Ātrāk nekā pārlūku!
117 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Aglona, Aksels Ūksenšerna, Alūksnes vēsture, Alberts fon Bukshēvdens, Antonijs Kosakovskis, Asotes pilskalns, Atzele, Autine, Ēre (monēta), Balduīns no Alnas, Bauskas vēsture, Bertolds (Livonijas bīskaps), Brēmenes arhibīskapija, Bukshēvdeni, Cēsu vēsture, Cēzars Baronijs, Celestīns III, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Dāņu Igaunija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dikļu draudzes novads, Frīdrihs II Hoenštaufens, Idumeja, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikšķile, Ikšķiles ģerbonis, Ikšķiles vēsture, Ikšķiles viduslaiku pils, Imera, Indriķa hronika, Izvaltas baznīca, Jūrkalnes baznīca, Jēkabpils vēsture, Jelgavas katoļu katedrāle, Jersikas pilskalns, Johans Gotfrīds Arnts, Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219), Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224), Karagājiens uz Jersiku (1209), Katoļu iela (Jelgava), Kauja pie Rīgas kalna, Kaupo, Kokmuiža (muiža), Koknese (valsts), Kosakovski, Krāslavas vēsture, Krievciema pils, Krustpils novads, ..., Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Latgales vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Līdinghauzens, Līvu zemes, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lēnu katoļu baznīca, Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Livonija, Livonija (nozīmju atdalīšana), Livonijas bīskapi, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Ludzas trakts, Marienhauzenas pils, Mazsalacas vēsture, Mālpils pagasts, Meinards, Metsepole, Otrais karagājiens uz Jervu (1217), Pirmais karagājiens uz Hariju (1216), Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Rauna, Raunas viduslaiku pils, Rīdzene (bijusī upe), Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas Doms, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas vēsture, Rozula (novads), Rubenes draudzes novads, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Sēlijas bīskapija, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siguldas novads, Smiltene, Smiltenes luterāņu baznīca, Svētā Romas impērija, Tālava, Tērbatas kauja (1224), Turaida (zeme), Varidotis, Vasiļko Volodarevičs, Vendi (Livonija), Vetseke, Viļaka, Viļakas vēsture, Vidzeme, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Vladimirs (Polockas kņazs), Volodars Gļebovičs, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1185. gads, 13. gadsimts, 1679. gads Latvijā. Izvērst indekss (67 vairāk) »
"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Aglona · Redzēt vairāk »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Antonijs Kosakovskis
Antonijs Kosakovskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Antonijs Kosakovskis · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Atzele · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Autine · Redzēt vairāk »
Ēre (monēta)
Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Cēzars Baronijs
Cēzars Baronijs Cēzars Baronijs (zināms arī kā Caesar Baronius; dzimis, miris) bija itāļu kardināls, katoļu baznīcas vēstures Annales ecclesiastici autors.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Cēzars Baronijs · Redzēt vairāk »
Celestīns III
Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Celestīns III · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dikļu draudzes novads
Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Ikšķiles ģerbonis
Ikšķiles pilsētas ģerbonis ir viens no Ikšķiles pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ikšķiles ģerbonis · Redzēt vairāk »
Ikšķiles vēsture
Ikšķile (''Üksküla'') kā viena no Daugavas līvu zemēm (1185-1230). Ikšķiles vēsture aptver laika posmu kopš Ikšķiles izveidošanās Daugavas Līvzemes teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ikšķiles vēsture · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Imera · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Izvaltas baznīca
Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Izvaltas baznīca · Redzēt vairāk »
Jūrkalnes baznīca
Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Jūrkalnes baznīca · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »
Jelgavas katoļu katedrāle
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Arnts
Johans Gotfrīds Arnts (1713—1767) bija vācbaltu pedagogs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Johans Gotfrīds Arnts · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)
1219.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)
1224.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Jersiku (1209)
1209.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Karagājiens uz Jersiku (1209) · Redzēt vairāk »
Katoļu iela (Jelgava)
Katoļu iela ir viena no Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar Jelgavas katoļu katedrāli, tālāk turpinās līdz Sudrabu Edžus ielai.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Katoļu iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Rīgas kalna
Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kauja pie Rīgas kalna · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kokmuiža (muiža)
Kokmuiža ir muižas kungu māja, kas atrodas Kocēnos.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kokmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kosakovski
Kosakovsku dzimtas ģerbonis Inflantijas kastelāns Antonijs Kosakovskis (1735-1798) Inflantijas bīskaps Juzefs Kazimirs Kosakovskis (1738-1794) Lietuvas lielhetmanis Šimons Kosakovskis (1741-1794) Kosakovski, arī Kosakovski-Korvini ir poļu šļahtiču dzimta, kas zināma no 15.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kosakovski · Redzēt vairāk »
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievciema pils
Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Krievciema pils · Redzēt vairāk »
Krustpils novads
Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Krustpils novads · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līdinghauzens
Līdinghauzens var būt.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Līdinghauzens · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lēnu katoļu baznīca
Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Lēnu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonija (nozīmju atdalīšana)
Livonija var būt.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Ludzas trakts · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Mālpils pagasts
Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Meinards · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Metsepole · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Jervu (1217)
Otrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Otrais karagājiens uz Jervu (1217) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
1216.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rauna · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīdzene (bijusī upe)
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rozula (novads)
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Smiltene · Redzēt vairāk »
Smiltenes luterāņu baznīca
Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Smiltenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Tālava · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Varidotis · Redzēt vairāk »
Vasiļko Volodarevičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vasiļko Volodarevičs · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vetseke · Redzēt vairāk »
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Viļaka · Redzēt vairāk »
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »
Volodars Gļebovičs
Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1185. gads
1185.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un 1185. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679.
Jaunums!!: Livonijas bīskapija un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ikšķiles bīskapija, Inflantijas bīskaps, Līvzemes baznīca, Līvzemes bīskapija.
