Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aka, Ūdens, Dņepra, Dienvidbuga, Ebreji, Hersonas apgabals, Inhula, Kolhozs, Krievijas Impērija, Krogs, Kvieši, Maize, Mikolajiva, Mikolajivas apgabals, Muiža, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Padomju saimniecība, Padomju Savienība, Pasts, Prosa, Sējas lini, Tatāri, Trešais reihs, Ukraina, Vācija, Vīnogas, Vilna, 1781. gads, 1794. gads, 1798. gads, 18. gadsimts, 1917. gada Krievijas revolūcija.
Aka
Aka ir pazemes ūdens ņemšanas vieta, atsevišķas ūdens gūtnes vai ūdens ieguves urbumi, kurus savām vajadzībām izmanto individuālie ūdens lietotāji.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Aka · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Ūdens · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dienvidbuga
Dienvidbuga ir upe Ukrainā.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Dienvidbuga · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Ebreji · Redzēt vairāk »
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »
Inhula
Inhula ir 354 kilometrus gara Dienvidbugas kreisā krasta pieteka Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Inhula · Redzēt vairāk »
Kolhozs
Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Kolhozs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Krogs · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Kvieši · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Maize · Redzēt vairāk »
Mikolajiva
Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Mikolajiva · Redzēt vairāk »
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Mikolajivas apgabals · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Muiža · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju saimniecība
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pasts
Pastkastu veidi. Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Pasts · Redzēt vairāk »
Prosa
Parastās prosas (''Panicum miliaceum'') graudi Prosa ir graudi, kurus iegūst no prosaugu ģints (Panicum) graudzālēm.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Prosa · Redzēt vairāk »
Sējas lini
Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Sējas lini · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Tatāri · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Vīnogas · Redzēt vairāk »
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un Vilna · Redzēt vairāk »
1781. gads
1781.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un 1781. gads · Redzēt vairāk »
1794. gads
1794.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un 1794. gads · Redzēt vairāk »
1798. gads
1798.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un 1798. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Mihailo-Larine un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
