Komunikācija

456 attiecības: Abrenes apriņķis, Aizkraukles viduslaiku pils, Aksels Ūksenšerna, Alūksnes vēsture, Alūksnes viduslaiku pils, Alberts Radvils, Aleksandrs Polubiņskis, Allažu pagasts, Andžejs Sapjeha, Andrejs Kurbskis, Andrejs Paļeckis, Anna Jagailiete, Antonijs Posevino, Arhangeļska, Arhibīskaps, Atzele, Šigalejs, Šklova, Ķekava, Ļaudona, Ļaudonas draudzes novads, Ļaudonas pagasts, Ļaudonas viduslaiku pils, Ļubļinas ūnija, Čašņiki, Ērģemes kauja, Ērģemes pils, Ērberģe, Ērberģes muiža, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēriks XIV Vāsa, Ņeveļa, Āraišu draudzes novads, Āraišu ordeņa pils, Baltavas viduslaiku pils, Baltijas provinces, Bauska, Bauskas vēsture, Bīriņu muiža, Bērzaunes draudzes novads, Bērzaunes pils, Borkholmas pils, Brunovi, Bukultu pils, Burtnieki, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu apriņķis, ..., Cēsu draudzes novads, Cēsu kauja, Cēsu kauja (1578), Cēsu novads, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pils, Cēsu pils aplenkums (1577), Cēsu pilsmuiža, Cēsu vaivadija, Cēsu vēsture, Cesvaine, Cesvaines draudzes novads, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Cur Mīleni, Daniels Hermanis, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils trakts, Daugavpils vēsture, Dāņu Igaunija, Dānija, Dānijas vēsture, Džovanni Paolo Kampana, Dinaburgas pils, Dionīsijs Fabrīcijs, Drohičinas līgums, Dunteni, Dvietes paliene, Dzērbenes viduslaiku pils, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Dzelzava, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Eces pils, Elerts Krūze, Engelharti, Esterlande, Falkenas klosteris, Fīlips Šalls fon Bells, Felkerzāmi, Fjodors I, Frederiks II, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Radvils, Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Goļicini, Gothards Ketlers, Grobiņa, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Grodņas ūnija (1566), Grothusi, Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs Horns, Hāpsalas pils, Heinrihs fon Tīzenhauzens, Helmetas pils, Hieronims Hodkevičs, Hodkeviči, Hoftenbergas muiža, Igaunija, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas krievi, Igaunijas vēsture, Ikšķiles viduslaiku pils, Ikskili, Ilūkstes novads, Ilcenes pils, Indricas ordeņa nocietinājums, Ingrija, Ivans Goļicins, Ivans IV, Ivans Mstislavskis, Ivans Ohļabiņins, Izborska, Jakobs Delagardijs, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Abramovičs, Jans Zamoiskis, Jaspers fon Minsters, Jānis Hodkevičs, Jūrmalas vēsture, Jēkabpils, Jēkabpils vēsture, Jehvi, Jezuīti, Jirgens fon Fārensbahs, Johans Hāzentēters, Johans Renners, Juhans III, Jumpravas pagasts, Kalsnavas pils, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kandava, Kari Latvijas vēsturē, Kari Polijas vēsturē, Karksi-Nuija, Karkuses pils, Katrīna Jagailiete, Kavildas pils, Kārlis Horns, Kārlis IX, Keila (stacija), Ketleru dzimta, Kiek in de Kök, Kihnu, Kingisepa, Kirumpejas pils, Kloti no Jirgensburgas, Koadjutoru karš, Koknese, Kokneses pils, Kokneses vēsture, Kolgas muiža, Kongutas pils, Koporje, Koskuli, Krasnogorodska, Krāslava, Krāslavas ordeņa pils, Krāslavas vēsture, Krievciema pils, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas militārās akcijas, Krievijas vēsture, Krievu-poļu kari, Krievu—zviedru karš (1554—1557), Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krievu—zviedru kari, Krimas haniste, Kristaps Nikolajs Radvils, Krustpils pils, Kuršu ķoniņi, Kurzeme, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laisas pils, Latgales vēsture, Latvijas apriņķi, Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībiešu valoda, Līvu gals, Lēdmanes pagasts, Leāles pils, Letu gals, Lielā ģilde (Rīga), Lieljumpravas muiža, Lielvārde, Lielvārdes muiža, Lielvārdes pils, Lielvārdes vēsture, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Limbažu draudzes novads, Limbažu novads, Limbažu pils, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Lodes pils, Lubāna, Lubānas draudzes novads, Lubānas viduslaiku pils, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas novads, Ludzas pils, Ludzas vēsture, Lugažu pils, Madonas novads, Magnuss (Livonijas karalis), Mazā ģilde (Rīga), Mazozolu pagasts, Mazsalacas vēsture, Mālpils pagasts, Mālpils viduslaiku pils, Mārupes novads, Mēklenburgas Kristofs, Meki, Melngalvji, Mengdeni, Mesli, Mihails Morozovs-Popļevins, Mihails Tjufjakins, Možaiska, Možaiskas līgums, Muiža, Narva, Narvas pils, Nītaure, Nītaures pils, Nikolajs Radvils Melnais, Nikolajs Radvils Rudais, Nogaju orda, Novgorodas Republika, Novgorodas slaktiņš, Ofenbergi, Ogres novads, Ogres rajons, Ogres vēsture, Olbrahts Laskis, Oldentornas pils, Ostrova (Krievija), Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Otrais Ziemeļu karš, Padizes klosteris, Pasvales līgums, Pavlovska (Sanktpēterburga), Pļusas pamiera līgums, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pērnavas vaivadija, Pečori, Pekas kalns, Peltsamā pils, Piebalgas pils, Pieezere, Piltenes apgabals, Piltenes mantojuma karš, Piritas klosteris, Pirkules pils, Pitalova, Pjotrs Hvorostiņins, Pjotrs Tatevs, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Poļu—zviedru kari, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas vēsture, Pontuss Delagardijs, Puzes muiža (ciems), Radvili, Ragana, Rakvere, Randenes pils, Raunas draudzes novads, Raunas viduslaiku pils, Rīdzene (bijusī upe), Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas apriņķis, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas vēsture, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rēmeri, Rēzekne, Rēzeknes ebreji, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Rēzeknes vēsture, Rehenbergi-Linteni, Renesanse, Reuge, Revala, Ringes pils, Ropaži, Ropažu novads, Ropažu pagasts, Ropažu viduslaiku pils, Ropi, Rucavas novads, Rusova Livonijas hronika, Sabile, Salacas pils, Salacgrīva, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Salaspils novads, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Sapjehas, Saulkrastu novads, Sausnējas pagasts, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlpils pils, Sebeža, Sebežas nacionālais parks, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Siguldas viduslaiku pils, Simeons Bekbulatovičs, Skujene, Skujenes draudzes novads, Skujenes pils, Sloboda, Slokas apgabals, Smiltene, Smiltenes novads, Smiltenes pils, Spāres muiža (Amatas novads), Staņislavs Penkoslavskis, Staraja Rusa, Stefans Batorijs, Suntažu viduslaiku pils, Talkhofas pils, Tallina, Tallinas vēsture, Talsu novads (2009—2021), Tartu, Tartu apriņķis, Tartu Doma baznīca, Tarvastas pils, Tatāri, Tērbatas bīskapija, Tērbatas vaivadija, Tiškeviči, Tirza, Tirzas kauja, Tirzas viduslaiku pils, Tolses pils, Tranzē, Trikāta, Trikātas viduslaiku pils, Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca, Umurgas draudzes novads, Vaka, Valga, Valkas novads, Valkas-Lugažu luterāņu baznīca, Valmieras draudzes novads, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras vēsture, Valters fon Pletenbergs (padomnieks), Vanavastselīna, Varakļānu muiža, Varakļānu vēsture, Varbekas pils, Varka (pilsnovads), Vasilijs Goļicins, Vasilijs Sickis, Vasilijs Voroncovs, Vasknarva, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Veļikijnovgoroda, Vecpiebalga, Veisenšteinas pils, Veseļmuiža, Vezenbergas pils, Viļaka, Viļakas vēsture, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vigalas pils, Vihulas muiža, Vilhelms fon Firstenbergs, Viljandi, Virtsu, Viruzeme, Visvaldis Lāms, Vitebskas apgabals, Vjerhņadzvinska, Zahārijs Stopijs, Zaubes pagasts, Zaubes pils, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļu kari, Ziemeļu renesanse, Ziemeļu septiņgadu karš, Zommerpāles pils, Zoneburgas pils, Zviedrijas vēsture, Zviedru Igaunija, Zvirbuļkalns, 1558. gads, 1564. gads, 1570. gads, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1583. gads, 16. gadsimts, 1633. gads Latvijā, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 2. augusts, 21. oktobris, 28. novembris. Izvērst indekss (406 vairāk) » « Shrink indekss

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Livonijas karš un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alberts Radvils

Alberts Radivils (16. gadsimta glezna) Alberts Radvils (1558–1592), arī Albrehts Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Alberts Radvils · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Polubiņskis

Aleksandrs Polubiņskis (miris pirms 1608. gada) bija Lietuvas lielkņazistes valsts un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Aleksandrs Polubiņskis · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Andžejs Sapjeha

Andžejs Sapjeha (dzimis 1539. gadā, miris) bija Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks no Sapjehu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Andžejs Sapjeha · Redzēt vairāk »

Andrejs Kurbskis

Kņazs Andrejs Kurbskis (dzimis 1518. gadā, miris 1583. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara Ivana IV līdzgaitniekiem. Bija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem Livonijas kara laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie Valmieras. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja Žečpospolitas karaļa Sigismunda II Augusta dienestā un piedalījās kaujās pret Krievijas caristi. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā Koveļas pilsēta. Jau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Andrejs Kurbskis · Redzēt vairāk »

Andrejs Paļeckis

Andrejs Paļeckis (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes kņazs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Andrejs Paļeckis · Redzēt vairāk »

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Livonijas karš un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Antonijs Posevino

Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Antonijs Posevino · Redzēt vairāk »

Arhangeļska

Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Arhangeļska · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Livonijas karš un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas karš un Atzele · Redzēt vairāk »

Šigalejs

Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).

Jaunums!!: Livonijas karš un Šigalejs · Redzēt vairāk »

Šklova

Šklova ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.

Jaunums!!: Livonijas karš un Šklova · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ļaudona

Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļaudona · Redzēt vairāk »

Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ļaudonas pagasts

Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Čašņiki

Čašņiki ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Čašņiku rajona centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Čašņiki · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ērberģe

Ērberģe ir ciems Latvijas dienvidos, netālu no Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērberģe · Redzēt vairāk »

Ērberģes muiža

Ērberģes muiža, saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērberģes muiža · Redzēt vairāk »

Ērgļi (Ērgļu pagasts)

Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ēriks XIV Vāsa

Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ēriks XIV Vāsa · Redzēt vairāk »

Ņeveļa

Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ņeveļa · Redzēt vairāk »

Āraišu draudzes novads

Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Āraišu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Āraišu ordeņa pils

Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Livonijas karš un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bauska · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bīriņu muiža

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »

Bērzaunes draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Borkholmas pils

Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Borkholmas pils · Redzēt vairāk »

Brunovi

Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Brunovi · Redzēt vairāk »

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Jaunums!!: Livonijas karš un Bukultu pils · Redzēt vairāk »

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Burtnieki · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu draudzes novads

Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja

Cēsu kauja var būt.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu kauja · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1578)

1578.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu novads · Redzēt vairāk »

Cēsu novads (2009—2021)

Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cēsu pils aplenkums (1577)

Cēsu pils aplenkuma laikā krievu lielgabali sagrāva Cēsu pils ziemeļu un rietumu mūrus. Cēsu pils aplenkums (1577) bija daļa no Livonijas kara.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu pils aplenkums (1577) · Redzēt vairāk »

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaine

Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cesvaine · Redzēt vairāk »

Cesvaines draudzes novads

Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cesvaines vēsture

Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaines viduslaiku pils

Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Cur Mīleni

Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »

Daniels Hermanis

Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daniels Hermanis · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils trakts

Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daugavpils trakts · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Džovanni Paolo Kampana

Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Džovanni Paolo Kampana · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Dionīsijs Fabrīcijs

Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »

Drohičinas līgums

Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »

Dunteni

Duntenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Duntenu dzimtas ģerbonis. Dunteni, agrāk Duntes ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dunteni · Redzēt vairāk »

Dvietes paliene

Dvietes paliene ir 2004.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dvietes paliene · Redzēt vairāk »

Dzērbenes viduslaiku pils

Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dzērbenes—Drustu draudzes novads

Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dzelzava · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Livonijas karš un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Eces pils

Eces pils torņa drupas (no Broces kolekcijas, 1818). Eces pilsmuižas un pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma, 1827). Eces vasaļa pils bija Livonijas ordeņa vasaļa mūra pils pie senā Tallinas-Narvas lielceļa tagadējā Jehvi pagastā Austrumviru apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Eces pils · Redzēt vairāk »

Elerts Krūze

Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.

Jaunums!!: Livonijas karš un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Engelharti · Redzēt vairāk »

Esterlande

Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.

Jaunums!!: Livonijas karš un Esterlande · Redzēt vairāk »

Falkenas klosteris

Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.

Jaunums!!: Livonijas karš un Falkenas klosteris · Redzēt vairāk »

Fīlips Šalls fon Bells

Fīlips Šalls fon Bells (dzimšanas gads nezināms, miris 1560. gadā) bija pēdējais Livonijas ordeņa landmaršals.

Jaunums!!: Livonijas karš un Fīlips Šalls fon Bells · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Fjodors I

Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.

Jaunums!!: Livonijas karš un Fjodors I · Redzēt vairāk »

Frederiks II

Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.

Jaunums!!: Livonijas karš un Frederiks II · Redzēt vairāk »

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads) · Redzēt vairāk »

Goļicini

Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.

Jaunums!!: Livonijas karš un Goļicini · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Grothusi

Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Grothusi · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gulbene · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »

Hāpsalas pils

Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Tīzenhauzens

Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Heinrihs fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Hieronims Hodkevičs

Hieronims Hodkevičs (dzimis ap 1510. gadu, miris 1561. gadā) bija Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Hieronims Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Hodkeviči · Redzēt vairāk »

Hoftenbergas muiža

Hoftenbergas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Hoftenbergas muižas parks atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kraujā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Hoftenbergas muiža · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Livonijas karš un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ikskili · Redzēt vairāk »

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »

Ilcenes pils

Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ilcenes pils · Redzēt vairāk »

Indricas ordeņa nocietinājums

Indrica (''Indriza'') 1854. gada kartē. Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Indricas ordeņa nocietinājums · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ingrija · Redzēt vairāk »

Ivans Goļicins

Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivans Mstislavskis

Ivans Mstislavskis (dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ivans Mstislavskis · Redzēt vairāk »

Ivans Ohļabiņins

Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Livonijas karš un Izborska · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Livonijas karš un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jans Abramovičs

Jans Abramovičs arī Abrahamovičs (miris) bija 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jans Abramovičs · Redzēt vairāk »

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »

Jaspers fon Minsters

Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).

Jaunums!!: Livonijas karš un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vēsture

Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »

Jehvi

Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jehvi · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans Renners

Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Johans Renners · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Livonijas karš un Juhans III · Redzēt vairāk »

Jumpravas pagasts

Jumpravas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām Daugavas krastā novada dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Jumpravas pagasts · Redzēt vairāk »

Kalsnavas pils

Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kalsnavas pils · Redzēt vairāk »

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kandava · Redzēt vairāk »

Kari Latvijas vēsturē

Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »

Kari Polijas vēsturē

bruņumašīnas Afganistānā (2008). Karu uzskaitījums Polijas vēsturē aptver Polijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 10.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kari Polijas vēsturē · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Livonijas karš un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kavildas pils

Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kavildas pils · Redzēt vairāk »

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns (dzimis ap 1550. gadu, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kārlis Horns · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Livonijas karš un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Keila (stacija)

250px Keila ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa iecirkņi: Tallina—Keila, Keila—Paldiski un Keila—Rīzipere.

Jaunums!!: Livonijas karš un Keila (stacija) · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Kiek in de Kök

Kiek in de Kök (no lejasvācu: ieskaties virtuvē) ir Tallinas aizsardzības mūru artilērijas tornis, celts 1475.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kiek in de Kök · Redzēt vairāk »

Kihnu

Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kihnu · Redzēt vairāk »

Kingisepa

Kingisepa jeb vēsturiski Jamburga ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos pie Lugas upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kingisepa · Redzēt vairāk »

Kirumpejas pils

Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »

Kloti no Jirgensburgas

Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »

Koadjutoru karš

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.

Jaunums!!: Livonijas karš un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »

Kolgas muiža

Kolgas muiža ir vēsturiskās muižas komplekss Igaunijā, Harju apriņķa, Kūsalu pagastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kolgas muiža · Redzēt vairāk »

Kongutas pils

Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kongutas pils · Redzēt vairāk »

Koporje

Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Koporje · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonijas karš un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krāslava · Redzēt vairāk »

Krāslavas ordeņa pils

Pilsdrupas Krāslavas Teātra kalnā (D. Strukovs, 1864). Krāslavas ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Krāslavas Teātra kalnā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krāslavas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Krāslavas vēsture

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievciema pils

Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievciema pils · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas militārās akcijas

Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievu-poļu kari

Krievu-poļu kari var atteikties uz šādiem kariem un kaujām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievu-poļu kari · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1554—1557)

Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievu—zviedru karš (1554—1557) · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru kari

Krievu—zviedru kari var atteikties uz šādiem kariem un kaujām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krievu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils; dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus Kokneses kaujā (1601). Viens no kalvinistu līderiem Lietuvas lielkņazistē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kristaps Nikolajs Radvils · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Sāmsalas bīskapija

Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Livonijas karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Laisas pils

Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Laisas pils · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas apriņķi

Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētas un miesti, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu (minētas arī pilsētas, kas statusu atguvušas) vai (Abrenes gadījumā) vairs neatrodas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Livonijas karš un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Lēdmanes pagasts

Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lēdmanes pagasts · Redzēt vairāk »

Leāles pils

Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Leāles pils · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Limbažu draudzes novads

Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Limbažu novads

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Limbažu novads · Redzēt vairāk »

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Limbažu pils · Redzēt vairāk »

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Jaunums!!: Livonijas karš un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Livonijas karš un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Lodes pils

Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lodes pils · Redzēt vairāk »

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lubāna · Redzēt vairāk »

Lubānas draudzes novads

Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lubānas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lubānas viduslaiku pils

Lubānas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils, kas vēstures avotos minēta pirms 1455.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lubānas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ludzas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ludzas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ludzas novads

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ludzas novads · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »

Lugažu pils

Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas karš un Lugažu pils · Redzēt vairāk »

Madonas novads

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.

Jaunums!!: Livonijas karš un Madonas novads · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mazozolu pagasts

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vēsture

Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »

Mālpils pagasts

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Mārupes novads

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mārupes novads · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Kristofs

Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).

Jaunums!!: Livonijas karš un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »

Meki

Fon Meku dzimtas ģerbonis. Fon Meku dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Meki · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mesli · Redzēt vairāk »

Mihails Morozovs-Popļevins

Mihails Morozovs-Popļevins (dzimšanas gads nezināms, miris) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, diplomāts, okoļņičijs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV līdzgaitnieks, Izvēlētās padomes (Избранная рада, neoficiālās valdības) loceklis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mihails Morozovs-Popļevins · Redzēt vairāk »

Mihails Tjufjakins

Mihails Tjufjakins (miris) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Mihails Tjufjakins · Redzēt vairāk »

Možaiska

Možaiska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Možaiska · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Jaunums!!: Livonijas karš un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Livonijas karš un Muiža · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Narva · Redzēt vairāk »

Narvas pils

Narvas pils jeb Hermaņa pils ir viduslaiku pils Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Narvas pils · Redzēt vairāk »

Nītaure

Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Nītaure · Redzēt vairāk »

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Nītaures pils · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Melnais

Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Rudais

Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Nikolajs Radvils Rudais · Redzēt vairāk »

Nogaju orda

Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).

Jaunums!!: Livonijas karš un Nogaju orda · Redzēt vairāk »

Novgorodas Republika

Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.

Jaunums!!: Livonijas karš un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »

Novgorodas slaktiņš

Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.

Jaunums!!: Livonijas karš un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »

Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ofenbergi · Redzēt vairāk »

Ogres novads

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ogres novads · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Olbrahts Laskis

Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.

Jaunums!!: Livonijas karš un Olbrahts Laskis · Redzēt vairāk »

Oldentornas pils

Oldentornas pils plāns (''Eduard Philipp Körber''). Oldentornas pilsdrupu apraksts (''Eduard Philipp Körber'', no Broces kolekcijas, 1801). Oldentornas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi krastā pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Oldentornas pils · Redzēt vairāk »

Ostrova (Krievija)

Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »

Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)

Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).

Jaunums!!: Livonijas karš un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Padizes klosteris

Padizes klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Igaunijā, Harju apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Padizes klosteris · Redzēt vairāk »

Pasvales līgums

Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »

Pavlovska (Sanktpēterburga)

Pavlovska ir pilsēta Krievijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pavlovska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »

Pļusas pamiera līgums

Narvas apkārtne ar pamiera sarunu vietu pie Pļusas (kartē ''Plÿsen flu.'') ietekas Narvā. Zviedrijas ieguvumi pēc Pļusas pamiera (pelēkā krāsā). Pļusas pamiers bija starpvalstu līgums, kuru pēc Livonijas kara beigām 1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pļusas pamiera līgums · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Pečori

Pečori, no 1920.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pečori · Redzēt vairāk »

Pekas kalns

Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pekas kalns · Redzēt vairāk »

Peltsamā pils

Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Pieezere

Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pieezere · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes mantojuma karš

Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Piritas klosteris

Piritas klosteris bija Svētās Birgitas ordeņa katoļu klosteris gan mūkiem, gan mūķenēm, kas tagad atrodas Piritas priekšpilsētā Tallinā, Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Piritas klosteris · Redzēt vairāk »

Pirkules pils

Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pirkules pils · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pitalova · Redzēt vairāk »

Pjotrs Hvorostiņins

Pjotrs Hvorostiņins (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pjotrs Hvorostiņins · Redzēt vairāk »

Pjotrs Tatevs

Pjotrs Tatevs (miris) bija Krievijas caristes cara miesassargs (rinda), stoļņiks, vojevoda, bajārs un okoļņičijs cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pjotrs Tatevs · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Livonijas karš un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Pontuss Delagardijs

Pontuss Delagardijs vai Pontuss Delagardi (pēc 1520—1585) bija Zviedrijas un Igaunijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Livonijas karš un Pontuss Delagardijs · Redzēt vairāk »

Puzes muiža (ciems)

Puzes muiža (arī Puze,, Puzesmuiža) ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Puzes muiža (ciems) · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Radvili · Redzēt vairāk »

Ragana

Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ragana · Redzēt vairāk »

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rakvere · Redzēt vairāk »

Randenes pils

Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Randenes pils · Redzēt vairāk »

Raunas draudzes novads

Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rīdzene (bijusī upe)

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »

Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīga (vēsturiskā zeme) · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēmeri · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes ebreji

Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogti

Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Rēzeknes trakts

Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes trakts · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Rehenbergi-Linteni

Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Jaunums!!: Livonijas karš un Renesanse · Redzēt vairāk »

Reuge

Reuge ir lielciems (alevik) Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Reuge · Redzēt vairāk »

Revala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Revala · Redzēt vairāk »

Ringes pils

Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ringes pils · Redzēt vairāk »

Ropaži

Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ropaži · Redzēt vairāk »

Ropažu novads

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ropažu novads · Redzēt vairāk »

Ropažu pagasts

Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ropi

Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ropi · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sabile · Redzēt vairāk »

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salacas pils · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils novads

Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salaspils novads · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sapjehas · Redzēt vairāk »

Saulkrastu novads

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Saulkrastu novads · Redzēt vairāk »

Sausnējas pagasts

Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sebeža

Sebeža ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Sebežas rajona centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sebeža · Redzēt vairāk »

Sebežas nacionālais parks

Sebežas nacionālais parks ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sebežas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas karš un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Skujene

Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Skujene · Redzēt vairāk »

Skujenes draudzes novads

Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Skujenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Livonijas karš un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Sloboda

Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.

Jaunums!!: Livonijas karš un Sloboda · Redzēt vairāk »

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Jaunums!!: Livonijas karš un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas karš un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Spāres muiža (Amatas novads)

Spāres muiža atrodas Cēsu novada, Amatas pagastā, Spārē, nepilnus 20 km no Cēsīm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Spāres muiža (Amatas novads) · Redzēt vairāk »

Staņislavs Penkoslavskis

Staņislavs Penkoslavskis (dzimšanas gads nezināms, miris īsi pirms) bija poļu augstmanis, karaļa rotmistrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Staņislavs Penkoslavskis · Redzēt vairāk »

Staraja Rusa

Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Staraja Rusa · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Livonijas karš un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Suntažu viduslaiku pils

Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Talkhofas pils

Pūrmaņu muižas parks. Talkhofas pils jeb Kursi pils bija viduslaiku pils pie Pedjas upes Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Talkhofas pils · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tallina · Redzēt vairāk »

Tallinas vēsture

Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Jaunums!!: Livonijas karš un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu apriņķis

Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »

Tartu Doma baznīca

Tartu Doma baznīca ir bijusī katoļu baznīca Tartu, Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tartu Doma baznīca · Redzēt vairāk »

Tarvastas pils

Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tarvastas pils · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »

Tiškeviči

Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tiškeviči · Redzēt vairāk »

Tirza

Tirza ir ciems Gulbenes novadā, Tirzas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tirza · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Tirzas viduslaiku pils

Tirzas pilsmuižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999). Tirzas viduslaiku pilsmuiža bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tirzas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tolses pils

Štafenhāgena gravīra, 1867). Tolsburgas pilsdrupas no jūras puses mūsdienās Tolses ordeņa pils jeb Tolsburgas pils bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tolses pils · Redzēt vairāk »

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Tranzē · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca

Turaidas baznīca Turaidas baznīca ir luterāņu baznīca Turaidā, Siguldā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Umurgas draudzes novads

Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vaka · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valga · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valkas-Lugažu luterāņu baznīca

Valkas-Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Valkā, Rīgas ielā 9.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valkas-Lugažu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Valmieras draudzes novads

Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs (padomnieks)

Valters fon Pletenbergs (dzimis pirms 1518. gada, miris pēc 1559. gada) bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas karš un Valters fon Pletenbergs (padomnieks) · Redzēt vairāk »

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »

Varakļānu muiža

Varakļānu muižas pils (Napoleona Ordas akvarelis, 1875.) Varakļānu muižas pils mūsdienās (2008). Varakļānu muižas pils ir no 1783.

Jaunums!!: Livonijas karš un Varakļānu muiža · Redzēt vairāk »

Varakļānu vēsture

Varakļānu muižas pils (Napoleons Orda, 1875.) Svētā Viktora kapelu (1916). Varakļānu vēsture aptver laika periodu kopš Varakļānu dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Varakļānu vēsture · Redzēt vairāk »

Varbekas pils

Uz Varbekas pils pamatiem celtā ēka. Varbekas pils vietas apraksts (no Broces kolekcijas, 1800). Varbekas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi lejtecē pie senā Tērbatas-Peipusa ūdensceļa.

Jaunums!!: Livonijas karš un Varbekas pils · Redzēt vairāk »

Varka (pilsnovads)

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.

Jaunums!!: Livonijas karš un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »

Vasilijs Goļicins

Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vasilijs Goļicins · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sickis

Vasilijs Sickis (miris) bija Krievijas caristes kņazs, okolņičijs no 1559.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vasilijs Sickis · Redzēt vairāk »

Vasilijs Voroncovs

Vasilijs Voroncovs (miris) bija Krievijas caristes okolņičijs un vojevoda Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vasilijs Voroncovs · Redzēt vairāk »

Vasknarva

Vasknarva, līdz 20.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vasknarva · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Livonijas karš un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vecpiebalga

Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vecpiebalga · Redzēt vairāk »

Veisenšteinas pils

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »

Veseļmuiža

Veseļmuižas kalpu māja Veseļmuižas zirgu stallis Veseļmuižas zirgu staļļa drupas Veseļmuiža, saukta arī Veseļu pusmuiža, bija Krustpils pils un muižas pusmuiža jeb lopu muižiņa, kas atradās divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Krustpils pils pie Krustpils-Ļaudonas ceļa, kas mūsdienās iekļaujas Jēkabpils pilsētas teritorijā un tiek apzīmēts kā pilsētas daļa Veseļi.

Jaunums!!: Livonijas karš un Veseļmuiža · Redzēt vairāk »

Vezenbergas pils

Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »

Viļaka

Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļaka · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viļņas līgums (1559)

Viļņas līgums noslēgts 1559.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Vigalas pils

Vigalas vasaļa pils plāns (Armins Tūlse, 1942). Vigalas vasaļa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas vasaļu Ikšķiļu pils tagadējā Merjamā pagastā Raplas apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vigalas pils · Redzēt vairāk »

Vihulas muiža

Vihulas muižas kungu māja mūsdienās. Vihulas muiža ir viduslaiku nocietināta muiža Rietumviru apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vihulas muiža · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viljandi · Redzēt vairāk »

Virtsu

Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.

Jaunums!!: Livonijas karš un Virtsu · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas karš un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visvaldis Lāms

Visvaldis Lāms (—) bija latviešu prozaiķis.

Jaunums!!: Livonijas karš un Visvaldis Lāms · Redzēt vairāk »

Vitebskas apgabals

Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »

Vjerhņadzvinska

Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.

Jaunums!!: Livonijas karš un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »

Zahārijs Stopijs

Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »

Zaubes pagasts

Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zaubes pagasts · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kari

Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ziemeļu kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļu renesanse

Ziemeļu renesanse ir termins, ko izmanto, lai raksturotu renesansi Ziemeļeiropā, jeb plašāk — visā Eiropā ārpus Itālijas, uz ziemeļiem no Alpiem.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ziemeļu renesanse · Redzēt vairāk »

Ziemeļu septiņgadu karš

Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.

Jaunums!!: Livonijas karš un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Zommerpāles pils

Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zommerpāles pils · Redzēt vairāk »

Zoneburgas pils

Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsture

Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zvirbuļkalns

Zvirbuļkalns ir Cēsu pilsētas daļa dienvidos no tās centra, kas izvietojusies ap Zvirbuļkalnu — Cēsu augstāko vietu.

Jaunums!!: Livonijas karš un Zvirbuļkalns · Redzēt vairāk »

1558. gads

1558.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1558. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1570. gads

1570.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1570. gads · Redzēt vairāk »

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1574. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1575. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1576. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1578. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1579. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1580. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1583. gads · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Livonijas karš un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1866. gada pagastu pašvaldību likums

Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.

Jaunums!!: Livonijas karš un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Livonijas karš un 2. augusts · Redzēt vairāk »

21. oktobris

21.

Jaunums!!: Livonijas karš un 21. oktobris · Redzēt vairāk »

28. novembris

28.

Jaunums!!: Livonijas karš un 28. novembris · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā