Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Astrahaņas hani, Austrumgalindi, Šigalejs, Švitrigailis, Čerņihivas kņazi, Ņeveļa, Beloozeras kņazi, Belozerska, Dmitrijs Donskis, Goļicini, Heinrihs fon Gālens, Ivans I Kaļita, Ivans II Ivanovičs Skaistais, Ivans III, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Jurijs Daņilovičs, Kasimovas hani, Kauja pie Smoļinas, Kazaņas haniste, Krievija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kuļikovas kauja, Kuršu ķoniņi, Leitis (filma), Lielkrievija, Livonijas—Maskavijas kari, Mamajs, Maskavija, Mesli, Muroma, Novgorodas kņazi, Novgorodas Republika, Pleskavas kņazi, Rjazaņas kņazi, Rostovas kņazi, Rurika dinastija, Sapjehas, Sibīrijas haniste, Simeons Bekbulatovičs, Simeons Ivanovičs Lepnais, Staroduba, Suzdaļa, Tjumeņa, Toboļska, Tohtamišs, Tvera, Uzbeghans, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vasilijs II Tumšais, Vasilijs III, ..., Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladislavs IV Vāsa, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, 1445. gads, 1505. gads. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Austrumgalindi · Redzēt vairāk »
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Šigalejs · Redzēt vairāk »
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Švitrigailis · Redzēt vairāk »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Ņeveļa
Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Ņeveļa · Redzēt vairāk »
Beloozeras kņazi
Beloozeras kņazistes ģerbonis (1386). Beloozeras kņaziste (''Белозерское княж.'') Zelta Ordas atkarībā. Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Beloozeras kņazi · Redzēt vairāk »
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Belozerska · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Donskis
Dmitrijs Donskis (— "Donas Dmitrijs"; dzimis, miris), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs, bija Maskavas kņazs no 1359.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Dmitrijs Donskis · Redzēt vairāk »
Goļicini
Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Goļicini · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »
Ivans II Ivanovičs Skaistais
Ivans II Ivanovičs Skaistais arī Joans II Skaistais, (dzimis, miris), bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1353.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Ivans II Ivanovičs Skaistais · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Ivans III · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Jurijs Daņilovičs · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Kuļikovas kauja · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Leitis (filma) · Redzēt vairāk »
Lielkrievija
Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Lielkrievija · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Mamajs · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Mesli · Redzēt vairāk »
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Muroma · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Rjazaņas kņazi
Rjazaņas ģerbonis. Muromas-Rjazaņas kņaziste Čerņigovas kņazistes sastāvā 12. gadsimtā. Rjazaņas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Rjazaņas kņazistes valdnieki no 1129.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Rjazaņas kņazi · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Sapjehas · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Simeons Ivanovičs Lepnais
Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Simeons Ivanovičs Lepnais · Redzēt vairāk »
Staroduba
Staroduba ir pilsēta Brjanskas apgabala dienvidrietumos Krievijā, Starodubas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Staroduba · Redzēt vairāk »
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Suzdaļa · Redzēt vairāk »
Tjumeņa
Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Tjumeņa · Redzēt vairāk »
Toboļska
Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Toboļska · Redzēt vairāk »
Tohtamišs
Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Tohtamišs · Redzēt vairāk »
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Tvera · Redzēt vairāk »
Uzbeghans
Uzbeghans (dzimis 1282. gadā, miris 1341. gadā), vārds islāmā — Sultāns Gijass ad Dīns Muhameds, bija Zelta Ordas (Džuči ulusa) un Zilās Ordas hans no 1313.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Uzbeghans · Redzēt vairāk »
Vasilijs I Dmitrijevičs
Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »
Vasilijs II Tumšais
Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Vasilijs III · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1445. gads
1445.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un 1445. gads · Redzēt vairāk »
1505. gads
1505.
Jaunums!!: Maskavas lielkņazi un 1505. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Maskavas kņazi, Maskavas kņazs, Maskavas lielkņazs, Maskavijas lielkņazi, Maskavijas lielkņazs.
