Ātrāk nekā pārlūku!
112 attiecības: Aģe, Aģes dižozols, Ainaži, Apdraudēta valoda, Atzele, Šķirstiņi, Ķempju Kārlis, Ē, Ārciems, Ārlava, Baiba Damberga, Baltijas jūra, Baltijas somu valodas, Bigauņciems, Burtnieks, Daugava, Dundagas novads, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzintars, Eiropas Savienības valodas, Fleksija (valodniecība), Gauja, Geminācija, Glotāls slēdzenis, Grizelda Kristiņa, Helle Kalervo Ervie, Igauņi, Igauņu alfabēts, Igauņu valoda, Igaunija, Inciema vaka, Jelgava, Jugla (Rīga), Jugla (Suntažu pagasts), Juglas vaka, Kandava, Kolka, Kolkasrags, Korbkiles vaka, Krievu valoda Latvijā, Kubeseles pilskalns, Labializācija, Lapmežciems, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Lūžupe, ..., Lībieši, Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala, Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca, Lībiskais dialekts, Lemma (leksikogrāfija), Lielais mēris Latvijā, Mazsalaca, Mālpils, Mālpils muiža, Mālpils pagasts, Miķeļtornis, Miests, Mora (valodniecība), Muiža, Nīgrandes pagasts, Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, Nurmuižas pils, Ogre, Ogre (upe), Onomatopeja, Paiķeni, Patskaņu harmonija, Pauls Ariste, Pāle, Pūķis, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Dambergs, Raiens van Vinkls, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Roja, Salacgrīvas vēsture, Sēlija, Siguldas novads, Skulte (Skultes pagasts), Somugru valodas, Spēkozolu birzs, Svētciems, Svētupe, Talsu novads (2009—2021), Tenu Karma, Tuļļi Lum, Ugāle, Uldis Balodis, Urāliešu valodas, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valodu politika Latvijā, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Valsts valodas centrs, Valts Ernštreits, Vangaži, Vendekūla, Vendi (Livonija), Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis, Vikipēdija līvu valodā, Viktors Bertholds, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Votu valoda, Zilbes intonācija, 1710. gads Latvijā, 1711. gads Latvijā, 2010. gadi. Izvērst indekss (62 vairāk) »
Aģe
Aģe, arī Skultes upe, (lībiešu: Aḑā; vācu: Adja) ir Vidzemes piekrastes upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novados.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Aģe · Redzēt vairāk »
Aģes dižozols
Nav apraksta.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Aģes dižozols · Redzēt vairāk »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ainaži · Redzēt vairāk »
Apdraudēta valoda
Ar zilu apzīmēti reģioni ar lielāko valodu daudzveidību, ar sarkanu — valstis, kurās runā 50 % no visām apdraudētajām valodām Apdraudēta valoda vai izzūdoša valoda ir tāda mutvārdu valoda, kuru cilvēki, kas tajā runā, pārtrauc lietot.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Apdraudēta valoda · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Atzele · Redzēt vairāk »
Šķirstiņi
Šķirstiņi ir mazciems Viļķenes pagastā, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Šķirstiņi · Redzēt vairāk »
Ķempju Kārlis
Ķempju Kārlis (Ķempi Kārl) ir Salacas lībiešu valodā rakstošs igauņu dzejnieks, īstajā vārdā Karls Pajusalu pseidonīms.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ķempju Kārlis · Redzēt vairāk »
Ē
Burts "Ē". Ē (garais ē) ir latviešu alfabēta astotais burts, E ar garumzīmi.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ē · Redzēt vairāk »
Ārciems
Ārciems ir ciems Pāles pagastā, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ārciems · Redzēt vairāk »
Ārlava
Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ārlava · Redzēt vairāk »
Baiba Damberga
Baiba Damberga (dzimusi 1957. gada 11. janvārī Sīkragā) ir lībiešu izcelsmes Latvijas dzejniece, kuratore un māksliniece.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baiba Damberga · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas somu valodas
Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltijas somu valodas · Redzēt vairāk »
Bigauņciems
Bigauņciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Bigauņciems · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Daugava · Redzēt vairāk »
Dundagas novads
Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Dundagas novads · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Fleksija (valodniecība)
Ar vārdu fleksija (— liekt, locīt) valodniecībā apzīmē izmaiņas vārdā, kas atspoguļo gramatisku attieksmju maiņu jeb, citiem vārdiem, vārda locīšanu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Fleksija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Gauja · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Geminācija · Redzēt vairāk »
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »
Grizelda Kristiņa
Grizelda Marija Kristiņa (dzimusi Bertolde, mirusi) bija Kanādā dzīvojoša lībiete, līdz miršanas brīdim viņa bija pēdējā lībiešu valodas pratēja, kam tā bijusi dzimtā valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Grizelda Kristiņa · Redzēt vairāk »
Helle Kalervo Ervie
Helle Kalervo Ervie (dzimis, miris) bija somu mācītājs, kurš 20.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Helle Kalervo Ervie · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igauņu alfabēts
Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igauņu alfabēts · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inciema vaka
Inciema vaka (Imkull) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas no 1550.—1564.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Inciema vaka · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jugla (Suntažu pagasts)
Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Juglas vaka
Juglas vaka (Joegel wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Juglas vaka · Redzēt vairāk »
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kandava · Redzēt vairāk »
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kolka · Redzēt vairāk »
Kolkasrags
Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kolkasrags · Redzēt vairāk »
Korbkiles vaka
Korbkiles vaka jeb Cerbkules vaka (Corbkul wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Korbkiles vaka · Redzēt vairāk »
Krievu valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Labializācija · Redzēt vairāk »
Lapmežciems
Lapmežciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lapmežciems · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Lūžupe
Lūžupe (arī Lūžņa; augštecē Nābeļupe, lībiešu: Lūžjoug) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novada Tārgales un Ances pagastos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lūžupe · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala
"Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala" ir 2000.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala · Redzēt vairāk »
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca ir lībiešu valodas vārdnīca.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lemma (leksikogrāfija)
Lemma leksikogrāfijā ir vārds tādā formā, kādā tas tiek ievietots vārdnīcā, piemēram, latviešu valodā nomeniem lemmas forma būtu nominatīvs un darbības vārdiem — nenoteiksme.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lemma (leksikogrāfija) · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mazsalaca · Redzēt vairāk »
Mālpils
Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mālpils · Redzēt vairāk »
Mālpils muiža
200px Mālpils muižas kungu māja atrodas Siguldas novada, Mālpils pagasta centrā Mālpilī, apmēram 60 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mālpils muiža · Redzēt vairāk »
Mālpils pagasts
Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Miests · Redzēt vairāk »
Mora (valodniecība)
Mora ir fonoloģiska vienība, kas bieži ir mazāka par zilbi, kuru skaits zilbē nosaka tā saucamo "zilbes garumu" jeb "zilbes svaru".
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mora (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Muiža · Redzēt vairāk »
Nīgrandes pagasts
Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Nurmuižas pils
Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827). Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse). Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000). Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nurmuižas pils · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »
Onomatopeja
Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Onomatopeja · Redzēt vairāk »
Paiķeni
Paiķeni, arī Paiķēni, ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Paiķeni · Redzēt vairāk »
Patskaņu harmonija
Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »
Pauls Ariste
Pauls Ariste (dzimis Bergs (Berg), miris) bija igauņu valodnieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pauls Ariste · Redzēt vairāk »
Pāle
Pāle ir ciems Limbažu novada Pāles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pāle · Redzēt vairāk »
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pūķis · Redzēt vairāk »
Pūt, vējiņi (dziesma)
Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »
Pēteris Dambergs
Pēteris Alfrēds Dambergs (dzimis 1909. gada 9. martā Dundagas pagasta Sīkraga Ķeļķos, miris 1987. gada 25. aprīlī) bija lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pēteris Dambergs · Redzēt vairāk »
Raiens van Vinkls
Raiens van Vinkls ir amerikāņu dzejnieks, atdzejotājs, performanču mākslinieks un kritiķis.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Raiens van Vinkls · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķa muižu nosaukumi
Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Roja
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Roja · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Sēlija · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Skulte (Skultes pagasts)
Skulte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Skultes pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Skulte (Skultes pagasts) · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Spēkozolu birzs
Spēkozolu birzs (lībiešu: Joudtämšt) ir vietējas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Vidrižu pagastā, Limbažu novadā kurā 0,42 hektāru platībā aug divdesmit septiņi parastie ozoli (Quercus robur).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Spēkozolu birzs · Redzēt vairāk »
Svētciems
Neu-Salis muiža Svētciems (agrāk arī Sveiciems) ir ciems Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Svētciems · Redzēt vairāk »
Svētupe
Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Svētupe · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tenu Karma
Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tenu Karma · Redzēt vairāk »
Tuļļi Lum
Tuļļi Lum (no lībiešu valodas — 'karstais sniegs') ir 1999.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tuļļi Lum · Redzēt vairāk »
Ugāle
Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ugāle · Redzēt vairāk »
Uldis Balodis
Uldis Balodis (dzimis 1978. gada 23. jūnijā) ir trimdas latviešu valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Uldis Balodis · Redzēt vairāk »
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķa muižu nosaukumi
Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »
Vangaži
Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vangaži · Redzēt vairāk »
Vendekūla
Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vendekūla · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis
Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis, 1957. gads. Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis bija 1956.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis · Redzēt vairāk »
Vikipēdija līvu valodā
Vikipēdija līvu valodā ir brīvās tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas līvu valodas izmēģinājuma versija ar sešiem reģistrētiem dalībniekiem, kas kopš 2008.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vikipēdija līvu valodā · Redzēt vairāk »
Viktors Bertholds
Viktors Bertholds (dzimis 1921. gada 16. janvārī, miris 2009. gada 28. februārī) bija lībietis, kas nereti plašsaziņas līdzekļos nosaukts par pēdējo lībiešu kā dzimtās valodas runātāju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Viktors Bertholds · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
Votu valoda
Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Votu valoda · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
1710. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1710.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un 1710. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1711. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1711.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un 1711. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2010. gadi
Bēgļu laiva Vidusjūrā Eiropas migrantu krīzes laikā (2015). 2010.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un 2010. gadi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lībiešu valodas gramatika, Līvu valoda, Līvõ kēļ.
