Ātrāk nekā pārlūku!
158 attiecības: Alkšņu zobiņbeka, Alksnene, Aprikožu samtbeka, Augstais lāčpurns, Austrijas agrene, Šūnas kodols, Baktēriju morfoloģija, Baltā apšubeka, Baltā ziemene, Baltkāta apšubeka, Bālais vilnītis, Bērzu baravika, Bernāra atmatene, Bifeļādas samtbeka, Brūnā apšubeka, Brūnsarkanā atmatene, Bumbuļkāta celmene, Cūcene, Cūku pienaine, Ciete, Cildenā atmatene, Cirtainā čigānene, Citoloģija, Coprinopsis cothurnata, Daivainā čemurene, Dārza atmatene, Dārza dižsardzene, Dižsardzeņu ģints, Dižsporu atmatene, Dispersā sistēma, Dobais rumpucis, Dzīslkāta beka, Dzeltējošā atmatene, Dzeltenā beka, Dzeltenā celmene, Dzeltenbrūnā apšubeka, Dzeltenbrūnā makstsēne, Egļu baravika, Egļu rudmiese, Eglene, Elastīgais rumpucis, Gaišā sviestbeka, Ganna diode, Govju sviestbeka, Graudainā sviestbeka, Grubuļainā samtbeka, Inženiergrafika, Indīgā atmatene, Kailā mietene, Kastaņbrūnā samtbeka, ..., Kastaņu smilšbeka, Kausa rumpucis, Kazu samtbeka, Kātkausa rumpucis, Kelē rumpucis, Kepler (orbitālā observatorija), Keslera sindroms, Košā agrene, Koksnes pienaine, Krīta atmatene, Krokainais rumpucis, Lāču samtbeka, Lielā dižsardzene, Lipīgā sviestbeka, Māls, Meža atmatene, Meiteņu dižsardzene, Melnais rumpucis, Melnā bērzubeka, Melnā zvīņbeka, Melnējošā beka, Melnbaltais rumpucis, Metrs, Mikrometrs (nozīmju atdalīšana), Milimetrs, Miljons, Milzu atmatene, Neīstā bērzubeka, Olšūna, Oolīti, Ozolu baravika, Ozolu lācītis, Parastais lāčpurns, Parastais vilnītis, Parastā apšubeka, Parastā apmalpiepe, Parastā žultsbeka, Parastā bērzubeka, Parastā celmene, Parastā gailene, Parastā raganbeka, Parastā sviestbeka, Parazītiskā samtbeka, Paugurainā dižsardzene, Pārslainā beka, Pļavas atmatene, Pļavas biezlapīte, Peka brūnzobe, Pelēkā makstsēne, Pienskābes baktērijas, Pilsētas atmatene, Piparu krimilde, Piparu rubīnbeka, Priežu baravika, Priežu rudmiese, Priežu sviestbeka, Pušķainā šokolādes gļotsēne, Purva bērzubeka, Purva sviestbeka, Putekļi, Raibā bērzubeka, Raibā samtbeka, Raupjā tumšbeka, Rūsganā brūnzobe, Resnkāta beka, Riekstu sārtsporene, Rubīna samtbeka, Rudzupuķu smilšbeka, Sakņkāta beka, Saldā krimilde, Saldūksne, Samtainā mietene, Sarkanā samtbeka, Sarkandzeltaine, Sarkanlapiņu atmatene, Sarkstošā atmatene, Sarkstošā bērzubeka, Sarkstošā dižsardzene, Sīkais rumpucis, Sīkā atmatene, Sīvā bērzlape, Sīvā krimilde, Sēnalainā dižsardzene, Sila lācītis, Skaistais lāčpurns, Slapjā pienaine, Smailais lāčpurns, Smailā stiklene, Smiltāju atmatene, Smiltāju kaussēne, Sodrējainā pienaine, Stepes lāčpurns, Tīruma atmatene, Termogrāfija, Tumšais miglājs, Tumšais rumpucis, UM, Uzpūstā saknene, Vīnsarkanā atmatene, Vītolu pienaine, Velna beka, Vicaiņi, Zābakotā sviestbeka, Zeltainā sviestbeka, Zvana lāčpurns, 11 Partenope, 2019. gads Latvijā, 21 Lutēcija. Izvērst indekss (108 vairāk) »
Alkšņu zobiņbeka
Alkšņu zobiņbeka jeb pelēkā zobiņbeka (Gyrodon lividus, agrāk arī Boletus lividus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Alkšņu zobiņbeka · Redzēt vairāk »
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Alksnene · Redzēt vairāk »
Aprikožu samtbeka
Aprikožu samtbeka (Xerocomus armeniacus jeb Rheubarbariboletus armeniacus, agrāk arī Xerocomellus armeniacus un Boletus armeniacus) ir neliela Latvijā, iespējams, ļoti reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Aprikožu samtbeka · Redzēt vairāk »
Augstais lāčpurns
Augstais lāčpurns (Morchella elata) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Augstais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Austrijas agrene
Austrijas agrene Ziemeļamerikā Cepurītes ārmalas matiņi Sēnes sporas Sēnes kātiņš vienmēr ir centrā Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca) ir Latvijā bieža neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Jaunums!!: Mikrometrs un Austrijas agrene · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Mikrometrs un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Mikrometrs un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Baltā apšubeka
Baltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Baltā apšubeka · Redzēt vairāk »
Baltā ziemene
Baltā ziemene (Flammulina fennae) ir Latvijā reti sastopama ziemeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Baltā ziemene · Redzēt vairāk »
Baltkāta apšubeka
Baltkāta apšubeka (Leccinum albostipitatum, arī Leccinum leucopodium) ir Latvijā ne visai bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Baltkāta apšubeka · Redzēt vairāk »
Bālais vilnītis
Jauni bālie vilnīši maz atšķiras no parastajiem vilnīšiem Amerikas varietātes bālo vilnīšu lapiņas ir dzeltenīgas. Smilšainās augsnēs auguši bālie vilnīši reizēm ir apbiruši smiltīm. Bālais vilnītis, arī lauka vilnītis un baltais vilnītis, (Lactarius pubescens) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Bālais vilnītis · Redzēt vairāk »
Bērzu baravika
Bērzu baravika (Boletus betulicola, arī Boletus betulicolus) ir izplatīta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Mikrometrs un Bērzu baravika · Redzēt vairāk »
Bernāra atmatene
Bernāra atmatene jeb Bernarda atmatene (Agaricus bernardii, agrāk arī Psalliota bernardii un Agaricus campestris subsp. bernardii) ir Eiropā bieža un Latvijā iespējami sastopama liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Bernāra atmatene · Redzēt vairāk »
Bifeļādas samtbeka
Bifeļādas samtbeka (Xerocomus bubalinus jeb Hortiboletus bubalinus, agrāk arī Boletus bubalinus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Bifeļādas samtbeka · Redzēt vairāk »
Brūnā apšubeka
Brūnā apšubeka (Leccinum duriusculum) ir Latvijā visai reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Brūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Brūnsarkanā atmatene
Brūnsarkanā atmatene (Agaricus sagatus, arī Psalliota sagata) ir kādreiz aprakstīta kā Latvijā atrasta neliela atmateņu dzimtas sēne, taču tagad gandrīz nekur nepiemin šādas sugas reālu eksistenci un arī Latvijas Mikologu biedrības 2002.
Jaunums!!: Mikrometrs un Brūnsarkanā atmatene · Redzēt vairāk »
Bumbuļkāta celmene
Bumbuļkāta celmene (Armillaria cepistipes) ir Latvijā vidēji reti sastopama celmeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Bumbuļkāta celmene · Redzēt vairāk »
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Cūcene · Redzēt vairāk »
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Mikrometrs un Cūku pienaine · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Mikrometrs un Ciete · Redzēt vairāk »
Cildenā atmatene
Cildenā atmatene (Agaricus augustus, agrāk arī Psalliota perrara) ir liela Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Cildenā atmatene · Redzēt vairāk »
Cirtainā čigānene
Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Cirtainā čigānene · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Mikrometrs un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Coprinopsis cothurnata
Coprinopsis cothurnata, arī Coprinus cothurnatus, ir Latvijā līdz šim neatrasta tinteņu ģints neliela sēne, kuras augļķermeņi tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Mikrometrs un Coprinopsis cothurnata · Redzēt vairāk »
Daivainā čemurene
Uz koka stumbra Skotijā Liels eksemplārs ASV Tuvplāns Tuvplāns Daivainā čemurene, arī daivainā grifola (Grifola frondosa), tirdzniecībā arī maitake ir lielos puduros uz koksnes augoša, Latvijā reta čemureņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču Latvijā sēne pašlaik iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un nav ievācama.
Jaunums!!: Mikrometrs un Daivainā čemurene · Redzēt vairāk »
Dārza atmatene
Dārza atmatene jeb divsporu atmatene ar balto un brūno varietāti (Agaricus bisporus, agrāk arī Agaricus hortensis, Psalliota hortensis, Psalliota hortensis var. bispora, Psalliota campestris var. hortensis un citi nosaukumi, pavisam sēņu klasifikatorā Index Fungorum šai sugai 2017. gadā ir uzrādīti 32 latīniski sinonīmi) ir Latvijā dabiskos apstākļos reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dārza atmatene · Redzēt vairāk »
Dārza dižsardzene
Dārza dižsardzene (Chlorophyllum brunneum, agrāk Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis utt., taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dārza dižsardzene · Redzēt vairāk »
Dižsardzeņu ģints
Dižsardzenes (Macrolepiota, no grieķu macro - liels un latīņu lepis - zvīņa) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dižsardzeņu ģints · Redzēt vairāk »
Dižsporu atmatene
Dižsporu atmatene jeb, kā drukas kļūdas rezultāts, dižporu atmatene (Agaricus urinascens jeb Agaricus macrosporus (F.H. Møller & Jul. Schäff.) Pilát, agrāk arī Agaricus albertii un Agaricus crocodilinus var. collinus) ir liela Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dižsporu atmatene · Redzēt vairāk »
Dispersā sistēma
Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).
Jaunums!!: Mikrometrs un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »
Dobais rumpucis
Dobais rumpucis (Helvella lacunosa) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dobais rumpucis · Redzēt vairāk »
Dzīslkāta beka
Dzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzīslkāta beka · Redzēt vairāk »
Dzeltējošā atmatene
Dzeltējošā atmatene (Agaricus silvicola jeb Agaricus sylvicola, agrāk arī Psalliota silvicola) ir vidēji liela Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzeltējošā atmatene · Redzēt vairāk »
Dzeltenā beka
Dzeltenā beka (Neoboletus junquilleus) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kura retuma dēļ saudzējama.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzeltenā beka · Redzēt vairāk »
Dzeltenā celmene
Dzeltenā celmene (Armillaria lutea, arī Armillaria gallica) ir Latvijā vidēji reti sastopama celmeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzeltenā celmene · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā makstsēne
Dzeltenbrūnā makstsēne (Amanita fulva, agrāk arī Amanitopsis fulva) ir Latvijā ļoti bieža mušmiru ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Dzeltenbrūnā makstsēne · Redzēt vairāk »
Egļu baravika
Egļu baravika (boletus edulis) ir plaši izplatīta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Mikrometrs un Egļu baravika · Redzēt vairāk »
Egļu rudmiese
Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir Latvijā ļoti bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Egļu rudmiese · Redzēt vairāk »
Eglene
Eglene, arī dzeltenā krimildeA.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 27.
Jaunums!!: Mikrometrs un Eglene · Redzēt vairāk »
Elastīgais rumpucis
Elastīgais rumpucis (Helvella elastica) ir Latvijā ne visai bieži sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Elastīgais rumpucis · Redzēt vairāk »
Gaišā sviestbeka
Gaišā sviestbeka (Suillus placidus) ir Latvijā ļoti reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Gaišā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Ganna diode
Ganna diodes voltampēru raksturlīkne ar negatīvas pretestības apgabalu Ganna diode ir pusvadītāju diodes tips, ko lieto SAF diapazona radioviļņu (mikroviļņu) iegūšanai un pārveidošanai.
Jaunums!!: Mikrometrs un Ganna diode · Redzēt vairāk »
Govju sviestbeka
Govju sviestbeka jeb govju beka (Suillus bovinus, agrāk Boletus bovinus) ir Latvijā ļoti bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Govju sviestbeka · Redzēt vairāk »
Graudainā sviestbeka
Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Graudainā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Grubuļainā samtbeka
Grubuļainā samtbeka (Xerocomus pruinatus jeb Xerocomellus pruinatus, agrāk arī Boletus pruinatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Grubuļainā samtbeka · Redzēt vairāk »
Inženiergrafika
Kopsalikuma rasējums Inženiergrafika ir simbolu un pieņēmumu sistēma, kuru izmanto rasējumos.
Jaunums!!: Mikrometrs un Inženiergrafika · Redzēt vairāk »
Indīgā atmatene
Indīgā atmatene (Agaricus xanthodermus, agrāk arī Agaricus xanthoderma) ir Latvijā ļoti reta atmateņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir indīgi.
Jaunums!!: Mikrometrs un Indīgā atmatene · Redzēt vairāk »
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kailā mietene · Redzēt vairāk »
Kastaņbrūnā samtbeka
Kastaņbrūnā samtbeka (Xerocomus ferrugineus jeb Xerocomus spadiceus, agrāk arī Boletus ferrugineus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kastaņbrūnā samtbeka · Redzēt vairāk »
Kastaņu smilšbeka
Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus) ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kastaņu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Kausa rumpucis
Kausa rumpucis (Helvella acetabulum, arī Paxina acetabulum, Peziza acetabulum un Acetabula vulgaris) ir Latvijā vidēji bieži sastopama rumpuču ģints neēdama sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kausa rumpucis · Redzēt vairāk »
Kazu samtbeka
Kazu samtbeka jeb kazu beka, arī samtainā beka (Xerocomus subtomentosus, agrāk Boletus subtomentosus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kazu samtbeka · Redzēt vairāk »
Kātkausa rumpucis
Kātkausa rumpucis (Helvella macropus, arī Macropodia macropus, Peziza macropus un Aleuria macropus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama neliela rumpuču ģints sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kātkausa rumpucis · Redzēt vairāk »
Kelē rumpucis
Kelē rumpucis (Helvella queletii, arī Paxina queletii, Helvella solitaria un Acetabula queletii) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kelē rumpucis · Redzēt vairāk »
Kepler (orbitālā observatorija)
Kepler bija NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.
Jaunums!!: Mikrometrs un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Keslera sindroms
Keslera sindroms jeb efekts ir teorētiska ap Zemi esošo kosmisko atkritumu daļu skaita lavīnveida palielināšanās savstarpējo sadursmju rezultātā, kas nākotnē var nopietni traucēt cilvēces lidojumus kosmosā un mākslīgo pavadoņu izvešanu orbītā.
Jaunums!!: Mikrometrs un Keslera sindroms · Redzēt vairāk »
Košā agrene
Košā agrene Ziemeļamerikā Cepurītes maliņa Uz vecumu cepurīte var saplaisāt Tipiska augšanas vide - aosūnojis koka zars mitrā vietā Košā agrene (Sarcoscypha coccinea) ir Eiropā bieža, bet Latvijā droši neatrasta neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Jaunums!!: Mikrometrs un Košā agrene · Redzēt vairāk »
Koksnes pienaine
Koksnes pienaine (Lactarius lignyotus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Koksnes pienaine · Redzēt vairāk »
Krīta atmatene
Krīta atmatene jeb krītbaltā atmatene (Agaricus cretaceus Fr., agrāk Psalliota cretacea), ir liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Krīta atmatene · Redzēt vairāk »
Krokainais rumpucis
Krokainais rumpucis (Helvella crispa) ir Latvijā bieži sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Krokainais rumpucis · Redzēt vairāk »
Lāču samtbeka
Lāču samtbeka jeb lāču beka (Xerocomus badius jeb Imleria badia, agrāk arī Boletus badius) ir Latvijā bieža vidēji liela beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Lāču samtbeka · Redzēt vairāk »
Lielā dižsardzene
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Lielā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Lipīgā sviestbeka
Lipīgā sviestbeka jeb lipīgā beka (Suillus aeruginascens jeb Suillus viscidus, agrāk Boletus viscidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Lipīgā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Mikrometrs un Māls · Redzēt vairāk »
Meža atmatene
Meža atmatene (Agaricus silvaticus, arī Agaricus sylvaticus, par pareizrakstību notiek strīdi mikologu vidē) ir Latvijā vidēji bieži sastopama atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Meža atmatene · Redzēt vairāk »
Meiteņu dižsardzene
Meiteņu dižsardzene, agrāk meiteņu saulsardzene (Leucoagaricus nympharum jeb Macrolepiota puellaris) ir Latvijā ļoti reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Meiteņu dižsardzene · Redzēt vairāk »
Melnais rumpucis
Melnais rumpucis, agrāk arī ādainais rumpucis (Helvella corium, agrāk arī Cyathipodia corium) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi informācijas trūkuma vai sugas retuma un aizsargājamības dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Mikrometrs un Melnais rumpucis · Redzēt vairāk »
Melnā bērzubeka
Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Melnā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Melnā zvīņbeka
Melnā zvīņbeka (Strobilomyces strobilaceus jeb Strobilomyces floccopus, kopš 2012. gada atzīts, ka tā ir viena suga) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Melnā zvīņbeka · Redzēt vairāk »
Melnējošā beka
Melnējošā beka (Cyanoboletus pulverulentus) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Melnējošā beka · Redzēt vairāk »
Melnbaltais rumpucis
Melnbaltais rumpucis (Helvella leucomelaena, arī Dissingia leucomelaena, Acetabula leucomelaena un Paxina leucomelaena) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Melnbaltais rumpucis · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Mikrometrs un Metrs · Redzēt vairāk »
Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)
Mikrometrs var būt.
Jaunums!!: Mikrometrs un Mikrometrs (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Mikrometrs un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Jaunums!!: Mikrometrs un Miljons · Redzēt vairāk »
Milzu atmatene
Milzu atmatene (Agaricus vaporarius jeb Agaricus subperonatus vai Agaricus cappellianus, agrāk Psalliota vaporaria) ir Latvijā reta liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Milzu atmatene · Redzēt vairāk »
Neīstā bērzubeka
Neīstā bērzubeka jeb skābaržu lācītis (Leccinum pseudoscabrum, arī Leccinum carpini) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Neīstā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Jaunums!!: Mikrometrs un Olšūna · Redzēt vairāk »
Oolīti
Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).
Jaunums!!: Mikrometrs un Oolīti · Redzēt vairāk »
Ozolu baravika
Ozolu baravika jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Mikrometrs un Ozolu baravika · Redzēt vairāk »
Ozolu lācītis
Ozolu lācītis (Leccinum quercinum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Ozolu lācītis · Redzēt vairāk »
Parastais lāčpurns
Parastais lāčpurns (Morchella esculenta, agrāk arī Phallus esculentus) ir Latvijā vidēji bieža lāčpurnu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Parastais vilnītis
Parastais vilnītis, arī meža vilnītis (Lactarius torminosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastais vilnītis · Redzēt vairāk »
Parastā apšubeka
Parastā apšubeka jeb apšu kundziņš (Leccinum aurantiacum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā apšubeka · Redzēt vairāk »
Parastā apmalpiepe
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā apmalpiepe · Redzēt vairāk »
Parastā žultsbeka
Parastā žultsbeka jeb rūgtā beka (Tylopilus felleus) ir Latvijā bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami rūgtuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā žultsbeka · Redzēt vairāk »
Parastā bērzubeka
Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Parastā celmene
Parastā celmene (Armillaria mellea) ir Latvijā ļoti bieži sastopama celmeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā celmene · Redzēt vairāk »
Parastā gailene
Parastā gailene (Cantharellus cibarius) ir Latvijā ļoti bieži sastopama neliela gaileņu dzimtas ēdama sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā gailene · Redzēt vairāk »
Parastā raganbeka
Parastā raganbeka jeb raganu beka (Suillellus luridus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā raganbeka · Redzēt vairāk »
Parastā sviestbeka
Parastā sviestbeka jeb sviesta beka (Suillus luteus, agrāk Boletus luteus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parastā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Parazītiskā samtbeka
Parazītiskā samtbeka (Xerocomus parasiticus jeb Pseudoboletus parasiticus, agrāk arī Boletus parasiticus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Parazītiskā samtbeka · Redzēt vairāk »
Paugurainā dižsardzene
Paugurainā dižsardzene, agrāk paugurainā saulsardzene (Macrolepiota mastoidea, agrāk Lepiota umbonata u.c., pavisam Index Fungorum kopā ar varietātēm uzrāda 55 reģistrētus latīniskus šīs sugas nosaukumus) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas dižsardzeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Paugurainā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Pārslainā beka
Pārslainā beka jeb samtcepure (Neoboletus luridiformis) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču retuma dēļ saudzējami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pārslainā beka · Redzēt vairāk »
Pļavas atmatene
Pļavas atmatene jeb pļavu atmatene (Agaricus pratensis (Schff.) Fr., agrāk Psalliota pratensis) ir Latvijā kādreiz kā esoša aprakstīta neliela atmateņu dzimtas sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pļavas atmatene · Redzēt vairāk »
Pļavas biezlapīte
Pļavas biezlapīte jeb pļavu biezlapīte (Cuphophyllus pratensis, agrāk Camarophyllus pratensis, Agaricus pratensis, Hygrocybe pratensis u.c.) ir Latvijā reta neliela gliemezeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pļavas biezlapīte · Redzēt vairāk »
Peka brūnzobe
Eksemplārs ar īpaši aktīvu gutāciju Sēne apaug jebkuru šķērsli, gan uzkritušu skuju, gan auga stiebru Pirmās nobrūnē tās sēnes daļas, kur izžuvuši sarkanie pilieni Jauns eksemplārs Peka brūnzobe (Hydnellum peckii) ir Latvijā reti sastopama vidēja lieluma brūnzobju ģints sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Peka brūnzobe · Redzēt vairāk »
Pelēkā makstsēne
Pelēkā makstsēne, agrāk arī parastā makstsēne (Amanita vaginata, agrāk arī Amanitopsis vaginata) ir Latvijā vidēji bieža mušmiru ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pelēkā makstsēne · Redzēt vairāk »
Pienskābes baktērijas
Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »
Pilsētas atmatene
Pilsētas atmatene (Agaricus bitorquis, arī Psalliota bitorquis un Agaricus campester var. edulis) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pilsētas atmatene · Redzēt vairāk »
Piparu krimilde
Jaunu eksemplāru lapiņas var nebūt taisnas Amerikā augusi piparu krimilde ar plānāku cepurīti un retākām lapiņām Uz vecumu cepurīte var zaudēt stingro formu Serbijā auguši eksemplāri ar ciešām lapiņām Piparu krimilde (Lactarius piperatus jeb Lactifluus piperatus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Piparu krimilde · Redzēt vairāk »
Piparu rubīnbeka
Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā.
Jaunums!!: Mikrometrs un Piparu rubīnbeka · Redzēt vairāk »
Priežu baravika
Priežu baravika (Boletus pinophilus, agrāk Boletus pinicola) ir izplatīta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Mikrometrs un Priežu baravika · Redzēt vairāk »
Priežu rudmiese
Priežu rudmiese (Lactarius deliciosus) ir Latvijā bieža liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Priežu rudmiese · Redzēt vairāk »
Priežu sviestbeka
Priežu sviestbeka jeb priežu beka (Suillus variegatus, agrāk Boletus variegatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Priežu sviestbeka · Redzēt vairāk »
Pušķainā šokolādes gļotsēne
Raksturīgā augtene — kritala un 3 attīstības stadijas Pušķainā šokolādes gļotsēne (Stemonitis axifera) ir gļotsēņu suga.
Jaunums!!: Mikrometrs un Pušķainā šokolādes gļotsēne · Redzēt vairāk »
Purva bērzubeka
Purva bērzubeka (Leccinum holopus, agrāk Boletus scaber var. niveus) ir Latvijā ļoti bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Purva bērzubeka · Redzēt vairāk »
Purva sviestbeka
Purva sviestbeka (Suillus flavidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Purva sviestbeka · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Mikrometrs un Putekļi · Redzēt vairāk »
Raibā bērzubeka
Raibā bērzubeka (Leccinum variicolor) ir Eiropā vidēji bieža, bet Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Raibā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Raibā samtbeka
Raibā samtbeka, arī rūtainā beka (Xerocomus chrysenteron jeb xerocomellus chrysenteron, agrāk arī boletus pascuus) ir neliela Latvijā bieži atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Raibā samtbeka · Redzēt vairāk »
Raupjā tumšbeka
Raupjā tumšbeka (Porphyrellus porphyrosporus, arī Porphyrellus pseudoscaber un Tylopilus porphyrosporus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus galvenie Latvijas avoti atzīst par neēdamiem, un tie Latvijā ir aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Raupjā tumšbeka · Redzēt vairāk »
Rūsganā brūnzobe
Vecumā rūsganā brūnzobe kļūst tumša Jaunas sēnes apakšdaļa Vidū jau nobrūnējis eksemplārs (Meksika) Lēni augošās brūnzobes arī lēni bojājas, un šāda tumša sēne var būt vairākus mēnešus veca Rūsganā brūnzobe (Hydnellum ferrugineum) ir Latvijā vidēji bieži sastopama vidēja lieluma brūnzobju ģints sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Rūsganā brūnzobe · Redzēt vairāk »
Resnkāta beka
Resnkāta beka (Caloboletus calopus) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Resnkāta beka · Redzēt vairāk »
Riekstu sārtsporene
Ar terminu riekstu sārtsporene Latvijā dažādos avotos kā vienotu sugu apzīmē divas ārēji redzami atšķirīgas sēņu sugas vai to formas, kuras galvenie mikoloģiskie Interneta avoti pašlaik (2017.) atzīst par atsevišķām.
Jaunums!!: Mikrometrs un Riekstu sārtsporene · Redzēt vairāk »
Rubīna samtbeka
Rubīna samtbeka jeb sarkanā rubīnbeka (Xerocomus rubinus jeb Rubinoboletus rubinus, agrāk arī Chalciporus rubinus) ir maza, Latvijā iespējami ļoti reti atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Rubīna samtbeka · Redzēt vairāk »
Rudzupuķu smilšbeka
Rudzupuķu smilšbeka jeb zilējošā cūku beka (Gyroporus cyanescens, agrāk arī Suillus cyanescens un Boletus cyanescens) ir Latvijā samērā reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Rudzupuķu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Sakņkāta beka
Sakņkāta beka (Caloboletus radicans) ir Latvijā pareta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sakņkāta beka · Redzēt vairāk »
Saldā krimilde
Saldā krimilde (Lactarius volemus, arī Lactifluus volemus) ir Latvijā reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Saldā krimilde · Redzēt vairāk »
Saldūksne
Saldūksne (Lactarius resimus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Saldūksne · Redzēt vairāk »
Samtainā mietene
Samtainā mietene ar savu samtaino tumšbrūno kātiņu nav sajaucama ne ar vienu citu sēni Latvijā Samtaino mieteņu augļķermeņi nereti saaug kopā Sēnes lapiņas Sēnes kātiņš var būt cepurītes malā Dzija, kas nokrāsota ar samtaino mieteni. Tāpat kā daudzas citas, arī šī sēne satur teleforskābi, ko izmanto kā zili violetu krāsvielu.http://riihivilla.blogspot.com/2007/08/vrjyst-samettijaloilla-dyeing-with.html Värjäystä samettijaloilla Dyeing with mushroom Paxillus atrotomentosus Samtainā mietene jeb samtkāte (Tapinella atrotomentosa, arī Paxillus atrotomentosus) ir Latvijā bieža liela Tapinella ģints sēne, kuru agrāk ieskaitīja mieteņu ģintī (Paxillus) un latviešu valodā tai saglabāts mietenes zinātniskais nosaukums.
Jaunums!!: Mikrometrs un Samtainā mietene · Redzēt vairāk »
Sarkanā samtbeka
Sarkanā samtbeka (Xerocomus rubellus jeb hortiboletus rubellus, agrāk arī Boletus rubellus un Xerocomellus rubellus) ir neliela Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkanā samtbeka · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Sarkanlapiņu atmatene
Sarkanlapiņu atmatene jeb sarkanlapu atmatene (Agaricus rusiophyllus, agrāk arī Psalliota rusiophylla) ir Latvijā reti atrodama maza atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkanlapiņu atmatene · Redzēt vairāk »
Sarkstošā atmatene
Sarkstošā atmatene, agrāk asiņainā atmatene (Agaricus langei, arī Psalliota langei un Agaricus haemorrhoidarius) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkstošā atmatene · Redzēt vairāk »
Sarkstošā bērzubeka
Sarkstošā bērzubeka (Leccinum oxydabile, arī Leccinum roseafractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkstošā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Sarkstošā dižsardzene
Sarkstošā dižsardzene, agrāk sarkstošā saulsardzene (Chlorophyllum rhacodes, agrāk Macrolepiota rhacodes; par leģitīmu formu uzskata arī rachodes rhacodes vietā) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sarkstošā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sīkais rumpucis
Sīkais rumpucis (Helvella pulla, agrāk arī Leptopodia pulla) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi informācijas trūkuma dēļ uzskatāmi par neēdamiem.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sīkais rumpucis · Redzēt vairāk »
Sīkā atmatene
Sīkā atmatene (Agaricus comtulus, agrāk arī Psalliota comtula, Agaricus huijsmanii un Agaricus niveolutescens) ir Latvijā reti atrodama neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sīkā atmatene · Redzēt vairāk »
Sīvā bērzlape
Sīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga,Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 160.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sīvā bērzlape · Redzēt vairāk »
Sīvā krimilde
Sīvās krimildes lapiņas ir ļoti ciešas Kālija hidroksīds (KOH) krāso mīkstumu oranžu Sīvā krimilde (Lactarius glaucescens jeb Lactifluus glaucescens, agrāk arī Lactarius pergamenus) ir Latvijā vidēji reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sīvā krimilde · Redzēt vairāk »
Sēnalainā dižsardzene
Sēnalainā dižsardzene, agrāk sēnalainā saulsardzene (Macrolepiota excoriata) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas dižsardzeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sēnalainā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sila lācītis
Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sila lācītis · Redzēt vairāk »
Skaistais lāčpurns
Skaistais lāčpurns (Morchella deliciosa) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Skaistais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Slapjā pienaine
Slapjā pienaine (Lactarius uvidus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Slapjā pienaine · Redzēt vairāk »
Smailais lāčpurns
Smailais lāčpurns (Morchella conica) ir Latvijā vidēji reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Smailais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Smailā stiklene
Smailā stiklene (Hygrocybe conica) ir Latvijā bieža stikleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi.
Jaunums!!: Mikrometrs un Smailā stiklene · Redzēt vairāk »
Smiltāju atmatene
Smiltāju atmatene (Agaricus devoniensis, agrāk arī Psalliota arenicola, taču ne cita suga Agaricus arenicola) ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Smiltāju atmatene · Redzēt vairāk »
Smiltāju kaussēne
Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila, arī Lamprospora ammophila, agrāk arī Humaria ammophila un Geopyxis ammophila) ir Latvijā vidēji reta kaussēņu ģints sēne, kura Baltijā ir aizsargājama iespējamā apdraudējuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Smiltāju kaussēne · Redzēt vairāk »
Sodrējainā pienaine
Sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Sodrējainā pienaine · Redzēt vairāk »
Stepes lāčpurns
Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Stepes lāčpurns · Redzēt vairāk »
Tīruma atmatene
Tīruma atmatene (Agaricus arvensis, agrāk Psalliota arvensis) ir Latvijā bieža liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Tīruma atmatene · Redzēt vairāk »
Termogrāfija
Ēku termogrāfija Termogrāfija, siltuma attēlveidošana jeb siltuma video ir attēla veidošana, izmantojot infrasarkano starojumu.
Jaunums!!: Mikrometrs un Termogrāfija · Redzēt vairāk »
Tumšais miglājs
Oriona zvaigznājā. Tumšais miglājs jeb absorbcijas miglājs ir tāda veida starpzvaigžņu mākonis, kas ir tik blīvs, ka aizsedz acij saredzamos gaismas viļņus no gaišajiem objektiem, kas atrodas aiz tā, piemēram, zvaigznēm un gaišajiem — emisijas vai atstarošanas miglājiem.
Jaunums!!: Mikrometrs un Tumšais miglājs · Redzēt vairāk »
Tumšais rumpucis
Tumšais rumpucis (Helvella atra, arī Leptopodia atra) ir Latvijā reti sastopama rumpuču ģints sēne.
Jaunums!!: Mikrometrs un Tumšais rumpucis · Redzēt vairāk »
UM
UM var būt.
Jaunums!!: Mikrometrs un UM · Redzēt vairāk »
Uzpūstā saknene
Uzpūstā saknene (Rhizina undulata, agrāk Rhizina inflata) ir Latvijā bieža sakneņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ieteicami pārtikā.
Jaunums!!: Mikrometrs un Uzpūstā saknene · Redzēt vairāk »
Vīnsarkanā atmatene
Vīnsarkanā atmatene (Agaricus semotus, agrāk arī Psalliota semota) ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Vīnsarkanā atmatene · Redzēt vairāk »
Vītolu pienaine
Vītolu pienaine (Lactarius aspideus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Vītolu pienaine · Redzēt vairāk »
Velna beka
Velna beka (Rubroboletus satanas) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi.
Jaunums!!: Mikrometrs un Velna beka · Redzēt vairāk »
Vicaiņi
zaļās eiglēnas (''Euglena viridis'') Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas.
Jaunums!!: Mikrometrs un Vicaiņi · Redzēt vairāk »
Zābakotā sviestbeka
Zābakotā sviestbeka (Suillus cothurnatus) ir Latvijā iespējami atrasta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Mikrometrs un Zābakotā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Zeltainā sviestbeka
Zeltainā sviestbeka, arī zeltainā beka un lapegļu sviestbeka (Suillus grevillei, agrāk boletus elegans) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Zeltainā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Zvana lāčpurns
Zvana lāčpurns, jeb hibrīdais lāčpurns vai plaisainais lāčpurns (Morchella semilibera, arī Morchella hybrida, Morchella rimosipes, Morchella gigas u.c.) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Mikrometrs un Zvana lāčpurns · Redzēt vairāk »
11 Partenope
Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Mikrometrs un 11 Partenope · Redzēt vairāk »
2019. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2019. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Mikrometrs un 2019. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
21 Lutēcija
Lutēcija, arī 21 Lutēcija ir asteroīds ar diametru apmēram 96 km, atrodas asteroīdu joslā (iekšmalā), pieder M tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Mikrometrs un 21 Lutēcija · Redzēt vairāk »
