Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Šajo, Šāndors Ferenci, Šāndors Takāčs, Bika nacionālais parks, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe, Diósgyőri VTK, Fricis Apšenieks, Futbola klubu uzskaitījums, Hornāda, Ištvāna ala, Kālmāns Kaločai, Lāslo Bārcai, Lērincs Sabo, Mārtiņš Sirmais, Nemzeti Bajnokság I, Terēza Karača, Ungārija, Ungārijas administratīvais iedalījums, Ungārijas pilsētu uzskaitījums, Vannas ala.
Šajo
Šajo jeb Slana ir Tisas labā krasta pieteka Slovākijā un Ungārijā.
Jaunums!!: Miškolca un Šajo · Redzēt vairāk »
Šāndors Ferenci
Jungu. Šāndors Ferenci (Ferenczi Sándor, * 1873. gada 7. jūlijā Miškolcā, † 1933. gada 22. aprīlī Budapeštā) – ungāru psihoanalītiķis.
Jaunums!!: Miškolca un Šāndors Ferenci · Redzēt vairāk »
Šāndors Takāčs
Šāndors Takāčs (piedzimis kā Kārojs Sidlauers —; Miškolca — Budapešta) bija Ungārijas šahists.
Jaunums!!: Miškolca un Šāndors Takāčs · Redzēt vairāk »
Bika nacionālais parks
Bika nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļdaļā, pie Miškolcas pilsētas rietumu robežas.
Jaunums!!: Miškolca un Bika nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe
Boršodas-Abaūjas-Zemplēna ir Ungārijas meģe, kas ietilpst Ziemeļungārijas reģionā pie Slovākijas robežas.
Jaunums!!: Miškolca un Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe · Redzēt vairāk »
Diósgyőri VTK
Diósgyőri VTK ir Ungārijas sporta klubs no Miškolcas, vairāk pazīstams ar futbola komandu, kas pašlaik spēlē Ungārijas futbola čempionāta augstākajā līgā — Nacionālajā čempionātā jeb OTP Bank Liga.
Jaunums!!: Miškolca un Diósgyőri VTK · Redzēt vairāk »
Fricis Apšenieks
Fricis Apšenieks (Tetelmindes pagasts — Rīga) bija Latvijas šahists, divkārtējs Latvijas šaha čempionātu uzvarētājs, pirmā Pasaules amatieru šaha čempionāta vicečempions (1924).
Jaunums!!: Miškolca un Fricis Apšenieks · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Miškolca un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Hornāda
Hornāda (jeb Hernāda) ir 286 kilometrus gara Šajo upes kreisā krasta pieteka Slovākijā (pirmos 193 kilometrus) un Ungārijā.
Jaunums!!: Miškolca un Hornāda · Redzēt vairāk »
Ištvāna ala
Ištvāna ala Ištvāna ala jeb Svētā Stefana ala ir kaļķakmens ala Miškolcā—Lillafīredā, Ungārijas ziemeļos.
Jaunums!!: Miškolca un Ištvāna ala · Redzēt vairāk »
Kālmāns Kaločai
Kālmāns Kaločai, arī Kālmāns Kaločajs (dzimis, miris) bija ungāru esperantistu dzejnieks, tulkotājs un redaktors, kurš ievērojami ietekmēja esperanto kultūru gan tās literatūrā, gan pašā valodā, izmantojot oriģināldzeju un literāro darbu tulkojumus no dzimtās ungāru valodas un citām Eiropas valodām.
Jaunums!!: Miškolca un Kālmāns Kaločai · Redzēt vairāk »
Lāslo Bārcai
Lāslo Bārcai (Miškolca — Budapešta) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1967).
Jaunums!!: Miškolca un Lāslo Bārcai · Redzēt vairāk »
Lērincs Sabo
Lērincs Sabo (dzimis Miškolcā, miris Budapeštā) bija ungāru dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Miškolca un Lērincs Sabo · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Sirmais
Mārtiņš Sirmais (dzimis) ir latviešu orientierists.
Jaunums!!: Miškolca un Mārtiņš Sirmais · Redzēt vairāk »
Nemzeti Bajnokság I
Nemzeti Bajnokság I (tiešā tulkojumā "nacionālais čempionāts", saīsināti NB I) ir augstākā profesionālā futbola līga Ungārijā.
Jaunums!!: Miškolca un Nemzeti Bajnokság I · Redzēt vairāk »
Terēza Karača
Terēza Karača (dzimusi, mirusi) bija ungāru rakstniece, pedagoģe, memuāriste un sieviešu tiesību aizstāve.
Jaunums!!: Miškolca un Terēza Karača · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Miškolca un Ungārija · Redzēt vairāk »
Ungārijas administratīvais iedalījums
Ungārijas novietojums Ungārijas administratīvo iedalījumu veido 19 meģes, Budapešta ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos.
Jaunums!!: Miškolca un Ungārijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Ungārijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Ungārijas pilsētas.
Jaunums!!: Miškolca un Ungārijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vannas ala
Ieeja Vannas alā Vannas ala (izrunā no ('ala' + (vanna) ir termiskā vanna dabiskā alā Miškolcas piepilsētā Miškolctapolcā, Ungārijā, 7 km no Miškolcas centra. Siltais ūdens (ar temperatūru ap 30°C) tiek uzskatīts par locītavu sāpju mazinātāju, un tāpēc, ka tajā ir mazāks sāļu saturs nekā lielākajā daļā termālo ūdeņu (ap 1000 mg/l), cilvēki tajā var peldēties daudz ilgāk, praktiski neierobežotu laiku. Vannas alu var apmeklēt visu gadu, izņemot janvāri. Ala un termiskais avots ir zināmi kopš seniem laikiem, bet Tapolca kļuva par iecienītu peldvietu tikai pēc osmaņu atkāpšanās no Ungārijas (16.—17. gs.). Šajā laikā teritorija piederēja grieķu pareizticīgo klosterim Miškolcas Gerembejā; Tapolcas izveidošana par peldvietu bija klostera priekšnieka ideja 1711. gadā. Viņš arī atveda ārstus no Kasas, mūsdienu Košices Slovākijā, lai pārbaudītu ūdens labvēlīgo iedarbību. 1723. gadā tika uzcelti trīs baseini un krodziņš. Pati ala vēl netika izmantota, un baseini atradās ārpusē. Ūdens bija vēsāks nekā tagad, jo baseinu piepildīšanai tika izmantoti arī Tapolcas aukstā ūdens avoti (kuriem tagad ir liela nozīme Miškolcas apgādē ar dzeramo ūdeni). Līdz 18. gadsimta vidum pēc neilga laika popularitātes kūrorts tika atstāts novārtā, un ap 19. gadsimta sākumu ēkas bija nonākušas drupās. Alas iekšienē 1837. gadā jaunais Gerembejas klostera priekšnieks ēkas lika atjaunot un paplašināt. Viņš arī lika uzbūvēt pirmo iekštelpu baseinu (lai arī tas joprojām atradās ārpus alas), kurš bija paredzēts tikai turīgajiem viesiem. 20. gadsimta sākumā augošā Miškolcas pilsēta atpirka šo teritoriju no grieķu pareizticīgo baznīcas ne tikai termālā ūdens, bet arī dzeramā ūdens avota (kas tagad nodrošina pusi no pilsētas ūdens apgādes) dēļ. Turpmākajos gados tika uzceltas jaunas publiskās vannas. 1934. gadā Tapolca tika oficiāli atzīta par kūrortpilsētu. 1939. gadā sākās jaunas peldvietas celtniecība. Būvniecības laikā tika izdarīti vairāki arheoloģiski atklājumi, un tika atrasts jauns, iepriekš nezināms avots ar ūdens temperatūru 31,5°C. Termiskā vanna tika atvērta 1941. gadā, bet pašas alas vanna tika atvērta tikai 1959. gada 14. maijā. Kopš tā laika avotu komplekss ir paplašināts vairākas reizes. Āra baseins un raksturīgais, gliemežveidīgais jumts tika uzcelti 1969. gadā. Astoņdesmitajos gados tika izbūvētas jaunas telpas un koridori, kā arī siltāki baseini (34°C un 36°C). Kārtējā pirts kompleksa paplašināšana sākās 1998. gadā. Kopējais alas garums pašlaik ir 561 metrs, maksimālā vertikālā līmeņa starpība līdz 38 metriem, no tiem 18 metru dziļumā un 20 metru augstumā.
Jaunums!!: Miškolca un Vannas ala · Redzēt vairāk »
