Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Maskavas metropolitēns

Indekss Maskavas metropolitēns

235x235px Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu. Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro. Maskavas metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu.

16 attiecības: Ņižņijnovgorodas metropolitēns, Baku metro, Es soļoju pa Maskavu, Komunarka, Londonas metro, Madrides metro, Metro, Parīzes metro, PrivatBank, Sergejs Jeseņins, Staļinisma arhitektūra, Tbilisi metropolitēns, Vaidelotis Apsītis, 15. maijs, 1996. gads, 2010. gads.

Ņižņijnovgorodas metropolitēns

Ņižņijnovgorodas metropolitēns, agrāk pazīstams kā Gorkijas metropolitēns, ir metro sistēma, kas apkalpo Ņižņijnovgorodas pilsētu Krievijā.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Ņižņijnovgorodas metropolitēns · Redzēt vairāk »

Baku metro

Baku metro ir metro līniju sistēma Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Baku metro · Redzēt vairāk »

Es soļoju pa Maskavu

"Es soļoju pa Maskavu" ir 1964.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Es soļoju pa Maskavu · Redzēt vairāk »

Komunarka

Komunarka ir ciemats Krievijas galvaspilsētas Maskavas administratīvajās robežās, Sosenskas municipālā veidojuma lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Komunarka · Redzēt vairāk »

Londonas metro

Londonas metro logo Londonas metro karte Londonas metro ir metro sistēma Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā, kas sākusi darboties 1863.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Londonas metro · Redzēt vairāk »

Madrides metro

Madrides metro logo Madrides metro ir metro sistēma Spānijas galvaspilsētā un lielākajā pilsētā Madridē.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Madrides metro · Redzēt vairāk »

Metro

Ņujorkas metro sistēma ir lielākā pasaulē pēc līniju kopgaruma un staciju skaita. Stacija Londonas metro. Karte ar valstīm, kurās ir metro. Metro jeb metropolitēns ir pazemes dzelzceļa sistēma pilsētas teritorijā ar augstu kapacitāti un biežumu, kā arī no pārējās transporta sistēmas atdalītām sliedēm.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Metro · Redzēt vairāk »

Parīzes metro

Parīzes metro emblēma Parīzes metro jeb Parīzes metropolitēns ir metro sistēma Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas sāka darboties 1900.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Parīzes metro · Redzēt vairāk »

PrivatBank

''PrivatBank'' galvenais birojs Dņipro, Ukrainā AT KB PrivatBank" ir Ukrainas lielākā banka pēc klientu, aktīvu, kredītu portfeļa skaita un nodokļiem, ko izmaksā valsts budžetā.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un PrivatBank · Redzēt vairāk »

Sergejs Jeseņins

Sergejs Jeseņins (dzimis Konstantinovas ciemā, Rjazaņas guberņā, miris Ļeņingradā) bija ievērojams krievu dzejnieks, imažinisma pārstāvis.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Sergejs Jeseņins · Redzēt vairāk »

Staļinisma arhitektūra

VEF Kultūras pils Spilves lidosta Daugavpils Universitātes ēka Liepājas Universitātes ēka Zinātņu akadēmijas augstceltne. Staļinisma arhitektūra, arī Staļina ampīrs vai Staļina baroks ir termini, ar kuriem apzīmē padomju monumentālā neoklasicisma arhitektūras stilu, kurš no 1933.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Staļinisma arhitektūra · Redzēt vairāk »

Tbilisi metropolitēns

Tbilisi metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Tbilisi metropolitēns · Redzēt vairāk »

Vaidelotis Apsītis

Vaidelotis Apsītis (1921—2007) bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekts (1960—1964).

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un Vaidelotis Apsītis · Redzēt vairāk »

15. maijs

15.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un 15. maijs · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: Maskavas metropolitēns un 2010. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Maskavas Metro, Maskavas metro.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »