Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Alanīnaminotransferāze, Autofāgija, Šūna, Šūnas membrāna, Šūnu elpošana, Šūnu teorija, Ģenētika, Žultspūslis, Baktērijas, Bušmeņi, Citoplazma, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Dzeltenais ķermenis, Endoplazma, Epitēlijķermenīši, Eritrocīti, Gēns, Genoms, Gludā muskulatūra, Gutācija, Hitridiomikotas, Hloroplasts, Insulīns, Interfāze, Jasmonāti, Klaburčūsku apakšdzimta, Kombinētā malonskābes un metilmalonskābes acidūrija, Meldonijs, Miokards, Molekulārie motori, Muskuļi, Neitrofilie leikocīti, Plakozoji, Ribosoma, Rizārijas, Saiga, Saindēšanās ar mangānu, Somaklonālā mainība, Testosterons, Trikarbonskābju cikls, Virsnieres.
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Alanīnaminotransferāze
Alanīnaminotransferāze jeb alanīntransamināze (AlAT jeb ALT) ir ferments, aminotransferāze (jeb transamināze).
Jaunums!!: Mitohondrijs un Alanīnaminotransferāze · Redzēt vairāk »
Autofāgija
Autofāgija (no, auto — 'pats' un φαγεῖν, phagein — 'ēst') ir katabolisks process, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Autofāgija · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Mitohondrijs un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnu elpošana
Vienkārša aerobās elpošanas shēma — 1 glikozes molekulai pievienojot 6 skābekļa molekulas, rodas pa sešām oglekļa dioksīda un ūdens molekulām, kā arī 36 ATF molekulu sintēzei nepieciešamā enerģija Šūnas elpošana ir vielmaiņa, kurā tiek šķelti ogļhidrāti un citi starpprodukti, tajā pašā laikā sintezējot ATF.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Šūnu elpošana · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Žultspūslis
Žultspūslis (paskaidrojumi vācu un latīņu valodā) Žultspūslis ir gremošanas sistēmas orgāns, kurā uzkrājas žults un kas nodrošina tauku noārdīšanu.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Žultspūslis · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Bušmeņi · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Dzeltenais ķermenis
Sievietes olnīca ar pilnīgi attīstījušos dzelteno ķermeni Dzeltenais ķermenis (corpus luteum) ir īslaicīga endokrīna struktūra sieviešu dzimuma zīdītājiem.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Dzeltenais ķermenis · Redzēt vairāk »
Endoplazma
Amēba. Granulētā endoplazma un ektoplazma (bez granulām) ir vizuāli atšķiramas Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Endoplazma · Redzēt vairāk »
Epitēlijķermenīši
Attēlā vairogdziedzeris attēlots oranžā, bet epitēlijķermenīši — zaļā krāsā Epitēlijķermenīši ir mazi endokrīnie dziedzeri, kas atrodami kakla rajonā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Epitēlijķermenīši · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Gēns · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Mitohondrijs un Genoms · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Gutācija
Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Gutācija · Redzēt vairāk »
Hitridiomikotas
Hitridiomikotas ir sēņu valsts (Fungi) nodalījums.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Hitridiomikotas · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Insulīns · Redzēt vairāk »
Interfāze
Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Interfāze · Redzēt vairāk »
Jasmonāti
Jasmonāti (JA) ir augos esoši ķīmiski savienojumi ar hormonu īpašībām.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Jasmonāti · Redzēt vairāk »
Klaburčūsku apakšdzimta
Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kombinētā malonskābes un metilmalonskābes acidūrija
Kombinētā malonskābes un metilmalonskābes acidūrija (CMAMMA), saukta arī par kombinēto malonskābes un metilmalonskābes acidēmiju, ir iedzimta vielmaiņas slimība, ko raksturo paaugstināts malonskābes un metilmalonskābes līmenis.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Kombinētā malonskābes un metilmalonskābes acidūrija · Redzēt vairāk »
Meldonijs
Meldonijs (starptautiskais nepatentētais aktīvās vielas nosaukums) ir Latvijā izgudrots medikaments sirds un asinsvadu slimību (piemēram, sirds išēmiskās slimības) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanaiA. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 106. lpp. un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Meldonijs, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā. Latvijā meldonijs vairāk pazīstams ar nosaukumu "Mildronāts" ("Mildronāts" ir AS Grindeks reģistrētā preču zīme; AS Grindeks oriģinālprodukts). Šobrīd "Mildronāts" ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts. Viens no meldonija izgudrotājiem ir Ivars Kalviņš (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs).
Jaunums!!: Mitohondrijs un Meldonijs · Redzēt vairāk »
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Miokards · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Neitrofilie leikocīti
Neitrofilie leikocīti jeb neitrofili ir graudaini leikocīti (granulocīti), kam ir būtiska nozīme nespecifiskajā imunitātē.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Neitrofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Plakozoji
Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Plakozoji · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Rizārijas
Rizārijas (Rhizaria) ir liela vienšūņu un koloniālu eikariotu grupa.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Rizārijas · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Saiga · Redzēt vairāk »
Saindēšanās ar mangānu
Saindēšanās ar mangānu jeb mangānisms ir reta neiroloģiska saslimšana, kas saistīta ar pārmērīgu mangāna uzņemšanu ar barību vai ieelpojot.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Saindēšanās ar mangānu · Redzēt vairāk »
Somaklonālā mainība
Somaklonālā mainība ir iedzimstošas izmaiņas no augu audu kultūrām iegūtajos augos.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Somaklonālā mainība · Redzēt vairāk »
Testosterons
Testosterons (— 'sēklinieks' + sterol —'sterīns') ir svarīgākais vīrišķais dzimumhormons.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Testosterons · Redzēt vairāk »
Trikarbonskābju cikls
Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Jaunums!!: Mitohondrijs un Virsnieres · Redzēt vairāk »
