Ātrāk nekā pārlūku!
236 attiecības: Aleksandrs Jagellons, Allažu pagasts, Andreass no Felves, Atzele, Šķirotava (Rīga), Šiliņš, Ģertrūdes iela (Rīga), Ķekavas novads, Ķekavas novads (2009—2021), Žagare, Žeimele, Čigāni, Ēdoles pils, Ērģeme, Ērģemes pagasts, Ēre (monēta), Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu muiža, Ēriks XIV Vāsa, Ārtavs, Baltazars Rusovs, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Balvu vēsture, Bartolomejs Hēneke, Bauska, Bauskas novads, Bergi, Borhi, Brandenburgas Vilhelms, Burkards Valdiss, Cēsu kauja (1578), Cēsu komturi un fogti, Cur Mīleni, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavpils vēsture, Dāņu Igaunija, Dionīsijs Fabrīcijs, Dobene, Draudzes novads, Dunteni, Durbes draudzes novads, Dzelzava, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Eiropas vēsture, Ernests Gideons fon Laudons, Fēgezaki, Firksi, ..., Formula regiminis un Kurzemes statūti, Gerhards Merkators, Grobiņas draudzes novads, Hennings Šarpenbergs, Hilzeni, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas vēsture, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jaunie laiki, Jānis Augusts Hilzens, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jersikas pilskalns, Johans Eks (luterāņu mācītājs), Johans fon dem Brēle, Johans Hāzentēters, Johans Renners, Johans VI Ambundi, Juhans III, Juzefs Hilzens, Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Kari Latvijas vēsturē, Karuzes kauja, Kauja pie Skodas (1259), Kauja pie Smoļinas, Koadjutoru karš, Konfederācija, Konrāds fon Feihtvangens, Koskuli, Krāslava, Krāslavas vēsture, Krievijas cariste, Krievijas vēsture, Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš, Krustpils pils, Kubulu pagasts, Kuldīga, Kuldīgas vēsture, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kuresāres pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgales vēsture, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu personvārdi, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas ģerbonis, Latvijas demogrāfija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas vācieši, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas—Lietuvas robeža, Lībiešu valoda, Līvāni, Līvu zemes, Ledus kauja, Letu gals, Lielā ģilde (Rīga), Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonija (nozīmju atdalīšana), Livonijas bīskapija, Livonijas hercogi, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas savienības līgums, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Maideli, Mazā ģilde (Rīga), Mazozolu pagasts, Mārcienas muiža, Mārcienas pagasts, Melngalvji, Mesli, Možaiska, Muiža, Naisāre, Nīnburga pie Vēzeres, Negeste, Nikolajs fon Nauens, Nogaju orda, Novads, Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Oto Šenkings, Pabaiskas kauja, Pagasts, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Pitalova, Pleskavas aplenkums (1269), Poļu—zviedru karš (1600—1629), Poļu—zviedru kari, Puzes muiža, Rakte, Rakveres kauja, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas domkapituls, Rīgas pils, Rīgas vēsture, Rēzeknes ebreji, Rēzeknes fogteja, Reformācija, Rolanda statuja (Vecrīga), Ropi, Sakala, Sausnējas pagasts, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēļu valoda, Sēlija, Sēlijas bīskapija, Sēlijas vēsture, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sigismunds II Augusts, Sillamē, Silvestrs Tegetmeijers, Slokas apgabals, Smiltene, Stopiņu pagasts, Suntažu pagasts, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Talsu novads (2009—2021), Tatāri, Tērbatas bīskapija, Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tirzas kauja, Trikāta, Trikātas viduslaiku pils, Tukuma virspilskunga iecirknis, Valka, Valkas vēsture, Valodu politika Latvijā, Valters fon Pletenbergs, Vanavastselīna, Vasknarva, Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vērdiņš, Veļikijnovgoroda, Veru, Viļakas vēsture, Viļņas ūnija, Viduslaiki, Vidzeme, Vilhelms fon Firstenbergs, Vrangeļi, Zelta Orda, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Ziemeļeiropa, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļu krusta kari, Zlēku muiža, Zobenbrāļu ordenis, Zoneburgas pils, Zviedru Igaunija, Zviedru laiki, 1268. gads, 1270. gads, 15. gadsimts, 1561. gads, 16. gadsimts. Izvērst indekss (186 vairāk) »
Aleksandrs Jagellons
Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Aleksandrs Jagellons · Redzēt vairāk »
Allažu pagasts
Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Atzele · Redzēt vairāk »
Šķirotava (Rīga)
Šķirotava ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Šķirotava (Rīga) · Redzēt vairāk »
Šiliņš
Džordža V attēls un Skotijas ģerbonis uz 1933. gadā kaltā Apvienotās Karalistes šiliņa. Doles pilī kaltā sudraba šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apkārt - leģenda: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta). Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576. gadā Jelgavā kaltā sudraba šiliņa. Šiliņš bija viduslaiku monētas, no 1550.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Šiliņš · Redzēt vairāk »
Ģertrūdes iela (Rīga)
Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ģertrūdes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads
Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads (2009—2021)
Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ķekavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Žagare · Redzēt vairāk »
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Žeimele · Redzēt vairāk »
Čigāni
Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Čigāni · Redzēt vairāk »
Ēdoles pils
Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ēdoles pils · Redzēt vairāk »
Ērģeme
Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ērģeme · Redzēt vairāk »
Ērģemes pagasts
Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ērģemes pagasts · Redzēt vairāk »
Ēre (monēta)
Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu muiža
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ērgļu muiža · Redzēt vairāk »
Ēriks XIV Vāsa
Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ēriks XIV Vāsa · Redzēt vairāk »
Ārtavs
Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ārtavs · Redzēt vairāk »
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Bergi · Redzēt vairāk »
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Borhi · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Burkards Valdiss
Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »
Cēsu kauja (1578)
1578.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Cur Mīleni
Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dobene · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dunteni
Duntenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Duntenu dzimtas ģerbonis. Dunteni, agrāk Duntes ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dunteni · Redzēt vairāk »
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzelzava
Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dzelzava · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Ernests Gideons fon Laudons
Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »
Fēgezaki
Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof'') pie Rīgas (no Broces kolekcijas). Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Fēgezaki · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Firksi · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Gerhards Merkators
Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Gerhards Merkators · Redzēt vairāk »
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Hilzeni · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jānis Augusts Hilzens
Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jānis Augusts Hilzens · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Johans Eks (luterāņu mācītājs)
Johans Eks (Johann Eck vai ab Ecken, miris ap 1552) bija Reformācijas laika luterāņu mācītājs Rīgas Doma baznīcas draudzē (1526), Pērnavas draudzē (1528) Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes virsmācītājs (1536), Rīgas domkungs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Johans Eks (luterāņu mācītājs) · Redzēt vairāk »
Johans fon dem Brēle
Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »
Johans Hāzentēters
Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Juhans III · Redzēt vairāk »
Juzefs Hilzens
Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Juzefs Hilzens · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kauja pie Skodas (1259) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Konfederācija
Lai gan britu izveidotā Nāciju Sadraudzība (tumši zilā krāsā) vairāk skaitās kā starpvaldību organizācija, tajā tik un tā var novērot "konfederatīvas attiecības" Konfederācija (— ‘līgums’, ‘vienošanās’), arī valstu savienība vai līga, ir suverēnu valstu apvienošanās kopīgā savienībā uz starptautiska līguma pamata, kurā centrālā (konfederālā) vara ir relatīvi vāja ar visai nelielām pilnvarām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Konfederācija · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Koskuli · Redzēt vairāk »
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krāslava · Redzēt vairāk »
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš (1500—1503) bija karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas konfederāciju no otras puses.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kubulu pagasts
Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »
Kuresāres pils
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas ģerbonis
Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Latvijas demogrāfija
Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Līvāni · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Letu gals · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonija (nozīmju atdalīšana)
Livonija var būt.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsētu uzskaitījums
Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Livonijas savienības līgums
Livonijas savienības līgums ir 1435.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Madonas novads (2009—2021)
Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Madonas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Maideli · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Mārcienas pagasts · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Mesli · Redzēt vairāk »
Možaiska
Možaiska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Možaiska · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Muiža · Redzēt vairāk »
Naisāre
Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Naisāre · Redzēt vairāk »
Nīnburga pie Vēzeres
Nīnburgas pie Vēzeres pilsētas ģerbonis Nīnburgas rātsnams Nīnburga pie Vēzeres ir sena pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē Vācijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Nīnburga pie Vēzeres · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Negeste · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Novads
Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Novads · Redzēt vairāk »
Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)
Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Pagasts · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Pitalova · Redzēt vairāk »
Pleskavas aplenkums (1269)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru kari
Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »
Puzes muiža
Puzes muižas kungu māja (1925). Puzes muižas kungu mājas interjers. Puzes muiža bija muiža tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Puzes muiža · Redzēt vairāk »
Rakte
Rakte jeb Raktene (vāciskajos rakstu avotos saukta par Ratten, Racken, Rakel, Racketen) bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rakte · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rēzeknes ebreji
Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »
Rēzeknes fogteja
Livonijas Konfederācijā. Rēzeknes fogteja bija teritoriālajā vienība Livonijas ordeņa valstī.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rēzeknes fogteja · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Reformācija · Redzēt vairāk »
Rolanda statuja (Vecrīga)
Rolanda statuja atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, Rātslaukumā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Rolanda statuja (Vecrīga) · Redzēt vairāk »
Ropi
Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ropi · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sakala · Redzēt vairāk »
Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sillamē
Sillamē ir pilsēta Austrumviru apriņķī, Igaunijas ziemeļu daļā, Somu līča dienvidu krastā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Sillamē · Redzēt vairāk »
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Smiltene · Redzēt vairāk »
Stopiņu pagasts
Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Suntažu pagasts
Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »
Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Trikāta · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Valka · Redzēt vairāk »
Valkas vēsture
Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »
Vasknarva
Vasknarva, līdz 20.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vasknarva · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vērdiņš · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Veru · Redzēt vairāk »
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropas vēsture
Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zlēku muiža
Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls). Zlēku muižas centra karte (1928). Zlēku muižas kungu māja atradās Ventspils novada Zlēku pagastā, muižas ēkas nodega Otrā pasaules kara beigās 1945.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zlēku muiža · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
1268. gads
1268.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un 1268. gads · Redzēt vairāk »
1270. gads
1206.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un 1270. gads · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un 1561. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Livonijas Konfederācija un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas konfederācija, Terra Mariana.
