Ātrāk nekā pārlūku!
69 attiecības: Aleksandrs fon Benkendorfs, Anatols Līvens (virsnieks), Ase, Baldones sēravots "Ķirzaciņa", Balgales luterāņu baznīca, Bauskas pils, Blīdenes luterāņu baznīca, Bruņenes muiža, Bukaišu pagasts, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Doroteja fon Līvena, Dursupes muiža, Eķengrāves muiža, Ikskili, Inflantijas vaivadija, Jūliuss Dērings, Johans Georgs fon Līvens, Kabile, Kabiles muiža, Kabiles pagasts, Kaupo, Kārlis Georgs fon Manteifels, Kārlis Kristaps fon Līvens, Konstantīns fon Benkendorfs, Krimuldas luterāņu baznīca, Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Kristaps Heinrihs fon Līvens, Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Lamiņu baznīca, Latviešu personvārdi, Līvāni, Līvbērzes baznīca, Līvbērzes muiža, Līvbērzes pagasts, Līvena, Līvens, Lieven, Livonijas bruņniecība, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Mežmuiža (muiža), Mežotne, Mežotnes luterāņu baznīca, Mežotnes muiža, Mežotnes pagasts, Mercendarbe, Mercendarbes muiža, Muiža, Ojāra Vācieša muzejs, ..., Paikuli, Patkuli, Pauls Hermanis fon Līvens, Pauls Līvens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēterburgas Avīzes, Pelču muiža, Pilsblīdenes muiža, Rozeni, Siguldas novads, Svitenes muiža, Tīzenhauzeni, Tukuma katoļu baznīca, Ungerni-Šternbergi, Vecpils katoļu baznīca, Vilhelms fon Līvens, Zentenes muiža, Zentenes pagasts, Zviedru Pomerānija. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Aleksandrs fon Benkendorfs
Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs. Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (1781–1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Līveni un Aleksandrs fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Līveni un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Jaunums!!: Līveni un Ase · Redzēt vairāk »
Baldones sēravots "Ķirzaciņa"
Baldones sēravots "Ķirzaciņa" ir sēravota paviljons un vēstures piemineklis, kas atrodas Baldones pilsētas, Baldones sanatorijas parkā.
Jaunums!!: Līveni un Baldones sēravots "Ķirzaciņa" · Redzēt vairāk »
Balgales luterāņu baznīca
Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Talsu novada Balgales pagastā.
Jaunums!!: Līveni un Balgales luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Līveni un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Blīdenes luterāņu baznīca
Blīdenes evaņģēliski luteriskā baznīca bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atradās Saldus novada Blīdenes pagasta Blīdenē.
Jaunums!!: Līveni un Blīdenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bruņenes muiža
Bruņenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Bruņenes muižas, arī Bruņas muižas, kungu māja atrodas Bruņu ezera krastā Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Bruņenē.
Jaunums!!: Līveni un Bruņenes muiža · Redzēt vairāk »
Bukaišu pagasts
Bukaišu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Līveni un Bukaišu pagasts · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls
Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Līveni un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Līvena
Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.
Jaunums!!: Līveni un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »
Dursupes muiža
Dursupes muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Dursupes ciemā.
Jaunums!!: Līveni un Dursupes muiža · Redzēt vairāk »
Eķengrāves muiža
Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.
Jaunums!!: Līveni un Eķengrāves muiža · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Līveni un Ikskili · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Līveni un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jūliuss Dērings
Jūliuss Dērings (—) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs.
Jaunums!!: Līveni un Jūliuss Dērings · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Līvens
Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: Līveni un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Līveni un Kabile · Redzēt vairāk »
Kabiles muiža
Kabiles muižas kungu māja. Priekšplānā "Stirnūzis", aiz tā — staļļa mūra sienas. Bīlovu dzimtas ģerbonis (sākotnēji atradies kungu mājas priekšā, pašlaik — pie klēts). Kabiles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās Kabilē.
Jaunums!!: Līveni un Kabiles muiža · Redzēt vairāk »
Kabiles pagasts
Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.
Jaunums!!: Līveni un Kabiles pagasts · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Līveni un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kārlis Georgs fon Manteifels
Kārlis Georgs barons fon Manteifels arī Cēge (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas muižnieks, Kazdangas un Pūņu muižu īpašnieks un Kurzemes politiķis.
Jaunums!!: Līveni un Kārlis Georgs fon Manteifels · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristaps fon Līvens
Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.
Jaunums!!: Līveni un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon Benkendorfs
Ģenerālis Konstantīns fon Benkendorfs Konstantīns fon Benkendorfs (1785–1828) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un diplomāts.
Jaunums!!: Līveni un Konstantīns fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Krimuldas luterāņu baznīca
Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.
Jaunums!!: Līveni un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Krimuldas novads
Krimuldas novads bija 2009.
Jaunums!!: Līveni un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Jaunums!!: Līveni un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Kristaps Heinrihs fon Līvens (1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834).
Jaunums!!: Līveni un Kristaps Heinrihs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Līveni un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Līveni un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »
Lamiņu baznīca
Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Līveni un Lamiņu baznīca · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Līveni un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Jaunums!!: Līveni un Līvāni · Redzēt vairāk »
Līvbērzes baznīca
Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Līveni un Līvbērzes baznīca · Redzēt vairāk »
Līvbērzes muiža
Līvbērzes muižas kungu māja (1931). Kungu māja pirms atjaunošanas (2010). Bērzes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Līvesmuižas ciemā.
Jaunums!!: Līveni un Līvbērzes muiža · Redzēt vairāk »
Līvbērzes pagasts
Līvbērzes muižas iebrauktuve ar torni (1930). Līvbērzes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca Līvbērzes dzelzceļa stacija Līvbērzes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Līveni un Līvbērzes pagasts · Redzēt vairāk »
Līvena
Līvena var būt.
Jaunums!!: Līveni un Līvena · Redzēt vairāk »
Līvens
Līvens var būt.
Jaunums!!: Līveni un Līvens · Redzēt vairāk »
Lieven
Lieven var būt.
Jaunums!!: Līveni un Lieven · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Līveni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Līveni un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Mežmuiža (muiža)
Mežmuiža bija Jelgavas muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Augstkalnes ciemā.
Jaunums!!: Līveni un Mežmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Līveni un Mežotne · Redzēt vairāk »
Mežotnes luterāņu baznīca
Mežotnes baznīca (pēc 1930). Mežotnes baznīcas drupas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, blakus Mežotnes pilskalnam.
Jaunums!!: Līveni un Mežotnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Mežotnes muiža
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.
Jaunums!!: Līveni un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Līveni un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Mercendarbe
Mercendarbe (saukta arī Mencendarbe) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Baldones pagastā.
Jaunums!!: Līveni un Mercendarbe · Redzēt vairāk »
Mercendarbes muiža
Mercendarbes muiža jeb Mercendorfas muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Baldones pagasta Mercendarbes ciemā.
Jaunums!!: Līveni un Mercendarbes muiža · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Līveni un Muiža · Redzēt vairāk »
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša muzejs (2004. gads). Ojāra Vācieša muzejs atrodas senā ēkā Ojāra Vācieša ielā 19 Pārdaugavas Torņakalna apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Līveni un Ojāra Vācieša muzejs · Redzēt vairāk »
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Līveni un Paikuli · Redzēt vairāk »
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Līveni un Patkuli · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Līveni un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Pauls Līvens
Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: Līveni un Pauls Līvens · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Līveni un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Jaunums!!: Līveni un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »
Pelču muiža
Pelču muiža pirms 1930. gada Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.
Jaunums!!: Līveni un Pelču muiža · Redzēt vairāk »
Pilsblīdenes muiža
Pilsblīdenes muižas pils un parks (pēc 1830). Pilsblīdenes pagalma fasāde (20. gadsimta sākums). Pilsblīdenes muižas pils (pirms 1928). Pilsblīdenes muižas pils ir ampīra stilā celta kungu māja, kas atrodas pie Saldus novada Blīdenes pagasta Pilsblīdenes ciema.
Jaunums!!: Līveni un Pilsblīdenes muiža · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Līveni un Rozeni · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Līveni un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Svitenes muiža
Svitenes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā.
Jaunums!!: Līveni un Svitenes muiža · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Līveni un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tukuma katoļu baznīca
Tukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Līveni un Tukuma katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Līveni un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Vecpils katoļu baznīca
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Līveni un Vecpils katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Jaunums!!: Līveni un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »
Zentenes muiža
Zentenes muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Zentenes ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Līveni un Zentenes muiža · Redzēt vairāk »
Zentenes pagasts
Zentenes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām vienība tā ziemeļos Engures ezera krastā.
Jaunums!!: Līveni un Zentenes pagasts · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Līveni un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
