Komunikācija

800 attiecības: Abrāzijas-akumulācijas līdzenums, Adatainais dzeloņgurķis, Adzeles pacēlums, Aeronavigācija, Agrais grīslis, Agrā aira, Agrārā reforma Latvijā, Ainava (žanrs), Aioras, Aireņu grīslis, Akmeņu cauna, Akrobātērglis, Alūksne, Albedo, Alnis, Alpi, Alpu kalnu kaza, Alsungas meži, Amūras ezis, Amūras tīģeris, Amerikas ūdele, Amerikas lizihitons, Amerikas melnais lācis, Amerikas vālodžu dzimta, Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi, Antilopes gnu, Antilopju apakšdzimta, Apaļlapu ziemciete, Apodziņš, Arma custos, Asinssārtā gandrene, Astainā strelīcija, ASV Samoa, Atmežošana, Attālvārpu grīslis, Augi, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Ausainais cīrulis, Ausainā pūce, Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālijas ehidna, Austrumkursas augstiene, Austrumu ūbele, Austrumu pelēkais ķengurs, Austrumu plankumainais skunkss, Avene, Šaurmutvaržu dzimta, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas saldūdens krabji, ..., Šrilankas savvaļas vista, Šrilankas zilā žagata, Šultesa madara, Švarca ķauķītis, Švarcvalde, Ģemze, Ūdens muzejs "Aquaria", Ūpis, Ūpji, Īsspalvainais ūdrs, Īstās pūces, Īstie raibeņi, Ķauķīšu dzimta, Ķīķi, Ķīķis, Ķīķu apakšdzimta, Ķīnas seskāpsis, Ķeģis, Ķengurpeļu dzimta, Ķivulis, Žirafes, Žoga vīķis, Žubīšu dzimta, Žubīte, Žurkas, Čakstu dzimta, Čūskērgļi, Čūskērglis, Čehija, Četema salas mušķērājs, Četrsēklu vīķis, Čuņčiņš, Ēnvaboļu dzimta, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas bifelis, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas susuri, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas ziloņi, Āfrikas zilzīlīte, Āpsis, Ārstniecības ancītis, Āzijas āpsis, Āzijas lauva, Āzijas tapirs, Āzijas zilonis, Babajaga, Baldones novads, Baložu dzimta, Baltactiņu dzimta, Baltais āmulis, Baltais zaķis, Baltalksnis, Baltastes briedis, Baltausu gaura, Baltā madara, Baltijas dzegužpirkstīte, Baltijas jūra, Baltkakla mušķērājs, Baltkrievija, Baltkrievijas karogs, Baltmugurdzenis, Baltpurna degunlācītis, Baltrīkles žagatsīlis, Baltspārnu žagata, Balvu katoļu baznīca, Baravikas, Bēdroži, Bebri, Belcu stepe, Bengālijas lapsa, Bengālijas tīģeris, Bezdelīga, Bezdelīgu piekūns, Bikšainais apogs, Biodaudzveidības karstie punkti, Birmas odzes, Birmas seskāpsis, Birze, Birztalu stērste, Bitenes, Blāvie ķauķi, Bošs, Bonobo, Borneo seskāpsis, Boubīns, Brazīlijas zorro, Brūnā koku žagata, Brūnkrūtainais ezis, Briļļainais lācis, Briežu apakšdzimta, Briežu dzimta, Bronzas laikmets, Bruģupīte, Bruņrupuči, Bukūzis, Carnikavas pagasts, Caunas, Cauruļzobis, Cūkāpsis, Ceļotājbalodis, Ceļotājpūcīte, Cena (upe), Centrālamerikas krupji, Centrālamerikas tapirs, Chrysolina cerealis, Ciedri, Cielavu dzimta, Crypsirina, Dabas resursi, Dabas un vēstures kalendārs, Dadzītis, Damaksnis, Dambriedis, Dauguļupīte, Daurijas kovārnis, Dārza ķauķis, Dārza susuris, Dūmakainais leopards, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeimss Vilards Šulcs, Džungļu apogs, Degunragputnveidīgie, Dejotājmušu virsdzimta, Dendrolimus superans, Dižknābis, Dižknābja vārna, Dižraibais dzenis, Dižtauriņu virsdzimta, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidlidvāvere, Dienvidrietumāzija, Dienvidu žirafe, Dingo, Divšķautņu asinszāle, Divi dienas mežā gāju, Divsēklu grīslis, Dobradži, Dodo, Dota 2, Draudavas, Drumlins, Dumbrājs, Dybowskyia reticulata, Dzīvnieki, Dzērve, Dzeguzes, Dzeltenais drudzis, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenknābja klija, Dzeltensvītru ķauķītis, Dzeltenvēdera ķauķis, Dzeltenvēdera zebiekste, Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils, Dzelzszāle, Dzidriņas, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Dzilnītis, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Dzilnveidīgie, Dzirkstelīte, Eglāju samtenis, Egreta, Ehidnu dzimta, Eiduku purvs, Eirāzijas āpši, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas lidvāveres, Eirāzijas sloka, Eiropa, Eiropas alu lauva, Eiropas alu lācis, Eiropas ūdele, Eiropas kokvarde, Eiropas kurmis, Eiropas muflons, Ekoloģija, Ekosistēma, Elks (baltu reliģija), Emu, Eocēns, Erodētā augsne, Ezers, Fazāns, Fertē—Hanšāgas nacionālais parks, Folklendu vilks, Formozas melnais lācis, Francija, Frīģijas dzelzene, Gada dzīvotne Latvijā, Gada staipeknis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Gana, Gandreņu dzimta, Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastes zebiekste, Garknābja gaura, Gaujas nacionālais parks, Gaujas senieleja, Gaurs, Gārša, Gāršas samtenis, Glābējs, Globālā sasilšana, Glodene, Glodenes, Gorillas, Graciozais vārpstiņgliemezis, Grīnis, Grīnmauntins, Grizoni, Grosvalds, Gudžarāta, Gumainā cūknātre, Haida Gvaī, Hargeisa, Hiēnsuns, Himalaju melnais lācis, Hjūma ķauķītis, Holocēns, Hornemana virpainīte, Iedzeltenais ķauķis, Igaunija, Impala, Indijas degunradzis, Indijas mazais ērglis, Indoķīnas tīģeris, Indonēzija, Irbes, Irokēzi, Jaguarunds, Jaguārs, Jalla dumosa, Japāna, Japānas āpsis, Japānas lidvāvere, Japānas melnais lācis, Japānas susuris, Japānas zebiekste, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Jaunkaledonijas vārna, Jaunsaimniecība, Jaunspārņi, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Javas cekulsīlis, Javas tīģeris, Jānis Brekte, Jūras ērglis, Jūrascūciņas, Jūrascūciņu dzimta, Jūrascūciņveidīgie, Jēkabpils ģerbonis, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jenotsuns, Kaķu dzimta, Kadastrs Latvijā, Kakadu, Kakapo, Kalnsētas (Krustpils pagasts), Kalnu bebrs, Kalnu grīslis, Kalnu melnsejas ķauķis, Kalnu tapirs, Kalnu zebiekste, Kambodža, Kamerūnas zvīņastvāvere, Kanādas bēdrozis, Kanādas lūsis, Kapibara, Karaliskais ērglis, Karaliskais grifs, Karaliskā kobra, Karošknābis, Kaspijas tīģeris, Kāpelētājķauķu dzimta, Kārklu ķauķis, Kārpcūka, Kātainā vīteņhortenzija, Kūra (pilsēta), Kea, Kinkažu, Kipras muflons, Klijāni, Klinšu kalni, Klinšu valabiji, Knābja grīslis, Kobia, Kokkopība, Koku čipste, Koku ķauķi, Koku žagata, Koku svīres, Kolhozs, Kolibri, Kolpeo lapsa, Kolumbijas zebiekste, Komodo varāns, Kongo Republika, Kosumelas jenots, Kotingu dzimta, Kovārnis, Krabjēdājjenots, Krūms, Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta, Krūmu ķauķis, Krūmu cietpiene, Krūmu sīļi, Krievija, Kroklūpas vārpstiņgliemezis, Krušinka, Kuitala, Kukaiņu piekūns, Kvebeka, Lakstīgala, Lakstīgalas, Laosa, Lapišas mežs, Lapkoku otiņmūķene, Lapu koki, Lapu krāsu maiņa rudenī, Latvijas Dabas fonds, Latvijas saimniecība, Latvijas valsts meži, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauka sīksamtenis, Laukezers (dabas parks), Lauki, Lauku balodis, Lauku zvirbulis, Lāčsūnas, Lāsainais ķauķis, Lāsumainais sesks, Līdzenumu tapirs, Līvu karogs, Lēļi, Lēcējpeļu dzimta, Lentastes astrāpija, Leopardkaķi, Leopards, Leptoglossus occidentalis, Lidvāvere, Lielais grizons, Lielais Klauces ezers, Lielais meža raibenis, Lielais Pelečāres purvs, Lielais susuris, Lielā gaura, Lielā kosa, Lielā panda, Lielā stērste, Lielā zīlīte, Lielvārdes novads, Lietus mežs, Lietuva, Lipīgā krustaine, Ložņu saulenīte, Lodvārpu grīslis, Maijvaboles, Maikongs, Makaki, Malaizija, Malka, Masaju žirafe, Maurīcijas pelēkā baltactiņa, Maurīcijas piekūns, Mazais ķeģis, Mazais dzenis, Mazais grizons, Mazais lācis, Mazais mušķērājs, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mazā gaura, Mazā stērste, Mazie sīļi, Mazo zvīņastlidvāveru apakšdzimta, Mājas cūka, Mētrājs, Meža balodis, Meža cūka, Meža grīslis, Meža kaķis, Meža krustaine, Meža māte, Meža sesks, Meža sicista, Meža sprigane, Meža stērste, Meža susuri, Meža susuris, Meža tipi Latvijā, Meža ugunsgrēks, Meža zīlīte, Mežainis, Mežaparks (Jēkabpils), Mežapupuķu dzimta, Mežastrazdu dzimta, Mežatundra, Mežākas, Mežirbe, Mežirbes, Mežsaimniecība, Medību piekūns, Mednis, Meina, Meksika, Meldri, Melnais grifs, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnais stārķis, Melnalksnis, Melnā žagata, Melnā dzilna, Melnās dzilnas, Melnezers (Smārdes pagasts), Melngalvas ķauķis, Melngalvas stērste, Melnmuguras šakālis, Melnpieres čakste, Melnrīkles žagatsīlis, Melnrīkles strazds, Mezglainā gaurenīte, Milzu īssejas lācis, Minesota, Mizložņa, Molīna cūkšņukura skunkss, Mušķērāji, Mušķērāju dzimta, Mudavas zemiene, Muflons, Nambats, Negaiss, Neotropikas harpija, Nestori, Nomavas purvs (dabas liegums), Noras samtenis, Ogre, Ogre (stacija), Ogres ieleja (dabas parks), Ogres novads, Oranžzeltainais krupis, Orangutani, Orhideju dzimta, Orientēšanās sports, Ozolnieku novads, Ozolu mūķene, Paceplītis, Pakalnu mainas, Palmu žagata, Papagaiļi, Parastais krupis, Parastais osis, Parastais plakanstaipeknis, Parastais zilenītis, Parastā ūbele, Parastā ligzdene, Parastā maina, Parastā odze, Parastā otiņaste, Parastā vāvere, Parastie degunlācīši, Parīze, Parīzes dārzi, parki un laukumi, Parks, Pastorāle, Pavasara krustaine, Paviāni, Pārejas purvs, Pārgājienu tūrisms, Pāvi, Pērļvista, Peļkājīte, Peļu dzimta, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais vilks, Pelēkais zaķis, Pelēkais zorro, Pelēkā dzilna, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā vāvere, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peloponēsas glodene, Pergrubis, Picromerus bidens, Piestiņa, Pilsētu meži, Pireneju zilspārnu žagata, Pirkstainais grīslis, Plankumainā hiēna, Plankumainā salamandra, Plankumainie skunksi, Platlapu dzeguzene, Platlapu vilkvālīte, Plīvurpūču dzimta, Pliocēns, Plukšķis, Poļesjes zemiene, Prērija, Priežu sils, Priežu stērste, Priedes, Primāti, Prusaki, Pumas, Pundurērglis, Pundurnīlzirgs, Pundursīlis, Pupuķi, Pupuķis, Purva bērzs, Purva dzeguzene, Purva madara, Purva piekūns, Purva vaivariņš, Purvājs, Putni, Raibais fazāns, Raibais zemesstrazds, Raibeņu dzimta, Raibie dzeņi, Rankas pagasts, Raunda, Raupjā auzene, Rūjienas novads, Rūpniecība, Rūsganais lūsis, Reljefs, Rhynocoris annulatus, Riebiņu baznīca, Riekstrozis, Rietumbengāle, Rietumkursas augstiene, Rietumsibīrijas līdzenums, Rietumu lakstīgala, Roberta gandrene, Rubeņu apakšdzimta, Rucavas novads, Rudais ķengurs, Rudastes čakste, Rudā lapsa, Rudsānu zilastīte, Rudsejas ķauķis, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sakalas augstiene, Sakas sala, Sakņu piepe, Salamandru dzimta, Salu lapsa, Salvadora, Sarcophaga portschinskyi, Sarkanais suns, Sarkanais tirānmušķērājs, Sarkanais vilks, Sarkanā jāņoga, Sarkanā klija, Sarkanā mušmire, Sarkankakla tītiņš, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkankrūšu līķvabole, Sarkanrīklīšu apakšdzimta, Sarkanrīklīte, Sārtgalvītis, Sīlis, Sējas zoss, Sečuras zorro, Seišelu piekūns, Sekretārputns, Serious Sam, Seskāpši, Siāmas milzu karpa, Sičuaņas bēdrozis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sibīrijas stirna, Sicistas, Sila cīrulis, Sila strazds, Siljans, Sils, Skansena akvārijs, Skābais lietus, Skrajā virza, Skudrlāči, Skudru dzimta, Skujkoku klase, Skujkoku lielais koksngrauzis, Slēpņošana, Slokas, Smaržīgā naktsvijole, Sniedze, Sniegogas, Solovku salas, Somā nacionālais parks, Somālijas žirafe, Somija, Sprogainā cekula sīlis, Sprogu baznīca, Staipekņu nodalījums, Stalag Luft III, Staltbriedis, Stendes ģerbonis, Stepes čipste, Stepes piekūns, Stiebrmušu dzimta, Stirna, Strazdu dzimta, Suņu ciņuvārpata, Suņu dzimta, Sumatras degunradzis, Sumbrs, Sumpurnis, Svītrainais šakālis, Svītrainais ķauķis, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainie skunksi, Svētmeitas akmens, Svilpis, Svirlītis, Taira, Takins, Talsu novads (2009—2021), Tanagru dzimta, Tanosa, Tapiri, Tasmanijas velns, Taurs, Tārtiņveidīgie, Tītaru grifs, Tītiņš, Temnurus temnurus, Termīti, Thanatophilus sinuatus, Tievknābja kuitala, Tilbītes, Tinis, Trauslais krūklis, Trīspirkstu dzenis, Trejdzīslu mēringija, Trejvārpu plakanstaipeknis, Trejziedu madara, Troilus luridus, Truši, Trusis, Tukānu dzimta, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Tumšsarkanā dzeguzene, Tveras apgabals, Uguns, Uguns iegūšana, Ugunsgrēks, Ukraina, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Andorā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, Upes ķauķis, Urālpūce, Vaboles, Vadakstes līdzenums, Vadātājs, Vagons, Vaka, Vakarlēpis, Valstu uzskaitījums pēc mežu platības, Vanagu apakšdzimta, Vangaži, Vapiti, Vācija, Vālīšu staipeknis, Vālodžu dzimta, Vālodze, Vānes pagasts, Vārpa (ciems), Vārpainais grīslis, Vītītis, Vītolu urbējs, Vērši, Vēris, Velēnu radzene, Vidējais ērglis, Vidējais dzenis, Vidusamerikas kakomiclijs, Viesatu pagasts, Vijolīšu dzimta, Vilis Plūdons, Vilis Valdmanis, Vistu vanags, Vistveidīgie, Vizuļu grīslis, Volgas Bulgārija, Vombati, Zaķu dzimta, Zaļais ķauķītis, Zaļais pāvs, Zaļā žagata, Zaļā cikādīte, Zaļā dzilna, Zaļā savvaļas vista, Zaļā vārna, Zaļās žagatas, Zaļās dzilnas, Zaļās vārnas, Zaļvārnu dzimta, Zaļziedu naktsvijole, Zaļzoda kolibri, Zantes pagasts, Zarainā zaķauza, Zīdastes, Zebras, Zeltgalvītis, Zeltknābja žagata, Zemais bērzs, Zemsedze, Ziemas žubīte, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļbriedis, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļpūce, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu žirafe, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu madara, Ziemeļu svilpis, Zilais sīlis, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilzīlīte, Zimbabve, Zirgi, Zivju dzenīšu dzimta, Zorro, Zundu dūmakainais leopards, Zvīņastlidvāveru dzimta, Zvirbuļu dzimta, Zvirbuļu vanags, 2003. gads Latvijā, 2007. gads, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (750 vairāk) » « Shrink indekss

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums

Abrāzijas-akumulācijas līdzenums ir līdzenums, kuru ūdens ietekmē veidojuši divi pretēji procesi — abrāzija, tas ir, reljefa pacēlumu noārdīšanās jūras viļņu ietekmē, un akumulācija, tas ir, to pašu viļņu veiktā ieplaku aizpildīšana ar nogulumiem.

Jaunums!!: Mežs un Abrāzijas-akumulācijas līdzenums · Redzēt vairāk »

Adatainais dzeloņgurķis

Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Mežs un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »

Adzeles pacēlums

Adzeles pacēlums ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni.

Jaunums!!: Mežs un Adzeles pacēlums · Redzēt vairāk »

Aeronavigācija

Aeronavigācija Aeronavigācija ir zinātnes nozare par gaisa kuģu (lidaparātu) vadīšanu pa nosprausto ceļu.

Jaunums!!: Mežs un Aeronavigācija · Redzēt vairāk »

Agrais grīslis

Agrais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Agrais grīslis · Redzēt vairāk »

Agrā aira

Agrā aira ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Mežs un Agrā aira · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Mežs un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Mežs un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

Aioras

Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Aioras · Redzēt vairāk »

Aireņu grīslis

Aireņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Aireņu grīslis · Redzēt vairāk »

Akmeņu cauna

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Mežs un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »

Akrobātērglis

Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopams Āfrikā un nelielā teritorijā Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Mežs un Akrobātērglis · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Alūksne · Redzēt vairāk »

Albedo

Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.

Jaunums!!: Mežs un Albedo · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Mežs un Alnis · Redzēt vairāk »

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mežs un Alpi · Redzēt vairāk »

Alpu kalnu kaza

Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.

Jaunums!!: Mežs un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »

Alsungas meži

Alsungas meži ir dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā.

Jaunums!!: Mežs un Alsungas meži · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Mežs un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amūras tīģeris

Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.

Jaunums!!: Mežs un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Mežs un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Amerikas lizihitons

Amerikas lizihitons, arī rietumu skunksu kāposts, dzeltenais skunksu kāposts un purva laterna, ir purvos un mitrajos mežos augošs ārumu dzimtas augs.

Jaunums!!: Mežs un Amerikas lizihitons · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Mežs un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi

Subarktikas kultūrareālā. Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi ir vairāki simti Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju cilšu un kopienu, kas vēsturiski apdzīvoja plašu, mežiem apaugušu teritoriju mūsdienu Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Mežs un Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi · Redzēt vairāk »

Antilopes gnu

Antilopes gnu jeb vienkārši gnu (Connochaetes) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršantilopju apakšdzimtai (Alcelaphinae).

Jaunums!!: Mežs un Antilopes gnu · Redzēt vairāk »

Antilopju apakšdzimta

Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Mežs un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Apaļlapu ziemciete

Apaļlapu ziemciete - mūžzaļš, daudzgadīgs 15 - 30 cm augsts ziemciešu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Mežs un Apaļlapu ziemciete · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Arma custos

Arma custos ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Arma custos · Redzēt vairāk »

Asinssārtā gandrene

Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) ir gandreņu suga, kas ir izplatīta Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Mežs un Asinssārtā gandrene · Redzēt vairāk »

Astainā strelīcija

Astainā strelīcija (Strelitzia caudata) ir strelīciju suga, kas sastopama Āfrikā — no Čimanimani kalniem Zimbabvē uz dienvidiem līdz Mozambikai un Svatini.

Jaunums!!: Mežs un Astainā strelīcija · Redzēt vairāk »

ASV Samoa

ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa;; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.

Jaunums!!: Mežs un ASV Samoa · Redzēt vairāk »

Atmežošana

Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Jaunums!!: Mežs un Atmežošana · Redzēt vairāk »

Attālvārpu grīslis

Attālvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Attālvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Mežs un Augi · Redzēt vairāk »

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Mežs un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Mežs un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja

"Austras koka pasakas.

Jaunums!!: Mežs un Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Mežs un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Mežs un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Mežs un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Mežs un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Mežs un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Avene

Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.

Jaunums!!: Mežs un Avene · Redzēt vairāk »

Šaurmutvaržu dzimta

Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Mežs un Šaurmutvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Šrilankas garlūpu lācis

Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.

Jaunums!!: Mežs un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Šrilankas saldūdens krabji

Šrilankas saldūdens krabji (Ceylonthelphusa) ir viena no Āzijas saldūdens krabju dzimtas (Gecarcinucidae) ģintīm.

Jaunums!!: Mežs un Šrilankas saldūdens krabji · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Šultesa madara

Šultesa madara (Galium schultesii Vest., sinonīms Galium intermedium Schult.)) ir a augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, tostarp ļoti reti sastopama Latvijas valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos mežos un krūmājos. Šultesa madara ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Jaunums!!: Mežs un Šultesa madara · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Švarcvalde

Švarcvalde (izrunā:, tulkojumā: "Melnais mežs") ir ar mežiem klāta kalnu grēda Bādenes-Virtembergas federālajā Zemē Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mežs un Švarcvalde · Redzēt vairāk »

Ģemze

Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.

Jaunums!!: Mežs un Ģemze · Redzēt vairāk »

Ūdens muzejs "Aquaria"

Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.

Jaunums!!: Mežs un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Mežs un Ūpis · Redzēt vairāk »

Ūpji

Ūpji, ūpju ģints (Bubo) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Mežs un Ūpji · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Mežs un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īstās pūces

Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Mežs un Īstās pūces · Redzēt vairāk »

Īstie raibeņi

Īstie raibeņi, raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Īstie raibeņi · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķīķi

Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Ķīķi · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Mežs un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīķu apakšdzimta

Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīnas seskāpsis

Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Mežs un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķengurpeļu dzimta

Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Mežs un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Mežs un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žirafes

Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.

Jaunums!!: Mežs un Žirafes · Redzēt vairāk »

Žoga vīķis

Žoga vīķis (Vicia sepium) ir mainīga izskata augu suga vīķu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Žoga vīķis · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Mežs un Žubīte · Redzēt vairāk »

Žurkas

Žurkas, žurku ģints (Rattus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzēji.

Jaunums!!: Mežs un Žurkas · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čūskērgļi

Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Čūskērgļi · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Mežs un Čehija · Redzēt vairāk »

Četema salas mušķērājs

Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.

Jaunums!!: Mežs un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »

Četrsēklu vīķis

Četrsēklu vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Četrsēklu vīķis · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Mežs un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Ēnvaboļu dzimta

Ēnvaboļu dzimta (Leach, 1815) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 450 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Ēnvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas bifelis

Āfrikas bifelis (Syncerus caffer) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kas ir vienīgā suga Āfrikas bifeļu ģintī (Syncerus).

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas bifelis · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āfrikas susuri

Āfrikas susuri (Graphiurus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints Āfrikas susuru apakšdzimtā (Graphiurinae).

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas susuri · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas ziloņi

Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Mežs un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Mežs un Āpsis · Redzēt vairāk »

Ārstniecības ancītis

Ārstniecības ancītis ir 30—90 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar stāvu, augšdaļā nedaudz zarainu stumbru, kas klāts ar raupjiem matiņiem.

Jaunums!!: Mežs un Ārstniecības ancītis · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas lauva

Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.

Jaunums!!: Mežs un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »

Āzijas tapirs

Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.

Jaunums!!: Mežs un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »

Āzijas zilonis

Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).

Jaunums!!: Mežs un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »

Babajaga

Viktora Vasņecova 1917. gada glezna „Babajaga” Babajaga slāvu mitoloģijā ir meža burve, kas dzīvo meža būdā un lido ar slotu vai piestā.

Jaunums!!: Mežs un Babajaga · Redzēt vairāk »

Baldones novads

Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mežs un Baldones novads · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Mežs un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltactiņu dzimta

Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais āmulis

Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.

Jaunums!!: Mežs un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltalksnis

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.

Jaunums!!: Mežs un Baltalksnis · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Mežs un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltā madara

Baltā madara (Galium album) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Baltā madara · Redzēt vairāk »

Baltijas dzegužpirkstīte

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.

Jaunums!!: Mežs un Baltijas dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Mežs un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltkakla mušķērājs

Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Baltkakla mušķērājs · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Mežs un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas karogs

Baltkrievijas karogs ir viens no Baltkrievijas Republikas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Mežs un Baltkrievijas karogs · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Mežs un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Baltrīkles žagatsīlis

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Baltrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Baltspārnu žagata

Baltspārnu žagata (Urocissa whiteheadi) ir vidēja auguma, reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Mežs un Baltspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Balvu katoļu baznīca

Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Mežs un Balvu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Baravikas

Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.

Jaunums!!: Mežs un Baravikas · Redzēt vairāk »

Bēdroži

Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Bēdroži · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Mežs un Bebri · Redzēt vairāk »

Belcu stepe

Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.

Jaunums!!: Mežs un Belcu stepe · Redzēt vairāk »

Bengālijas lapsa

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.

Jaunums!!: Mežs un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »

Bengālijas tīģeris

Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Mežs un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Mežs un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Biodaudzveidības karstie punkti

Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību.

Jaunums!!: Mežs un Biodaudzveidības karstie punkti · Redzēt vairāk »

Birmas odzes

Birmas odzes, Birmas odžu ģints (Azemiops) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kas ir vienīgā ģints Birmas odžu apakšdzimtā (Azemiopinae).

Jaunums!!: Mežs un Birmas odzes · Redzēt vairāk »

Birmas seskāpsis

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Birze

Birze var būt.

Jaunums!!: Mežs un Birze · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Bitenes

Bitenes (L.) ir rožu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Mežs un Bitenes · Redzēt vairāk »

Blāvie ķauķi

Blāvie ķauķi (Iduna) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 6 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Blāvie ķauķi · Redzēt vairāk »

Bošs

Bošs (— 'mežs'; sieviešu dzimtē Boša) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Mežs un Bošs · Redzēt vairāk »

Bonobo

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).

Jaunums!!: Mežs un Bonobo · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Boubīns

Boubīns ir kalns Čehijā, Šumavas kalnu grēdas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Mežs un Boubīns · Redzēt vairāk »

Brazīlijas zorro

Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Mežs un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Mežs un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Mežs un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Briežu apakšdzimta

Briežu apakšdzimta (Cervinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno īstos briežus.

Jaunums!!: Mežs un Briežu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.

Jaunums!!: Mežs un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Bruģupīte

Bruģupīte ir upe Jēkabpils novada Elkšņu un Saukas pagastā.

Jaunums!!: Mežs un Bruģupīte · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Mežs un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Bukūzis

Bukūzis, arī Buka, Bukauzes, Bukānes un Bukūža ezers ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļrietumu pusē.

Jaunums!!: Mežs un Bukūzis · Redzēt vairāk »

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.

Jaunums!!: Mežs un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Mežs un Caunas · Redzēt vairāk »

Cauruļzobis

Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.

Jaunums!!: Mežs un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »

Cūkāpsis

Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »

Ceļotājbalodis

Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).

Jaunums!!: Mežs un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Mežs un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Cena (upe)

Cena (arī Cenas upīte) ir Misas labā krasta pieteka Mārupes, Jelgavas un Olaines novados.

Jaunums!!: Mežs un Cena (upe) · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas krupji

Centrālamerikas krupji (Incilius) ir viena no krupju dzimtas (Bufonidae) ģintīm, kas apvieno 40 krupju sugas.

Jaunums!!: Mežs un Centrālamerikas krupji · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Mežs un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Chrysolina cerealis

Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Chrysolina cerealis · Redzēt vairāk »

Ciedri

Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.

Jaunums!!: Mežs un Ciedri · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Mežs un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Crypsirina

Crypsirina ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Crypsirina · Redzēt vairāk »

Dabas resursi

Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.

Jaunums!!: Mežs un Dabas resursi · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Mežs un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Mežs un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Damaksnis

Austrijā Damaksnis ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kurā kokaudzi veido priedes kopā ar eglēm, bērziem vai apsēm.

Jaunums!!: Mežs un Damaksnis · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Mežs un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Dauguļupīte

Dauguļupīte ir Piķurgas kreisā krasta pieteka Salaspils un Ropažu novados.

Jaunums!!: Mežs un Dauguļupīte · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Mežs un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Mežs un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūmakainais leopards

Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Mežs un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Mežs un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Džeimss Vilards Šulcs

Džeimss Vilards Šulcs jeb Apikuni (dzimis, miris) bija ievērojams amerikāņu rakstnieks, pētnieks, kažokādu tirgotājs, Glečera nacionālā parka gids un melnkājaino indiāņu etnogrāfs.

Jaunums!!: Mežs un Džeimss Vilards Šulcs · Redzēt vairāk »

Džungļu apogs

Džungļu apogs jeb meža apogs (Athene blewitti) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Džungļu apogs · Redzēt vairāk »

Degunragputnveidīgie

Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Degunragputnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dejotājmušu virsdzimta

Dejotājmušu virsdzimta (Empidoidea) ir viena no mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) virsdzimtām un kopīgi ar Cyclorrhapha veido lielāko mušu infrakārtas (Muscomorpha) grupu - Eremoneura.

Jaunums!!: Mežs un Dejotājmušu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dendrolimus superans

Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Dendrolimus superans · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Mežs un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Dižtauriņu virsdzimta

Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.

Jaunums!!: Mežs un Dižtauriņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Mežs un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Mežs un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.

Jaunums!!: Mežs un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »

Dienvidu žirafe

Dienvidu žirafe (Giraffa giraffa) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Dienvidāfrikas reģionā: Dienvidāfrikā, Angolā, Namībijā, Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē un Mozambikā.

Jaunums!!: Mežs un Dienvidu žirafe · Redzēt vairāk »

Dingo

Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Dingo · Redzēt vairāk »

Divšķautņu asinszāle

Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.

Jaunums!!: Mežs un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »

Divi dienas mežā gāju

Divi dienas mežā gāju ir latviešu tautasdziesma.

Jaunums!!: Mežs un Divi dienas mežā gāju · Redzēt vairāk »

Divsēklu grīslis

Divsēklu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Divsēklu grīslis · Redzēt vairāk »

Dobradži

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.

Jaunums!!: Mežs un Dobradži · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Mežs un Dodo · Redzēt vairāk »

Dota 2

Dota 2 ir bezmaksas tiešsaistes daudzspēlētāju cīņu arēnas žanra (MOBA) datorspēle, turpinājums Defense of the Ancients (DotA), kā arī Warcraft III: Reign of Chaos un The Frozen Throne pielāgojums.

Jaunums!!: Mežs un Dota 2 · Redzēt vairāk »

Draudavas

Draudavas (arī Draudavsala) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā starp Rīgas—Daugavpils autoceļu un Rīgas—Krustpils dzelzceļu, 3 km uz dienvidiem no Ozolsalas dzelzceļa stacijas.

Jaunums!!: Mežs un Draudavas · Redzēt vairāk »

Drumlins

Drumlins Amerikas Savienotajās Valstīs Drumlins (no — ‘maza grēda’) ir šaurs, līdz 5 km garš un 5-20 m augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm.

Jaunums!!: Mežs un Drumlins · Redzēt vairāk »

Dumbrājs

Dumbrājs Dumbrājs ir purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdraugsnēs, kurā kokaudzi veido melnalkšņi kopā ar bērziem.

Jaunums!!: Mežs un Dumbrājs · Redzēt vairāk »

Dybowskyia reticulata

Dybowskyia reticulata ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Dybowskyia reticulata · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Mežs un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzeguzes

Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas.

Jaunums!!: Mežs un Dzeguzes · Redzēt vairāk »

Dzeltenais drudzis

Dzeltenā drudža vīruss (234 000 reižu palielinājumā) Dzeltenais drudzis ir akūta arbovīrusu ierosināta infekcijas slimība.

Jaunums!!: Mežs un Dzeltenais drudzis · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Mežs un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Mežs un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Mežs un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera ķauķis

Dzeltenvēdera ķauķis (Abroscopus superciliaris) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Dzeltenvēdera ķauķis · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera zebiekste

Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Dzeltenvēdera zebiekste · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils

Kapsēdes dižakmens ar vēl nenojaukto dzelzceļa līniju fonā Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils bija 121 km gara, 1996.

Jaunums!!: Mežs un Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils · Redzēt vairāk »

Dzelzszāle

Dzelzszāle ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Dzelzszāle · Redzēt vairāk »

Dzidriņas

Dzidriņas ir apdzīvota vieta Ropažu novada Stopiņu pagastā pie autoceļa P4 Rīga—Ērgļi.

Jaunums!!: Mežs un Dzidriņas · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Dzilnu apakšdzimta

Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Mežs un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Mežs un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dzirkstelīte

Dzirkstelīte ir augu suga neļķu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Dzirkstelīte · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Mežs un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Egreta

Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Mežs un Egreta · Redzēt vairāk »

Ehidnu dzimta

Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).

Jaunums!!: Mežs un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »

Eiduku purvs

Eiduku purvs ir augstais purvs, kas atrodas Jēkabpils novada Atašienes pagastā.

Jaunums!!: Mežs un Eiduku purvs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Mežs un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Mežs un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Mežs un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Mežs un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Mežs un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lauva

Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.

Jaunums!!: Mežs un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lācis

Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Mežs un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Mežs un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eiropas muflons

Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Jaunums!!: Mežs un Eiropas muflons · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Mežs un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Mežs un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Elks (baltu reliģija)

Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.

Jaunums!!: Mežs un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Mežs un Emu · Redzēt vairāk »

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Jaunums!!: Mežs un Eocēns · Redzēt vairāk »

Erodētā augsne

Erodētā augsne ir viens no augšņu tipiem.

Jaunums!!: Mežs un Erodētā augsne · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Mežs un Ezers · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fertē—Hanšāgas nacionālais parks

Fertē—Hanšāgas nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, pie valsts robežas ar Austriju.

Jaunums!!: Mežs un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Formozas melnais lācis

Formozas melnais lācis (Ursus thibetanus formosanus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Mežs un Formozas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Mežs un Francija · Redzēt vairāk »

Frīģijas dzelzene

Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Frīģijas dzelzene · Redzēt vairāk »

Gada dzīvotne Latvijā

2023. gada dzīvotne Latvijā — kritala Gada dzīvotne ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas simboliem kopš 2015.

Jaunums!!: Mežs un Gada dzīvotne Latvijā · Redzēt vairāk »

Gada staipeknis

Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Mežs un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gana

Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Gana · Redzēt vairāk »

Gandreņu dzimta

Gandreņu dzimta, dēvēta arī par gerāniju dzimtu, (Geraniaceae) ir augu dzimta gandreņu rindā.

Jaunums!!: Mežs un Gandreņu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Mežs un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Mežs un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.

Jaunums!!: Mežs un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Gaujas senieleja

Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.

Jaunums!!: Mežs un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »

Gaurs

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.

Jaunums!!: Mežs un Gaurs · Redzēt vairāk »

Gārša

Gārša ir ozolu mežu tips.

Jaunums!!: Mežs un Gārša · Redzēt vairāk »

Gāršas samtenis

Gāršas samtenis (Lopinga achine) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.

Jaunums!!: Mežs un Gāršas samtenis · Redzēt vairāk »

Glābējs

Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.

Jaunums!!: Mežs un Glābējs · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.

Jaunums!!: Mežs un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Glodene

Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.

Jaunums!!: Mežs un Glodene · Redzēt vairāk »

Glodenes

Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).

Jaunums!!: Mežs un Glodenes · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Mežs un Gorillas · Redzēt vairāk »

Graciozais vārpstiņgliemezis

Graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga.

Jaunums!!: Mežs un Graciozais vārpstiņgliemezis · Redzēt vairāk »

Grīnis

Grīnis ir zemas biezības priežu mežu tips, kas izplatīts slapjās un mazauglīgās smilts augsnēs.

Jaunums!!: Mežs un Grīnis · Redzēt vairāk »

Grīnmauntins

Grīnmauntins ir stratovulkāns, Apvienotajai Karalistei piederošās Debesbraukšanas salas augstākā virsotne.

Jaunums!!: Mežs un Grīnmauntins · Redzēt vairāk »

Grizoni

Grizoni jeb Dienvidamerikas tiņi (Galictis) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Grizoni · Redzēt vairāk »

Grosvalds

Grosvalds (vai Großwald, no Gross/Groß — 'liels' un Wald — 'mežs'; sieviešu dzimtē Grosvalde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Mežs un Grosvalds · Redzēt vairāk »

Gudžarāta

Gudžarāta (Gujǎrāt) ir Indijas štats, kas atrodas valsts rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Gudžarāta · Redzēt vairāk »

Gumainā cūknātre

Gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa) ir augu suga cūknātru dzimtas cūknātru ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Gumainā cūknātre · Redzēt vairāk »

Haida Gvaī

Haida Gvaī (haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’), agrāk — Karalienes Šarlotes Salas, ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem.

Jaunums!!: Mežs un Haida Gvaī · Redzēt vairāk »

Hargeisa

Hargeisa ir pilsēta Somālijas reģiona Vogūžī Galbīdas ziemeļrietumu daļā ar aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju.

Jaunums!!: Mežs un Hargeisa · Redzēt vairāk »

Hiēnsuns

Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »

Himalaju melnais lācis

Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Mežs un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Mežs un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Mežs un Holocēns · Redzēt vairāk »

Hornemana virpainīte

Hornemana virpainīte (Stropharia hornemannii) ir uzturā nelietojama, indīga sēne.

Jaunums!!: Mežs un Hornemana virpainīte · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Mežs un Igaunija · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Mežs un Impala · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Mežs un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Indijas mazais ērglis

Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Mežs un Indijas mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Indoķīnas tīģeris

Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām.

Jaunums!!: Mežs un Indoķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Mežs un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Mežs un Irbes · Redzēt vairāk »

Irokēzi

Algonkinu ciltis Irokēzi, pazīstami arī kā haudenosauni un Sešas tautas (līdz 1722. gadam Piecas tautas (Five Nations)) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo kontinenta ziemeļaustrumos Lielo ezeru apvidū un veido Irokēzu savienību (irokēzu valodās: Goano'ganoch'sa'jeh'seroni).

Jaunums!!: Mežs un Irokēzi · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Mežs un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Mežs un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jalla dumosa

Jalla dumosa ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Jalla dumosa · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Japāna · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Mežs un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Mežs un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Japānas melnais lācis

Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Mežs un Japānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Japānas susuris

Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).

Jaunums!!: Mežs un Japānas susuris · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaunsaimniecība

250x250px Jaunsaimniecība bija neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Mežs un Jaunsaimniecība · Redzēt vairāk »

Jaunspārņi

Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās.

Jaunums!!: Mežs un Jaunspārņi · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).

Jaunums!!: Mežs un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Javas cekulsīlis

Javas cekulsīlis (Platylophus galericulatus) ir reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga Javas cekulsīļu ģintī (Platylophus).

Jaunums!!: Mežs un Javas cekulsīlis · Redzēt vairāk »

Javas tīģeris

Javas tīģeris (Panthera tigris sondaica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Indonēzijas salu Javu.

Jaunums!!: Mežs un Javas tīģeris · Redzēt vairāk »

Jānis Brekte

Jānis Brekte (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs — akvarelists.

Jaunums!!: Mežs un Jānis Brekte · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņas

Jūrascūciņas (Cavia) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) ģints.

Jaunums!!: Mežs un Jūrascūciņas · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņveidīgie

Jūrascūciņveidīgie, jūrascūciņveidīgo sīkkārta (Caviomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) sīkkārtām, kas apvieno visas Dienvidamerikas dzeloņcūku infrakārtas (Hystricognathi) sugas.

Jaunums!!: Mežs un Jūrascūciņveidīgie · Redzēt vairāk »

Jēkabpils ģerbonis

Jēkabpils ģerbonis ir viens no Jēkabpils pilsētas oficiāliem simboliem.

Jaunums!!: Mežs un Jēkabpils ģerbonis · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Mežs un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Mežs un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Mežs un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Mežs un Kadastrs Latvijā · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Mežs un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Mežs un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalnsētas (Krustpils pagasts)

Kalnsētas (kļūdaini Kalnasēti) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, Aiviekstes kreisajā krastā, abpus Rīgas—Daugavpils šosejai (A6).

Jaunums!!: Mežs un Kalnsētas (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Kalnu bebrs

Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).

Jaunums!!: Mežs un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »

Kalnu grīslis

Kalnu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Kalnu grīslis · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kalnu tapirs

Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Mežs un Kalnu tapirs · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kambodža

Kambodža, agrāk saukta par Kampučiju ((Kampuchea), Cambodge), oficiāli Kambodžas Karaliste ((Preăḥ Réac̣éanac̣âkr Kâmpŭc̣ea)), ir valsts Dienvidaustrumāzijā, Indoķīnas pussalas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Mežs un Kambodža · Redzēt vairāk »

Kamerūnas zvīņastvāvere

Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis) ir endēma Centrālās Āfrikas rietumdaļas zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) grauzēju suga, kas ir vienīgā suga Kamerūnas zvīņastvāveru ģintī (Zenkerella).

Jaunums!!: Mežs un Kamerūnas zvīņastvāvere · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Mežs un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Kanādas lūsis

Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Mežs un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Mežs un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais grifs

Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Mežs un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »

Karaliskā kobra

Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).

Jaunums!!: Mežs un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Kaspijas tīģeris

Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.

Jaunums!!: Mežs un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķu dzimta

Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Kāpelētājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kārpcūka

Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Mežs un Kārpcūka · Redzēt vairāk »

Kātainā vīteņhortenzija

Kātainā vīteņhortenzija ir hortenziju dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Japānas mežos, Korejas pussalā un Sahalīnas salā Sibīrijas vistālākajos austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Kātainā vīteņhortenzija · Redzēt vairāk »

Kūra (pilsēta)

Kūra ir pilsēta Šveicē, Graubindenes kantona galvaspilsēta, kas atrodas kantona ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Mežs un Kūra (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Mežs un Kea · Redzēt vairāk »

Kinkažu

Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).

Jaunums!!: Mežs un Kinkažu · Redzēt vairāk »

Kipras muflons

Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Jaunums!!: Mežs un Kipras muflons · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klinšu kalni

Klinšu kalni ir kalnu sistēma Kordiljeros, Ziemeļamerikā, ASV un Kanādas rietumos, starp 60° un 32° ziemeļu platumiem.

Jaunums!!: Mežs un Klinšu kalni · Redzēt vairāk »

Klinšu valabiji

Klinšu valabiji (Petrogale) ir viena no ķenguru dzimtas (Macropodidae) ģintīm, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Klinšu valabiji · Redzēt vairāk »

Knābja grīslis

Knābja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Knābja grīslis · Redzēt vairāk »

Kobia

Kobia, kura zināma arī kā Tombia vai Buddas sala, ir sala Fidži, viena no salām Ringolda salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Mežs un Kobia · Redzēt vairāk »

Kokkopība

Kokam apzāģēti zari, lai veidotu vainagu Kokkopība jeb arboristika ir dārzkopības nozare, kas nodarbojas ar koku, krūmu apkopšanu, stādīšanu vai likvidēšanu.

Jaunums!!: Mežs un Kokkopība · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Mežs un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Koku ķauķi

Koku ķauķi (Hippolais) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Koku ķauķi · Redzēt vairāk »

Koku žagata

Par koku žagatām sauc vairāku garastes žagatu ģinšu putnus no vārnu dzimtas (Corvidae) Tās ir: garastes koku žagatas (Dendrocitta), raketastes koku žagatas (Crypsirina), Temnurus un melnās žagatas (Platysmurus).

Jaunums!!: Mežs un Koku žagata · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Kolhozs

Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.

Jaunums!!: Mežs un Kolhozs · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kolpeo lapsa

Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »

Kolumbijas zebiekste

Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Kolumbijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Mežs un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Kongo Republika

Kongo Republika ir valsts Centrālajā Āfrikā, tā atrodas Atlantijas okeāna krastā.

Jaunums!!: Mežs un Kongo Republika · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Mežs un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Kotingu dzimta

Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Mežs un Kotingu dzimta · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krabjēdājjenots

Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Mežs un Krabjēdājjenots · Redzēt vairāk »

Krūms

Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.

Jaunums!!: Mežs un Krūms · Redzēt vairāk »

Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta

Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta (Asterophryinae) ir lielākā šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) apakšdzimta, kas apvieno 312 sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu cietpiene

Krūmu cietpiene ir kurvjziežu dzimtas augu suga.

Jaunums!!: Mežs un Krūmu cietpiene · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Krievija · Redzēt vairāk »

Kroklūpas vārpstiņgliemezis

Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga.

Jaunums!!: Mežs un Kroklūpas vārpstiņgliemezis · Redzēt vairāk »

Krušinka

Krušinka ir ciems Ukrainā, Kijivas apgabala Vasiļkivas rajonā, Krušinkas ciema padomes centrs.

Jaunums!!: Mežs un Krušinka · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kvebeka

Kvebeka (izrunā: vai) ir vislielākā Kanādas province pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Mežs un Kvebeka · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Mežs un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Lakstīgalas

Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Lakstīgalas · Redzēt vairāk »

Laosa

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Mežs un Laosa · Redzēt vairāk »

Lapišas mežs

Lapišas mežs ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Rumānijas ziemeļrietumos, kas atbilst IUCN IV kategorijai (apsaimniekotam dabas liegumam) un atrodas Selažas žudeca rietumos Nušfalevas komūnā.

Jaunums!!: Mežs un Lapišas mežs · Redzēt vairāk »

Lapkoku otiņmūķene

Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »

Lapu koki

Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.

Jaunums!!: Mežs un Lapu koki · Redzēt vairāk »

Lapu krāsu maiņa rudenī

Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.

Jaunums!!: Mežs un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »

Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds ir nevalstiska dabas aizsardzības organizācija, kas 1990.

Jaunums!!: Mežs un Latvijas Dabas fonds · Redzēt vairāk »

Latvijas saimniecība

Latvijas tautsaimniecība ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta saimniecība, tai ir nozīmīgi sakari arī ar NVS reģiona valstīm.

Jaunums!!: Mežs un Latvijas saimniecība · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts meži

Latvijas valsts meži ir valsts akciju sabiedrība, kas nodarbojas ar Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu (mežu kopšana un atjaunošana, meža koku stādu un sēklu, kā arī dekoratīvo stādu audzēšana un pārdošana).

Jaunums!!: Mežs un Latvijas valsts meži · Redzēt vairāk »

Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts

Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Lauka sīksamtenis

Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Mežs un Lauka sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Laukezers (dabas parks)

Laukezers ir dabas parks Latgalē, administratīvi izvietojies Jēkabpils novada Kūku pagastā.

Jaunums!!: Mežs un Laukezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Lauki

Lauki vai lauku apvidus ir teritorija, kas atrodas ārpus pilsētveida apdzīvotajām vietām.

Jaunums!!: Mežs un Lauki · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Mežs un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Mežs un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lāčsūnas

Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae).

Jaunums!!: Mežs un Lāčsūnas · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Mežs un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdzenumu tapirs

Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Mežs un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »

Līvu karogs

Līvu karogs ir līvu tautas simbols.

Jaunums!!: Mežs un Līvu karogs · Redzēt vairāk »

Lēļi

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Lēļi · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Mežs un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Lentastes astrāpija

Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.

Jaunums!!: Mežs un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »

Leopardkaķi

Leopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Mežs un Leopardkaķi · Redzēt vairāk »

Leopards

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Mežs un Leopards · Redzēt vairāk »

Leptoglossus occidentalis

Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Leptoglossus occidentalis · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Mežs un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Lielais grizons

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Mežs un Lielais grizons · Redzēt vairāk »

Lielais Klauces ezers

Lielais Klauces ezers, arī Klauces ezers, Klauces I ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidrietumiem no Klauces ciema.

Jaunums!!: Mežs un Lielais Klauces ezers · Redzēt vairāk »

Lielais meža raibenis

Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »

Lielais Pelečāres purvs

Lielais Pelečāres purvs (saukts arī Lielais purvs, Pelečāres purvs, Pelēčāres purvs, Pelēčores pūrs) ir augstais purvs.

Jaunums!!: Mežs un Lielais Pelečāres purvs · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Mežs un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā kosa

Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.

Jaunums!!: Mežs un Lielā kosa · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Mežs un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mežs un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Mežs un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielvārdes novads

Lielvārdes novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidu daļā, kas izveidota 2004.

Jaunums!!: Mežs un Lielvārdes novads · Redzēt vairāk »

Lietus mežs

Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.

Jaunums!!: Mežs un Lietus mežs · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Mežs un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lipīgā krustaine

Lipīgā krustaine (Senecio viscosus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Lipīgā krustaine · Redzēt vairāk »

Ložņu saulenīte

Ložņu saulenīte (Goodyera repens (L.) R.Br.) ir Latvijā nereti augoša orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Ložņu saulenīte · Redzēt vairāk »

Lodvārpu grīslis

Lodvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Lodvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Maijvaboles

Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.

Jaunums!!: Mežs un Maijvaboles · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Maikongs · Redzēt vairāk »

Makaki

Makaki, makaku ģints (Macaca) ir viena no mērkaķu apakšdzimtas paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Makaki · Redzēt vairāk »

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Malaizija · Redzēt vairāk »

Malka

Malkas sadedzināšana ugunskurā siltuma iegūšanai ir pazīstama kopš seniem laikiem Malka ir koksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kā kurināmais.

Jaunums!!: Mežs un Malka · Redzēt vairāk »

Masaju žirafe

Masaju žirafe, arī Kilimandžaro žirafe (Giraffa tippelskirchi) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Kenijas dienvidos, Tanzānijā un Luangvas ielejā Zambijā.

Jaunums!!: Mežs un Masaju žirafe · Redzēt vairāk »

Maurīcijas pelēkā baltactiņa

Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae).

Jaunums!!: Mežs un Maurīcijas pelēkā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas piekūns

Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Mežs un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »

Mazais grizons

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Mežs un Mazais grizons · Redzēt vairāk »

Mazais lācis

Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Mežs un Mazais lācis · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Mežs un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Mežs un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Mežs un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazie sīļi

Mazie sīļi (Cyanolyca) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Mazie sīļi · Redzēt vairāk »

Mazo zvīņastlidvāveru apakšdzimta

Mazo zvīņastlidvāveru apakšdzimta (Zenkerellinae) ir viena no divām zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) apakšdzimtām, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Mazo zvīņastlidvāveru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Mežs un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Mētrājs

Mētrājs ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kas izveidojies ar barības vielām bagātākās smilts podzola augsnēs salīdzinājumā ar silu.

Jaunums!!: Mežs un Mētrājs · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Mežs un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža grīslis

Meža grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Meža grīslis · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Mežs un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža krustaine

Meža kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Meža krustaine · Redzēt vairāk »

Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Jaunums!!: Mežs un Meža māte · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Mežs un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža sprigane

Meža sprigane ir viengadīgs 40—100 cm augsts balzamīņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Mežs un Meža sprigane · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuri

Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Mežs un Meža susuri · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Mežs un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža tipi Latvijā

Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo sugu kokaudzē.

Jaunums!!: Mežs un Meža tipi Latvijā · Redzēt vairāk »

Meža ugunsgrēks

Josemitu nacionālajā parkā Meža ugunsgrēks ir nekontrolēts un nevēlams ugunsgrēks mežā.

Jaunums!!: Mežs un Meža ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Mežs un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Mežainis

Ivana Ižakeviča mežaiņa 1904. gada zīmējums Mežainis austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks.

Jaunums!!: Mežs un Mežainis · Redzēt vairāk »

Mežaparks (Jēkabpils)

Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.

Jaunums!!: Mežs un Mežaparks (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »

Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Mežs un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežatundra

Kanādā Mežatundra ir pārejas bioma starp arktisko tundru un taigu; tajā mijas meža un tundras veģetācija.

Jaunums!!: Mežs un Mežatundra · Redzēt vairāk »

Mežākas

Mežākas ir mazciems Krustpils pagasta vidusdaļā, Babraunīcas labajā krastā, pa kreisi no Spuņģēnu—Vilkukroga ceļa, 1 km uz ziemeļiem no Purniņiem.

Jaunums!!: Mežs un Mežākas · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Mežsaimniecība

Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Mežs un Mežsaimniecība · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Mežs un Mednis · Redzēt vairāk »

Meina

Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: Mežs un Meina · Redzēt vairāk »

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Mežs un Meksika · Redzēt vairāk »

Meldri

Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.

Jaunums!!: Mežs un Meldri · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Mežs un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Mežs un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Jaunums!!: Mežs un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »

Melnalksnis

Melnalksnis (Alnus glutinosa) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.

Jaunums!!: Mežs un Melnalksnis · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Mežs un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melnezers (Smārdes pagasts)

Melnezers jeb Melnezers pie Tukuma (arī Mielezers) ir ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, kas atrodas pie pašas Tukuma pilsētas robežas meža ielokā.

Jaunums!!: Mežs un Melnezers (Smārdes pagasts) · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Mežs un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Mežs un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles strazds

Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mežs un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »

Mezglainā gaurenīte

Mezglainā gaurenīte ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Āzijā, Ziemeļamerikā un Eiropā.

Jaunums!!: Mežs un Mezglainā gaurenīte · Redzēt vairāk »

Milzu īssejas lācis

Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.

Jaunums!!: Mežs un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »

Minesota

Minesota ir viens no Amerikas Savienoto Valstu Vidējo Rietumu štatiem.

Jaunums!!: Mežs un Minesota · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Mežs un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Mežs un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušķērāju dzimta

Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Mežs un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Mudavas zemiene

Mudavas zemiene ir zemiene Latvijas austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Mudavas zemiene · Redzēt vairāk »

Muflons

Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Muflons · Redzēt vairāk »

Nambats

Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).

Jaunums!!: Mežs un Nambats · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Mežs un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neotropikas harpija

Neotropikas harpija jeb vienkārši harpija, arī harpijērglis (Harpia harpyja) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, un tā ir vienīgā suga harpiju ģintī (Harpia).

Jaunums!!: Mežs un Neotropikas harpija · Redzēt vairāk »

Nestori

Nestori, nestorpapagaiļi jeb kākas (Nestor) ir viena no Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Nestori · Redzēt vairāk »

Nomavas purvs (dabas liegums)

Nomavas purvs ir 1987.

Jaunums!!: Mežs un Nomavas purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Noras samtenis

Noras samtenis (Lasiommata maera) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.

Jaunums!!: Mežs un Noras samtenis · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Mežs un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogre (stacija)

Ogre ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija, kas atrodas Ogres novada centrā Ogrē (Skolas ielā 1), Vidzemē.

Jaunums!!: Mežs un Ogre (stacija) · Redzēt vairāk »

Ogres ieleja (dabas parks)

Dabas parks "Ogres ieleja" ir Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas atrodas Ogres un Madonas novados.

Jaunums!!: Mežs un Ogres ieleja (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Ogres novads

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Mežs un Ogres novads · Redzēt vairāk »

Oranžzeltainais krupis

Oranžzeltainais krupis (Incilius periglenes) ir izmirusi krupju dzimtas (Bufonidae) suga, kas pieder Centrālamerikas krupju ģintij (Incilius).

Jaunums!!: Mežs un Oranžzeltainais krupis · Redzēt vairāk »

Orangutani

Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.

Jaunums!!: Mežs un Orangutani · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Mežs un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Orientēšanās sports

Orientieriste distancē (labajā pusē redzams kontrolpunkts) Orientēšanās kontrolpunkta apzīmējums Orientēšanās ir sporta veids, kurā sportistam (visbiežāk skrienot), izmantojot kompasu, ir iespējami īsākā laikā jāatrod kartē atzīmētus un apvidū izvietotus kontrolpunktus.

Jaunums!!: Mežs un Orientēšanās sports · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Mežs un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķene

Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Mežs un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Pakalnu mainas

Pakalnu mainas (Gracula) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Pakalnu mainas · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Mežs un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Mežs un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Mežs un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastais osis

Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.

Jaunums!!: Mežs un Parastais osis · Redzēt vairāk »

Parastais plakanstaipeknis

Parastais plakanstaipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum).

Jaunums!!: Mežs un Parastais plakanstaipeknis · Redzēt vairāk »

Parastais zilenītis

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus).

Jaunums!!: Mežs un Parastais zilenītis · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā ligzdene

Parastā ligzdene ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Parastā ligzdene · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Mežs un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Mežs un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā otiņaste

Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Mežs un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Parastie degunlācīši

Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).

Jaunums!!: Mežs un Parastie degunlācīši · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Mežs un Parīze · Redzēt vairāk »

Parīzes dārzi, parki un laukumi

Pilsētu ieskauj Buloņas un Vensēnas mežs ''Jardin des Halles'' ''Place deTertre'' Parīzes dārzi, parki un laukumi radīti dažādos laikposmos, un pēdējo 300 gadu laikā tiem ir bijusi nozīmīga loma parīziešu dzīvē.

Jaunums!!: Mežs un Parīzes dārzi, parki un laukumi · Redzēt vairāk »

Parks

Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.

Jaunums!!: Mežs un Parks · Redzēt vairāk »

Pastorāle

eļļa, 259,5 x 198,6cm, Londona, Vollesa kolekcijas muzejs Pastorāle ir sadzīves žanra paveids, kurš mākslas darbos tiek attēlots kā idealizēta lauku ainava ar idillisku un šķietami bezrūpīgu ganu un dzīvnieku dzīves attēlojumu, dažreiz sižetā iesaistot arī sengrieķu meža dievības.

Jaunums!!: Mežs un Pastorāle · Redzēt vairāk »

Pavasara krustaine

Pavasara kurstaine ir kurvjziežu dzimtas šaura areāla austrumu un centrālās Eiropas suga, kuras areāla ziemeļaustrumu robeža sniedzas pāri Latvijai.

Jaunums!!: Mežs un Pavasara krustaine · Redzēt vairāk »

Paviāni

Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Mežs un Paviāni · Redzēt vairāk »

Pārejas purvs

Pārejas purvs ir viens no purvu veidiem.

Jaunums!!: Mežs un Pārejas purvs · Redzēt vairāk »

Pārgājienu tūrisms

Gājējajs šķērso pāri Huxley, upei novilktu tiltu Jaunzeilaindes dienvidu salā ft Pārgājienu tūrisms ir termins, ar ko apzīmē ilgstošu, enerģisku pastaigu parasti pa iepriekš iezīmētām vai pat labiekārtotām takām kalnainos reģionos vai pilsētu perifērijās.

Jaunums!!: Mežs un Pārgājienu tūrisms · Redzēt vairāk »

Pāvi

Pāvi (Pavo) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Pāvi · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Mežs un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļu dzimta

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Mežs un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Mežs un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Mežs un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Mežs un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Peloponēsas glodene

Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Mežs un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »

Pergrubis

Pergrubis (jaunprūšu: *Pergrubbis) prūšu mitoloģijā ir pavasara, auglības un augu dievs.

Jaunums!!: Mežs un Pergrubis · Redzēt vairāk »

Picromerus bidens

Picromerus bidens ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Picromerus bidens · Redzēt vairāk »

Piestiņa

Piestiņa ir Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Mežs un Piestiņa · Redzēt vairāk »

Pilsētu meži

Pilsētas mežs ir mežs vai koku grupa, kas aug urbanizētās teritorijās vai to apkārtnē.

Jaunums!!: Mežs un Pilsētu meži · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Pirkstainais grīslis

Pirkstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Pirkstainais grīslis · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Mežs un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Mežs un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Plankumainie skunksi

Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »

Platlapu dzeguzene

Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Platlapu dzeguzene · Redzēt vairāk »

Platlapu vilkvālīte

Platlapu vilkvālīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga ar kosmopolītisku izplatību.

Jaunums!!: Mežs un Platlapu vilkvālīte · Redzēt vairāk »

Plīvurpūču dzimta

Plīvurpūču dzimta (Tytonidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir pūču dzimta (Strigidae).

Jaunums!!: Mežs un Plīvurpūču dzimta · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Mežs un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Poļesjes zemiene

Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.

Jaunums!!: Mežs un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »

Prērija

Prērija Kanzasā Prērija ir stepe Ziemeļamerikā (Kanādā un ASV).

Jaunums!!: Mežs un Prērija · Redzēt vairāk »

Priežu sils

Priežu sils var būt.

Jaunums!!: Mežs un Priežu sils · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Mežs un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Mežs un Priedes · Redzēt vairāk »

Primāti

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Mežs un Primāti · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Mežs un Prusaki · Redzēt vairāk »

Pumas

Pumas, pumu ģints (Puma) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Mežs un Pumas · Redzēt vairāk »

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Pundurērglis · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Mežs un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Pundursīlis

Pundursīlis (Cyanolyca nanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Pundursīlis · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Mežs un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva bērzs

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh., sīn. Betula alba) ir bērzu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Purva bērzs · Redzēt vairāk »

Purva dzeguzene

Purva dzeguzene ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Purva dzeguzene · Redzēt vairāk »

Purva madara

Purva madara (Galium palustre) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Purva madara · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva vaivariņš

Purva vaivariņš (jeb Rhododendron tomentosum) ir mūžzaļš 30—120 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms.

Jaunums!!: Mežs un Purva vaivariņš · Redzēt vairāk »

Purvājs

Purvājs ir purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdras augsnēs.

Jaunums!!: Mežs un Purvājs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Mežs un Putni · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Mežs un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raibeņu dzimta

Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).

Jaunums!!: Mežs un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Rankas pagasts

Rankas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Gaujas abos krastos.

Jaunums!!: Mežs un Rankas pagasts · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Mežs un Raunda · Redzēt vairāk »

Raupjā auzene

Raupjā auzene ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Mežs un Raupjā auzene · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Mežs un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Jaunums!!: Mežs un Rūpniecība · Redzēt vairāk »

Rūsganais lūsis

Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Mežs un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Jaunums!!: Mežs un Reljefs · Redzēt vairāk »

Rhynocoris annulatus

Rhynocoris annulatus ir Eirāzijā izplatīta laupītājblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Rhynocoris annulatus · Redzēt vairāk »

Riebiņu baznīca

Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Mežs un Riebiņu baznīca · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rietumbengāle

Rietumbengāle ir štats Indijas austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Rietumbengāle · Redzēt vairāk »

Rietumkursas augstiene

Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Mežs un Rietumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Rietumsibīrijas līdzenums

250pxRietumsibīrijas līdzenuma ainava Rietumsibīrijas līdzenums ir liels līdzenums Krievijas Federācijas vidienē.

Jaunums!!: Mežs un Rietumsibīrijas līdzenums · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Mežs un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Roberta gandrene

Roberta gandrene (Geranium robertianum) ir mainīga izskata augu suga gandreņu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Roberta gandrene · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Jaunums!!: Mežs un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Mežs un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mežs un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Mežs un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudsejas ķauķis

Rudsejas ķauķis (Abroscopus albogularis) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Rudsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Sajānu-Šušenskas rezervāts

Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.

Jaunums!!: Mežs un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »

Sakalas augstiene

Helmetas pilskalnu Sakalas augstienes Igaunijas daļā. Sakalas augstiene ir augstiene Igaunijas dienvidos un Latvijas ziemeļos.

Jaunums!!: Mežs un Sakalas augstiene · Redzēt vairāk »

Sakas sala

Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās sānteku Saku lejpus Jēkabpils.

Jaunums!!: Mežs un Sakas sala · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Mežs un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Salamandru dzimta

Salamandru dzimta (Salamandridae) ir astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 74 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Mežs un Salamandru dzimta · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Mežs un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Salvadora

Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Mežs un Salvadora · Redzēt vairāk »

Sarcophaga portschinskyi

Sarcophaga portschinskyi ir divspārņu suga.

Jaunums!!: Mežs un Sarcophaga portschinskyi · Redzēt vairāk »

Sarkanais suns

Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »

Sarkanais tirānmušķērājs

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanais tirānmušķērājs · Redzēt vairāk »

Sarkanais vilks

Sarkanais vilks (Canis rufus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanais vilks · Redzēt vairāk »

Sarkanā jāņoga

Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanā jāņoga · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā mušmire

Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »

Sarkankakla tītiņš

Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Sarkankakla tītiņš · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkankrūšu līķvabole

Sarkankrūšu līķvabole ir līķvaboļu suga.

Jaunums!!: Mežs un Sarkankrūšu līķvabole · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīšu apakšdzimta

Sarkanrīklīšu apakšdzimta (Erithacinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 9 neliela auguma dziedātājputnu ģintis.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanrīklīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Mežs un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Mežs un Sējas zoss · Redzēt vairāk »

Sečuras zorro

Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Sečuras zorro · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Mežs un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Mežs un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Serious Sam

Serious Sam ir pirmā video spēle (izdota divās epizodēs) Serious Sam sērijā.

Jaunums!!: Mežs un Serious Sam · Redzēt vairāk »

Seskāpši

Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Seskāpši · Redzēt vairāk »

Siāmas milzu karpa

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga Siāmas milzu karpu ģintī (Catlocarpio).

Jaunums!!: Mežs un Siāmas milzu karpa · Redzēt vairāk »

Sičuaņas bēdrozis

Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Mežs un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas stirna

Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Mežs un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Mežs un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Jaunums!!: Mežs un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Sila strazds · Redzēt vairāk »

Siljans

Siljans ir liels ezers Zviedrijā, Dalarnas lēnē.

Jaunums!!: Mežs un Siljans · Redzēt vairāk »

Sils

Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.

Jaunums!!: Mežs un Sils · Redzēt vairāk »

Skansena akvārijs

Skansena akvārijs ir liels tropu nams, kurā atrodas akvārijs un lietus mežu simulācija.

Jaunums!!: Mežs un Skansena akvārijs · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Mežs un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skrajā virza

Skrajā virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Skrajā virza · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Mežs un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Jaunums!!: Mežs un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »

Skujkoku lielais koksngrauzis

Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Slēpņošana

217x217px Slēpņošana ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus — ģeoslēpņus.

Jaunums!!: Mežs un Slēpņošana · Redzēt vairāk »

Slokas

Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Slokas · Redzēt vairāk »

Smaržīgā naktsvijole

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia (L.) Rich.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Smaržīgā naktsvijole · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniegogas

Sniegogas ir ģints kaprifoliju dzimtā.

Jaunums!!: Mežs un Sniegogas · Redzēt vairāk »

Solovku salas

Solovku salas ir Krievijas Federācijai piederošs arhipelāgs Oņegas līcī, Baltajā jūrā.

Jaunums!!: Mežs un Solovku salas · Redzēt vairāk »

Somā nacionālais parks

Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.

Jaunums!!: Mežs un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Somālijas žirafe

Somālijas žirafe (Giraffa reticulata) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Mežs un Somālijas žirafe · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Mežs un Somija · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Sprogu baznīca

Sprogu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Mežs un Sprogu baznīca · Redzēt vairāk »

Staipekņu nodalījums

Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) ir viens no diviem sporaugu (Pteridophytes) nodalījumiem.

Jaunums!!: Mežs un Staipekņu nodalījums · Redzēt vairāk »

Stalag Luft III

Stalag Luft III bija gaisa karaspēku karagūstekņu nometne Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Mežs un Stalag Luft III · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Mežs un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Stendes ģerbonis

Stendes pilsētas ģerbonis ir viens no Stendes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Mežs un Stendes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Jaunums!!: Mežs un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »

Stiebrmušu dzimta

Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli.

Jaunums!!: Mežs un Stiebrmušu dzimta · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Mežs un Stirna · Redzēt vairāk »

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Mežs un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Suņu ciņuvārpata

Suņu ciņuvārpata ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Centrālāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Mežs un Suņu ciņuvārpata · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Mežs un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Mežs un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Mežs un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Sumpurnis

Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis, arī Suņpurnis, latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju), kas dzīvojot lielos mežos un ģērbjoties koku lapām.

Jaunums!!: Mežs un Sumpurnis · Redzēt vairāk »

Svītrainais šakālis

Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Mežs un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Mežs un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainie skunksi

Svītrainie skunksi (Mephitis) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.

Jaunums!!: Mežs un Svītrainie skunksi · Redzēt vairāk »

Svētmeitas akmens

"Svētmeitas" akmens ir dižakmens Kurzemē, Talsu novada Mērsraga pagastā.

Jaunums!!: Mežs un Svētmeitas akmens · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Mežs un Taira · Redzēt vairāk »

Takins

Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).

Jaunums!!: Mežs un Takins · Redzēt vairāk »

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Jaunums!!: Mežs un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Tanagru dzimta

Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »

Tanosa

Tanosa ir upe Peloponēsā, Grieķijā.

Jaunums!!: Mežs un Tanosa · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Mežs un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Mežs un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Mežs un Taurs · Redzēt vairāk »

Tārtiņveidīgie

Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Mežs un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Mežs un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Tītiņš · Redzēt vairāk »

Temnurus temnurus

Temnurus temnurus ir viena no koku žagatu sugām un vienīgā suga Temnurus ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Temnurus temnurus · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Mežs un Termīti · Redzēt vairāk »

Thanatophilus sinuatus

Thanatophilus sinuatus ir līķvaboļu suga.

Jaunums!!: Mežs un Thanatophilus sinuatus · Redzēt vairāk »

Tievknābja kuitala

Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.

Jaunums!!: Mežs un Tievknābja kuitala · Redzēt vairāk »

Tilbītes

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Tilbītes · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Mežs un Tinis · Redzēt vairāk »

Trauslais krūklis

Trauslais krūklis jeb parastais krūklis — vasarzaļš 1—5 m augsts pabērzu dzimtas krūms vai koks.

Jaunums!!: Mežs un Trauslais krūklis · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Trejdzīslu mēringija

Trejdzīslu mēringija ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Trejdzīslu mēringija · Redzēt vairāk »

Trejvārpu plakanstaipeknis

Trejvārpu plakanstaipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum).

Jaunums!!: Mežs un Trejvārpu plakanstaipeknis · Redzēt vairāk »

Trejziedu madara

Trejziedu madara (Galium triflorum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Trejziedu madara · Redzēt vairāk »

Troilus luridus

Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Mežs un Troilus luridus · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Mežs un Truši · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Mežs un Trusis · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Mežs un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Tumšsarkanā dzeguzene

Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens (Hoffm. ex Bernh.) Besser) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Tumšsarkanā dzeguzene · Redzēt vairāk »

Tveras apgabals

Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.

Jaunums!!: Mežs un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Mežs un Uguns · Redzēt vairāk »

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos.

Jaunums!!: Mežs un Uguns iegūšana · Redzēt vairāk »

Ugunsgrēks

Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Jaunums!!: Mežs un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Ukraina · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.

Jaunums!!: Mežs un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Andorā

Sarakstā apkopotas tās vietas Andorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Mežs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Andorā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Mežs un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Mežs un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vadakstes līdzenums

Vadakstes līdzenums ir līdzenums Latvijas dienvidrietumu daļā, Saldus novada dienvidos.

Jaunums!!: Mežs un Vadakstes līdzenums · Redzēt vairāk »

Vadātājs

Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, novirza tos uz nepareiza ceļa, jo īpaši pa mežiem.

Jaunums!!: Mežs un Vadātājs · Redzēt vairāk »

Vagons

Vilciena sastāva vagoni Dzelzceļa vagons jeb vienkārši vagons (no  — 'pajūgs') ir transportlīdzeklis, arī tā sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.

Jaunums!!: Mežs un Vagons · Redzēt vairāk »

Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.

Jaunums!!: Mežs un Vaka · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Valstu uzskaitījums pēc mežu platības

Sajā rakstā uzskaitītas valstis pēc to meža platības 2005.

Jaunums!!: Mežs un Valstu uzskaitījums pēc mežu platības · Redzēt vairāk »

Vanagu apakšdzimta

Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Mežs un Vanagu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Vangaži

Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas.

Jaunums!!: Mežs un Vangaži · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Mežs un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Mežs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vālīšu staipeknis

Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Mežs un Vālīšu staipeknis · Redzēt vairāk »

Vālodžu dzimta

Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vānes pagasts

Vānes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mežs un Vānes pagasts · Redzēt vairāk »

Vārpa (ciems)

Vārpa ir latviešu baptistu ieceļotāju 1922.

Jaunums!!: Mežs un Vārpa (ciems) · Redzēt vairāk »

Vārpainais grīslis

Vārpainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Vārpainais grīslis · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vītolu urbējs

Vītolu urbējs ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga.

Jaunums!!: Mežs un Vītolu urbējs · Redzēt vairāk »

Vērši

Vērši, vēršu ģints (Bos) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).

Jaunums!!: Mežs un Vērši · Redzēt vairāk »

Vēris

Vēris Vēris ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kur kokaudzi veido egles ar bērzu, apšu, baltalkšņu un citu lapu koku piemistrojumu.

Jaunums!!: Mežs un Vēris · Redzēt vairāk »

Velēnu radzene

Velēnu radzene ir ļoti mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Mežs un Velēnu radzene · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Mežs un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Mežs un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Mežs un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Viesatu pagasts

Viesatu pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Mežs un Viesatu pagasts · Redzēt vairāk »

Vijolīšu dzimta

Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Mežs un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Vilis Valdmanis

Vilis Valdmanis (—) bija latviešu gleznotājs, grafiķa Voldemāra Valdmaņa brālis.

Jaunums!!: Mežs un Vilis Valdmanis · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Mežs un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Vizuļu grīslis

Smiltāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Vizuļu grīslis · Redzēt vairāk »

Volgas Bulgārija

Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7.

Jaunums!!: Mežs un Volgas Bulgārija · Redzēt vairāk »

Vombati

Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus.

Jaunums!!: Mežs un Vombati · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Mežs un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Mežs un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Mežs un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Mežs un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā cikādīte

Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Mežs un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »

Zaļā dzilna

Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Mežs un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās žagatas

Zaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Zaļās žagatas · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļās vārnas

Zaļās vārnas jeb zilvārnas (Coracias) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putnu ģints.

Jaunums!!: Mežs un Zaļās vārnas · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Mežs un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļziedu naktsvijole

Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Mežs un Zaļziedu naktsvijole · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Mežs un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zantes pagasts

Zantes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Mežs un Zantes pagasts · Redzēt vairāk »

Zarainā zaķauza

Zarainā zaķauza ir suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas rietumu un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Mežs un Zarainā zaķauza · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Mežs un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zebras

Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.

Jaunums!!: Mežs un Zebras · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Mežs un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Zemais bērzs

Zemais bērzs (Betula humilis Schrank) ir bērzu dzimtas krūms.

Jaunums!!: Mežs un Zemais bērzs · Redzēt vairāk »

Zemsedze

Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.

Jaunums!!: Mežs un Zemsedze · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu žirafe

Ziemeļu žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļu žirafe · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu madara

Ziemeļu madara (Galium boreale) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļu madara · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Mežs un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Mežs un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Mežs un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Mežs un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Mežs un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zimbabve

Zimbabves Republika ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Mežs un Zimbabve · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Mežs un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Mežs un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zorro

Zorro (Lycalopex) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem. Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām. Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.

Jaunums!!: Mežs un Zorro · Redzēt vairāk »

Zundu dūmakainais leopards

Zundu dūmakainais leopards jeb Borneo dūmakainais leopards (Neofelis diardi) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Mežs un Zundu dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Zvīņastlidvāveru dzimta

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Zvīņastlidvāveru dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu dzimta

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Mežs un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Mežs un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

2003. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2003. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Mežs un 2003. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: Mežs un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Jaunums!!: Mežs un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Meži.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā