Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Magnuss (Livonijas karalis)

Indekss Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

138 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Angermindes pils, Anna Jagailiete, Antonijs Posevino, Ļaudonas viduslaiku pils, Ērģemes pils, Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Āraišu ordeņa pils, Ārlava, Ārlavas pils, Baltavas viduslaiku pils, Bēri, Belingshauzeni, Borkholmas pils, Cīrava, Cēsis, Cēsu kauja (1578), Cēsu pils, Cēsu pils aplenkums (1577), Cēsu vēsture, Cesvaines draudzes novads, Cesvaines viduslaiku pils, Dāņu Igaunija, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dānijas vēsture, Dundagas novads, Dundagas pils, Ebreji, Ebreju vēsture Latvijā, Elerts Krūze, Embūte, Embūtes draudzes novads, Embūtes pagasts, Embūtes pilsdrupas, Frederiks II, Georgs Radvils, Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Helmetas pils, Ikskili, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jirgens fon Fārensbahs, Joahims Tidihs, Johans IV fon Minhauzens, Karksi-Nuija, ..., Karkuses pils, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Knoringi, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kristiāns III, Kuresāres pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Laidu muiža, Latvija, Latvijas ebreji, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lodes pils, Lugažu pils, Magnuss, Manteifeļi, Mirbahi, Možaiskas līgums, Nogales muiža, Peltsamā, Peltsamā pils, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Popervāle, Popes muiža, Puzes muiža, Puzes muiža (ciems), Rūjienas pils, Salacas pils, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Superintendents, Tallinas bīskapi, Tallinas vēsture, Tumšais krogs, Valdemārpils vēsture, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras vēsture, Valtaiķu pils, Vasilijs Sickis, Veisenšteinas pils, Viļņas ūnija, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Ziemeļu septiņgadu karš, Zoneburgas pils, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads Latvijā, 1570. gads, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1581. gads Latvijā, 1582. gads Latvijā, 1583. gads, 1583. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 18. marts, 26. augusts, 28. marts. Izvērst indekss (88 vairāk) »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Angermindes pils

Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Angermindes pils · Redzēt vairāk »

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Antonijs Posevino

Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Antonijs Posevino · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Āraišu ordeņa pils

Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Ārlava

Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ārlava · Redzēt vairāk »

Ārlavas pils

Iespējams, uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja. Ārlavas pils bija senās Vanemas, vēlāk kristiešu Kurzemes bīskapijas pils Ārlavas draudzes novadā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ārlavas pils · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Bēri · Redzēt vairāk »

Belingshauzeni

Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Belingshauzeni · Redzēt vairāk »

Borkholmas pils

Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Borkholmas pils · Redzēt vairāk »

Cīrava

Cīrava ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cīrava · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1578)

1578.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cēsu kauja (1578) · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cēsu pils aplenkums (1577)

Cēsu pils aplenkuma laikā krievu lielgabali sagrāva Cēsu pils ziemeļu un rietumu mūrus. Cēsu pils aplenkums (1577) bija daļa no Livonijas kara.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cēsu pils aplenkums (1577) · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaines draudzes novads

Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cesvaines viduslaiku pils

Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ebreji · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Elerts Krūze

Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Embūte · Redzēt vairāk »

Embūtes draudzes novads

Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Embūtes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Embūtes pagasts

Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »

Embūtes pilsdrupas

Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Embūtes pilsdrupas · Redzēt vairāk »

Frederiks II

Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Frederiks II · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Gulbene · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ikskili · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Joahims Tidihs

Joahims Tidihs (Joachim Tydichius/Tydich, dzimis ap, miris pēc 1586. gada) bija 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Joahims Tidihs · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Kārlis Gotlobs Zontāgs

Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kārlis Gotlobs Zontāgs · Redzēt vairāk »

Knoringi

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Knoringi · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »

Kristiāns III

Kristiāns III (dzimis, miris) bija Dānijas (no 1534. gada) un Norvēģijas karalis (no 1537. gada) līdz nāvei 1559.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kristiāns III · Redzēt vairāk »

Kuresāres pils

Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Sāmsalas bīskapija

Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Laidu muiža

Laidu muiža (2010). Laidu muižas kungu māja ir agrākais muižas īpašnieku nams Laidu pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Laidu muiža · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lodes pils

Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Lodes pils · Redzēt vairāk »

Lugažu pils

Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Lugažu pils · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Magnuss · Redzēt vairāk »

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Manteifeļi · Redzēt vairāk »

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Mirbahi · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Nogales muiža

Nogales muižas kungu māja jeb Nogales pils ir no 1874.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Nogales muiža · Redzēt vairāk »

Peltsamā

Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Peltsamā · Redzēt vairāk »

Peltsamā pils

Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Piltene · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes mantojuma karš

Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Popervāle

Popervāle ir ciems Talsu novada Lubes pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Popervāle · Redzēt vairāk »

Popes muiža

Popes muiža (ap 1770). Popes muiža (1926) Popes muižas kungu māja mūsdienās (2010). Popes muiža bija muiža tagadējā Ventspils novada Popes pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Popes muiža · Redzēt vairāk »

Puzes muiža

Puzes muižas kungu māja (1925). Puzes muižas kungu mājas interjers. Puzes muiža bija muiža tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Puzes muiža · Redzēt vairāk »

Puzes muiža (ciems)

Puzes muiža (arī Puze,, Puzesmuiža) ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Puzes muiža (ciems) · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Salacas pils · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Superintendents

Superintendents ( — 'pārraugs') jeb superintendants, ir baznīcas augstākās administratīvās varas nesēja nosaukums, kas ir vārda bīskaps (episkopos) latinizēta forma.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Superintendents · Redzēt vairāk »

Tallinas bīskapi

Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »

Tallinas vēsture

Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »

Tumšais krogs

Tumšais krogs ir vietējas nozīmes valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis Dienvidkurzemes novada Aizputes pilsētā, Atmodas un Jāņa ielas stūrī.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Tumšais krogs · Redzēt vairāk »

Valdemārpils vēsture

Sasmakas miests 1905. gadā. Valdemārpils vēsture aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Valdemārpils vēsture · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Valtaiķu pils

Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sickis

Vasilijs Sickis (miris) bija Krievijas caristes kņazs, okolņičijs no 1559.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Vasilijs Sickis · Redzēt vairāk »

Veisenšteinas pils

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ziemeļu septiņgadu karš

Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Zoneburgas pils

Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1567. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1567.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1567. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1568. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1568.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1568. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1570. gads

1570.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1570. gads · Redzēt vairāk »

1570. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1570.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1570. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1571. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1571.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1571. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1572. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1572.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1572. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1573. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1574. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1575. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1576. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1578. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1579. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1580. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1581. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1581.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1581. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1582. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1582.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1582. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1583. gads · Redzēt vairāk »

1583. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1583.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1583. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. marts

18.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 18. marts · Redzēt vairāk »

26. augusts

26.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 26. augusts · Redzēt vairāk »

28. marts

28.

Jaunums!!: Magnuss (Livonijas karalis) un 28. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Hercogs Magnuss, Holstein, Holšteinas hercogs Magnuss, Magnus, Duke of Holstein, Magnuss (Holšteinas hercogs).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »