Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Masa

Indekss Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

174 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Aisbergs, Albertozaurs, Alberts Einšteins, Alnilams, Amalteja (pavadonis), Analītiskā ķīmija, Anemometrs, Antidaļiņa, Antikvarki, Antiviela, Antropometrija, Atoma kodols, Atommasas vienība, Atoms, Škoda 15T, Ūdeņradis, Ūdens planēta, Ķīmiskais elements, Ņūtona likumi, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Ņūtons, B kvarks, Baltais punduris, Bārnarda zvaigzne, Bezmatu teorēma, Blīvums, Brūnais punduris, Brīvais kritiens, Brīvās krišanas paātrinājums, Centaura Proksima b, Centrtieces spēks, Cerera, Darbs (fizika), Džons Daltons, Dimensija, Dins (mērvienība), Divkāršais integrālis, Dzīvnieki, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Encelāds (pavadonis), Fizika, Fizikāls lielums, Fotons, Galaktiku grupas un kopas, Galileo (starpplanētu zonde), Galvenās secības zvaigzne, Gē-Lisaka likums, ..., Grams, Gravimetriskā analīze, Gravitācijas lauks, Gutācija, Haumeja, Haumejas pavadoņi, Henrijs Kevendišs, Higsa bozons, Himalijas grupa, Ideāla gāze, Ideālas gāzes likums, IK kods, Imperatorpingvīns, Impulss, Inerce, Jūnona (asteroīds), Jupiters (planēta), Kaķis, Kambodžas šuvējputns, Karāts, Kepler-10, Kepler-4b, Kepler-7, Kepler-7b, Kilograms, Kinētiskā enerģija, Kodolfizika, Kodolu dalīšanās, Koncentrācija, Krusa, Kuģis, Kuprvalis, Kvantu mehānika, Kvarki, Lavīna, Lārisa (pavadonis), Lāsteka, Le Palamède, Lielais sprādziens, Magnēts, Makemakes pavadonis, MAS, Masa (nozīmju atdalīšana), Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matērija, Materiāls punkts, Mārciņa (mērvienība), Mārka (masas mērvienība), Mēness redzamā puse, Mērvienība, Melnais caurums, Minerāls, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Molmasa, Neptūna pavadoņi, Neptūns (planēta), Nereīda (pavadonis), Nesējdaļiņas, Nosēšanās, Noturība (kuģniecība), Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Otrais kosmiskais ātrums, Panzerkampfwagen I, Pārmilzu zvaigzne, Pāsifajas grupa, Peldēšana, Pirmais Ņūtona likums, Plutona pavadoņi, Plutons (pundurplanēta), Potenciālā enerģija, Pozitrons, Protejs (pavadonis), Protons, Puds, Pundurplanēta, Pundurzvaigzne, Punkts (ģeometrija), Putni, Reāls skaitlis, Relativitātes teorija, Sarkanais punduris, Saule, Saules sistēma, SI pamatvienības, Sikspārņi, Siltuma daudzums, Spēks, Standartmodelis, Starjauda, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stīvens Hokings, Straikbols, Svari, Svars, Svārstības, Svārsts, T kvarks, Tankete, Tau Ceti, Tēbe (pavadonis), Tilpums, Tonna, Trapeces zvaigžņu kopa, Tuvu kritiskajam, Ultrazaurs, Urāns (planēta), Urīns, Vakuums, Vējš, Vilksa Zemes meteorīta krāteris, Zeme, Zemestrīce, Zvaigžņu Vārti (artefakts), Zvaigzne, 13 Ēgerija, 16 Psihe, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce, 21 Lutēcija, 511 Deivida, 6 Hēbe, 8 Flora, 9 Metīda. Izvērst indekss (124 vairāk) »

Adrasteja (pavadonis)

Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.

Jaunums!!: Masa un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aisbergs

Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies vai ledus gabals ar ļoti lielu masu.

Jaunums!!: Masa un Aisbergs · Redzēt vairāk »

Albertozaurs

Albertozauri ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vēlā krīta perioda laikā (pirms aptuveni 70 miljoniem gadu) dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Masa un Albertozaurs · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Masa un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alnilams

Alnilams (arī Oriona ε, Oriona Epsilons) ir zila pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas vidū.

Jaunums!!: Masa un Alnilams · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Masa un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Analītiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.

Jaunums!!: Masa un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Anemometrs

Anemometrs ar šķīvjiem Anemometrs (— vējš + metrein — mērīt) ir meteoroloģiskais mērinstruments, mēraparāts, ar kuru mēra vēja ātrumu.

Jaunums!!: Masa un Anemometrs · Redzēt vairāk »

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Masa un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Antikvarki

Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.

Jaunums!!: Masa un Antikvarki · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Masa un Antiviela · Redzēt vairāk »

Antropometrija

Antropometrija ir viena no antropoloģijas pētījumu pamatmetodēm, kura saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem, to izmanto medicīnā, īpaši jautājumos par cilvēka fizisko attīstību un konstitucionālajām īpatnībām.

Jaunums!!: Masa un Antropometrija · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Masa un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Masa un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Masa un Atoms · Redzēt vairāk »

Škoda 15T

Škoda 15T (tiek dēvēts arī par ForCity) ir trīs apvienotu vagonu, pilnībā zemās grīdas vienvirziena tramvajs, kuru ražo Čehijas transportbūves uzņēmums Škoda Transportation Plzenes pilsētā.

Jaunums!!: Masa un Škoda 15T · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Masa un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Masa un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Masa un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ņūtona likumi

Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Masa un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums

Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.

Jaunums!!: Masa un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums · Redzēt vairāk »

Ņūtons

Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Masa un Ņūtons · Redzēt vairāk »

B kvarks

B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks - vieglākais kvarks trešajā ģimenē.

Jaunums!!: Masa un B kvarks · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir maza zvaigzne, kura galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes.

Jaunums!!: Masa un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Bārnarda zvaigzne

Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura zvaigzne, kura atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Masa un Bārnarda zvaigzne · Redzēt vairāk »

Bezmatu teorēma

Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija.

Jaunums!!: Masa un Bezmatu teorēma · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Masa un Blīvums · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Masa un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

Brīvais kritiens

Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.

Jaunums!!: Masa un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »

Brīvās krišanas paātrinājums

Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.

Jaunums!!: Masa un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kura riņķo ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Masa un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Centrtieces spēks

Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.

Jaunums!!: Masa un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Masa un Cerera · Redzēt vairāk »

Darbs (fizika)

Fizikā darbs ir spēka iedarbības uz dažādiem objektiem kvantitatīvs raksturlielums (enerģijas pārmaiņas dažādu spēku ietekmē).

Jaunums!!: Masa un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »

Džons Daltons

Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".

Jaunums!!: Masa un Džons Daltons · Redzēt vairāk »

Dimensija

punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Masa un Dimensija · Redzēt vairāk »

Dins (mērvienība)

Dins ir CGS sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Masa un Dins (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Divkāršais integrālis

Divkāršais integrālis ir noteiktā integrāļa vispārinājums, kad integrēšanas apgabals D ir plaknes apgabals, bet zemintegrāļa funkcija ir divu argumentu funkcija z.

Jaunums!!: Masa un Divkāršais integrālis · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Masa un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Masa un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Masa un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Masa un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Encelāds (pavadonis)

Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Masa un Encelāds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Masa un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikāls lielums

Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.

Jaunums!!: Masa un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Masa un Fotons · Redzēt vairāk »

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.

Jaunums!!: Masa un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Masa un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Masa un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Gē-Lisaka likums

Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Masa un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Masa un Grams · Redzēt vairāk »

Gravimetriskā analīze

Analītiskie svari Gravimetriskā analīze jeb gravimetrija (- smags + - mērīt) ir vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīva analīzes metode.

Jaunums!!: Masa un Gravimetriskā analīze · Redzēt vairāk »

Gravitācijas lauks

Gravitācijas lauks pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa; masa ir gravitācijas lauka avots.

Jaunums!!: Masa un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »

Gutācija

Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.

Jaunums!!: Masa un Gutācija · Redzēt vairāk »

Haumeja

Haumeja un tās pavadoņi mākslinieka skatījumā. 136108 Haumeja ir pundurplanēta, kura atrodas Koipera joslā.

Jaunums!!: Masa un Haumeja · Redzēt vairāk »

Haumejas pavadoņi

Haumejas pavadoņu orbītas. Haumejas un tās divu pavadoņu iedomātais attēls. Haumejas pavadoņi ir pundurplanētas Haumejas dabiskie pavadoņi Hiiaka (Hiʻiaka) un Namaka.

Jaunums!!: Masa un Haumejas pavadoņi · Redzēt vairāk »

Henrijs Kevendišs

Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.

Jaunums!!: Masa un Henrijs Kevendišs · Redzēt vairāk »

Higsa bozons

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.

Jaunums!!: Masa un Higsa bozons · Redzēt vairāk »

Himalijas grupa

Attēlā parādīti Himalijas grupas pavadoņu orbītas elementi un relatīvais lielums. Horizontālā ass parāda to vidējo attālumu no Jupitera, vertikālā ass attēlo orbītas inklināciju, aplīši parāda pavadoņu lielumu. Himalijas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Himalijai līdzīgas orbītas.

Jaunums!!: Masa un Himalijas grupa · Redzēt vairāk »

Ideāla gāze

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.

Jaunums!!: Masa un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »

Ideālas gāzes likums

Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.

Jaunums!!: Masa un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »

IK kods

IK kods ir skaitlis, kas norāda elektroiekārtas aizsardzības pakāpi pret mehāniskiem triecieniem.

Jaunums!!: Masa un IK kods · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder karalisko pingvīnu ģintij (Aptenodytes).

Jaunums!!: Masa un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Impulss

Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.

Jaunums!!: Masa un Impulss · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Masa un Inerce · Redzēt vairāk »

Jūnona (asteroīds)

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.

Jaunums!!: Masa un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Masa un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Masa un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kambodžas šuvējputns

Kambodžas šuvējputns (Orthotomus carduelis) ir dienvidu ķauķu dzimtas (Cisticolidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Masa un Kambodžas šuvējputns · Redzēt vairāk »

Karāts

Karāts ir masas mērvienība.

Jaunums!!: Masa un Karāts · Redzēt vairāk »

Kepler-10

Kepler-10 ir 11.

Jaunums!!: Masa un Kepler-10 · Redzēt vairāk »

Kepler-4b

Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Masa un Kepler-4b · Redzēt vairāk »

Kepler-7

Kepler-7 ir 13.

Jaunums!!: Masa un Kepler-7 · Redzēt vairāk »

Kepler-7b

Planēta Kepler-7b salīdzinājumā ar Jupiteru. Kepler-7b ir citplanēta, kas atrodas Liras zvaigznājā.

Jaunums!!: Masa un Kepler-7b · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Masa un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup - palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Jaunums!!: Masa un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Masa un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolu dalīšanās

Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.

Jaunums!!: Masa un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Jaunums!!: Masa un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Krusa

Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, kas parasti ir novērojami vasarā un izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.

Jaunums!!: Masa un Krusa · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Masa un Kuģis · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Masa un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Masa un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Masa un Kvarki · Redzēt vairāk »

Lavīna

Lavīna pie Everesta Lai rastos lavīna, nepieciešams, lai sakrīt vairāki faktori.

Jaunums!!: Masa un Lavīna · Redzēt vairāk »

Lārisa (pavadonis)

Lārisa (gr. Λάρισσα) ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Masa un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Lāsteka

Lāsteka Lāsteka ir dabīgi veidojies ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.

Jaunums!!: Masa un Lāsteka · Redzēt vairāk »

Le Palamède

Le Palamède bija pasaulē pirmais preses izdevums (žurnāls) pilnībā veltīts tikai šaham.

Jaunums!!: Masa un Le Palamède · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Masa un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Jaunums!!: Masa un Magnēts · Redzēt vairāk »

Makemakes pavadonis

Makemake un tās pavadonis. Makemakes pavadonis MK 2 ir pundurplanētas Makemakes dabiskais pavadonis.

Jaunums!!: Masa un Makemakes pavadonis · Redzēt vairāk »

MAS

MAS var būt.

Jaunums!!: Masa un MAS · Redzēt vairāk »

Masa (nozīmju atdalīšana)

Masa var būt.

Jaunums!!: Masa un Masa (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Masa un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Masa un Matērija · Redzēt vairāk »

Materiāls punkts

Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.

Jaunums!!: Masa un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »

Mārciņa (mērvienība)

Mārciņa (simbols: lb, lbm, lbm vai ℔) ir masas mērvienība, kuru plaši izmanto valstīs ar oficiālo angļu valodu.

Jaunums!!: Masa un Mārciņa (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Mārka (masas mērvienība)

Mārka tika izmantota kā masas mērvienība dažādās Eiropas valstīs no 9.

Jaunums!!: Masa un Mārka (masas mērvienība) · Redzēt vairāk »

Mēness redzamā puse

Mēness redzamā puse Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes.

Jaunums!!: Masa un Mēness redzamā puse · Redzēt vairāk »

Mērvienība

Mērvienība ir izvēlēta kāda mērāma lieluma vērtība, kurai mērīšanas procesā noskaidro, cik reižu tā ietilpst mērāmajā lielumā.

Jaunums!!: Masa un Mērvienība · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Masa un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Masa un Minerāls · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Masa un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Vielas uzbūves molekulāri kinētiskās teorijas pamatā ir trīs principi, kuri visi ir pierādīti eksperimentāli.

Jaunums!!: Masa un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Molmasa

Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.

Jaunums!!: Masa un Molmasa · Redzēt vairāk »

Neptūna pavadoņi

Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.

Jaunums!!: Masa un Neptūna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Masa un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Masa un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Nesējdaļiņas

Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Masa un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »

Nosēšanās

Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.

Jaunums!!: Masa un Nosēšanās · Redzēt vairāk »

Noturība (kuģniecība)

Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.

Jaunums!!: Masa un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Masa un Orgons · Redzēt vairāk »

Orientācijas noteikšana un vadība

Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).

Jaunums!!: Masa un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Masa un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Panzerkampfwagen I

Panzerkampfwagen I (PzKpfw I, no) ir vācu vieglais tanks, kas tika ražots 20.

Jaunums!!: Masa un Panzerkampfwagen I · Redzēt vairāk »

Pārmilzu zvaigzne

Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.

Jaunums!!: Masa un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Pāsifajas grupa

Pāsifajas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Pāsifajai līdzīgas orbītas.

Jaunums!!: Masa un Pāsifajas grupa · Redzēt vairāk »

Peldēšana

Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.

Jaunums!!: Masa un Peldēšana · Redzēt vairāk »

Pirmais Ņūtona likums

Pirmais Ņūtona likums Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.

Jaunums!!: Masa un Pirmais Ņūtona likums · Redzēt vairāk »

Plutona pavadoņi

Plutona pavadoņu orbītas. Plutons un Harons (''New Horizons'' uzņēmums, 2015). Plutona pavadoņi ir pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi Harons, Stiksa, Nikte, Kerbers un Hidra.

Jaunums!!: Masa un Plutona pavadoņi · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Masa un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.

Jaunums!!: Masa un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Masa un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs (gr. Πρωτέας) saukts arī Neptūns VIII, ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Masa un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Masa un Protons · Redzēt vairāk »

Puds

Pudu smaga svaru bumba Puds ir vēsturiska masas mērvienība krievu mērvienību sistēmā.

Jaunums!!: Masa un Puds · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir termins, kurš tika ieviests 2006.

Jaunums!!: Masa un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Pundurzvaigzne

Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.

Jaunums!!: Masa un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »

Punkts (ģeometrija)

Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.

Jaunums!!: Masa un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Masa un Putni · Redzēt vairāk »

Reāls skaitlis

Reālo skaitļu ass. Reālie skaitļi ir visbiežāk lietotais skaitļu veids.

Jaunums!!: Masa un Reāls skaitlis · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Masa un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Masa un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Masa un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Masa un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

SI pamatvienības

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.

Jaunums!!: Masa un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Masa un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums ir enerģija, kuru saņem ķermenis siltumapmaiņas procesā (par siltuma daudzumu tāpat sauc enerģiju, kuru ķermenis atdod siltumapmaiņas procesā).

Jaunums!!: Masa un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Jaunums!!: Masa un Spēks · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Masa un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Masa un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Masa un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Stīvens Hokings

Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.

Jaunums!!: Masa un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »

Straikbols

Mazsalacā Straikbols, saukts arī par airsoftu (airsoft), ir peintbolam līdzīgs komandu sporta veids jeb militārās simulācijas sports, kurā lieto ar elektrodzinēja, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus, kas tiek pildīti ar baltām, cietām, plastmasas bumbiņām, kuru diametrs ir 6—8 mm.

Jaunums!!: Masa un Straikbols · Redzēt vairāk »

Svari

Svari ir mērinstruments kāda objekta svara vai masas noteikšanai.

Jaunums!!: Masa un Svari · Redzēt vairāk »

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.

Jaunums!!: Masa un Svars · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Masa un Svārstības · Redzēt vairāk »

Svārsts

Matemātiskā svārsta raksturlielumi Svārsts ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis.

Jaunums!!: Masa un Svārsts · Redzēt vairāk »

T kvarks

T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.

Jaunums!!: Masa un T kvarks · Redzēt vairāk »

Tankete

TK-3 tankete. Tankete ir neliels bruņots kāpurķēžu transporta līdzeklis.

Jaunums!!: Masa un Tankete · Redzēt vairāk »

Tau Ceti

Vaļa zvaigznāja dienvidu daļā. Tau Ceti (τ Cet, τ Ceti, jeb Vaļa tau) ir zvaigzne, kura atrodas Vaļa zvaigznājā un ir ļoti līdzīga Saulei.

Jaunums!!: Masa un Tau Ceti · Redzēt vairāk »

Tēbe (pavadonis)

Tēbe (angl. Thebe, grieķ. Θήβη) — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.

Jaunums!!: Masa un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Jaunums!!: Masa un Tilpums · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Masa un Tonna · Redzēt vairāk »

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Masa un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Masa un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Ultrazaurs

Ultrazauri ir zauropodu apakšdzimtas ģints.

Jaunums!!: Masa un Ultrazaurs · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Masa un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Urīns

Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns (no), čuras jeb senāk arī mīzali ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnceļiem.

Jaunums!!: Masa un Urīns · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Masa un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Masa un Vējš · Redzēt vairāk »

Vilksa Zemes meteorīta krāteris

Vilksa Zemes triecienkrāteris Antarktīdas kartē (iezīmēts ar sarkanu krāsu). Vilksa Zemes meteorīta krāteris ir ģeoloģisks veidojums, kurš atrodas zem Antarktīdas ledus vairoga Vilksa Zemes rajonā.

Jaunums!!: Masa un Vilksa Zemes meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Masa un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Masa un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu Vārti (artefakts)

Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.

Jaunums!!: Masa un Zvaigžņu Vārti (artefakts) · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Masa un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

13 Ēgerija

Ēgerija, arī 13 Ēgerija ir asteroīds ar diametru apmēram 208 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Masa un 13 Ēgerija · Redzēt vairāk »

16 Psihe

Psihe, arī 16 Psihe ir asteroīds ar diametru apmēram 253 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Masa un 16 Psihe · Redzēt vairāk »

2004. gada Indijas okeāna zemestrīce

2004.

Jaunums!!: Masa un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce · Redzēt vairāk »

21 Lutēcija

Lutēcija, arī 21 Lutēcija ir asteroīds ar diametru apmēram 96 km, atrodas asteroīdu joslā (iekšmalā), pieder M tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Masa un 21 Lutēcija · Redzēt vairāk »

511 Deivida

Deivida, arī 511 Deivida ir asteroīds ar diametru apmēram 326 km.

Jaunums!!: Masa un 511 Deivida · Redzēt vairāk »

6 Hēbe

Hēbe, arī 6 Hēbe, oficiāli 6 Hebe ir asteroīds ar diametru apmēram 185 km.

Jaunums!!: Masa un 6 Hēbe · Redzēt vairāk »

8 Flora

Flora, arī 8 Flora ir asteroīds ar diametru apmēram 136 km.

Jaunums!!: Masa un 8 Flora · Redzēt vairāk »

9 Metīda

Metīda, arī 9 Metīda ir asteroīds ar diametru apmēram 190 km.

Jaunums!!: Masa un 9 Metīda · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »