Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Matērija

Indekss Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

50 attiecības: Andromedas celms, Antiviela, Aristotelis, Arturs Balklavs, Astronomija, Žans Lerons Dalambērs, Bezmatu teorēma, Bioloģija, Daba, Digitālā filozofija, Duālisms, Dvēsele, Dzīvība, Elementārdaļiņa, Enerģija, Epikūrs, Fermioni, Fiziķis, Fizika, Gaisma, Gravitācija, Hadroni, Jaunā strāva, Kazimira efekts, Kodolfizika, Kvants, Kvantu mehānika, Kvarki, Lielais darbs, Luijs de Brojī, Masa, Materiālisms, Melnais caurums, Mihails Lomonosovs, Neitrīno, Optika, Orgons, Pitagorisms, Starpzvaigžņu vide, Stīvens Hokings, Teleportācija, Termodinamika, Tumšā matērija, Uztvere, Vakuums, Vide, Viela, Vilsona kamera, Visums, Zinātniskā revolūcija.

Andromedas celms

"Andromedas celms" (The Andromeda Strain; 1969) ir amerikāņu rakstnieka Maikla Kraitona zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Matērija un Andromedas celms · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Matērija un Antiviela · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Matērija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Arturs Balklavs

Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā žurnāla "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.

Jaunums!!: Matērija un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Matērija un Astronomija · Redzēt vairāk »

Žans Lerons Dalambērs

Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis ir rakstnieces un dāmas Klodīnas de Tansēnas (Claudine Alexandrine Guérin de Tencin, baronne de Saint-Martin de L’Isle de Ré) un ševaljē Luija Detušē (le chevalier Louis-Camus Destouches) ārlaulības bērns, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.

Jaunums!!: Matērija un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »

Bezmatu teorēma

Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija.

Jaunums!!: Matērija un Bezmatu teorēma · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Matērija un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Matērija un Daba · Redzēt vairāk »

Digitālā filozofija

Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.

Jaunums!!: Matērija un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »

Duālisms

Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.

Jaunums!!: Matērija un Duālisms · Redzēt vairāk »

Dvēsele

Viljama Adolfa Bugro glezna. DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).

Jaunums!!: Matērija un Dvēsele · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Matērija un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Matērija un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Matērija un Enerģija · Redzēt vairāk »

Epikūrs

Epikūrs (Epikouros; dzimis 341. gadā p.m.ē., miris 270. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs.

Jaunums!!: Matērija un Epikūrs · Redzēt vairāk »

Fermioni

Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.

Jaunums!!: Matērija un Fermioni · Redzēt vairāk »

Fiziķis

Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kam ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.

Jaunums!!: Matērija un Fiziķis · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Matērija un Fizika · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Matērija un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Matērija un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hadroni

Hadroni (no grieķu hadros - liels, smags, stiprs), agrāk izdotā literatūrā arī adroni ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Matērija un Hadroni · Redzēt vairāk »

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu demokrātiskās inteliģences grupa 19.

Jaunums!!: Matērija un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »

Kazimira efekts

Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.

Jaunums!!: Matērija un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Matērija un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Matērija un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Matērija un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Matērija un Kvarki · Redzēt vairāk »

Lielais darbs

Lielā darba krāsas uz bruņinieka krūšu bruņām sena alķīmiķu manuskripta ilustrācijā Lielais darbs ir alķīmijas termins filozofu akmens (arī "nemirstības eliksīra") radīšanas procesa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Matērija un Lielais darbs · Redzēt vairāk »

Luijs de Brojī

Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Matērija un Luijs de Brojī · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Matērija un Masa · Redzēt vairāk »

Materiālisms

Materiālisms (— "nekustīgs") ir zinātniska filozofijas kustība, kas matēriju atzīst par primāru, bet apziņu par sekundāru.

Jaunums!!: Matērija un Materiālisms · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Matērija un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Mihails Lomonosovs

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Matērija un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Matērija un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Matērija un Optika · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Matērija un Orgons · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Matērija un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Matērija un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Stīvens Hokings

Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.

Jaunums!!: Matērija un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »

Teleportācija

Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.

Jaunums!!: Matērija un Teleportācija · Redzēt vairāk »

Termodinamika

Šķidruma termiskā izplešanās Termodinamika ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar siltuma un citu enerģijas formu attiecībām.

Jaunums!!: Matērija un Termodinamika · Redzēt vairāk »

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.

Jaunums!!: Matērija un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »

Uztvere

Uztvere ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.

Jaunums!!: Matērija un Uztvere · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Matērija un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vide

Vide var būt.

Jaunums!!: Matērija un Vide · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Matērija un Viela · Redzēt vairāk »

Vilsona kamera

Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.

Jaunums!!: Matērija un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Matērija un Visums · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Matērija un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »