Ātrāk nekā pārlūku!
155 attiecības: Aderkasi, Agrārā reforma Latvijā, Albedili, Aleksandrs fon Midendorfs, Anrepi, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhibīskaps, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Štakelbergi, Štēli fon Holšteini, Štriki, Šulci fon Ašerādeni, Īgelštrēmi, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas pārkrievošana, Baltijas skolotāju seminārs, Bērensi fon Rautenfeldi, Bēri, Bērzaines ģimnāzija, Bergi, Blankenhāgeni, Brīvmūrnieku uzskaitījums — B, Brēverni, Budbergi-Benninghauzeni, Budenbroki, Bukshēvdeni, Cēsu Skolotāju institūts, Cēsu vaivadija, Cur Mīleni, Dībiči, Draudzes skolas, Dunteni, Eižens Laube, Elerts Krūze, Emanuels fon Zīverss, Engelharti, Eseni, Fītinghofi, Fēgezaki, Felkerzāmi, Ferdinands Valters, Ferzeni, Firksi, Fon Belovi, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Freimaņi, Freitāgi-Loringhofeni, ..., Garlībs Merķelis, Glāzenapi, Gothards Vilhelms fon Bergs, Grodņas ūnija (1566), Grothusi, Hāgemeisteri, Heinrihs fon Štriks, Heinrihs Gustavs fon Patkuls, Hoveni, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas bruņniecība, Ikskili, Jakobs Johans Hastfers, Jānis Frīdrihs Baumanis, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Johans Fišers, Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs), Kampenhauzeni, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis fon Lēviss of Menārs, Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Frīdrihs Šulcs, Klapje de Kolongi, Klēbeki, Knoringi, Konrāds fon Grīnevalds, Konstantīns fon der Pālens, Koskuli, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kurzemes bruņniecība, Lambsdorfi, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Laudoni, Līveni, Lēvenšterni, Lēvenvoldes, Lēvisi of Menāri, Lilienfeldi, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Ludvigs Knorings, Maideli, Maksis fon Siverss, Manfrēds fon Fēgezaks, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Meijendorfi, Meki, Mellīni, Mengdeni, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Muiža, Nikolajs Manaseins, Nolkeni, Oskars fon Lēviss of Menārs, Ostenzakeni, Oto fon Siverss, Paikuli, Patkuli, Pēteris Albedinskis, Pēteris Heinrihs Blankenhāgens, Pilari fon Pilhavi, Piltenes bruņniecība, Pjotrs Durnovo, Rīgas loža "Apollo", Rīgas Politehniskā augstskola, Rehenbergi-Linteni, Rennes, Rozeni, Samsoni-Himmelšernas, Sāmsalas bruņniecība, Stopiņu pagasts, Strenči, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Studentu korporācijas, Tartu Universitāte, Taubes, Tērbatas mācību apgabals, Totlēbeni, Trompovski, Turaidas pils, Ungerni-Šternbergi, Valodu politika Latvijā, Vāli, Vīdavi, Vīlandes ģimnāzija, Viļņas ūnija, Vidzemes landmaršali, Vidzemes landtāgs, Vidzemes skolotāju seminārs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Virķēnu muiža, Voldemārs fon Boks, Volfi, Vrangeļi, Vulfi, Zasi, Zīversi, 16. gadsimts, 1682. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā. Izvērst indekss (105 vairāk) »
Aderkasi
Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Aderkasi · Redzēt vairāk »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Albedili
Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Albedili · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Midendorfs
Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Aleksandrs fon Midendorfs · Redzēt vairāk »
Anrepi
Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Anrepi · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Štakelbergi · Redzēt vairāk »
Štēli fon Holšteini
Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis. Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Štēli fon Holšteini · Redzēt vairāk »
Štriki
Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Štriki · Redzēt vairāk »
Šulci fon Ašerādeni
Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Šulci fon Ašerādeni · Redzēt vairāk »
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Īgelštrēmi · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas skolotāju seminārs
Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Bērensi fon Rautenfeldi
Bērensu fon Rautenfeldu dzimtas ģerbonis Bērensi fon Rautenfeldi, līdz 1752.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bērensi fon Rautenfeldi · Redzēt vairāk »
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bēri · Redzēt vairāk »
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bergi · Redzēt vairāk »
Blankenhāgeni
Blankenhāgenu dzimtas ģerbonis. Blankenhāgeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Blankenhāgeni · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — B
Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "B".
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Brīvmūrnieku uzskaitījums — B · Redzēt vairāk »
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Brēverni · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Budenbroki
Budenbroku dzimtas ģerbonis. Budenbroki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Budenbroki · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Cēsu Skolotāju institūts
Cēsu Skolotāju institūts 1938.—1940. gadā. Cēsu Skolotāju institūts (CSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas no 1938.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Cēsu Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Cur Mīleni
Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »
Dībiči
Brīvkungu Dībiču ģerbonis. Grāfu Dībiču-Zabalkansku ģerbonis. Dībiči bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Dībiči · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Dunteni
Duntenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Duntenu dzimtas ģerbonis. Dunteni, agrāk Duntes ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Dunteni · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Emanuels fon Zīverss
thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Emanuels fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Engelharti · Redzēt vairāk »
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Eseni · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Fēgezaki
Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof'') pie Rīgas (no Broces kolekcijas). Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Fēgezaki · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Ferdinands Valters
Karls Ferdinands Maksimiliāns Antons Valters (1801—1869) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Vidzemes skolotāju semināra dibinātājs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ferdinands Valters · Redzēt vairāk »
Ferzeni
Baronu Ferzenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Ferzenu ģerbonis. Fon Ferzeni bija vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ferzeni · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Firksi · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Freimaņi
Freimaņu no Nursi dzimtas ģerbonis. fon Freimaņi ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči izsekojami līdz Zviedru Vidzemes laikam 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Freimaņi · Redzēt vairāk »
Freitāgi-Loringhofeni
Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Glāzenapi
Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Glāzenapi · Redzēt vairāk »
Gothards Vilhelms fon Bergs
Gothards Vilhelms fon Bergs (1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Gothards Vilhelms fon Bergs · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Grothusi · Redzēt vairāk »
Hāgemeisteri
Hāgemeisteru dzimtas ģerbonis Hāgemeisteri ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Hāgemeisteri · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Heinrihs Gustavs fon Patkuls
Heinrihs Gustavs fon Patkuls (dzimis, miris 1778. gadā) bija Rozulā dzimis vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Heinrihs Gustavs fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Hoveni
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Hoveni · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ikskili · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans Hastfers
Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Jakobs Johans Hastfers · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Johans Fišers · Redzēt vairāk »
Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)
Johans Klapje de Kolongs pilnā vārdā Žans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (1839—1901) bija Daugavpilī dzimis Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un izgudrotājs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs) · Redzēt vairāk »
Kampenhauzeni
Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »
Kārlis Širrens (vēsturnieks)
Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kārlis fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Zīverss (galminieks)
Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »
Klapje de Kolongi
Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »
Klēbeki
Dzimtas ģerbonis Baronu Klēbeku ģerbonis. Klēbeki bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Krievijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Klēbeki · Redzēt vairāk »
Knoringi
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Knoringi · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Grīnevalds
Konrads Frīdrihs fon Grīnevalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes dzelzceļa būves inženieris.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Konrāds fon Grīnevalds · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon der Pālens
Konstantīns fon der Pālens Konstanīns Johans Georgs fon der Pālens (1861—1923) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks, Kurzemes guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ierēdnis, hofmeistars, Viļņas gubernators, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Konstantīns fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Koskuli · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Lambsdorfi
Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lambsdorfi · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Saeimas nams
Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Latvijas Republikas Saeimas nams · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā atzīmējama svētku diena, kas pasludināts par svinamu dienu jau 1920.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena · Redzēt vairāk »
Laudoni
Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Laudoni · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Līveni · Redzēt vairāk »
Lēvenšterni
Lēvenšternu dzimtas ģerbonis (1650) Lēvenšterni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lēvenšterni · Redzēt vairāk »
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »
Lēvisi of Menāri
Lēvisu of Menāru dzimtas ģerbonis Lēvisi of Menāri, arī Levīzi of Menāri ir sena vācbaltu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lēvisi of Menāri · Redzēt vairāk »
Lilienfeldi
Lilienfeldu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lilienfeldi ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Lilienfeldi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Ludvigs Knorings
Ludvigs fon Knorings 17. gadsimta krievu bajāra tērpā Pēterburgas Ziemas pils kostīmu ballē (1903) Ludvigs fon Knorings (1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ludvigs Knorings · Redzēt vairāk »
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Maideli · Redzēt vairāk »
Maksis fon Siverss
Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »
Manfrēds fon Fēgezaks
Manfrēds Baltazārs Heinrihs Teofils fon Fēgezaks (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Manfrēds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Meijendorfi
Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Meijendorfi · Redzēt vairāk »
Meki
Fon Meku dzimtas ģerbonis. Fon Meku dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Meki · Redzēt vairāk »
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Mellīni · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Muiža · Redzēt vairāk »
Nikolajs Manaseins
Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »
Nolkeni
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Nolkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Nolkeni · Redzēt vairāk »
Oskars fon Lēviss of Menārs
Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Oskars fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »
Oto fon Siverss
Oto fon Siverss (1836—1909) bija vācbaltiešu izcelsmes būvinženieris un arhitekts.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Oto fon Siverss · Redzēt vairāk »
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Paikuli · Redzēt vairāk »
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Patkuli · Redzēt vairāk »
Pēteris Albedinskis
Pēteris Albedinskis (1826—1883) bija Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis (1878).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pēteris Albedinskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Heinrihs Blankenhāgens
Pēteris Heinrihs Blankenhāgens (1723–1794) bija Rīgas tirgotājs, Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības dibinātājs.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pēteris Heinrihs Blankenhāgens · Redzēt vairāk »
Pilari fon Pilhavi
Baronu Pilaru fon Pilhavu dzimtas ģerbonis. Pilari fon Pilhavi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Zviedru Igaunijā 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pilari fon Pilhavi · Redzēt vairāk »
Piltenes bruņniecība
Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Piltenes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Pjotrs Durnovo
Štāba rotmistrs Pjotrs Durnovo (1912). Pjotrs Durnovo (1883—1945) bija krievu virsnieks un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) kara ministra biedrs (1919).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Pjotrs Durnovo · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rīgas loža "Apollo" · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rehenbergi-Linteni
Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »
Rennes
Rennes dzimtas ģerbonis. Rennes ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rennes · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Rozeni · Redzēt vairāk »
Samsoni-Himmelšernas
Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Stopiņu pagasts
Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Strenči · Redzēt vairāk »
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas direktorāts Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca ir valsts SIA, kas atrodas Strenčos un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Taubes · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Totlēbeni
Totlēbenu dzimtas ģerbonis. Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Totlēbeni (arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Totlēbeni · Redzēt vairāk »
Trompovski
Trompovski bija vācbaltiešu dzimta, kas 1797.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Trompovski · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Vāli
Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vāli · Redzēt vairāk »
Vīdavi
Vīdavu dzimtas ģerbonis. Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Vīdavi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vīdavi · Redzēt vairāk »
Vīlandes ģimnāzija
Vīlandes valsts ģimnāzijas ēka 2012. gadā Vīlandes ģimnāzija bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija, kas ar pārtraukumu darbojās no 1875.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vīlandes ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Virķēnu muiža
Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Virķēnu muiža · Redzēt vairāk »
Voldemārs fon Boks
Voldemārs Bernhards Vilhems Georgs Heinrihs fon Boks (1816—1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Voldemārs fon Boks · Redzēt vairāk »
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Volfi · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Vulfi
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Vulfi · Redzēt vairāk »
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Zasi · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un Zīversi · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1682. gads Latvijā
Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1899. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1899.
Jaunums!!: Livonijas bruņniecība un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
