Satura rādītājs
18 attiecības: Abrenes apriņķis, Balti, Durbes kokle, Hronoloģija, Indriķa hronika, Latgales vēsture, Latvijas karogs, Līvu zemes, Ludzas apriņķis, Matīss, Ogļu iela, Rāmavas ozols, Rīgas Centrālā bibliotēka, Remines pils, Sēlija (zeme), Siliņš, Vecākā atskaņu hronika, Viesatu pagasts.
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Skatīt Matīss Siliņš un Abrenes apriņķis
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Matīss Siliņš un Balti
Durbes kokle
„Durbes kokle” jeb „kuršu kokle” ir 1895.
Skatīt Matīss Siliņš un Durbes kokle
Hronoloģija
Hronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.
Skatīt Matīss Siliņš un Hronoloģija
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Matīss Siliņš un Indriķa hronika
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Skatīt Matīss Siliņš un Latgales vēsture
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Skatīt Matīss Siliņš un Latvijas karogs
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Matīss Siliņš un Līvu zemes
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Matīss Siliņš un Ludzas apriņķis
Matīss
Matīss var būt.
Skatīt Matīss Siliņš un Matīss
Ogļu iela
Ogļu iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Ķīpsalā.
Skatīt Matīss Siliņš un Ogļu iela
Rāmavas ozols
Rāmavas ozols ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Matīsa Siliņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Skatīt Matīss Siliņš un Rāmavas ozols
Rīgas Centrālā bibliotēka
Rīgas Centrālā bibliotēka ir Rīgas pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Bibliotēku likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Skatīt Matīss Siliņš un Rīgas Centrālā bibliotēka
Remines pils
Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.
Skatīt Matīss Siliņš un Remines pils
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Matīss Siliņš un Sēlija (zeme)
Siliņš
Siliņš (sieviešu dzimtē Siliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Matīss Siliņš un Siliņš
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Matīss Siliņš un Vecākā atskaņu hronika
Viesatu pagasts
Viesatu pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.