Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Mežotnes pilskalns

Indekss Mežotnes pilskalns

Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.

27 attiecības: Artūrs Tomsons, Ķēstutis, Ādolfs Stubavs, Baldones vēsture, Dzelzs laikmets Latvijā, Emīlija Brīvkalne, Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā, Karagājieni uz Zemgali, Karagājieni uz Zemgali (1271), Klēts, Latvijas Arheologu biedrība, Latvijas vēstures hronoloģija, Lielupe, Mežotne, Mežotnes luterāņu baznīca, Nameisis, Rundāles novads, Tabula Rogeriana, Valdemārs Ģinters, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā, Vievaldis, Zemgaļi, Zemgales pilskalni, 1346. gads, 14. gadsimts, 1640. gads Latvijā, 2017. gads Latvijā.

Artūrs Tomsons

Artūrs Tomsons (dzimis) ir latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Artūrs Tomsons · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ādolfs Stubavs

Ādolfs Stubavs vai Adolfs Stubavs (1913—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Ādolfs Stubavs · Redzēt vairāk »

Baldones vēsture

Līvenu labiekārtotais Baldones kūrorts 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas, 1795). Baldones peldu iestāde (pirms 1940). Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada). Baldones vēsture aptver laika periodu kopš Baldones miesta izveides līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Baldones vēsture · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Emīlija Brīvkalne

E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951). Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Emīlija Brīvkalne · Redzēt vairāk »

Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā

Svētupes lībiešu upurala Gada arheoloģiskais piemineklis ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas simboliem kopš 2014.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Zemgali

Karagājieni uz Zemgali var būt.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Karagājieni uz Zemgali · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Zemgali (1271)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Karagājieni uz Zemgali (1271) · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Klēts · Redzēt vairāk »

Latvijas Arheologu biedrība

Latvijas Arheologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar arheoloģiju saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Latvijas Arheologu biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Lielupe · Redzēt vairāk »

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Mežotne · Redzēt vairāk »

Mežotnes luterāņu baznīca

Mežotnes baznīca (pēc 1930). Mežotnes baznīcas drupas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, blakus Mežotnes pilskalnam.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Mežotnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Nameisis · Redzēt vairāk »

Rundāles novads

Rundāles novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Rundāles novads · Redzēt vairāk »

Tabula Rogeriana

''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā

Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā · Redzēt vairāk »

Vievaldis

Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Vievaldis · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgales pilskalni

Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »

1346. gads

1346.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un 1346. gads · Redzēt vairāk »

14. gadsimts

14.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2017. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Mežotnes pilskalns un 2017. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »