas tīģeris
Ļaunā gundega
Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Liellops un Ļaunā gundega
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Skatīt Liellops un Žirafes
Čada
Čada ((Tshād)), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā.
Skatīt Liellops un Čada
Čedaras siers
Čedaras siers jeb sarunvalodā vienkārši čedars (Cheddar) ir no govs piena gatavots cietais siers.
Skatīt Liellops un Čedaras siers
Ērču encefalīts
Eirāzijas valstis, kur konstatēts ērču encefalīts Ērču pārnests vīrusencefalīts ir vīrusu ierosināta infekcijas slimība.
Skatīt Liellops un Ērču encefalīts
Āfrikas bifelis
Āfrikas bifelis (Syncerus caffer) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kas ir vienīgā suga Āfrikas bifeļu ģintī (Syncerus).
Skatīt Liellops un Āfrikas bifelis
Bakara (sūra)
Korāna lappuse, kurā ir uzrakstīta daļa no otrās sūras Bakara (’al-baqara — ‘govs’) ir Korāna otrā sūra, nākamā aiz Fātihas.
Skatīt Liellops un Bakara (sūra)
Belcu stepe
Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.
Skatīt Liellops un Belcu stepe
Big Mac
Horvātijā iegādāts 495 kaloriju ''Big Mac'' burgers Big Mac ir starptautiskās ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes McDonald's pārdots hamburgers, kas ir viens no pazīstamākajiem kompānijas produktiem pasaulē.
Skatīt Liellops un Big Mac
Bikovs
Bikovs (no vārda bullis (бык); sieviešu dzimtē Bikova (Бы́кова)) ir krievu cilmes uzvārds.
Skatīt Liellops un Bikovs
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Skatīt Liellops un Bioloģija
Bos
Bos var būt.
Skatīt Liellops un Bos
Buļļi
Buļļi var būt.
Skatīt Liellops un Buļļi
Bucefals
Aleksandrs uz Bucefala Bucefals jeb Bukefals (no βούς "bullis" un κεφαλή "galva" — "buļļagalva"; 355. gads p.m.ē. — 326 gads p.m.ē.) bija Aleksandra Lielā zirgs un tas ir pats slavenākais antīkās pasaules zirgs.
Skatīt Liellops un Bucefals
Buljons
Buljona vārīšana uz plīts Buljons (no) ir gaļas, kaulu, zivju, dārzeņu vai sēņu novārījums.
Skatīt Liellops un Buljons
Cūku tauki
No cūkgaļas speķa muguras iegūtie mitrie kausētie tauki Cūku tauki ir pusciets balto tauku produkts, ko iegūst, kausējot cūkas taukaudus (speķi).
Skatīt Liellops un Cūku tauki
Ceroklis
Ceroklis ir senlatviešu dievība.
Skatīt Liellops un Ceroklis
Chrysolina quadrigemina
Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga.
Skatīt Liellops un Chrysolina quadrigemina
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Skatīt Liellops un D vitamīns
Darvasbrenči
Darvasbrenči (arī Darvas—Brenči, Darvas Brenči, kļūdaini Darvas, tautas valodā Brenčukrogs) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidaustrumu daļā, ceļu Jēkabpils—Antuži un Salassmani—Ķoderi krustojumā.
Skatīt Liellops un Darvasbrenči
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Skatīt Liellops un Dēmetra
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Skatīt Liellops un Dentāls līdzskanis
Desa
Dažāda veida desas Desa ir pārtikas produkts, kuru parasti veido maltas gaļas vai gaļas subproduktu masa, kas iepildīta īpašā apvalkā, parasti dzīvnieku zarnās, celofānā vai polimēra plēvē.
Skatīt Liellops un Desa
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Skatīt Liellops un Divšķautņu asinszāle
Dobradži
Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.
Skatīt Liellops un Dobradži
Dzīvnieku saudzētava
lauksaimniecībā izmantoto dzīvnieku. Dzīvnieku saudzētava ir vieta, kur izglābti dzīvnieki var mierīgi pavadīt savu atlikušo mūžu.
Skatīt Liellops un Dzīvnieku saudzētava
Dzeloņstieple
Dažādi dzeloņstiepļu veidi Dzeloņstieple, vienkāršrunā arī dzeloņdrāts, ir stieple, uz kuras ir izvietoti griezīgi vai duroši asumi.
Skatīt Liellops un Dzeloņstieple
Dzeltenā cielava
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.
Skatīt Liellops un Dzeltenā cielava
Edvards Dženers
Edvards Dženers Edvards Dženers (dzimis, miris) bija angļu ārsts, kurš 1796.
Skatīt Liellops un Edvards Dženers
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Skatīt Liellops un Egejas civilizācija
Ementāles siers
Ementāles siers jeb vienkārši Ementālers ir cietais siers, kas cēlies no Ementāles ielejas Bernes kantonā, Šveicē.
Skatīt Liellops un Ementāles siers
Erots
Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.
Skatīt Liellops un Erots
Forevers
SIA “Forevers” ir 1996.
Skatīt Liellops un Forevers
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Liellops un Francija
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Skatīt Liellops un Gaļa
Galatieši
Galatieša biste. (2. gadsimta kopija) Galatieši bija ķeltu tauta, kas dzīvoja Galatijā, Anatolijas centrālajā daļā, mūsdienu Ankaras apkārtnē hellēniskajā periodā un vēlāk Romas impērijas laikā.
Skatīt Liellops un Galatieši
Ganības
zirgi Ganības ir ar daudzgadīgiem lakstaugiem apaudzis zemes gabals, kas tiek izmantots mājlopu ganīšanai, kā arī siena iegūšanai.
Skatīt Liellops un Ganības
Ganukrogs
Ganukrogs (arī Ganu krogs) ir skrajciems Krustpils pagasta rietumos, pie Rīgas—Daugavpils šosejas (A6), aptuveni 3 km no Aiviekstes tilta.
Skatīt Liellops un Ganukrogs
Gauja (nozīmju atdalīšana)
Gauja var būt.
Skatīt Liellops un Gauja (nozīmju atdalīšana)
Gouda (siers)
Gouda ir puscietais siers, kas cēlies no Nīderlandes pilsētas Gaudas.
Skatīt Liellops un Gouda (siers)
Grūtniecības periods
Grūtniecības periods ir laika intervāls, kurā zīdītāji iznēsā embriju.
Skatīt Liellops un Grūtniecības periods
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Liellops un Grifi
Gulašs
Katlā uz uguns vārīts gulašs Gulašs ir Ungārijas nacionālais ēdiens.
Skatīt Liellops un Gulašs
Hatora
Hatora Hatora ( — ‘Hora mājoklis’) ēģiptiešu mitoloģijā ir debesu, mīlestības, skaistuma, prieku, māšu, ārzemju, kalnrūpniecības, mūzikas un auglības dieviete.
Skatīt Liellops un Hatora
Himalaju brūnais lācis
Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Liellops un Himalaju brūnais lācis
Himalaju melnais lācis
Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Skatīt Liellops un Himalaju melnais lācis
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Liellops un Indija
Indijas emblēma
Indijas Republikas emblēma attēlo Ašokas kolonnas kapiteli četru ar mugurām kopā sēdošu lauvu veidolā.
Skatīt Liellops un Indijas emblēma
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Liellops un Islande
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Skatīt Liellops un Jaguārs
Jāņu siers
Jāņu siers ir nenogatavināts latviešu skābpiena siers, ko tradicionāli gatavo uz Jāņiem.
Skatīt Liellops un Jāņu siers
Jo
Koredžo glezna "Jo un Zevs" Jo sengrieķu mitoloģijā ir nimfa, Argosas upes dieva Īnaha (pēc citiem avotiem - Argolīdas valdnieka) meita, kas bijusi tik skaista, ka viņā iemīlējies pats Zevs.
Skatīt Liellops un Jo
Jogurts
zemeņu jogurts trauciņā Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.
Skatīt Liellops un Jogurts
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Skatīt Liellops un Kašalots
Kalifornijas kondors
Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.
Skatīt Liellops un Kalifornijas kondors
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Liellops un Kamenes
Kamieļu dzimta
Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.
Skatīt Liellops un Kamieļu dzimta
Kampilobaktērijas
Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.
Skatīt Liellops un Kampilobaktērijas
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Skatīt Liellops un Kapibara
Karaliskais grifs
Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Skatīt Liellops un Karaliskais grifs
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Liellops un Kaza
Kazeīns
Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
Skatīt Liellops un Kazeīns
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Skatīt Liellops un Kāpzemes slaidkājis
Kārķu pagasts
Kārķu pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Skatīt Liellops un Kārķu pagasts
Kūtsmēsli
Kūtsmēsli bieži vien ir fekāliju maisījums ar salmiem. Kūtsmēsli jeb vienkārši mēsli ir produkts, kuru iegūst no mājlopiem.
Skatīt Liellops un Kūtsmēsli
Kebabs
Kebabs (arābu un persiešu valodās:,, turku valodā: kebap) ir uz oglēm vai citā veidā cepta vai grilēta gaļa pēc Tuvo Austrumu, centrālās Āzijas un Dienvidāzijas tautu tradīcijām.
Skatīt Liellops un Kebabs
Kepšuks
Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.
Skatīt Liellops un Kepšuks
Kizjaks
Kizjaks ir kurināmais, ko sagatavo no kaltētiem liellopu mēsliem.
Skatīt Liellops un Kizjaks
Klonēšana
Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.
Skatīt Liellops un Klonēšana
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Liellops un Koijots
Koronāro artēriju šuntēšana
Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).
Skatīt Liellops un Koronāro artēriju šuntēšana
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Liellops un Kovārnis
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Liellops un Krava
Krēpjvilks
Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Skatīt Liellops un Krēpjvilks
Krišna
Krišna (kṛṣṇa) ir viena no centrālajām dievībām hinduismā un tradicionāli tiek uzskatīts par indiešu poēmas “Bhagavadgīta” autoru.
Skatīt Liellops un Krišna
Kvarterzirgs
Kvarterzirgs jeb Amerikas kvarterzirgs ir viena no sprinteru zirgu šķirnēm pasaulē.
Skatīt Liellops un Kvarterzirgs
Lady Gaga gaļas kleita
''Lady Gaga'' gaļas kleitā Lady Gaga gaļas kleita ir tērps, kurā amerikāņu mūziķe Lady Gaga bija tērpusies 2010.
Skatīt Liellops un Lady Gaga gaļas kleita
Laki
Laki (pašnosaukums — Лак) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, kura galvenokārt apdzīvo Dagestānu.
Skatīt Liellops un Laki
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Skatīt Liellops un Lama
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Liellops un Latviešu virtuve
Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.
Skatīt Liellops un Latvijas brūnā
Latvijas zilā
Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.
Skatīt Liellops un Latvijas zilā
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Liellops un Lauksaimniecība
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Skatīt Liellops un Leopards
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Skatīt Liellops un Lieldienas
Lietenes
Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.
Skatīt Liellops un Lietenes
Lopbarības biete
Lopbarības biete (Beta vulgaris subsp. vulgaris), arī runkulis, ir parastās bietes pasuga, kas tika radīta 18.
Skatīt Liellops un Lopbarības biete
Lopdārzi
Lopdārzi (arī Lopudārzi, Kaķit-Lapudārzi) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidu daļā, Jelgavas—Krustpils dzelzceļa kreisajā malā.
Skatīt Liellops un Lopdārzi
Lopu gārnis
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.
Skatīt Liellops un Lopu gārnis
Lopu pārvadātājs
Atvērtais lopu pārvadātājs ar Austrālijas aitu kravu Omānas ostā Lopu pārvadātājs ir liels kuģis, kuru izmanto dzīvu aitu, liellopu un kazu eksportam.
Skatīt Liellops un Lopu pārvadātājs
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Liellops un Lukstu čakstīte
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Liellops un Mazais lācis
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Liellops un Mājas zirgs
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Skatīt Liellops un Mājlops
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Skatīt Liellops un Māra (latviešu mitoloģija)
Mīnotaurs
Mīnotaura krūšutēls Mīnotaurs (etrusku: Θevrumineś) sengrieķu mitoloģijā bija briesmonis, kam bija vērša galva un cilvēka ķermenis.
Skatīt Liellops un Mīnotaurs
Meža zoss
Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.
Skatīt Liellops un Meža zoss
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Skatīt Liellops un Meina
Melioidoze
Melioidoze (arī pseidoienāši jeb pseidoholera) ir infekcijas slimība, kuru izraisa Burkholderia pseudomallei.
Skatīt Liellops un Melioidoze
Mocarella
Mocarella (no mozzare — ‘griezt’) ir nenogatavināts pusmīkstais siers, kas cēlies no Itālijas dienvidiem.
Skatīt Liellops un Mocarella
Mongolijas Tautas Republika
Valsts karogs, 1940-1992 Valsts ģerbonis, 1960-1992 Pastmarka ar valsts simboliku, 1951 Čoibalsans (ap 1925). Cedenbals, 1963 Mongolijas Tautas Republika bija sociālistiska valsts, kas oficiāli tika pasludināta 1924.
Skatīt Liellops un Mongolijas Tautas Republika
Montgomeri
Montgomeri (izrunā) ir pilsēta ASV, Alabamas štata pārvaldes centrs un ir otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Liellops un Montgomeri
Morbillivirus
Morbillivirus ģints (morbillivīrusi jeb masalu vīrusi) pieder pie Mononegavirales kārtas, paramiksovīrusu dzimtas.
Skatīt Liellops un Morbillivirus
Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopti valstu nacionālie dzīvnieki.
Skatīt Liellops un Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums
Okapi
Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).
Skatīt Liellops un Okapi
Onomatopeja
Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
Skatīt Liellops un Onomatopeja
Padomju saimniecība
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.
Skatīt Liellops un Padomju saimniecība
Pantotēnskābe
Pantotēnskābe jeb B5 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Skatīt Liellops un Pantotēnskābe
Parastais vampīrsikspārnis
Parastais vampīrsikspārnis jeb pelēkbrūnais asinsūcējs (Desmodus rotundus) ir neliela izmēra asinsūcējs sikspārnis, kas pārtiek tikai no citu dzīvnieku asinīm.
Skatīt Liellops un Parastais vampīrsikspārnis
Parastais zalktis
Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).
Skatīt Liellops un Parastais zalktis
Parastā maina
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.
Skatīt Liellops un Parastā maina
Parmezāns
Parmezāns ir ciets siers.
Skatīt Liellops un Parmezāns
Paulis Lejiņš
Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.
Skatīt Liellops un Paulis Lejiņš
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Skatīt Liellops un Pārnadži
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Skatīt Liellops un Pūķis
Piena lopkopība Latvijā
Piena lopkopība ir dzīvnieku turēšana ar nolūku iegūt pienu.
Skatīt Liellops un Piena lopkopība Latvijā
Piena pods (Latgales keramika)
Piena pods. Piena pods, saukts arī vienkārši par podu, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts govs piena uzglabāšanai.
Skatīt Liellops un Piena pods (Latgales keramika)
Piena produkti
Ementāles siers Vājpiena biezpiens Piena produkti ir no piena ražoti pārtikas produkti.
Skatīt Liellops un Piena produkti
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Liellops un Piens
Pikne
Pikne (saukts arī par pērkonu (Kõu), negaisu (Äike), vecāko (Vanemb) un Debesu tēvu (Taevaisa)) igauņu mitoloģijā ir Pērkons (dabas parādība)pērkons un lietus dievs.
Skatīt Liellops un Pikne
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Skatīt Liellops un Plankumainā hiēna
Q drudzis
Q drudzis (arī Kū drudzis) ir infekcijas slimība, kuru izraisa Coxiella burnetii baktērijas, kas spēj inficēt cilvēku un citus zīdītājus.
Skatīt Liellops un Q drudzis
Rūpnieciskā lopkopība
Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.
Skatīt Liellops un Rūpnieciskā lopkopība
Rokfors
Rokfors ir pusciets pūdētais siers.
Skatīt Liellops un Rokfors
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Skatīt Liellops un Rudais ķengurs
Sakas sala
Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās sānteku Saku lejpus Jēkabpils.
Skatīt Liellops un Sakas sala
Sarcophaga albiceps
Sarcophaga albiceps ir divspārņu suga.
Skatīt Liellops un Sarcophaga albiceps
Senās Ēģiptes mitoloģija
Debess sfēra senās Ēģiptes mitoloģijā Senās Ēģiptes iedzīvotāji ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule.
Skatīt Liellops un Senās Ēģiptes mitoloģija
Sibarīda
Sibarīda bija nozīmīga Lielās Grieķijas pilsēta.
Skatīt Liellops un Sibarīda
Sietnieki
Sietnieki ir skrajciems Krustpils pagasta austrumu daļā, Babraunīcas abos krastos, vietā, kur upi šķērso Jēkabpils—Vilkukroga—Antužu ceļš.
Skatīt Liellops un Sietnieki
Smailā kailgalve
Smailā kailgalve (Psilocybe semilanceata) ir psihodēliska kailgalvju ģints sēne, kas satur psihoaktīvas vielas: psilocibīnu un beocistīnu.
Skatīt Liellops un Smailā kailgalve
Spulgzāles
Spulgzāles ir graudzāļu dzimtas ģints ar gandrīz kosmopolītisku izplatību — tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos (atskaitot Antarktīdu).
Skatīt Liellops un Spulgzāles
Starpkolhozu celtniecības organizācija
Starpkolhozu celtniecības organizācija (SCO) bija uz starpsaimniecību (kolhozu, padomju saimniecību) kooperācijas pamata organizēta celtniecības organizācija Padomju Savienībā, kas nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku celtniecību laukos.
Skatīt Liellops un Starpkolhozu celtniecības organizācija
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Skatīt Liellops un Strauss
Sudāna
Sudāna (as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (Jumhūrīyat as-Sūdān) ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā.
Skatīt Liellops un Sudāna
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Skatīt Liellops un Tasmanijas velns
Taurgovs
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).
Skatīt Liellops un Taurgovs
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Skatīt Liellops un Taurs
Telemea
Telemea Telemea (izrunā) ir balts krēmveida siers, kas pagatavots no govs vai aitas piena un ko ražo Rumānijā.
Skatīt Liellops un Telemea
Tenesī
Tenesī jeb Tenesi, agrāk arī Tenesija, oficiāli Tenesī štats (State of Tennessee), ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidaustrumu reģionā.
Skatīt Liellops un Tenesī
Tesmenis
Tesmenis ir orgāns, kas piemīt atgremotāju, piemēram, govju, kazu, aitu, mātītēm.
Skatīt Liellops un Tesmenis
Tivieši
Tivieši jeb tuvieši ir viena no tjurku tautām un Tivas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo arī citās Krievijas Federācijas Sibīrijas daļās, kā arī Ķīnā un Mongolijā.
Skatīt Liellops un Tivieši
Transports
Lielbritānijā. Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām.
Skatīt Liellops un Transports
Tuberkulozes mikobaktērija
Tuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.
Skatīt Liellops un Tuberkulozes mikobaktērija
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tadžikistānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Tadžikistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Liellops un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tadžikistānā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Urugvajā
Sarakstā apkopotas tās vietas Urugvajā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Liellops un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Urugvajā
Upurēšanas svētki
Ēģiptē Upurēšanas svētki (ʿĪd al-Aḍḥā) ir nozīmīgi musulmaņu svētki, kas tiek svinēti hadža kulminācijas brīdī.
Skatīt Liellops un Upurēšanas svētki
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Skatīt Liellops un Vakarlēpis
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Skatīt Liellops un Vapiti
Vītolu urbējs
Vītolu urbējs ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga.
Skatīt Liellops un Vītolu urbējs
Vērši
Vērši, vēršu ģints (Bos) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Skatīt Liellops un Vērši
Vēršu apakšdzimta
Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Skatīt Liellops un Vēršu apakšdzimta
Vēršu cilts
Vēršu cilts (Bovini) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) vēršu apakšdzimtas (Bovinae) ciltīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Skatīt Liellops un Vēršu cilts
Vērsis (nozīmju atdalīšana)
Vērsis var būt.
Skatīt Liellops un Vērsis (nozīmju atdalīšana)
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Skatīt Liellops un Vegānisms
Velsas korgijs pembroks
Velsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā.
Skatīt Liellops un Velsas korgijs pembroks
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Skatīt Liellops un Vienkupra kamielis
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Skatīt Liellops un Vombats
Zebu
Zebu jeb kuprainais liellops (Bos taurus indicus vai Bos indicus) ir taura pasuga vai atsevišķa vēršu ģints suga.
Skatīt Liellops un Zebu
Zeltači
Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.
Skatīt Liellops un Zeltači
Zilā govs (mitoloģija)
Zilā govs jeb jūras govs (mie’r ni’emõd) lībiešu un pārējo Baltijas somu mitoloģijā ir zilganpelēka, govij līdzīga būtne bez ragiem un ar lielu tesmeni.
Skatīt Liellops un Zilā govs (mitoloģija)
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Liellops un Zirnekļi
8. gadsimts p.m.ē.
8.
Skatīt Liellops un 8. gadsimts p.m.ē.
Zināms kā Bullis, Govis, Govs, Liellopi, Vērsis.