134 attiecības: Aleksandrs Zāmelis, Alona ossiani, Alona weltneri, Amerikas cūkšņukura skunkss, Aphodiinae, Arheociāti, Asteres, Augu fizioloģiskā uztvere, Austrumu sisinātājķauķi, Ģertrūde Gavrilova, Ūbeles, Ūdensčūsku dzimta, Īsspalvainais ūdrs, Ķīvītes, Āfrikas ziloņi, Āzijas cilvēkpērtiķi, Baltastes briedis, Baltkrūtainais ezis, Barbadosas jenots, Bioloģija, Botānika, Brazīlijas dižūdrs, Brūnkrūtainais ezis, Cūkšņukura skunksi, Chrysolina quadrigemina, Daivspurzivis, Daudzspurzivjveidīgās, Dūkuru dzimta, Dendroloģija, Diaphorencyrtus aligarhensis, Dižpīļu apakšdzimta, Dižtauriņu virsdzimta, Diciemīdas, Dzērvjveidīgie, Dzilnu dzimta, Eiforbijas, Eirāzijas eži, Elachiptera, Elga Marka-Kurika, Fenotips, Gazeles, Gibonu dzimta, Gliemeņu sistemātika, Globotalamejas, Hiēnu dzimta, Hibrīds (bioloģija), Iguānveidīgie, Indijas mazais ērglis, Ingveraugu rinda, Izsitumi, ..., Javas smirdīgais āpsis, Jūras ērgļi, Jūras ērgļu apakšdzimta, Jūraszirdziņi, Jūraszirdziņu apakšdzimta, Johans Volfgangs fon Gēte, Kamillo Goldži, Karaliskie pingvīni, Kaspijas ronis, Klijāni, Komodo varāns, Konodonti, Krustknābji, Kruzona sindroms, Lasiacantha, Laurāzijas placentāļi, Lauva, Lādogas pogainais ronis, Leopards, Lielais baltais gārnis, Lielā ežgalvīte, Lutzomyia sugu klasifikācija, Malpīgiju rinda, Mariju salu jenots, Mežastrazdi, Melnā vārna, Melnuļu dzimta, Monotalamejas, Morfoloģija, Nirējpīles, Ornitoloģija, Palavanas smirdīgais āpsis, Parastais ķirsis, Parastais jenots, Parastā plaukšķene, Paratīfs, Paviāni, Paviānu cilts, Pūču dzimta, Pelēkā vārna, Peldpīles, Pelikānveidīgie, Piekūnveidīgie, Piepjvaboļu dzimta, Plastīdas, Plēsīgais putns, Polārie vaļi, Pundurzalkšu apakšdzimta, Pupuķi, Reģenerācija, Retēju sugu saraksts, Rihards Kondratovičs, Saimā pogainais ronis, Samteņi, Samveidīgās, Savvaļas aita, Sēņmušu dzimta, Skābeņlapu sūrene, Sloku dzimta, Spārneņi, Staipekņi, Starkāji, Stārķveidīgie, Stirnas, Storveidīgās, Stumbrs, Svīres, Svīru dzimta, Tekstulariīdas, Toksikoloģija, Troilus luridus, Tubotalamejas, Tuksneša kārpcūka, Uriāls, Vanagveidīgie, Varžu virskārta, Vāverveidīgie, Vetulikolijas, Vidējie ērgļi, Zemes kamene, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Zilknābju apakšdzimta, Zobi, Zvirbuļu dzimta. Izvērst indekss (84 vairāk) »
Aleksandrs Zāmelis
Aleksandrs Zāmelis (1897—1943) bija latviešu botāniķis, augu ģenētiķis.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Aleksandrs Zāmelis · Redzēt vairāk »
Alona ossiani
Alona affinis ir ūdensblusu suga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Alona ossiani · Redzēt vairāk »
Alona weltneri
Alona weltneri ir ūdensblusu suga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Alona weltneri · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Aphodiinae
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Aphodiinae · Redzēt vairāk »
Arheociāti
Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Arheociāti · Redzēt vairāk »
Asteres
Asteres ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Asteres · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģiskā uztvere
Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »
Austrumu sisinātājķauķi
Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 6 maza auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Austrumu sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »
Ģertrūde Gavrilova
Dr.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ģertrūde Gavrilova · Redzēt vairāk »
Ūbeles
Ūbeles, ūbeļu ģints (Streptopelia) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ūbeles · Redzēt vairāk »
Ūdensčūsku dzimta
Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Ķīvītes
Ķīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ķīvītes · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Baltastes briedis
Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »
Baltkrūtainais ezis
Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Barbadosas jenots
Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) ir izmirusi parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Barbadosas jenots · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Botānika · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »
Chrysolina quadrigemina
Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Chrysolina quadrigemina · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Dendroloģija
Dendroloģija (no (déndron) — 'koks' un λόγος (lógos) — 'mācība') — botānikas nozare, kas pētī kokaugu morfoloģiju, anatomiju, sistemātiku, fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, izplatību, saimniecisko nozīmi, introdukciju un aklimatizāciju.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dendroloģija · Redzēt vairāk »
Diaphorencyrtus aligarhensis
Diaphorencyrtus aligarhensis ir Encyrtidae parazītiskā suga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Diaphorencyrtus aligarhensis · Redzēt vairāk »
Dižpīļu apakšdzimta
Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dižpīļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dižtauriņu virsdzimta
Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dižtauriņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Diciemīdas · Redzēt vairāk »
Dzērvjveidīgie
Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dzērvjveidīgie · Redzēt vairāk »
Dzilnu dzimta
Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eiforbijas
Eiforbijas jeb dievkrēsliņi ir ģints eiforbiju dzimtā ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Eiforbijas · Redzēt vairāk »
Eirāzijas eži
Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »
Elachiptera
Elachiptera ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Elachiptera · Redzēt vairāk »
Elga Marka-Kurika
Elga Marka-Kurika (līdz 1964. gadam Elga Marka) (1928—2016) bija igauņu ģeoloģe un paleontoloģe.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Elga Marka-Kurika · Redzēt vairāk »
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Fenotips · Redzēt vairāk »
Gazeles
Gazeles jeb gaceles, gazeļu ģints (Gazella) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas un 3 nesenā pagātnē izmirušas sugas, kā arī vairākas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Gazeles · Redzēt vairāk »
Gibonu dzimta
Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gliemeņu sistemātika
"''Acephala''" (ilstrācija no Ernsta Hekeļa darba). 1904. gads. Gliemeņu sistemātika apraksta visu gliemeņu daudzveidību, dod tām raksturīgus nosaukumus, sakārto tās hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu modeli, kurā atspoguļota gliemeņu grupu vēsturiskā attīstība (filoģenētika) un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Gliemeņu sistemātika · Redzēt vairāk »
Globotalamejas
Globotalamejas (Globothalamea) ir bentisku un planktona foraminīferu klase ar aglutinētu vai kaļķa, daudzkameru čaulu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Globotalamejas · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Iguānveidīgie
Iguānveidīgie (Iguania) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārtām vai infrakārtām, atkarībā kurai no jaunākajām zvīņrāpuļu sistemātikām seko.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Iguānveidīgie · Redzēt vairāk »
Indijas mazais ērglis
Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Indijas mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Ingveraugu rinda
Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ingveraugu rinda · Redzēt vairāk »
Izsitumi
Izsitumi ir morfoloģiski ādas elementi, kas parādās dažādu slimību, tajā skaitā arī infekciozu, gadījumos.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Izsitumi · Redzēt vairāk »
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Jūras ērgļi
Jūras ērgļi, jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Jūras ērgļi · Redzēt vairāk »
Jūras ērgļu apakšdzimta
Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Jūras ērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņu apakšdzimta
Jūraszirdziņu apakšdzimta (Hippocampinae) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) apakšdzimta un atkarībā no tā, kurai sistemātikai seko, šajā apakšdzimtā ir tikai viena ģints — jūraszirdziņiN.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Jūraszirdziņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Kamillo Goldži
Kamillo Goldži (dzimis, miris) bija itāļu ārsts, biologs, patologs.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Kamillo Goldži · Redzēt vairāk »
Karaliskie pingvīni
Karaliskie pingvīni, karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Karaliskie pingvīni · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Klijāni
Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Klijāni · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Konodonti · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Kruzona sindroms
Kruzona sindroms jeb kraniofaciālā dizostoze ir ģenētiska galvaskausa attīstības anomālija, kas ietver kombinētu kraniostenozi, sejas kaulu nepilnīgu attīstību (hipoplāzija) un deguna dobuma kompresiju.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Kruzona sindroms · Redzēt vairāk »
Lasiacantha
Lasiacantha ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst 59 sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lasiacantha · Redzēt vairāk »
Laurāzijas placentāļi
Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lauva · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Leopards · Redzēt vairāk »
Lielais baltais gārnis
Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Lielā ežgalvīte
Lielā ežgalvīte ir Eirāzijā sastopama vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas) ar cirkumpolāru izplatības areālu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lielā ežgalvīte · Redzēt vairāk »
Lutzomyia sugu klasifikācija
Lutzomyia kožodiņu ģintī ietilpst vairāk nekā 400 sugu un pasugu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Lutzomyia sugu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Malpīgiju rinda
Malpīgiju rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir iekļautas aptuveni 36 augu dzimtas un vairāk nekā 16 000 augu sugu, jeb aptuveni 7,8% no visiem divdīgļapjiem.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Malpīgiju rinda · Redzēt vairāk »
Mariju salu jenots
Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »
Mežastrazdi
Mežastrazdi (Turdus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 84 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Mežastrazdi · Redzēt vairāk »
Melnā vārna
Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Melnā vārna · Redzēt vairāk »
Melnuļu dzimta
Melnuļi ir viena no izplatītākajām vaboļu dzimtām pasaulē.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Melnuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Monotalamejas
Monotalamejas (Monothalamea) ir foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar vienkameras aglutinētu vai organiska materiāla čaulu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Monotalamejas · Redzēt vairāk »
Morfoloģija
Morfoloģija ( — ‘veids, forma’; logos — ‘jēdziens, mācība’) var būt.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Morfoloģija · Redzēt vairāk »
Nirējpīles
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Nirējpīles · Redzēt vairāk »
Ornitoloģija
Kukaiņu piekūna izbāzenis Ornitoloģija (ornis — ‘putns’) ir bioloģijas nozare, kas pēta putnus, to embrioloģiju, morfoloģiju, fizioloģiju, ekoloģiju, sistemātiku un ģeogrāfisko izplatību.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ornitoloģija · Redzēt vairāk »
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Parastais ķirsis
thumb Skābais ķirsis (Prunus cerasus) ir plūmju ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Parastais ķirsis · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā plaukšķene
Parastā plaukšķene ir augs neļķu dzimtā.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Parastā plaukšķene · Redzēt vairāk »
Paratīfs
Paratīfi ir akūtas kuņģa-zarnu trakta infekcijas slimības, pēc etioloģijas, epidemioloģijas, patoģenēzes, morfoloģijas un klīniskās ainas līdzīgas ar vēdertīfu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Paratīfs · Redzēt vairāk »
Paviāni
Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Paviāni · Redzēt vairāk »
Paviānu cilts
Paviānu cilts (Papionini) ir viena no divām mērkaķu apakšdzimtas (Cercopithecinae) ciltīm, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas savukārt tiek iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Paviānu cilts · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »
Peldpīles
Peldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Peldpīles · Redzēt vairāk »
Pelikānveidīgie
Pelikānveidīgie, pelikānveidīgo kārtas putni (Pelecaniformes) ir lieli vai vidēji lieli ūdensputni, kas izplatīti visā pasaulē.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Pelikānveidīgie · Redzēt vairāk »
Piekūnveidīgie
Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Piekūnveidīgie · Redzēt vairāk »
Piepjvaboļu dzimta
Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Piepjvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Plēsīgais putns
Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Plēsīgais putns · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Pundurzalkšu apakšdzimta
Pundurzalkšu apakšdzimta (Calamariinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Calamariidae.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Pundurzalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Pupuķi
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Pupuķi · Redzēt vairāk »
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Reģenerācija · Redzēt vairāk »
Retēju sugu saraksts
Retēji (L.) ir samērā liela ģints no Rosoideae apakšdzimtas rožu dzimtā, kurā ietilpst 200 līdz 500 sugu.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Retēju sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Rihards Kondratovičs
Rihards Kondratovičs Rihards Kondratovičs (dzimis, miris) bija latviešu biologs, LZA akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors, rododendru selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Rihards Kondratovičs · Redzēt vairāk »
Saimā pogainais ronis
Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Saimā pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Samteņi
Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Samteņi · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Savvaļas aita
Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Savvaļas aita · Redzēt vairāk »
Sēņmušu dzimta
Sēņmušu dzimta ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kurā ietilpst ap 250 sugām no 19 ģintīm.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Sēņmušu dzimta · Redzēt vairāk »
Skābeņlapu sūrene
Skābeņlapu sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Skābeņlapu sūrene · Redzēt vairāk »
Sloku dzimta
Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »
Spārneņi
Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Spārneņi · Redzēt vairāk »
Staipekņi
Staipekņu klases augi, staipekņi,() ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Staipekņi · Redzēt vairāk »
Starkāji
Starkāju pārstāvji — starītes. Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Starkāji · Redzēt vairāk »
Stārķveidīgie
Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Stārķveidīgie · Redzēt vairāk »
Stirnas
Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Stirnas · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Svīres
Svīres, svīru ģints (Apus) ir viena no svīru dzimtas (Apodidae) ģintīm.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Svīres · Redzēt vairāk »
Svīru dzimta
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »
Tekstulariīdas
Tekstulariīdas (Textulariida) ir foraminīferu kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas čaulas, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem (smilšu graudiņiem, sūkļu spīkulām, vizlas plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, kramaļģēm u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai kaļķa cementu, veidojot organisma ārējo apvalku.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Tekstulariīdas · Redzēt vairāk »
Toksikoloģija
Toksikoloģija (toxikos — ‘indīgs’, logos — ‘mācība’) ir zinātne par toksisko vielu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Toksikoloģija · Redzēt vairāk »
Troilus luridus
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Troilus luridus · Redzēt vairāk »
Tubotalamejas
Tubotalamejas (Tubothalamea) ir bentisku foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar divkameru vai daudzkameru aglutinētu vai kaļķa čaulu (vismaz juvenīlajā stadijā).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Tubotalamejas · Redzēt vairāk »
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »
Uriāls
Par uriālu jeb arkaru sauc savvaļas aitu, kas pieder uriālu jeb arkaru grupai (Ovis orientalis vignei grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Uriāls · Redzēt vairāk »
Vanagveidīgie
Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Vanagveidīgie · Redzēt vairāk »
Varžu virskārta
Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »
Vāverveidīgie
Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Vāverveidīgie · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Vidējie ērgļi
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Vidējie ērgļi · Redzēt vairāk »
Zemes kamene
Zemes kamene ir kameņu ģints suga, kas pieder bišu dzimtai.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Zemes kamene · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Zilknābju apakšdzimta
Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Zilknābju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Zobi · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu dzimta
Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Jaunums!!: Morfoloģija (bioloģija) un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »