Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Manteifeļi

Indekss Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

34 attiecības: Aizpute, Šļahta, Bērzgales muiža, Cēges fon Manteifeli, Doroteja fon Mēdema, Dricānu baznīca, Dzērves skola, Eķengrāves muiža, Gerhards fon Rozens, Gustavs Manteifelis, Hanss fon Manteifels-Cēge, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Igaunijas bruņniecība, Inflantijas vaivadija, Jānis Šulcs, Johans Kristofs Volters, Kazdangas pils, Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes Zemes padome, Laidu muiža, Lielvirbu muiža, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pauls Šulce-Naumburgs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes fogtu saraksts, Ringes pils, Sāmsalas bruņniecība, Tumšais krogs, Valdemārpils vēsture, Valtaiķu luterāņu baznīca, Vecmēmeles muiža, Vella kalpi, Vladimirs Mincs.

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Aizpute · Redzēt vairāk »

Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

Jaunums!!: Manteifeļi un Šļahta · Redzēt vairāk »

Bērzgales muiža

Bērzgales muiža jeb Biržgaļa muiža bija Latgales muiža, kas atradās mūsdienu Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Bērzgalē.

Jaunums!!: Manteifeļi un Bērzgales muiža · Redzēt vairāk »

Cēges fon Manteifeli

Cēge fon Manteifels (Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325.

Jaunums!!: Manteifeļi un Cēges fon Manteifeli · Redzēt vairāk »

Doroteja fon Mēdema

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Jaunums!!: Manteifeļi un Doroteja fon Mēdema · Redzēt vairāk »

Dricānu baznīca

Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Manteifeļi un Dricānu baznīca · Redzēt vairāk »

Dzērves skola

Dzērves skola, agrāk Dzērves muiža, ir ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Dzērves skola · Redzēt vairāk »

Eķengrāves muiža

Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.

Jaunums!!: Manteifeļi un Eķengrāves muiža · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Rozens

Gerhards Pauls fon Rozens (1856—1927) bija vācbaltiešu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors.

Jaunums!!: Manteifeļi un Gerhards fon Rozens · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Manteifeļi un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.

Jaunums!!: Manteifeļi un Hermanis Kārlis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Manteifeļi un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Manteifeļi un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jānis Šulcs

Jānis Frīdrihs Šulcs (1885-1979) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Manteifeļi un Jānis Šulcs · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Volters

Johans Kristofs Volters (dzimis, miris) bija Cīravas luterāņu mācītājs un Kurzemes lauku skolu dibinātājs.

Jaunums!!: Manteifeļi un Johans Kristofs Volters · Redzēt vairāk »

Kazdangas pils

Kazdangas pils 2008. gadā Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Nodedzinātā Kazdangas pils Kazdangas pils ir muižas kungu māja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta Kazdangā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Kazdangas pils · Redzēt vairāk »

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege, 1725-1802) bija Kurzemes muižnieks no Manteifeļu dzimtas, Platones, Blankenfeldes un Biles muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Manteifeļi un Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Manteifeļi un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Manteifeļi un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »

Laidu muiža

Laidu muiža (2010). Laidu muižas kungu māja ir agrākais muižas īpašnieku nams Laidu pagastā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Laidu muiža · Redzēt vairāk »

Lielvirbu muiža

Lielvirbu muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Lielvirbu ciemā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Lielvirbu muiža · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Manteifeļi un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Pauls Šulce-Naumburgs

Pauls Šulce-Naumburgs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, gleznotājs, publicists un politiķis.

Jaunums!!: Manteifeļi un Pauls Šulce-Naumburgs · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Manteifeļi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piltenes fogtu saraksts

Piltenes fogti bija Kurzemes bīskapijas laicīgās pārvaldes un tiesas kungi no 1424.

Jaunums!!: Manteifeļi un Piltenes fogtu saraksts · Redzēt vairāk »

Ringes pils

Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Ringes pils · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Manteifeļi un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Tumšais krogs

Tumšais krogs ir vietējas nozīmes valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis Dienvidkurzemes novada Aizputes pilsētā, Atmodas un Jāņa ielas stūrī.

Jaunums!!: Manteifeļi un Tumšais krogs · Redzēt vairāk »

Valdemārpils vēsture

Sasmakas miests 1905. gadā. Valdemārpils vēsture aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Manteifeļi un Valdemārpils vēsture · Redzēt vairāk »

Valtaiķu luterāņu baznīca

Valtaiķu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.

Jaunums!!: Manteifeļi un Valtaiķu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Vecmēmeles muiža

Vecmēmeles muiža bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Manteifeļi un Vecmēmeles muiža · Redzēt vairāk »

Vella kalpi

"Vella kalpi" ir 1970.

Jaunums!!: Manteifeļi un Vella kalpi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mincs

Vladimirs Mincs (1872—1944) bija Latvijas ebreju izcelsmes ķirurgs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Manteifeļi un Vladimirs Mincs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Manteifele, Manteifels, Manteifels-Cēge, Manteifeļi-Cēges, Manteifeļu dzimta, Manteuffel.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »