Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Mangāns

Indekss Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

92 attiecības: Absvurmbahīts, Adamīns, Ahāts, Akrohordīts, Alauns, Allaktīts, Alumīnija nitrīds, Ametists, Amonija sulfāts, Apatīts, Augstās krūmmellenes, Augu minerālvielas, Austrumeiropas platforma, Ķīmiskā reakcija, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Žezkazghana, Čiatura, Ņikopole, Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Barbarosa (plāns), Belousova—Žabotinska reakcija, Biksbīts, Bronza, Centrālāfrikas Republika, Cilpmediēta izotermiska amplifikācija, Devona, Dienvidamerika, Dienvidāfrika, Dienvidu okeāns, Eiropas medus bite, Elektronegativitāte, Estado Novo, Etiķskābe, Fotoluminiscence, Gaļa, Gaisa trošu ceļš, Groteilanta, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Hlorīti, Hvaletice, Ieži, Imeretija, Itālija, Jašma, Kabalzarīts, Kalahari kratons, Kalcīts, Kalmāri, Karbonātu minerāls, ..., Kauja par Kaukāzu, Kostarika, Krava, Latvijas medicīnas vēsture, Lielā nātre, Mandžukuo, Mangāna dioksīds, Mangāna(VII) oksīds, Marhaneca, Mēslojums, Medus, Melnā spulgpiepe, Melnie metāli, Metalurģija, Metāli, Milti, Misiņš, MN, Narvas svīta, Nihroms, Oksidētājs, Oolīti, Pārejas metāli, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Periodiskās tabulas grupa, Periodiskās tabulas periods, Piedņepras augstiene, Pokrova (Ukraina), Propionskābe, Rietumaustrālija, Rožu kvarcs, Saindēšanās ar mangānu, Silūrs, Smagie metāli, Stiepjamība, Tērauds, Tehnēcijs, Turmalīns, Uluns, Visvaldis Kuršs, Vizla, 25 (skaitlis). Izvērst indekss (42 vairāk) »

Absvurmbahīts

Absvurmbahīts ir rets varu un mangānu saturošs silikātu minerāls.

Jaunums!!: Mangāns un Absvurmbahīts · Redzēt vairāk »

Adamīns

Adamīns jeb Adamīts (franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls — cinka arsenāta hidroksīds.

Jaunums!!: Mangāns un Adamīns · Redzēt vairāk »

Ahāts

Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.

Jaunums!!: Mangāns un Ahāts · Redzēt vairāk »

Akrohordīts

Akrohordīts (no  — 'kārpa' (pēc raksturīgās kristālu formas un krāsas)) ir ļoti rets minerāls.

Jaunums!!: Mangāns un Akrohordīts · Redzēt vairāk »

Alauns

Violets kālija hroma alauna kristāls Alauns ir tādu sērskābes dubultsāļu kristālhidrātu triviālais nosaukums, kuru sastāvā ir vienvērtīgu un trīsvērtīgu metālu joni.

Jaunums!!: Mangāns un Alauns · Redzēt vairāk »

Allaktīts

Allaktīts (no grieķu allaktein — "mainīties"; izteiktā pleohroisma dēļ) jeb elfstorpīts ir ļoti rets minerāls.

Jaunums!!: Mangāns un Allaktīts · Redzēt vairāk »

Alumīnija nitrīds

Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.

Jaunums!!: Mangāns un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »

Ametists

Ametista kristāli Ametists ( — "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni.

Jaunums!!: Mangāns un Ametists · Redzēt vairāk »

Amonija sulfāts

Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.

Jaunums!!: Mangāns un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »

Apatīts

Apatīts Apatīti (no  — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2.

Jaunums!!: Mangāns un Apatīts · Redzēt vairāk »

Augstās krūmmellenes

Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.

Jaunums!!: Mangāns un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »

Augu minerālvielas

Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.

Jaunums!!: Mangāns un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas platforma

Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mangāns un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Mangāns un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Mangāns un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Mangāns un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Žezkazghana

Žezkazghana ir pilsēta Kazahstānā, Ulitau apgabala centrs.

Jaunums!!: Mangāns un Žezkazghana · Redzēt vairāk »

Čiatura

Čiatura ir pilsēta Gruzijā, municipalitātes centrs Imeretijas mharē.

Jaunums!!: Mangāns un Čiatura · Redzēt vairāk »

Ņikopole

Ņikopole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.

Jaunums!!: Mangāns un Ņikopole · Redzēt vairāk »

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā.

Jaunums!!: Mangāns un Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Mangāns un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Belousova—Žabotinska reakcija

Belousova—Žabotinska reakcijas norise Belousova—Žabotinska reakcija ir ciklisku ķīmisku reakciju (precīzāk, ķīmisku sistēmu) klase.

Jaunums!!: Mangāns un Belousova—Žabotinska reakcija · Redzēt vairāk »

Biksbīts

Biksbīta kristāli Biksbīts (Jūtas minerālu kolekcionāra Mainarda Biksbija (Maynard Bixby) vārdā) jeb sarkanais berils ir koši sarkanas krāsas berila paveids.

Jaunums!!: Mangāns un Biksbīts · Redzēt vairāk »

Bronza

Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.

Jaunums!!: Mangāns un Bronza · Redzēt vairāk »

Centrālāfrikas Republika

Centrālāfrikas Republika vai saīsināti Centrālāfrika (IPA: vai Centrafrique, IPA) ir valsts Centrālajā Āfrikā ar galvaspilsētu Bangi.

Jaunums!!: Mangāns un Centrālāfrikas Republika · Redzēt vairāk »

Cilpmediēta izotermiska amplifikācija

Cilpmediēta izotermiska amplifikācija (jeb LAMP) ir vienas mēģenes metode DNS amplifikācijai (daudzuma pavairošanai) un lēta alternatīva noteiktu slimību noteikšanai.

Jaunums!!: Mangāns un Cilpmediēta izotermiska amplifikācija · Redzēt vairāk »

Devona

Devonas ainava Devona jeb Devonšīra (saīsināti) ir grāfiste Anglijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mangāns un Devona · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Mangāns un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Mangāns un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Dienvidu okeāns

Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.

Jaunums!!: Mangāns un Dienvidu okeāns · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Mangāns un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Mangāns un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Estado Novo

Estado Novo (‘Jaunā valsts’) bija autoritārs režīms, kas Portugālē pastāvēja no 1933.

Jaunums!!: Mangāns un Estado Novo · Redzēt vairāk »

Etiķskābe

Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.

Jaunums!!: Mangāns un Etiķskābe · Redzēt vairāk »

Fotoluminiscence

Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.

Jaunums!!: Mangāns un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Mangāns un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gaisa trošu ceļš

Gaisa trošu ceļš ir transporta veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota trose, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei.

Jaunums!!: Mangāns un Gaisa trošu ceļš · Redzēt vairāk »

Groteilanta

Groteilanta (— ‘Lielā sala’) vai Ajankidarba (— ‘sala’) ir sala Austrālijas ziemeļos, Karpentārija līcī.

Jaunums!!: Mangāns un Groteilanta · Redzēt vairāk »

Gruzijas Demokrātiskā Republika

Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Mangāns un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Hlorīti

Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.

Jaunums!!: Mangāns un Hlorīti · Redzēt vairāk »

Hvaletice

Hvaletice ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Pardubices apriņķī pie Elbas upes.

Jaunums!!: Mangāns un Hvaletice · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Mangāns un Ieži · Redzēt vairāk »

Imeretija

Imeretija jeb Imeretijas mhare (Imeretis mxare) ir Gruzijas mhare (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, Rioni upes un tās pieteku baseina vidusdaļā.

Jaunums!!: Mangāns un Imeretija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mangāns un Itālija · Redzēt vairāk »

Jašma

Pulēts jašmas olis, ap 2,5 cm garš. Jašma (no persiešu jašp - plankumainais akmens - vārdam var būt senāka izcelsme) ir necaurspīdīga kvarca kriptokristāliska varietāte, kuru dažādi piejaukumi (līdz 20% no satura) iekrāso dažādās krāsās.

Jaunums!!: Mangāns un Jašma · Redzēt vairāk »

Kabalzarīts

Kabalzarīts (nosaukts šveiciešu mineraloga - amatiera. Graubindenes kantona pētnieka Valtera Kabalzara vārdā) - ļoti rets minerāls.

Jaunums!!: Mangāns un Kabalzarīts · Redzēt vairāk »

Kalahari kratons

Kalahari kratons ir kratons, kas aizņem Dienvidāfrikas centrālo un ziemeļu daļu, Lesoto ziemeļu daļu, Svatinis, Mozambikas dienvidrietumu malu, Zimbabves centrālo un dienvidu daļu, gandrīz visu Botsvānu un Namībijas dienvidaustrumu daļu.

Jaunums!!: Mangāns un Kalahari kratons · Redzēt vairāk »

Kalcīts

Kalcīts (no, kas saukārt no  — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.

Jaunums!!: Mangāns un Kalcīts · Redzēt vairāk »

Kalmāri

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Jaunums!!: Mangāns un Kalmāri · Redzēt vairāk »

Karbonātu minerāls

Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.

Jaunums!!: Mangāns un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »

Kauja par Kaukāzu

Kauja par Kaukāzu ir nosaukums vairākām militārajām operācijām, kas Otrā pasaules kara Austrumu frontē norisinājās starp nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības bruņotajām pusēm Kaukāza reģionā.

Jaunums!!: Mangāns un Kauja par Kaukāzu · Redzēt vairāk »

Kostarika

Kostarika, oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts.

Jaunums!!: Mangāns un Kostarika · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Mangāns un Krava · Redzēt vairāk »

Latvijas medicīnas vēsture

Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Jaunums!!: Mangāns un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »

Lielā nātre

Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Mangāns un Lielā nātre · Redzēt vairāk »

Mandžukuo

Valsts karogs Mandžukuo teritorija un japāņu iekarojumi, 1939 Mandžukuo bija Japānas impērijas vasaļvalsts Ķīnas republikas ziemeļrietumos, kas pastāvēja no 1932.

Jaunums!!: Mangāns un Mandžukuo · Redzēt vairāk »

Mangāna dioksīds

Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.

Jaunums!!: Mangāns un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »

Mangāna(VII) oksīds

Mangāna(VII) oksīds jeb mangāna heptoksīds ir neorganiska viela ar ķīmisko formulu Mn2O7.

Jaunums!!: Mangāns un Mangāna(VII) oksīds · Redzēt vairāk »

Marhaneca

Marhaneca ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.

Jaunums!!: Mangāns un Marhaneca · Redzēt vairāk »

Mēslojums

Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.

Jaunums!!: Mangāns un Mēslojums · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Mangāns un Medus · Redzēt vairāk »

Melnā spulgpiepe

Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne.

Jaunums!!: Mangāns un Melnā spulgpiepe · Redzēt vairāk »

Melnie metāli

Čuguna panna. Melnie metāli ir dzelzs un tā sakausējumi (dažādi tērauda un čuguna veidi), kā arī citi ferosakausējumi — dzelzs sakausējumi ar citiem metāliem, galvenokārt mangānu un hromu.

Jaunums!!: Mangāns un Melnie metāli · Redzēt vairāk »

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Jaunums!!: Mangāns un Metalurģija · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Mangāns un Metāli · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Mangāns un Milti · Redzēt vairāk »

Misiņš

Misiņa atsvari Misiņš (no) ir plaši izmantots sakausējums, kura sastāvā ir varš un cinks.

Jaunums!!: Mangāns un Misiņš · Redzēt vairāk »

MN

MN vai Mn var būt:;Mn.

Jaunums!!: Mangāns un MN · Redzēt vairāk »

Narvas svīta

Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.

Jaunums!!: Mangāns un Narvas svīta · Redzēt vairāk »

Nihroms

Elektriskā plīts, kas silda ar nihroma vadu. Nihroms ir niķeļa un hroma nemagnētisks sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa ir niķelis un kurš var saturēt arī citus metālus, parasti dzelzi.

Jaunums!!: Mangāns un Nihroms · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Mangāns un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Oolīti

Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).

Jaunums!!: Mangāns un Oolīti · Redzēt vairāk »

Pārejas metāli

KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.

Jaunums!!: Mangāns un Pārejas metāli · Redzēt vairāk »

Pēteris Liepiņš (ģeologs)

Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).

Jaunums!!: Mangāns un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas grupa

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Mangāns un Periodiskās tabulas grupa · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas periods

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Mangāns un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »

Piedņepras augstiene

Piedņepras augstiene ir augstiene Ukrainas centrālajā daļā starp Dņepras un Dienvidbugas vidustecēm.

Jaunums!!: Mangāns un Piedņepras augstiene · Redzēt vairāk »

Pokrova (Ukraina)

Pokrova (līdz 2016. gadam Ordžonikidze) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabala Ņikopoles rajonā.

Jaunums!!: Mangāns un Pokrova (Ukraina) · Redzēt vairāk »

Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Mangāns un Propionskābe · Redzēt vairāk »

Rietumaustrālija

Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.

Jaunums!!: Mangāns un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »

Rožu kvarcs

Neapstrādāts, masīvs rožu kvarcs. Rožu kvarcs — maigs sārts kvarca paveids.

Jaunums!!: Mangāns un Rožu kvarcs · Redzēt vairāk »

Saindēšanās ar mangānu

Saindēšanās ar mangānu jeb mangānisms ir reta neiroloģiska saslimšana, kas saistīta ar pārmērīgu mangāna uzņemšanu ar barību vai ieelpojot.

Jaunums!!: Mangāns un Saindēšanās ar mangānu · Redzēt vairāk »

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Jaunums!!: Mangāns un Silūrs · Redzēt vairāk »

Smagie metāli

Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.

Jaunums!!: Mangāns un Smagie metāli · Redzēt vairāk »

Stiepjamība

Stiepjamība ir metāla īpašība, kas raksturo metāla spēju veidot garas stieples vai diegus ar mazu diametru.

Jaunums!!: Mangāns un Stiepjamība · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Mangāns un Tērauds · Redzēt vairāk »

Tehnēcijs

Tehnēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tc un atomskaitli 43.

Jaunums!!: Mangāns un Tehnēcijs · Redzēt vairāk »

Turmalīns

Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no  — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.

Jaunums!!: Mangāns un Turmalīns · Redzēt vairāk »

Uluns

Uluns Uluns (oolong, woolong) ir pusfermentēta Ķīnas tēja, ko iegūst no tējas koka.

Jaunums!!: Mangāns un Uluns · Redzēt vairāk »

Visvaldis Kuršs

Visvaldis Kuršs (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs, habilitētais ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Valsts emeritētais zinātnieks.

Jaunums!!: Mangāns un Visvaldis Kuršs · Redzēt vairāk »

Vizla

Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.

Jaunums!!: Mangāns un Vizla · Redzēt vairāk »

25 (skaitlis)

25 (divdesmit pieci) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 24 un 26.

Jaunums!!: Mangāns un 25 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mn.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »