Komunikācija

682 attiecības: Ašebergi, Aizkraukle, Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aizkraukles kauja (1279), Aizkraukles komtureja, Aizkraukles pilskalns, Aizkraukles viduslaiku pils, Aizlauces draudzes novads, Aknīste, Alūksne, Alūksnes komturi, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksnes vēsture, Alūksnes viduslaiku pils, Alberts II (Rīga), Alektene, Allažu pagasts, Alsungas viduslaiku pils, Alsviķu muiža, Alsviķu pagasts, Altenes pils, Andreass no Vestfālenes, Angermindes pils, Annas muiža, Anrepi, Ape, Arjogala, Armands Vijups, Arnolds fon Fītinghofs, Asares muiža, Atzele, Šabis, Šlokenbekas pils, Štriki, Švitrigailis, Ģedimins, Ģiņģeiķis, Ķīšezers, Ķēstutis, Ķeipenes pagasts, Ķekava, Žagares pilskalns, Žeimele, Ērģeme, Ērģemes kauja, Ērģemes pagasts, Ērģemes pils, Ņevas kauja, Ādaži, Ādaži (nozīmju atdalīšana), ..., Āraišu ordeņa pils, Baltazars Holte, Baltazars Rusovs, Baltkrievija, Bandava, Bartolomejs Hēneke, Bauskas fogti, Bauskas pils, Bauskas vēsture, Bīlastu muiža, Būtiņģe, Bēnes muiža, Bērze (ciems), Bērzes muiža, Bebrenes muiža, Berķenes muiža, Bernds fon Hēvels, Birži (Lietuva), Biržu rajona pašvaldība, Biruta (Lietuvas valdniece), Birzgales luterāņu baznīca, Blankenfeldes muiža, Brandenburgas Vilhelms, Brāļa Bertolda dzirnavas, Brīvības laukums (Tukums), Brimmeri, Brinkeni, Bruno (mestrs), Buļļu muiža, Buļļuciems, Bukulti (Garkalnes pagasts), Bukulti (Rīga), Bukultu pils, Burkards Valdiss, Burtnieks, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku pils, Butigeidis, Cēsis, Cēsu ģerbonis, Cēsu kauja (1245), Cēsu komturi un fogti, Cēsu novads, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pilsmuiža, Cēsu vēsture, Cēsu vecā alus darītava, Ceklis, Cise fon Rūtenbergs, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavgrīva, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugavgrīvas komturi, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Daugavpils novads, Dāņu Igaunija, Dītrihs Torks, Dītrihs Vrēde, Dēnhofi, Dienvidkurzemes novads, Dignājas viduslaiku pils, Dinaburgas pils, Dobele, Dobele (zeme), Dobeles komturi, Dobeles pils, Dobeles vēsture, Dobene, Drabešu muiža, Draudzes novads, Drohičinas līgums, Dundagas pils, Durbe, Durbes kauja, Durbes viduslaiku pils, Duvzare, Dvietes paliene, Dzērbenes muiža, Dzimtbūšana, Eķengrāves muiža, Eces pils, Embūte, Embūtes kauja (1244), Emburgas pils, Ernests Gideons fon Laudons, Ernsts fon Rasburgs, Firkspedvāles muiža, Francis fon Liperheide, Frīdrihs fon Pernšteins, Fromholds fon Fifhūzens, Garoza, Garozas kauja, Gaujas koridors, Gaujiena, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Radvils, Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Goderts Torks, Gotlandes lēne, Grobiņa, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Grodņas ūnija (1566), Gulbenes viduslaiku pils, Harija, Hījumā, Heinrihs fon Bokenvorde, Heinrihs fon Dinkelāge, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs fon Heimburgs, Helevega hronika, Helmetas pils, Hermans Balke, Hermans fon Brigenejs, Hofcumberges pils, Hoveni, Ižori, Igaunija, Igaunijas ģerbonis, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas krievi, Igaunijas vēsture, Ignalinas rajona pašvaldība, Ikšķiles viduslaiku pils, Ilūkste, Ilūkstes novads, Indricas ordeņa nocietinājums, Inflantijas vaivadija, Inocents IV, Irlava, Irlavas pagasts, Ivans III, Izborska, Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens, Jaunpils pils, Jānis Augusts Hilzens, Jūrmalas vēsture, Jēkabpils novads (2009—2021), Jērcēni (Jērcēnu pagasts), Jelgava, Jelgavas komturi, Jelgavas pils, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Jelgavas vēsture, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Jervas zeme, Jobsts fon Firstenbergs, Johans fon Eikels, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Rīvijs (mācītājs), Johans Renners, Johans V fon Vallenrods, Juglas kanāls, Juhans III, Jurģa nakts sacelšanās, Juzefovas muiža, Juzefs Hilzens, Kalves zeme, Kandava, Kandavas fogteja, Kandavas vēsture, Kandavas viduslaiku pils, Karaļa Prūsija, Karagājieni uz Zemgali (1271), Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Karagājiens uz Nalseni (1245), Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Karagājiens uz Zemgali (1250), Karksi-Nuija, Karkuses pils, Karuzes kauja, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Kaucmindes muiža, Kauja pie Bukultiem, Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Kauja pie Jurbarkas (1260), Kauja pie Lielvārdes (1262), Kauja pie Skodas (1259), Kauja pie Smoļinas, Kauja pie Turaidas, Kauja pie Turaidas (1298), Kaupres pilskalns, Kazdangas pilskalns, Ketleru dzimta, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klaušas, Kleisti (Rīga), Klopmaņi, Kloti no Jirgensburgas, Koadjutoru karš, Koknese (valsts), Kokneses vēsture, Konrāds fon Fītinghofs, Konrāds fon Manderns, Konstantīns Bezrocis, Krasnogorodska, Krāslavas ordeņa pils, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krieviņi, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krimuldas viduslaiku pils, Kristofs fon Zīburgs cum Bušs, Krustpils pils, Kubulu pagasts, Kukšu muiža, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kuldīgas novads, Kuldīgas pils, Kuldīgas vēsture, Kupišķi, Kupišķu rajona pašvaldība, Kuršu ķoniņi, Kurmāle, Kurmāles pagasts, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes pilskalni, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lašu muiža, Laima, Laisas pils, Lambsdorfi, Latgale, Latgales vēsture, Latviešu Indriķis, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas zirgs, Latvijas—Lietuvas robeža, Laudoni, Līksnas pagasts, Līvānu novads, Līvu zemes, Leāles pils, Ledus kauja, Lefs fon Loe, Lejasprūsiskais dialekts, Lengvīns, Letu gals, Liborijs fon Bergmanis, Lielā prūšu sacelšanās, Lielās ģildes nams, Lielupe (Jūrmala), Lielvārdes muiža, Lielvārdes vēsture, Lielzalves muiža, Liepājas vēsture, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvas—Maskavijas kari, Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245), Limbažu pils, Limbažu vēsture, Livonija, Livonija (nozīmju atdalīšana), Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas konstitūcijas, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas savienības līgums, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lodes muiža, Lokstenes viduslaiku pils, Lotigola, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Luberts fon Hambroihs, Lucavsalas muiža, Lucka, Ludza, Ludzas novads, Ludzas pils, Ludzas vēsture, Lugažu pils, Lukne (ciems), Magnuss (Livonijas karalis), Maideli, Majori, Matiass fon der Reke, Mazā ģilde (Rīga), Mazsalacas vēsture, Mākoņkalna pagasts, Mākoņkalns, Mālpils muiža, Mālpils pagasts, Mālpils viduslaiku pils, Māra (latviešu mitoloģija), Mārtiņi, Mārtiņsala, Mēdemi, Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas Kristofs, Mēmeles komtureja, Mežotne (zeme), Mežotnes pagasts, Mežotnes pilskalns, Megava, Mellīni, Melnas līgums, Melngalvji, Melngalvju nams, Mesli, Miļģerīns, Miera Kursa, Mihaels Hildebrands, Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Mindaugs, Mirbahi, Muhu, Muiža, Mujānu pils, Nadruva, Nalsene, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Nameisis, Nameja gredzens (filma), Narva, Narvas pils, Nīcgale, Nītaure, Nītaures pils, Nereta, Neretas muiža, Nikolajs fon Nauens, Nikolajs Radvils Melnais, Noldes, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Nurmuižas pils, Obeļi, Ogres rajons, Olaine, Ostenzakeni, Ostrova (Krievija), Ozolnieku novads, Pabaiskas kauja, Padizes klosteris, Paide, Paikuli, Palanga, Palkinas rajons, Papile, Pasvale, Patkuli, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Peipuss, Pelči, Peltsamā, Peltsamā pils, Piebalgas pils, Piemare, Pilsāts, Piltenes apgabals, Pirkules pils, Pleskava, Pleskavas aplenkums (1269), Poides pils, Preiļu katoļu baznīca, Priekule, Rakvere, Rakveres kauja, Raseiņi, Raunis, Rīgas aplenkums, Rīgas arhibīskapija, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas ģerbonis, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas domkapituls, Rīgas komturi, Rīgas metropolija, Rīgas pils, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rūmenes muiža, Rēzekne, Rēzeknes fogteja, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes vēsture, Reformācija Livonijā, Riebiņi, Rija, Robins fon Elcs, Rokišķi, Rokišķu rajona pašvaldība, Ropaži, Ropažu novads, Ropažu pagasts, Ropažu viduslaiku pils, Rozbeķu pils, Rusova Livonijas hronika, Rutgers Līdinghauzens-Vulfs, Sabile, Sabiles pilskalns, Sakas pils, Salaspils, Salaspils līgums, Salaspils novads, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Saldus, Saldus ordeņa pils, Saldus vēsture, Sauka (dabas parks), Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāmsaliešu sacelšanās (1262), Sēļi, Sēlija, Sēlija (zeme), Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas pilskalni, Sēlpils fogti, Sēlpils luterāņu baznīca, Sēlpils pils, Sēlpils vēsture, Semba, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siguldas komturi, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Silvestrs Stodevešers, Skaistkalne, Skrīveru muiža, Skrundas viduslaiku pils, Skujenes pils, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Smiltene, Smiltenes novads, Smiltenes pils, Spāres muiža, Spārnene, Spilve (Rīga), Stopiņu pagasts, Subate, Sunākste, Sunākstes luterāņu baznīca, Svētkalns, Sventāja, Talkhofas pils, Tallina, Tallinas vēsture, Talsi, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Talsu vēsture, Talsu viduslaiku pils, Tarvastas pils, Tautvils, Tālava, Tārgales pagasts, Tūšis, Tērbatas bīskapija, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tērvete (zeme), Tērvetes aplenkums (1281), Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Teodors Denhofs, Teodors Grothuss, Tolses pils, Traķu vaivadija, Tranaitis, Trikāta, Trikātas luterāņu baznīca, Trikātas viduslaiku pils, Tukuma novads, Tukuma vēsture, Tukuma viduslaiku pils, Tukums, Ukmerģe, Ungerni-Šternbergi, Upīte, Upmale (zeme), Urga (ciems), Usma, Utenas rajona pašvaldība, Uzbrukums Rīgai, Vaišvilks, Vaiņodes pagasts, Vainižu pils, Valdemārs IV, Valgas apriņķis, Valkas novads, Valkas vēsture, Valmiera, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras vēsture, Valtaiķi, Valtaiķu pils, Valters fon Nortekens, Valters fon Pletenbergs, Valters fon Pletenbergs (padomnieks), Vanema, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vāne, Vārenbrokas muiža, Vārnukrogs, Vārtājas pilskalns, Vīlandes viduslaiku pils, Vītauts Dižais, Vītenis, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Vecdaugava (Rīga), Vecdoles pils, Vecmīlgrāvis, Vecmēmeles muiža, Vecmokas, Vecrīga, Vecsēlpils, Veisenšteinas pils, Vendi (Livonija), Vennemars fon Firstenbergs, Ventava, Ventspils komturi, Ventspils novads, Ventspils vēsture, Ventspils viduslaiku pils, Vesels fon Štrinkede, Vezenbergas pils, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Viļņas pils komplekss, Vidzemes landtāgs, Viesalgciems, Viesītes novads, Vilhelms Šillings, Vilhelms fon Bekenferde, Vilhelms fon der Reke, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Virķēnu muiža, Virtsu, Viruzeme, Visagina, Visvaldis, Volfi fon Līdinghauzeni, Volkenbergas pils, Voti, Votzeme, Zaļā muiža, Zaļenieki, Zahārijs Stopijs, Zalomons Hennings, Zantes pagasts, Zarasi, Zarasu rajona pašvaldība, Zaubes pagasts, Zaubes pils, Zībergi, Zīgfrīds Landers fon Špānheims, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Zemgales bīskapija, Zemgales hercogiste, Zemgales pilskalni, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, Zoneburgas pils, Zviedru Vidzeme, 1236. gads, 1237. gads, 1239. gads, 1244. gads, 1251. gads, 1256. gads, 1262. gads, 1272. gads, 1274. gads, 1277. gads, 1279. gads, 1288. gads, 1298. gads, 1313. gads, 1322. gads, 1324. gads, 1343. gads, 1346. gads, 1347. gads, 1379. gads, 1385. gads, 1397. gads, 14. maijs, 1433. gads, 1446. gads, 1452. gads, 1480. gads, 1632. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 28. novembris. Izvērst indekss (632 vairāk) » « Shrink indekss

Ašebergi

Baronu fon Ašebergu dzimtas ģerbonis Zviedrijas feldmaršals Rutgers fon Ašebergs (1621—1693). Fon Ašebergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ašebergi · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)

Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe) · Redzēt vairāk »

Aizkraukles kauja (1279)

Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »

Aizkraukles pilskalns

Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aizlauces draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aknīste

Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Aknīste · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksne · Redzēt vairāk »

Alūksnes komturi

Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes komturi · Redzēt vairāk »

Alūksnes luterāņu baznīca

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alektene

Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alektene · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Alsungas viduslaiku pils

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alsungas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alsviķu muiža

Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alsviķu muiža · Redzēt vairāk »

Alsviķu pagasts

Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Alsviķu pagasts · Redzēt vairāk »

Altenes pils

Altenes pilsdrupas 20. gadsimta sākumā Altenes pils plāns un apraksts (no Broces kolekcijas) Altenes pils plāns ap 1880. gadu Altenes viduslaiku pils bija sēļu (Altiena) un vēlāk Livonijas ordeņa pils tagadējā Aizkraukles novada Seces pagasta teritorijā, 3 km augšpus Kokneses.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Altenes pils · Redzēt vairāk »

Andreass no Vestfālenes

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Andreass no Vestfālenes · Redzēt vairāk »

Angermindes pils

Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Angermindes pils · Redzēt vairāk »

Annas muiža

Annas muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Annas muiža · Redzēt vairāk »

Anrepi

Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Anrepi · Redzēt vairāk »

Ape

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ape · Redzēt vairāk »

Arjogala

Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Arjogala · Redzēt vairāk »

Armands Vijups

Armands Vijups (dzimis) ir latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors, Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Armands Vijups · Redzēt vairāk »

Arnolds fon Fītinghofs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364. gada 11. jūlijā) ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils (Marienburgas) komturs no 1341.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Arnolds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Asares muiža

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Asares muiža · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Atzele · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Šabis · Redzēt vairāk »

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »

Štriki

Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Štriki · Redzēt vairāk »

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Švitrigailis · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ģiņģeiķis

Ģiņģeiķis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ģiņģeiķis · Redzēt vairāk »

Ķīšezers

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ķīšezers · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ķeipenes pagasts

Ķeipenes pagasts ir viens no Ogres novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Mazās Juglas krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ķeipenes pagasts · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ķekava · Redzēt vairāk »

Žagares pilskalns

Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »

Žeimele

Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Žeimele · Redzēt vairāk »

Ērģeme

Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģeme · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Ērģemes pagasts

Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģemes pagasts · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »

Ādaži

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ādaži · Redzēt vairāk »

Ādaži (nozīmju atdalīšana)

Ādaži dažādos laikos var nozīmēt dažādus ģeogrāfiskus jēdzienus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ādaži (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Āraišu ordeņa pils

Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Baltazars Holte

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Baltazars Holte vai Halts no Hehembahas ar iesauku Bolto bija Livonijas ordeņa mestrs 1290.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Baltazars Holte · Redzēt vairāk »

Baltazars Rusovs

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bandava · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Hēneke

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »

Bauskas fogti

Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bauskas fogti · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bīlastu muiža

Bīlastu muižas kungu māja atrodas Dobeles novada Krimūnu pagastā, apmēram 70 km no Rīgas un 4 km no Dobeles.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bīlastu muiža · Redzēt vairāk »

Būtiņģe

Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Būtiņģe · Redzēt vairāk »

Bēnes muiža

Bēnes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bēnes muiža · Redzēt vairāk »

Bērze (ciems)

Bērze (agrāk arī Bērzaine, Bērzesmuiža) ir ciems Dobeles novada Bērzes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bērze (ciems) · Redzēt vairāk »

Bērzes muiža

Bērzes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bērzes pagasta Bērzē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bērzes muiža · Redzēt vairāk »

Bebrenes muiža

Bebrenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Bebrenes muižas kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta Bebrenē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bebrenes muiža · Redzēt vairāk »

Berķenes muiža

Berķenes muiža, agrāk Lielberķenes muiža atrodas Svētes upes krastā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Berķenes muiža · Redzēt vairāk »

Bernds fon Hēvels

Bernds fon Hēvels (miris) bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bernds fon Hēvels · Redzēt vairāk »

Birži (Lietuva)

Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Biržu rajona pašvaldība

Biržu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Biržu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Biruta (Lietuvas valdniece)

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »

Birzgales luterāņu baznīca

Birzgales evaņģēliski luteriskā baznīca bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atradās Ogres novada Birzgales pagasta Birzgalē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Birzgales luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Blankenfeldes muiža

Blankenfeldes muiža atrodas tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Blankenfeldes muiža · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Brāļa Bertolda dzirnavas

Brāļa Bertolda dzirnavas bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas—Salaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Brāļa Bertolda dzirnavas · Redzēt vairāk »

Brīvības laukums (Tukums)

Tukumā Brīvības laukums ir laukums Tukumā, viena no centrālajām pilsētas vietām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Brīvības laukums (Tukums) · Redzēt vairāk »

Brimmeri

Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Brimmeri · Redzēt vairāk »

Brinkeni

Fon den Brinkenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon den Brinkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Brinkeni · Redzēt vairāk »

Bruno (mestrs)

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Bruno (miris 1298. gada 1. jūnijā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1296.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bruno (mestrs) · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Buļļuciems

Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Buļļuciems · Redzēt vairāk »

Bukulti (Garkalnes pagasts)

Bukulti ir ciems Ropažu novada Garkalnes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bukulti (Garkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Bukulti (Rīga)

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bukulti (Rīga) · Redzēt vairāk »

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Bukultu pils · Redzēt vairāk »

Burkards Valdiss

Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burtnieks · Redzēt vairāk »

Burtnieku luterāņu baznīca

Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Butigeidis

Butigeidis jeb Butegeidis (dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Butigeidis · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu ģerbonis

Cēsu pilsētas ģerbonis ir viens no Cēsu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1245)

1245.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu kauja (1245) · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu novads · Redzēt vairāk »

Cēsu novads (2009—2021)

Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Cēsu vecā alus darītava

Cēsu vecā alus darītava jeb Vecais alus brūzis ir 1878. gadā celta alus darītavas ēka Cēsīs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cēsu vecā alus darītava · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ceklis · Redzēt vairāk »

Cise fon Rūtenbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Cise fon Rūtenbergs jeb Cīse Rutenbergs (latīņu: Cysus a Rutenberch; miris 1433. gada oktobrī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Cise fon Rūtenbergs · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas komturi

poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Daugavgrīvas komturi bija Livonijas ordeņa Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīvas komturi · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dītrihs Torks

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Dītrihs Torks (latīņu: Theodoricus Turca, miris 1415. gada 15. augustā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1413.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dītrihs Torks · Redzēt vairāk »

Dītrihs Vrēde

Dītrihs Vrēde bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dītrihs Vrēde · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dienvidkurzemes novads

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »

Dignājas viduslaiku pils

Dignājas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa, vēlāk Livonijas ordeņa pils 13.-14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dignājas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobele (zeme)

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »

Dobeles komturi

Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobeles komturi · Redzēt vairāk »

Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobeles pils · Redzēt vairāk »

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »

Dobene

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dobene · Redzēt vairāk »

Drabešu muiža

Drabešu muižas kungu māja 2013. gadā. Drabešu muižas kungu māja pirms 1905. gada. Drabešu muiža (''Drobbusch'') 1903. gada kartē "Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen". Drabešu muiža bija muiža, kuras kungu māja atrodas Drabešu pagastā pie autoceļa Drabeši-Līvi (V293).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Drabešu muiža · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Drohičinas līgums

Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Durbe · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Durbes viduslaiku pils

Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Durbes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Duvzare · Redzēt vairāk »

Dvietes paliene

Dvietes paliene ir 2004.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dvietes paliene · Redzēt vairāk »

Dzērbenes muiža

Dzērbenes muižas kungu māja 2000. gadā Dzērbenes pilsmuižas kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dzērbenes muiža · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Eķengrāves muiža

Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Eķengrāves muiža · Redzēt vairāk »

Eces pils

Eces pils torņa drupas (no Broces kolekcijas, 1818). Eces pilsmuižas un pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma, 1827). Eces vasaļa pils bija Livonijas ordeņa vasaļa mūra pils pie senā Tallinas-Narvas lielceļa tagadējā Jehvi pagastā Austrumviru apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Eces pils · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Embūte · Redzēt vairāk »

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Embūtes kauja (1244) · Redzēt vairāk »

Emburgas pils

Izpostītā Emburgas pils (''Annenburg'') pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Emburgas pils bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Emburgas pils · Redzēt vairāk »

Ernests Gideons fon Laudons

Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Rasburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »

Firkspedvāles muiža

Firkspedvāles muiža arī Firksu Pedvāles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Pedvāles ciemā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Firkspedvāles muiža · Redzēt vairāk »

Francis fon Liperheide

Francis fon Liperheide (miris) bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Francis fon Liperheide · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Frīdrihs fon Pernšteins · Redzēt vairāk »

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »

Garoza

Garoza var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Garoza · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gaujiena

Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gaujiena · Redzēt vairāk »

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads) · Redzēt vairāk »

Goderts Torks

Goderts Torks bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Goderts Torks · Redzēt vairāk »

Gotlandes lēne

Gotlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas uz Gotlandes salas Baltijas jūras vidū.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gotlandes lēne · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Harija · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Hījumā · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Bokenvorde

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Bokenvorde, saukts Šungels (latīņu: Henricus a Bukkenoden) jeb Heinrichs Bukenfords (miris 1437. gadā), bija Livonijas ordeņa mestrs 1435.-1437.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Heinrihs fon Bokenvorde · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Dinkelāge

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Dinkelāge vai Indriķis Dumpeshagens (latīņu: Henricus a Dumpshagen) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1295.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Heinrihs fon Dinkelāge · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Gālens

Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Heimburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »

Helevega hronika

Helevega hronika ir pirmā Rīgas pilsētas hronika.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Helevega hronika · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Hermans fon Brigenejs

Hermana fon Brigeneja kapu plāksne Cēsu baznīcā Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (vācu: Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp, latīņu: Hermannus von Bruggeney cognominatus Hasenkampf) bija Livonijas ordeņa mestrs 1535.–1549.5.II.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Hermans fon Brigenejs · Redzēt vairāk »

Hofcumberges pils

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »

Hoveni

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Hoveni · Redzēt vairāk »

Ižori

Ižoru tautas karogs Senā ižoru apdzīvotā teritorija ar somiskajiem vietvārdiem Kingisepas rajonā Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ižori · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas ģerbonis

Igaunijas valsts ģerbonis ir viens no Igaunijas valsts simboliem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Ignalinas rajona pašvaldība

Ignalinas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ignalinas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ilūkste · Redzēt vairāk »

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »

Indricas ordeņa nocietinājums

Indrica (''Indriza'') 1854. gada kartē. Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Indricas ordeņa nocietinājums · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Irlava

Irlava ir ciems Tukuma novada Irlavas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Irlava · Redzēt vairāk »

Irlavas pagasts

Irlavas pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām, Abavas krastos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Irlavas pagasts · Redzēt vairāk »

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ivans III · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Izborska · Redzēt vairāk »

Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens

Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens (miris 1571. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens · Redzēt vairāk »

Jaunpils pils

Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »

Jānis Augusts Hilzens

Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jānis Augusts Hilzens · Redzēt vairāk »

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »

Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jēkabpils novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Jērcēni (Jērcēnu pagasts)

Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jērcēni (Jērcēnu pagasts) · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas komturi

Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca · Redzēt vairāk »

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jervas zeme · Redzēt vairāk »

Jobsts fon Firstenbergs

Jobsts fon Firstenbergs bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jobsts fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Johans fon Eikels

Johans fon Eikels (dzimšanas un miršanas gadi nezināmi) bija Livonijas ordeņa brālis, komturs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans fon Eikels · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Johans Rīvijs (mācītājs)

Johans Rīvijs (Johann Rivius de Recklinghausen, miris pirms 1586), reizēm nepareizi dēvēts par Johanu Ringu, bija Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes, vēlāk Dobeles draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans Rīvijs (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Johans Renners

Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans Renners · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Juglas kanāls

Juglas kanāls ir daļa no Gaujas—Daugavas ūdensceļa, kas savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Juglas kanāls · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Juhans III · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Juzefovas muiža

Juzefovas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Juzefovas muižas interjers. Juzefovas muižas jeb Jezupavas muižas parks atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Juzefovā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Juzefovas muiža · Redzēt vairāk »

Juzefs Hilzens

Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Juzefs Hilzens · Redzēt vairāk »

Kalves zeme

Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kalves zeme · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandava · Redzēt vairāk »

Kandavas fogteja

Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »

Kandavas vēsture

Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »

Kandavas viduslaiku pils

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kandavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Zemgali (1271)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karagājieni uz Zemgali (1271) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Nalseni (1245)

1245.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karagājiens uz Nalseni (1245) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)

1250.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1250)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Karuzes kauja

Karuzes kauja notika 1270.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »

Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums

Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kaucmindes muiža

Kaucmindes muižas kungu māja (pēc 1920). Kaucmindes muižas kungu māja (2011). Kaucmindes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Rundāles pagasta Saulainē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kaucmindes muiža · Redzēt vairāk »

Kauja pie Bukultiem

Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils · Redzēt vairāk »

Kauja pie Jurbarkas (1260)

1260.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Jurbarkas (1260) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Lielvārdes (1262)

1262.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Skodas (1259)

1259.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Skodas (1259) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas

Kauja pie Turaidas var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1298)

1298.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »

Kaupres pilskalns

Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas Ābeļu salu pašā ziemeļu galā pie Kauprenieku mājām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kaupres pilskalns · Redzēt vairāk »

Kazdangas pilskalns

Kazdangas pilskalns (arī Valātas pilskalns) atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā, Kazdangas pagastā 3 km attālumā no Kazdangas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kazdangas pilskalns · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Klaušas · Redzēt vairāk »

Kleisti (Rīga)

Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kleisti (Rīga) · Redzēt vairāk »

Klopmaņi

Klopmaņu dzimtas ģerbonis. Fon Klopmaņi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Klopmaņi · Redzēt vairāk »

Kloti no Jirgensburgas

Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »

Koadjutoru karš

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Konrāds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Manderns

Livonijas mestra Konrāda fon Manderna skulptūra Jelgavā. Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Manderns (latīņu: Conradus von Mandern, Conradus à Wundern) bija Livonijas ordeņa mestrs 1263.-1266.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Konrāds fon Manderns · Redzēt vairāk »

Konstantīns Bezrocis

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »

Krāslavas ordeņa pils

Pilsdrupas Krāslavas Teātra kalnā (D. Strukovs, 1864). Krāslavas ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Krāslavas Teātra kalnā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krāslavas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krāslavas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Krieviņi

Krieviņi bija voti, kurus 1445.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krieviņi · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Kristofs fon Zīburgs cum Bušs

Kristofs fon Zīburgs cum Bušs bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kristofs fon Zīburgs cum Bušs · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kukšu muiža

Kukšu muižas pils 2016. gadā Kukšu muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Jaunsātu pagasta Kukšās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kukšu muiža · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Kuldīgas novads

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kuldīgas vēsture

katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Kupišķi

Kupišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kupišķi · Redzēt vairāk »

Kupišķu rajona pašvaldība

Kupišķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kupišķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kurmāle

Kurmāle ir ciems Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurmāle · Redzēt vairāk »

Kurmāles pagasts

Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurmāles pagasts · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lašu muiža

Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lašu muiža · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Laima · Redzēt vairāk »

Laisas pils

Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Laisas pils · Redzēt vairāk »

Lambsdorfi

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lambsdorfi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Laudoni

Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Laudoni · Redzēt vairāk »

Līksnas pagasts

Līksnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Līksnas pagasts · Redzēt vairāk »

Līvānu novads

Līvānu novads ir 1999.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Līvānu novads · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Leāles pils

Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Leāles pils · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Lefs fon Loe

Lefs fon Loe bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lefs fon Loe · Redzēt vairāk »

Lejasprūsiskais dialekts

Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Lengvīns

Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lengvīns · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Letu gals · Redzēt vairāk »

Liborijs fon Bergmanis

Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Lielā prūšu sacelšanās

Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Lielās ģildes nams

Lielās ģildes nams pirms pārbūves 20. gadsimta sākumā Lielās ģildes nams ir kādreiz Rīgas Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas pie Līvu laukuma Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Meistaru ielām).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielās ģildes nams · Redzēt vairāk »

Lielupe (Jūrmala)

Lielupe ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas atrodas aptuveni 19 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielupe (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lielzalves muiža

Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas pilsoņu karš

Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Maskavijas kari

Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)

1245.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245) · Redzēt vairāk »

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Limbažu pils · Redzēt vairāk »

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonija (nozīmju atdalīšana)

Livonija var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas konstitūcijas

Livonijas Konstitūcijas bija 1582.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas konstitūcijas · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas savienības līgums

Livonijas savienības līgums ir 1435.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lodes muiža

Lodes muiža 2001. gadā Lodes muiža atrodas Cēsu novada Taurenes pagasta Lodesmuižā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lodes muiža · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lotigola · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Luberts fon Hambroihs

Luberts fon Hambroihs bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Luberts fon Hambroihs · Redzēt vairāk »

Lucavsalas muiža

Lucavmuiža ar nocietinājumiem Lielā Ziemeļu kara Daugavas kaujas laikā (1701). Lucavsalas muiža Rīgas kartē (1930). Lucavsalas muiža jeb Lucavmuiža bija privātā muižiņa Lucavsalā, Akmeņsalas draudzes novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lucavsalas muiža · Redzēt vairāk »

Lucka

Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lucka · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ludza · Redzēt vairāk »

Ludzas novads

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ludzas novads · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »

Lugažu pils

Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lugažu pils · Redzēt vairāk »

Lukne (ciems)

Lukne ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā uz austrumiem no Sikšņiem pie Luknes upes, kas ir valsts robeža ar Lietuvu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Lukne (ciems) · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Maideli

Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Maideli · Redzēt vairāk »

Majori

Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, 24 km no Rīgas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Majori · Redzēt vairāk »

Matiass fon der Reke

Matiass "Tīss" fon der Reke cu Neienburgs (dzimis 15. gadsimta beigās, miris 1580. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs no 1548.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Matiass fon der Reke · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vēsture

Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »

Mākoņkalna pagasts

Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mākoņkalna pagasts · Redzēt vairāk »

Mākoņkalns

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mākoņkalns · Redzēt vairāk »

Mālpils muiža

200px Mālpils muižas kungu māja atrodas Siguldas novada, Mālpils pagasta centrā Mālpilī, apmēram 60 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mālpils muiža · Redzēt vairāk »

Mālpils pagasts

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Mārtiņi

Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mārtiņi · Redzēt vairāk »

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »

Mēdemi

Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mēdemi · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Anna

Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Kristofs

Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »

Mēmeles komtureja

Mēmeles (Klaipēdas) komtura zīmogs (1409). Melnas līguma. Mēmeles komtureja bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri").

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mēmeles komtureja · Redzēt vairāk »

Mežotne (zeme)

Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »

Mežotnes pagasts

Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »

Mežotnes pilskalns

Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Megava · Redzēt vairāk »

Mellīni

Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mellīni · Redzēt vairāk »

Melnas līgums

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Melnas līgums · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Melngalvju nams

krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mesli · Redzēt vairāk »

Miļģerīns

Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Miļģerīns · Redzēt vairāk »

Miera Kursa

1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Miera Kursa · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »

Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mirbahi · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Muhu · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Muiža · Redzēt vairāk »

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Mujānu pils · Redzēt vairāk »

Nadruva

Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nadruva · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280) · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (filma)

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Narva · Redzēt vairāk »

Narvas pils

Narvas pils jeb Hermaņa pils ir viduslaiku pils Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Narvas pils · Redzēt vairāk »

Nīcgale

Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nīcgale · Redzēt vairāk »

Nītaure

Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nītaure · Redzēt vairāk »

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nītaures pils · Redzēt vairāk »

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nereta · Redzēt vairāk »

Neretas muiža

Neretas muižas ēkas ap 1930. gadu Jaunās Neretas muižas kungu ēkas drupas Muižas parks Neretas muiža (Nerften, Nersten, Narriten) jeb Neretas muižas pils bija viena no senākajām Sēlijas muižām tagadējā Aizkraukles novada teritorijā pie Neretaslaukiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Neretas muiža · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Melnais

Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »

Noldes

Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Noldes · Redzēt vairāk »

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »

Nurmuižas pils

Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827). Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse). Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000). Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Nurmuižas pils · Redzēt vairāk »

Obeļi

Obeļi, līdz 1917.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Obeļi · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Olaine · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Ostrova (Krievija)

Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Padizes klosteris

Padizes klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Igaunijā, Harju apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Padizes klosteris · Redzēt vairāk »

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Paide · Redzēt vairāk »

Paikuli

Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Paikuli · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Palanga · Redzēt vairāk »

Palkinas rajons

Palkinas rajons ir Krievijas Pleskavas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Palkinas rajons · Redzēt vairāk »

Papile

Papile (žemaišu: Papėlė) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Šauļu apriņķa Akmenes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Papile · Redzēt vairāk »

Pasvale

Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pasvale · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Patkuli · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pērnava · Redzēt vairāk »

Peipuss

Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Peipuss · Redzēt vairāk »

Pelči

Pelči ir ciems Kuldīgas novada Pelču pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pelči · Redzēt vairāk »

Peltsamā

Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Peltsamā · Redzēt vairāk »

Peltsamā pils

Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Piemare · Redzēt vairāk »

Pilsāts

Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pilsāts · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirkules pils

Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pirkules pils · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas aplenkums (1269)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »

Poides pils

Poides pils plāns (''J. B. Holzmayer'', 1891). Poides baznīca ar sargtorni mūsdienās (2007). Poides pils jeb Peides pils bija Livonijas ordeņa Poides fogta (Ordensvogtei Poda) pils, kas 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Poides pils · Redzēt vairāk »

Preiļu katoļu baznīca

Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Preiļu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Priekule · Redzēt vairāk »

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rakvere · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Raseiņi

Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Raseiņi · Redzēt vairāk »

Raunis

Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Raunis · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums

Rīgas aplenkums var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas aplenkums · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas komturi

Livonijas ordeņa mestru un Rīgas komturu rezidence - Rīgas pils (atjaunota 1491.- 1515. gadā, J.K.Broces zīmējums 18.gadsimtā). Rīgas komturi bija Livonijas ordeņa mestra vietnieki un pavēlnieki Rīgas komturejas teritorijā 1253.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas komturi · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca

Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Pils ielā 5 Vecrīgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rūmenes muiža

Rūmenes muižas kungu māja ir neogotikas stilā 1876.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rūmenes muiža · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogteja

Livonijas Konfederācijā. Rēzeknes fogteja bija teritoriālajā vienība Livonijas ordeņa valstī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes fogteja · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogti

Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Reformācija Livonijā

Mārtiņa Lutera 127. psalma skaidrojums Rīgas un Livonijas kristiešiem (1524). Reformācija Livonijā bija kustība 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Reformācija Livonijā · Redzēt vairāk »

Riebiņi

Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Riebiņi · Redzēt vairāk »

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rija · Redzēt vairāk »

Robins fon Elcs

Robina fon Elca laikā Tallinā kaltais artigs. Robins fon Elcs jeb Lobe Ulzens bija Livonijas ordeņa mestrs no 1385.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Robins fon Elcs · Redzēt vairāk »

Rokišķi

Rokišķi ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rokišķi · Redzēt vairāk »

Rokišķu rajona pašvaldība

Rokišķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rokišķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Ropaži

Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ropaži · Redzēt vairāk »

Ropažu novads

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ropažu novads · Redzēt vairāk »

Ropažu pagasts

Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rozbeķu pils

Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Rutgers Līdinghauzens-Vulfs

Rutgers Līdinghauzens-Vulfs bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Rutgers Līdinghauzens-Vulfs · Redzēt vairāk »

Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sabile · Redzēt vairāk »

Sabiles pilskalns

Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »

Sakas pils

Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sakas pils · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils · Redzēt vairāk »

Salaspils līgums

Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »

Salaspils novads

Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils novads · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Saldus · Redzēt vairāk »

Saldus ordeņa pils

J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Saldus vēsture

Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »

Sauka (dabas parks)

Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sāmsaliešu sacelšanās (1262)

1262.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sāmsaliešu sacelšanās (1262) · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Sēlijas dalīšanas līgums

Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Sēlijas pilskalni

Dignājas pilskalns. Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlijas pilskalni · Redzēt vairāk »

Sēlpils fogti

Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »

Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sēlpils vēsture

Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sēlpils vēsture · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Semba · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Siguldas komturi

Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Skaistkalne

Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skaistkalne · Redzēt vairāk »

Skrīveru muiža

Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900). Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skrīveru muiža · Redzēt vairāk »

Skrundas viduslaiku pils

Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Spāres muiža

Muižas kungu māja mūsdienās Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža ir 18.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Spāres muiža · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Spārnene · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Stopiņu pagasts

Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Subate · Redzēt vairāk »

Sunākste

Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sunākste · Redzēt vairāk »

Sunākstes luterāņu baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Svētkalns

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Svētkalns · Redzēt vairāk »

Sventāja

Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Sventāja · Redzēt vairāk »

Talkhofas pils

Pūrmaņu muižas parks. Talkhofas pils jeb Kursi pils bija viduslaiku pils pie Pedjas upes Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talkhofas pils · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tallina · Redzēt vairāk »

Tallinas vēsture

Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsi · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Talsu vēsture

Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsu vēsture · Redzēt vairāk »

Talsu viduslaiku pils

Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Talsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tarvastas pils

Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tarvastas pils · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tautvils · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tālava · Redzēt vairāk »

Tārgales pagasts

Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tārgales pagasts · Redzēt vairāk »

Tūšis

Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tūšis · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes aplenkums (1281)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvetes aplenkums (1281) · Redzēt vairāk »

Tērvetes pils atbrīvošana (1279)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Redzēt vairāk »

Teodors Denhofs

Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Teodors Denhofs · Redzēt vairāk »

Teodors Grothuss

Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Teodors Grothuss · Redzēt vairāk »

Tolses pils

Štafenhāgena gravīra, 1867). Tolsburgas pilsdrupas no jūras puses mūsdienās Tolses ordeņa pils jeb Tolsburgas pils bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tolses pils · Redzēt vairāk »

Traķu vaivadija

Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tukuma novads

Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tukuma novads · Redzēt vairāk »

Tukuma vēsture

Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tukums

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Tukums · Redzēt vairāk »

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ukmerģe · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Upīte

Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Upīte · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Urga (ciems)

Urga ir ciems Limbažu novada Braslavas pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Urga (ciems) · Redzēt vairāk »

Usma

Usma ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Usma · Redzēt vairāk »

Utenas rajona pašvaldība

Utenas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Utenas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai

Uzbrukums Rīgai var būt.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Vaiņodes pagasts

Vaiņodes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vaiņodes pagasts · Redzēt vairāk »

Vainižu pils

Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vainižu pils · Redzēt vairāk »

Valdemārs IV

Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321.—1375.), burtiski — Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340—1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340—1346).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Valtaiķi

Valtaiķi ir ciems Kuldīgas novada Laidu pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valtaiķi · Redzēt vairāk »

Valtaiķu pils

Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs (padomnieks)

Valters fon Pletenbergs (dzimis pirms 1518. gada, miris pēc 1559. gada) bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs (padomnieks) · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vanema · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa Prūsijas mestri

Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vāne

Vāne ir ciems Tukuma novadā, Vānes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vāne · Redzēt vairāk »

Vārenbrokas muiža

Vārenbrokas muižas jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vārenbrokas muiža · Redzēt vairāk »

Vārnukrogs

Vārnukrogs ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies Lielupes labajā krastā senās pārceltuves vietā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vārnukrogs · Redzēt vairāk »

Vārtājas pilskalns

Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vārtājas pilskalns · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vītenis · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vecdaugava (Rīga)

Vecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecdaugava (Rīga) · Redzēt vairāk »

Vecdoles pils

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Vecdoles pils vieta ("Pilskalniņš") ar zemes vaļņiem pie Daugavas krācēm 20. gs. sākumā. Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasalim Johanam Dolenam.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecdoles pils · Redzēt vairāk »

Vecmīlgrāvis

Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecmīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Vecmēmeles muiža

Vecmēmeles muiža bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecmēmeles muiža · Redzēt vairāk »

Vecmokas

Vecmokas ir ciems Tukuma novada Tumes pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecmokas · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecrīga · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Veisenšteinas pils

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Vennemars fon Firstenbergs

Vennemars fon Firstenbergs (dzimis pirms 1436. gada, miris pēc 1501. gada) bija Livonijas ordeņa brālis, Alūksnes komturs no 1474.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vennemars fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventava · Redzēt vairāk »

Ventspils komturi

Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils novads · Redzēt vairāk »

Ventspils vēsture

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils vēsture · Redzēt vairāk »

Ventspils viduslaiku pils

Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vesels fon Štrinkede

Vesels fon Štrinkede (dzimšanas gads nezināms, miršanas gads nezināms) bija Livonijas ordeņa komturs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vesels fon Štrinkede · Redzēt vairāk »

Vezenbergas pils

Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viļņas līgums (1559)

Viļņas līgums noslēgts 1559.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »

Viļņas pils komplekss

Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Viesalgciems

Viesalgciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viesalgciems · Redzēt vairāk »

Viesītes novads

Viesītes novads bija 2009.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viesītes novads · Redzēt vairāk »

Vilhelms Šillings

Vilhelms Šillings bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms Šillings · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Bekenferde

Vilhelms fon Bekenferde (miris 1465. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms fon Bekenferde · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon der Reke

Vilhelms fon der Reke bija Livonijas ordeņa brālis 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms fon der Reke · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viljandi · Redzēt vairāk »

Virķēnu muiža

Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Virķēnu muiža · Redzēt vairāk »

Virtsu

Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Virtsu · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visagina

Visagina ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos, netālu no Drūkšu ezera un robežas ar Latviju un Baltkrieviju.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Visagina · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Volfi fon Līdinghauzeni

Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Volfi fon Līdinghauzeni · Redzēt vairāk »

Volkenbergas pils

Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »

Voti

Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Voti · Redzēt vairāk »

Votzeme

Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Votzeme · Redzēt vairāk »

Zaļā muiža

Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zaļā muiža · Redzēt vairāk »

Zaļenieki

Zaļenieki (agrāk Zaļā muiža) ir ciems Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zaļenieki · Redzēt vairāk »

Zahārijs Stopijs

Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »

Zalomons Hennings

''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »

Zantes pagasts

Zantes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zantes pagasts · Redzēt vairāk »

Zarasi

Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zarasi · Redzēt vairāk »

Zarasu rajona pašvaldība

Zarasu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zarasu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Zaubes pagasts

Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zaubes pagasts · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zībergi · Redzēt vairāk »

Zīgfrīds Landers fon Špānheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Zīgfrīds Landers fon Špānheims jeb Zīverts Landers no Španheimas (latīņu: Suihardus a Spanheim, miris 1424. gadā) bija Alūksnes komturs (1411—1413), Vīlandes komturs (1411—1413), tad Livonijas ordeņa mestrs no 1415.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zīgfrīds Landers fon Špānheims · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapi

a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales hercogiste

Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Zemgales pilskalni

Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zoneburgas pils

Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1236. gads

1236.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1236. gads · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1237. gads · Redzēt vairāk »

1239. gads

1239.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1239. gads · Redzēt vairāk »

1244. gads

1244.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1244. gads · Redzēt vairāk »

1251. gads

1251.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1251. gads · Redzēt vairāk »

1256. gads

1256.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1256. gads · Redzēt vairāk »

1262. gads

1262.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1262. gads · Redzēt vairāk »

1272. gads

1272.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1272. gads · Redzēt vairāk »

1274. gads

1274.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1274. gads · Redzēt vairāk »

1277. gads

1277.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1277. gads · Redzēt vairāk »

1279. gads

1279.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1279. gads · Redzēt vairāk »

1288. gads

1288.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1288. gads · Redzēt vairāk »

1298. gads

1298.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1298. gads · Redzēt vairāk »

1313. gads

1313.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1313. gads · Redzēt vairāk »

1322. gads

1322.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1322. gads · Redzēt vairāk »

1324. gads

1324.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1324. gads · Redzēt vairāk »

1343. gads

1343.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1343. gads · Redzēt vairāk »

1346. gads

1346.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1346. gads · Redzēt vairāk »

1347. gads

1347.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1347. gads · Redzēt vairāk »

1379. gads

1379.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1379. gads · Redzēt vairāk »

1385. gads

1385.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1385. gads · Redzēt vairāk »

1397. gads

1397.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1397. gads · Redzēt vairāk »

14. maijs

14.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 14. maijs · Redzēt vairāk »

1433. gads

1433.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1433. gads · Redzēt vairāk »

1446. gads

1446.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1446. gads · Redzēt vairāk »

1452. gads

1452.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1452. gads · Redzēt vairāk »

1480. gads

1480.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1480. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

28. novembris

28.

Jaunums!!: Livonijas ordenis un 28. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas Ordenis, Livonijas ordeņa valsts, Livonijas ordeņvalsts.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā