Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Muiža

Indekss Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

494 attiecības: Abrenes apriņķa muižu nosaukumi, Adamovas muiža, Adulienas pagasts, Agrārā reforma Latvijā, Aita, Aizdzires muiža, Aizlauces draudzes novads, Aizputes apriņķa muižu nosaukumi, Aizputes virspilskunga iecirknis, Aizteres pagasts, Aizupes pagasts, Aizvīķu pagasts, Akmeņsalas draudzes novads, Alūksnes pagasts, Allažu pagasts, Alsviķu pagasts, Ambeļu pagasts, Andrejs Pumpurs, Andrejs Spāģis, Andrupenes pagasts, Andzeļmuižas baznīca, Annenieki, Ansis Leitāns, Apriķi, Apriķu pagasts, Arendoles baznīca, Arendoles muiža, Arklu revīzija, Asare, Asares muiža, Asūnes baznīca, Asītes pagasts, Ase, Asigale, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Atašienes pagasts, Augstrozes pagasts, Aumeisteri, Aumeisteru muiža, Šķibes pagasts, Šķilbēnu muiža, Šlipenbahi, Šreienbušas muiža, Ģibuļu pagasts, Ģintermuiža, Īve, Ķēču pagasts, Ķieģeļu pagasts, Ķoņi, Ķoņu pagasts, ..., Ļaudonas pagasts, Ēdoles pils, Ērberģes muiža, Āži, Ārlavas baznīca, Baižkalna pagasts, Baldones pagasts, Balle, Baltā muiža, Balvu muiža, Barkavas pagasts, Basu pagasts, Bauņu muiža, Baumaņu Kārlis, Bauskas apriņķa muižu nosaukumi, Bauskas pagasts, Bauskas vēsture, Bīriņu muiža, Bīriņu pagasts, Beķermuiža, Beļavas muiža, Bergi, Bišumuiža, Biksēres muiža, Bilska, Biržu (Madonas) muiža, Birzgales pagasts, Blankenfeldes muiža, Bonifacovas muiža, Bormaņu muiža, Bornsmindes muiža, Briņģu muiža, Bruknas pagasts, Buļļu muiža, Bukaišu pagasts, Bukultu muiža, Bulduri, Cēsu apriņķa muižu nosaukumi, Cēsu pagasts, Cēsu pilsmuiža, Cēsu vecā alus darītava, Cesvaines pils, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Cirgaļu pagasts, Dagda, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi, Daugmales pagasts, Dauguļu pagasts, Dārzciems, Dāvids Beika, Dūres pagasts, Džeralds Darels, Dižstende, Dikļu muiža, Draudavas, Dreiliņa muiža, Dreiliņu pagasts, Dricāni, Dricānu pagasts, Dubnas baznīca, Durbes muiža, Dzērbenes viduslaiku pils, Dzērves pagasts, Dzelzava, Dzelzavas muiža, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Dzirciema pagasts, Elejas muiža, Endzele, Ernsts Johans fon Firkss, Felicianovas muiža, Feodālisms, Fon Belovi, Frīdrihs Akels, Frīdrihs Ēvalds fon Firkss, Garozes pagasts, Gatartas pagasts, Gaujienas pagasts, Gārsenes muiža, Gārsenes pagasts, Georgs Radvils, Glāzenapi, Grašu pagasts, Grenču pagasts, Grostonas pagasts, Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs Manteifelis, Hapaka muiža, Hartmaņa muiža, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Hermeliņa muiža, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Historisms (valodniecībā), Iļģi (ciems), Iļķēnsalas muiža, Idus pagasts, Ilūkstes apriņķa muižu nosaukumi, Ilzenes muiža, Imanta, Inčukalns, Indras pagasts, Istras pagasts, Jakobs Johans Hastfers, Janvāra sacelšanās, Japānas vēsture, Jaungulbenes muiža, Jaunlaicenes pagasts, Jaunraunas pagasts, Jaunsaules pagasts, Jaunvāles pagasts, Jēkabnieku pagasts, Jēkabpils apriņķa muižu nosaukumi, Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi, Jeri (Jeru pagasts), Johans Daniels Felsko, Jozefs Haidns, Jumurdas muiža, Kadastrs Latvijā, Kadriļa, Kalkūnes pagasts, Kalna pagasts, Kalniešu pagasts, Kalupes baznīca, Kalvene, Kapela, Karls Gustavs Mannerheims, Karvas pagasts, Kaspars Biezbārdis, Kastrānes pagasts, Katlakalna pagasts, Kauguru nemieri, Kazimirs Buiņickis, Kārķi, Kārļu pagasts, Kārļumuiža, Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Pamše, Kārzdabas pagasts, Kūduma pagasts, Kena muiža, Klapje de Kolongi, Klēts, Kleisti (dzimta), Klosteres pagasts, Kocēni, Kokes muiža, Kokneses muiža, Kokneses pagasts, Konstantīns Petss, Konstantinovas pagasts, Korbkiles vaka, Kosas pagasts, Kraukļu pagasts, Krāšņā telēkija, Krāslavas pils, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krāslavas Valsts ģimnāzija, Krēmera muiža, Kristers Horns, Krogs, Kronmaņa muiža, Krotes pagasts, Krustpils pagasts, Kukšu muiža, Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi, Kurmenes baznīca, Kurzemes landtāgs, Kusas pagasts, Lašu muiža, Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis), Lamiņu baznīca, Latgale, Latvieši, Latviešu personvārdi, Latviešu tautastērpi, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas vēsture, Lauberes pagasts, Laucesas pagasts, Laucienes pagasts, Lazdonas draudzes novads, Lazdonas pagasts, Lādes pagasts, Līvānu pagasts, Līvbērzes pagasts, Lenču pagasts, Lieljumpravas muiža, Lielmēmeles muiža, Lielstraupes pagasts, Lielvārdes muiža, Lielvārdes vēsture, Lielvircavas pagasts, Lielzalves muiža, Liepājas apriņķa muižu nosaukumi, Liepkalnes pagasts, Liepnas pagasts, Liepupes muiža, Lilienfeldi, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Lizuma muiža, Lofelta muiža, Lubānas pagasts, Lubejas pagasts, Lubes pagasts, Lubezeres pagasts, Ludolfs Liberts, Ludzas apriņķa muižu nosaukumi, Lugažu pagasts, Madlienas pagasts, Madonas apriņķa muižu nosaukumi, Madonas novads, Malnavas muiža, Mangaļu pagasts, Marinzejas muiža, Mazmežotnes muiža, Mazsalacas vidusskola, Mazstraupes pagasts, Mazvirbi, Mācītājmuiža, Mālpils, Mārcienas muiža, Mārcis Sārums, Mārkalnes pagasts, Mīlgrāvja muiža, Mēdzūlas pagasts, Mēmeles pagasts, Mēra pagasts, Mērnieku laiki, Mērnieku laiki (1968. gada filma), Meņģeles pagasts, Medņu pagasts, Meirānu pagasts, Melngalvji, Miglinieku pagasts, Milzkalnes pagasts, Misas pagasts, Mujānu pagasts, Nabes pagasts, Nīgrandes pagasts, Neretas muiža, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nogales pagasts, Novads, Novi Dvura Krulevska, Nurmižu muiža, Oļu pagasts, Odzienas pagasts, Ogres pagasts, Ogres vēsture, Ogresgala pagasts, Omuļu pagasts, Ozolnieku novads, Ozolu pagasts, Pabažu pagasts, Padomju saimniecība, Pagasts, Pastendes pagasts, Patkules pagasts, Pauls Valdens, Pērkones pagasts, Pēteris Barisons, Pēternieku pagasts, Piebalgas pils, Piedrujas pagasts, Pirmais pasaules karš Latvijā, Planicas pagasts, Plāteres pagasts, Pociema pagasts, Praulienas ezers, Praviņu pagasts, Preiļu muiža, Preiļu pagasts, Priekuļu pagasts, Prodes pagasts, Pušas muiža, Puikules pagasts, Purmsātu pagasts, Pusmuiža, Raiskuma pagasts, Raudas pagasts, Rauzas pagasts, Rāmuļu pagasts, Rāvas pagasts, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas Jūrmala, Rūjienas pagasts, Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi, Riebiņu muiža, Roma, Rozbeķu pils, Rozulas pagasts, Rušonas pagasts, Ružinas pagasts, Ruberta muiža, Rucavas muiža, Ruckas muiža, Rundāles pagasts, Rundēnu pagasts, Rundēnu skola, Ruskulovas muiža, Saikavas pagasts, Salacas pagasts, Salnavas muiža, Sarkaņi (Sarkaņu pagasts), Sarkaņu pagasts, Sauka (dabas parks), Saulkrastu vēsture, Saunas pagasts, Sātiņu pagasts, Sāvienas pagasts, Sīpeles pagasts, Sērmūkšu pagasts, Sidgundas pagasts, Sieksātes pagasts, Silenes pagasts, Sinoles pagasts, Siversi, Skaistas pagasts, Skrajciems, Skrīveru muiža, Slampes pagasts, Slates pagasts, Slokas pagasts, Smiltenes pils, Sniķeres pagasts, Sofija Kovaļevska, Spāres muiža, Spāres muiža (Amatas novads), Spāres pagasts, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Stāmerienas pagasts, Stāmerienas pils, Stendes muiža, Stendes pagasts, Stienes pagasts, Stirnienas pagasts, Stopiņu novads, Struteles pagasts, Suiti, Suntažu muiža, Suntažu pagasts, Susējas pagasts, Svitenes muiža, Svitenes pagasts, Talsu apriņķa muižu nosaukumi, Talsu novads, Tūjas pagasts, Tīnūži, Tīnūžu pagasts, Tērvete (Tērvetes pagasts), Templiešu ordenis, Ternejas pagasts, Teteles pagasts, Tirza, Tukuma apriņķa muižu nosaukumi, Turaidas muiža, Turaidas pagasts, Ulmale, Ulmales pagasts, Upesgrīvas pagasts, Urga (ciems), Usma, Vagars, Vainižu pagasts, Vainižu pils, Vaka, Valdeķu muiža, Valgundes pagasts, Valkas apriņķa muižu nosaukumi, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valsts, Varakļānu muiža, Vārnavas pagasts, Vējavas pagasts, Veļķu pagasts, Vecate, Vecates muiža, Vecates pagasts, Vecauces muiža, Vecgulbenes muiža, Vecgulbenes pagasts, Veckārķu muiža, Vecmēmeles muiža, Vecmoku pagasts, Vecsalaca, Vecsalacas pagasts, Vecsvirlaukas pagasts, Vecumu pagasts, Veismaņu muiža, Ventspils apriņķa muižu nosaukumi, Veseļi, Veseļmuiža, Viļakas muiža, Viļakas pagasts, Viļānu muiža, Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana), Viduslaiki, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Viensēta, Viesienas pagasts, Vildogas pagasts, Vilkacis, Vilzēnu muiža, Vilzēnu pagasts, Virānes pagasts, Virķēni, Virbu pagasts, Virgas pagasts, Viskaļu pagasts, Vitrupes pagasts, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, Voldemārs Zālītis, Vrangeļi, Zaķi (Zvārtavas pagasts), Zalomons Hennings, Zasas muiža, Zasumuiža, Zaubes pagasts, Zālītes pagasts, Zūru pagasts, Zīversi, Zeļķi, Zemes reforma Baltijas guberņās, Ziemupes pagasts, Znotiņu baznīca, Zvārtavas muiža, Zviedru Vidzeme, 1605. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1905. gada revolūcija Latvijā. Izvērst indekss (444 vairāk) »

Abrenes apriņķa muižu nosaukumi

Balvu muižas kungu māja pirms pārbūves (20. gs. sākums). Abrenes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Abrenes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Abrenes apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Adamovas muiža

Adamovas muiža ir muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā.

Jaunums!!: Muiža un Adamovas muiža · Redzēt vairāk »

Adulienas pagasts

Adulienas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Adulienas pagasts · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Muiža un Aita · Redzēt vairāk »

Aizdzires muiža

Aizdzires muižas kungu māja pēc Pirmā pasaules kara. Aizdzires muižas kungu māja 2001. gadā. Aizdzires muižas pils ir muižas kungu māja, kas atrodas Kandavas novada Aizdzires ciemā.

Jaunums!!: Muiža un Aizdzires muiža · Redzēt vairāk »

Aizlauces draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Muiža un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aizputes apriņķa muižu nosaukumi

Kazdangas muižas kungu māja (ap 1830) Aizputes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Aizputes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Aizputes apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.

Jaunums!!: Muiža un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Aizteres pagasts

Aizteres pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Aizteres pagasts · Redzēt vairāk »

Aizupes pagasts

Aizupes pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Aizupes pagasts · Redzēt vairāk »

Aizvīķu pagasts

Aizvīķu pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Aizvīķu pagasts · Redzēt vairāk »

Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.

Jaunums!!: Muiža un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes pagasts

Alūksnes pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā austrumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Alūksnes pagasts · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Muiža un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Alsviķu pagasts

Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Alsviķu pagasts · Redzēt vairāk »

Ambeļu pagasts

Ambeļu pagasts ir viena no Daugavpils novada pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Muiža un Ambeļu pagasts · Redzēt vairāk »

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Jaunums!!: Muiža un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »

Andrejs Spāģis

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Muiža un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »

Andrupenes pagasts

Andrupenes pagasts ir viena no Dagdas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Andrupenes pagasts · Redzēt vairāk »

Andzeļmuižas baznīca

Andzeļmuižas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Andzeļmuižas baznīca · Redzēt vairāk »

Annenieki

Annenieki (agrāk — Annasmuiža) ir ciems Dobeles novada Annenieku pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Annenieki · Redzēt vairāk »

Ansis Leitāns

Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Muiža un Ansis Leitāns · Redzēt vairāk »

Apriķi

Apriķi ir apdzīvota vieta Aizputes novada Lažas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Apriķi · Redzēt vairāk »

Apriķu pagasts

Apriķu pagasts bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Apriķu pagasts · Redzēt vairāk »

Arendoles baznīca

Arendoles Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Arendoles baznīca · Redzēt vairāk »

Arendoles muiža

Arendoles muiža mūsdienās Arendoles muiža atrodas Latgalē, Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Arendolē.

Jaunums!!: Muiža un Arendoles muiža · Redzēt vairāk »

Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19.

Jaunums!!: Muiža un Arklu revīzija · Redzēt vairāk »

Asare

Asare ir apdzīvota vieta Aknīstes novada Asares pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Asare · Redzēt vairāk »

Asares muiža

Asares muižas ēkas drupas. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Aknīstes novada Asares pagasta Asarē.

Jaunums!!: Muiža un Asares muiža · Redzēt vairāk »

Asūnes baznīca

Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Asūnes baznīca · Redzēt vairāk »

Asītes pagasts

Asītes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Asītes pagasts · Redzēt vairāk »

Ase

Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.

Jaunums!!: Muiža un Ase · Redzēt vairāk »

Asigale

Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Krimuldas novadā.

Jaunums!!: Muiža un Asigale · Redzēt vairāk »

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Muiža un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Atašienes pagasts

Atašienes pagasts ir viena no Krustpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, dienvidos no Teiču purva.

Jaunums!!: Muiža un Atašienes pagasts · Redzēt vairāk »

Augstrozes pagasts

Augstrozes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Augstrozes pagasts · Redzēt vairāk »

Aumeisteri

Aumeisteri (agrāk Aumeisters, Serbigale) ir ciems Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Aumeisteri · Redzēt vairāk »

Aumeisteru muiža

Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Aumeisteru muiža · Redzēt vairāk »

Šķibes pagasts

Šķibes pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā rietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Šķibes pagasts · Redzēt vairāk »

Šķilbēnu muiža

Šķilbēnu muižas kungu māja 2007. gadā Šķilbēnu muiža bija Latgales muiža tagadējā Viļakas novada Šķilbēnu pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Šķilbēnu muiža · Redzēt vairāk »

Šlipenbahi

Baronu Šlipenbahu Bornhūzenes (Baltijas) atzara ģerbonis Grāfu Šlipenbahu ģerbonis Šlipenbahi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Muiža un Šlipenbahi · Redzēt vairāk »

Šreienbušas muiža

Rīgas apkārtnes karte ar Šreija muižu (''Schreyenhof'', pēc 1687. gada). Šreienbušas muiža jeb Čiekurkalna muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās teritorijā starp Rīgas pilsētu un Ķīšezeru tagadējā Čiekurkalna apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Muiža un Šreienbušas muiža · Redzēt vairāk »

Ģibuļu pagasts

Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība.

Jaunums!!: Muiža un Ģibuļu pagasts · Redzēt vairāk »

Ģintermuiža

19. gadsimta beigās Ģintermuiža ir bijusī muiža Jelgavā, kur 1887.

Jaunums!!: Muiža un Ģintermuiža · Redzēt vairāk »

Īve

Īve (agrāk arī Īvesmuiža) ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā, 3 km no pagasta centra Tiņģeres.

Jaunums!!: Muiža un Īve · Redzēt vairāk »

Ķēču pagasts

Ķēču pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Ķēču pagasts · Redzēt vairāk »

Ķieģeļu pagasts

Ķieģeļu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Ķieģeļu pagasts · Redzēt vairāk »

Ķoņi

Ķoņi ir ciems Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Ķoņi · Redzēt vairāk »

Ķoņu pagasts

Ķoņu pagasts ir viena no divām Naukšēnu novada pašvaldībām tā rietumos, Rūjas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Ķoņu pagasts · Redzēt vairāk »

Ļaudonas pagasts

Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »

Ēdoles pils

Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.

Jaunums!!: Muiža un Ēdoles pils · Redzēt vairāk »

Ērberģes muiža

Ērberģes muiža, saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Neretas novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Ērberģes muiža · Redzēt vairāk »

Āži

Āži (agrāk arī Āžmuiža) ir ciems Dundagas novada Dundagas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Āži · Redzēt vairāk »

Ārlavas baznīca

Ārlavas baznīca 2000. gadā Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca Talsu novada Ārlavas pagastā, Ārlavā.

Jaunums!!: Muiža un Ārlavas baznīca · Redzēt vairāk »

Baižkalna pagasts

Baižkalna pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Baižkalna pagasts · Redzēt vairāk »

Baldones pagasts

Baldones pagasts ir viena no divām Baldones novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Muiža un Baldones pagasts · Redzēt vairāk »

Balle

Latvijas Universitātes 95. gadadienai veltītā akadēmiskā balle Balle (no — 'dejot') ir formāls un svinīgs deju sarīkojums, kas no citiem sarīkojumiem atšķiras ar lielāku spožumu un stingrāku etiķeti.

Jaunums!!: Muiža un Balle · Redzēt vairāk »

Baltā muiža

Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.

Jaunums!!: Muiža un Baltā muiža · Redzēt vairāk »

Balvu muiža

Balvu muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Balvu muižas pils pēc nodedzināšanas (1920). Balvu muižas pils mūsdienās. Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējo Balvu un Rugāju novadu teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Balvu muiža · Redzēt vairāk »

Barkavas pagasts

Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Barkavas pagasts · Redzēt vairāk »

Basu pagasts

Basu pagasts bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Basu pagasts · Redzēt vairāk »

Bauņu muiža

Bauņu muižas kungu māja 1928. gadā. Bauņu muiža bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Burtnieku novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16.

Jaunums!!: Muiža un Bauņu muiža · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Muiža un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķa muižu nosaukumi

V. Štafenhāgena gravīrā (19.gs.). Bauskas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Bauskas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Bauskas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Bauskas pagasts

Bauskas pagasts bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Bauskas pagasts · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas karte, 1936 Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Muiža un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bīriņu muiža

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.

Jaunums!!: Muiža un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »

Bīriņu pagasts

Bīriņu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Bīriņu pagasts · Redzēt vairāk »

Beķermuiža

Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.

Jaunums!!: Muiža un Beķermuiža · Redzēt vairāk »

Beļavas muiža

Beļavas muižas kungu māja (2000). Beļavas muižas saimniecības ēka. Beļavas muižas kungu māja ir 1750.

Jaunums!!: Muiža un Beļavas muiža · Redzēt vairāk »

Bergi

Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874-1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 16.

Jaunums!!: Muiža un Bergi · Redzēt vairāk »

Bišumuiža

Bišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Muiža un Bišumuiža · Redzēt vairāk »

Biksēres muiža

Biksēres muiža - Sarkaņu pagasta pārvaldes ēka Biksēres muiža vai Libes muiža (Libien) ir muižas ēku un parka komplekss Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksērē.

Jaunums!!: Muiža un Biksēres muiža · Redzēt vairāk »

Bilska

Bilska (agrāk arī Vecbilska) ir ciems Smiltenes novada Bilskas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Bilska · Redzēt vairāk »

Biržu (Madonas) muiža

Madonas stacijas ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910). Biržu muiža jeb Madonas muiža bija muiža Lazdonas pagasta un Madonas pilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Biržu (Madonas) muiža · Redzēt vairāk »

Birzgales pagasts

Birzgales pagasts ir lielākā no Ķeguma novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.

Jaunums!!: Muiža un Birzgales pagasts · Redzēt vairāk »

Blankenfeldes muiža

Blankenfeldes muižas vērtība - plūškoks Zvanu kolekcija Blankenfeldes muiža bija muiža, kas atradās tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Blankenfeldes muiža · Redzēt vairāk »

Bonifacovas muiža

Bonifacovas muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Bonifacovas muiža · Redzēt vairāk »

Bormaņu muiža

Bormaņu muižas kungu māja mūsdienās. Bormaņu muiža vai Trapenes muiža ir muižas ēku un parka komplekss Apes novada Trapenes pagasta Trapenē.

Jaunums!!: Muiža un Bormaņu muiža · Redzēt vairāk »

Bornsmindes muiža

Bornsmindes muižas kungu māja. Bornsmindes muižas kungu māja atrodas Rundāles novada Rundāles pagasta Ziedoņos.

Jaunums!!: Muiža un Bornsmindes muiža · Redzēt vairāk »

Briņģu muiža

Briņģu muiža (arī Susteles vai Pāvītes muiža) ir bijušais muižas centrs Vecpiebalgas novada Inešu pagastā Briņģos, Briņģu ezera krastā.

Jaunums!!: Muiža un Briņģu muiža · Redzēt vairāk »

Bruknas pagasts

Bruknas pagasts bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Bruknas pagasts · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Muiža un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Bukaišu pagasts

Bukaišu pagasts ir viena no Tērvetes novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Bukaišu pagasts · Redzēt vairāk »

Bukultu muiža

Bukultu muižas kopskats Akmeņsalas lejasgalā Daugavas krastā (Broce, 1816) Bukultu muiža ir bijusī Akmeņsalas draudzes novada muiža uz Akmeņsalas.

Jaunums!!: Muiža un Bukultu muiža · Redzēt vairāk »

Bulduri

Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem.

Jaunums!!: Muiža un Bulduri · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķa muižu nosaukumi

20. gs. sākumā. Cēsu apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Cēsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Cēsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Cēsu pagasts

Cēsu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā rietumdaļā, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Cēsu pagasts · Redzēt vairāk »

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Jaunums!!: Muiža un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Cēsu vecā alus darītava

Cēsu vecā alus darītava jeb Vecais alus brūzis ir 1878. gadā celta alus darītavas ēka Cēsīs.

Jaunums!!: Muiža un Cēsu vecā alus darītava · Redzēt vairāk »

Cesvaines pils

Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir neorenesanses stilā celta muižas pils Cesvainē.

Jaunums!!: Muiža un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »

Ciems (biezi apdzīvota vieta)

Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Muiža un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »

Cirgaļu pagasts

Cirgaļu pagasts (līdz 1925. gadam Aumeisteru pagasts) bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Cirgaļu pagasts · Redzēt vairāk »

Dagda

Dagda ir pilsēta Latgalē, Dagdas novadā.

Jaunums!!: Muiža un Dagda · Redzēt vairāk »

Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests

Ēka, kurā izvietota Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta galvenā pārvalde. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests (Durrell Wildlife Conservation Trust) ir starptautiska dabas aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir savvaļā dzīvojošo sugu un pasugu aizsardzība un saglabāšana.

Jaunums!!: Muiža un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Muiža un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi

Bijusī Krāslavas muižas (''Krasław'') kungu māja (20. gs. pirmā puse). Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Daugavpils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Daugmales pagasts

Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Daugmales pagasts · Redzēt vairāk »

Dauguļu pagasts

Dauguļu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Muiža un Dauguļu pagasts · Redzēt vairāk »

Dārzciems

Dārzciems ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Muiža un Dārzciems · Redzēt vairāk »

Dāvids Beika

Kārlis Pētersons Dāvids Beika (1885—1946) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Jaunums!!: Muiža un Dāvids Beika · Redzēt vairāk »

Dūres pagasts

Dūres pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Dūres pagasts · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza (Jersey Zoo) un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.

Jaunums!!: Muiža un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Dižstende

Dižstende ir ciems Talsu novada Lībagu pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Dižstende · Redzēt vairāk »

Dikļu muiža

Dikļu muiža ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Kocēnu novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Dikļu muiža · Redzēt vairāk »

Draudavas

Draudavas (arī Draudavsala) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā starp Rīgas—Daugavpils autoceļu un Rīgas—Krustpils dzelzceļu, 3 km uz dienvidiem no Ozolsalas dzelzceļa stacijas.

Jaunums!!: Muiža un Draudavas · Redzēt vairāk »

Dreiliņa muiža

Dreiliņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Dreiliņa muiža jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Muiža un Dreiliņa muiža · Redzēt vairāk »

Dreiliņu pagasts

Dreiliņu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā vidienē pie Rīgas robežas.

Jaunums!!: Muiža un Dreiliņu pagasts · Redzēt vairāk »

Dricāni

Dricāni ir ciems Rēzeknes novadā, Dricānu pagasta centrs, 20 km attālumā no novada centra Rēzeknes.

Jaunums!!: Muiža un Dricāni · Redzēt vairāk »

Dricānu pagasts

Kuces ezers, Lempu ezers, Sološnīku ezers (Sološu ezers), Zileņu ezers.

Jaunums!!: Muiža un Dricānu pagasts · Redzēt vairāk »

Dubnas baznīca

Dubnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca (saukta arī Varšaveņa) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Dubnas baznīca · Redzēt vairāk »

Durbes muiža

Durbes muižas parks ar strūklaku (19. gs.) Durbes muižas kungu māja pirms Otrā pasaules kara Durbes muižas kungu māja mūsdienās (2013) Durbes muižas kungu māja jeb Durbes pils atrodas Slocenes upes ielejas dienvidu malā, Tukuma pilsētas teritorijā Mazā Parka ielā 7.

Jaunums!!: Muiža un Durbes muiža · Redzēt vairāk »

Dzērbenes viduslaiku pils

Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Muiža un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dzērves pagasts

Dzērves pagasts bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Dzērves pagasts · Redzēt vairāk »

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Jaunums!!: Muiža un Dzelzava · Redzēt vairāk »

Dzelzavas muiža

Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925). Dzelzavas muiža, tagadējā Dzelzavas pamatskola Dzelzavas muižas kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā.

Jaunums!!: Muiža un Dzelzavas muiža · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Muiža un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana, arī zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Muiža un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Dzirciema pagasts

Dzirciema pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Dzirciema pagasts · Redzēt vairāk »

Elejas muiža

Elejas muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Elejas muižas kungu mājas jeb Elejas pils drupas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Elejas muiža · Redzēt vairāk »

Endzele

Endzele (agrāk arī Straume) ir apdzīvota vieta Rūjienas novada Jeru pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Endzele · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans fon Firkss

Ernests Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782) bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Ernsts Johans fon Firkss · Redzēt vairāk »

Felicianovas muiža

Felicianovas muižas pils 2001. gadā Felicianovas muižas pils ir neogotikas stila muižas kungu māja, kas atrodas Ciblas novada Ciblas pagasta Felicianovā.

Jaunums!!: Muiža un Felicianovas muiža · Redzēt vairāk »

Feodālisms

Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Jaunums!!: Muiža un Feodālisms · Redzēt vairāk »

Fon Belovi

Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Muiža un Fon Belovi · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Akels

Frīdrihs Kārlis Akels (1871—1941) bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas ārlietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1924), diplomāts un Igaunijas pārstāvis Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (1927–1932).

Jaunums!!: Muiža un Frīdrihs Akels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ēvalds fon Firkss

Frīdrihs Ēvalds fon Firkss (dzimis 1733. gada oktobrī, miris) bija Piltenes apgabala landrāts.

Jaunums!!: Muiža un Frīdrihs Ēvalds fon Firkss · Redzēt vairāk »

Garozes pagasts

Garozes pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Lielupes labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Garozes pagasts · Redzēt vairāk »

Gatartas pagasts

Gatartas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Gatartas pagasts · Redzēt vairāk »

Gaujienas pagasts

Gaujienas pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Gaujienas pagasts · Redzēt vairāk »

Gārsenes muiža

Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Aknīstes novada Gārsenes pagasta Gārsenē.

Jaunums!!: Muiža un Gārsenes muiža · Redzēt vairāk »

Gārsenes pagasts

Gārsenes pagasts ir viena no Aknīstes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Gārsenes pagasts · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna) Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Muiža un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Glāzenapi

Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Muiža un Glāzenapi · Redzēt vairāk »

Grašu pagasts

Grašu pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Grašu pagasts · Redzēt vairāk »

Grenču pagasts

Grenču pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Grenču pagasts · Redzēt vairāk »

Grostonas pagasts

Grostonas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Grostonas pagasts · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Muiža un Gulbene · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Muiža un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Muiža un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Muiža un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hapaka muiža

Hapaka muiža 1930. gada Rīgas kartē. Hapaka muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Hapaka grāvja rietumu pusē Voleru un Spilves apkaimēs.

Jaunums!!: Muiža un Hapaka muiža · Redzēt vairāk »

Hartmaņa muiža

Hartmaņa muižas ēka mūsdienās. Hartmaņa muiža ir ēku kopums Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, no kura divas tiek sauktas par muižām.

Jaunums!!: Muiža un Hartmaņa muiža · Redzēt vairāk »

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Muiža un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »

Hermeliņa muiža

Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.

Jaunums!!: Muiža un Hermeliņa muiža · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Muiža un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Historisms (valodniecībā)

Historisms ir vecvārds, kuram ir novecojuši un zuduši apzīmētie jēdzieni.

Jaunums!!: Muiža un Historisms (valodniecībā) · Redzēt vairāk »

Iļģi (ciems)

Iļģi, agrāk Iļģu muiža, ir aprūpes ciems Kurzemē, Grobiņas novada Grobiņas pagastā uz austrumiem no Grobiņas.

Jaunums!!: Muiža un Iļģi (ciems) · Redzēt vairāk »

Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsala (''Hilchensholm'') 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē. Iļķēnsalas muiža bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20.

Jaunums!!: Muiža un Iļķēnsalas muiža · Redzēt vairāk »

Idus pagasts

Idus pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Muiža un Idus pagasts · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķa muižu nosaukumi

Gārsenes muižas kungu māja. Ilūkstes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ilūkstes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Ilūkstes apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Ilzenes muiža

Muižas īpašnieki Kampenhauzeni Ilzenes muižas parkā (pēc 1920. gada). Ilzenes muiža (arī Ilsenes muiža) bija muiža Alūksnes novada Ilzenes pagasta Ilzenē.

Jaunums!!: Muiža un Ilzenes muiža · Redzēt vairāk »

Imanta

Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.

Jaunums!!: Muiža un Imanta · Redzēt vairāk »

Inčukalns

Inčukalns ir apdzīvota vieta Inčukalna novada Inčukalna pagastā, novada un pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Inčukalns · Redzēt vairāk »

Indras pagasts

Indras pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Indras pagasts · Redzēt vairāk »

Istras pagasts

Istras pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Istras pagasts · Redzēt vairāk »

Jakobs Johans Hastfers

Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.

Jaunums!!: Muiža un Jakobs Johans Hastfers · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Muiža un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Japānas vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu.

Jaunums!!: Muiža un Japānas vēsture · Redzēt vairāk »

Jaungulbenes muiža

Jaungulbenes pils mūsdienās. Jaungulbenes muižas interjers (20. gadsimta sākums) Jaungulbenes muižas interjers. Jaungulbenes muižas pils ēdamzāle. Jaungulbenes pils ir Tjudoru neogotikas stilā celta muižas kungu māja Jaungulbenē, kas vēlāk atkārtoti pārbūvēta.

Jaunums!!: Muiža un Jaungulbenes muiža · Redzēt vairāk »

Jaunlaicenes pagasts

Jaunlaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Muiža un Jaunlaicenes pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunraunas pagasts

Jaunraunas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Jaunraunas pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunsaules pagasts

Jaunsaules pagasts bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā dienvidos, Mēmeles labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Jaunsaules pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunvāles pagasts

Jaunvāles pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Jaunvāles pagasts · Redzēt vairāk »

Jēkabnieku pagasts

Jēkabnieku pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Svētes krastos.

Jaunums!!: Muiža un Jēkabnieku pagasts · Redzēt vairāk »

Jēkabpils apriņķa muižu nosaukumi

Vārenbrokas muižas kungu māja 2010. gadā. Jēkabpils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Jēkabpils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Jēkabpils apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi

Zaļās muižas kungu māja Zaļeniekos (''Schloss Grünhof'', 1917). Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Jelgavas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Jeri (Jeru pagasts)

Jeri (agrāk — Ģeri) ir apdzīvota vieta Rūjienas novada Jeru pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Jeri (Jeru pagasts) · Redzēt vairāk »

Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (1844—1879).

Jaunums!!: Muiža un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »

Jozefs Haidns

(Francis) Jozefs Haidns (viņu biežāk sauca par Franci nekā par Jozefu), dzimis, miris, bija austriešu komponists.

Jaunums!!: Muiža un Jozefs Haidns · Redzēt vairāk »

Jumurdas muiža

Jumurdas pils 2000. gadā. V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866). Jumurdas muižas kungu māja celta historisma stilā un atrodas Ērgļu novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā.

Jaunums!!: Muiža un Jumurdas muiža · Redzēt vairāk »

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Muiža un Kadastrs Latvijā · Redzēt vairāk »

Kadriļa

LU folkloras deju kopas "Dandari" izpildījumā Kadriļa (no Latvju tautas mūzikas materiāli, I-IV / Sakārt. un izpēt. A. Jurjāns. - R., 1894.-1926., vienā no tām ievietotas divdesmit divas kadriļu melodijas, diemžēl piezīmes, kā tās dejot, ir tikai divpadsmit dejām. Sākoties interesei par tradicionālo deju XX gadsimta 30. gados, kadriļām netika pievērsta uzmanība, jo pamatoti tika uzskatīts, ka tās zemnieku sadzīvē ienākušas samērā nesen. Atjaunojoties interesei par folkloras izmantošanu sadzīvē, XX gadsimta 80. gadu sākumā par kadriļām sāka interesēties LU Deju folkloras kopa "Dandari". "Dandaru" vadītājs E. Spīčs pierakstīja un interpretēja vairākas Latgales kadriļas - Rikavas kadriļu, Puncuļu kadriļu u.c., kā arī no Jurjānu Andreja publikācijām atjaunoja vairākas Kurzemē un Zemgalē dejotas kadriļas un krustdejas.

Jaunums!!: Muiža un Kadriļa · Redzēt vairāk »

Kalkūnes pagasts

Kalkūnes pagasts ir viena no Daugavpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, novada Augšzemes daļā.

Jaunums!!: Muiža un Kalkūnes pagasts · Redzēt vairāk »

Kalna pagasts

Kalna pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Kalna pagasts · Redzēt vairāk »

Kalniešu pagasts

Kalniešu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Kalniešu pagasts · Redzēt vairāk »

Kalupes baznīca

Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Kalupes baznīca · Redzēt vairāk »

Kalvene

Kalvene (agrāk Tāšu Padure) ir apdzīvota vieta Aizputes novada Kalvenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Kalvene · Redzēt vairāk »

Kapela

Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Muiža un Kapela · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) - brīvkungs, zviedru-vācu izcelsmes Somijas virsnieks un politiķis.

Jaunums!!: Muiža un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Karvas pagasts

Karvas pagasts bija viena no Valkas, vēlāk Alūksnes apriņķa pašvaldībām.

Jaunums!!: Muiža un Karvas pagasts · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806-1886) bija skolotājs Vīlandē (1833-1853) un Rīgā (1866-1881) un viens no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laikmeta darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Muiža un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kastrānes pagasts

Kastrānes pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Kastrānes pagasts · Redzēt vairāk »

Katlakalna pagasts

Katlakalna pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Rigas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Katlakalna pagasts · Redzēt vairāk »

Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802.

Jaunums!!: Muiža un Kauguru nemieri · Redzēt vairāk »

Kazimirs Buiņickis

Kazimirs Buiņickis Kazimirs Buiņickis bija viens no Latgalē dzīvojušajiem 19. gadsimta poļu kultūras darbiniekiem, kurš iestājās par Latvijas novadu, latviešu tautas vienību, sociālajām reformām Latgalē un kurš savos darbos atainojis šī novada dzīvi gan 17.

Jaunums!!: Muiža un Kazimirs Buiņickis · Redzēt vairāk »

Kārķi

Kārķi ir apdzīvota vieta Valkas novada Kārķu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Kārķi · Redzēt vairāk »

Kārļu pagasts

Kārļu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Kārļu pagasts · Redzēt vairāk »

Kārļumuiža

Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža (vai Karlsruhe) ir bijusī muiža, kas atrodas Amatas novada Drabešu pagasta Kārļos.

Jaunums!!: Muiža un Kārļumuiža · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Zīverss (galminieks)

Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.

Jaunums!!: Muiža un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Pamše

Kārlis Pamše (dzimis Virānes pagastā, miris) bija latviešu aktieris, režisors un rakstnieks.

Jaunums!!: Muiža un Kārlis Pamše · Redzēt vairāk »

Kārzdabas pagasts

Kārzdabas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Kārzdabas pagasts · Redzēt vairāk »

Kūduma pagasts

Kūduma pagasts (līdz 1925. gadam Unguru pagasts) bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Kūduma pagasts · Redzēt vairāk »

Kena muiža

Pirmā Pasaules kara. Kena muiža ir viens no kultūrvēsturiskiem arhitektūras objektiem, kas atrodas Jēkabpilī, Dambju ielā 19.

Jaunums!!: Muiža un Kena muiža · Redzēt vairāk »

Klapje de Kolongi

Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas impērijā 18. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Muiža un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Muiža un Klēts · Redzēt vairāk »

Kleisti (dzimta)

Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.

Jaunums!!: Muiža un Kleisti (dzimta) · Redzēt vairāk »

Klosteres pagasts

Klosteres pagasts (līdz 1925. gadam Aizputes-Klosteres pagasts) bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Klosteres pagasts · Redzēt vairāk »

Kocēni

Kocēni ir apdzīvota vieta Vidzemē, Kocēnu novada centrs.

Jaunums!!: Muiža un Kocēni · Redzēt vairāk »

Kokes muiža

Kokes muiža (''Kokeshof'') un citas Bolderājas pagasta muižiņas (1913). Kokes muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Spilves pļavās Hapaka grāvja rietumu pusē.

Jaunums!!: Muiža un Kokes muiža · Redzēt vairāk »

Kokneses muiža

Kokneses muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara). Kokneses muižas pils un pareizticīgo baznīca Daugavas stāvkrastā. Kokneses muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā Koknesē.

Jaunums!!: Muiža un Kokneses muiža · Redzēt vairāk »

Kokneses pagasts

Kokneses pagasts ir viena no Kokneses novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Muiža un Kokneses pagasts · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Muiža un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Konstantinovas pagasts

Konstantinovas pagasts ir viena no Dagdas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Konstantinovas pagasts · Redzēt vairāk »

Korbkiles vaka

Korbkiles vaka jeb Cerbkules vaka (Corbkul wacke) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Muiža un Korbkiles vaka · Redzēt vairāk »

Kosas pagasts

Kosas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Kosas pagasts · Redzēt vairāk »

Kraukļu pagasts

Kraukļu pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Kraukļu pagasts · Redzēt vairāk »

Krāšņā telēkija

Krāšņā telēkija (Telekia speciosa) ir liels asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kas pamatā aug Eiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Krāšņā telēkija · Redzēt vairāk »

Krāslavas pils

Krāslavas pils atjaunošanas laikā (2009) Krāslavas pils pirms Pirmā pasaules kara (1911) Krāslavas pils jeb Plāteru pils ir 18.

Jaunums!!: Muiža un Krāslavas pils · Redzēt vairāk »

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Krāslavas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Krāslavas Valsts ģimnāzija

Krāslavas Valsts ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.

Jaunums!!: Muiža un Krāslavas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Krēmera muiža

Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Muiža un Krēmera muiža · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns, arī Kristers Hūrns (1626—1677) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654–1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657–1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674–1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Muiža un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Krogs

Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.

Jaunums!!: Muiža un Krogs · Redzēt vairāk »

Kronmaņa muiža

Kronmaņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Kronmaņa muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Muiža un Kronmaņa muiža · Redzēt vairāk »

Krotes pagasts

Krotes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Krotes pagasts · Redzēt vairāk »

Krustpils pagasts

Krustpils pagasts ir viena no Krustpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Muiža un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »

Kukšu muiža

Kukšu muižas pils 2016. gadā Kukšu muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Jaunsātu pagasta Kukšās.

Jaunums!!: Muiža un Kukšu muiža · Redzēt vairāk »

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi

20. gs. sākumā. Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Kuldīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Kurmenes baznīca

Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Kurmenes baznīca · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Muiža un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kusas pagasts

Kusas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Kusas pagasts · Redzēt vairāk »

Lašu muiža

Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Ilūkstes novada Eglaines pagasta Lašos.

Jaunums!!: Muiža un Lašu muiža · Redzēt vairāk »

Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)

Lašu pagasts bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis) · Redzēt vairāk »

Lamiņu baznīca

Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Lamiņu baznīca · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Muiža un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Muiža un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu tautastērpi

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past". Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.

Jaunums!!: Muiža un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Jaunums!!: Muiža un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir autonoma Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa Krievijas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta pārraudzībā.

Jaunums!!: Muiža un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna). Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Jaunums!!: Muiža un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Muiža un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lauberes pagasts

Lauberes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Lauberes pagasts · Redzēt vairāk »

Laucesas pagasts

Laucesas pagasts ir viena no Daugavpils novada administratīvajām teritorijām dienvidos no Daugavpils, rajona Augšzemes daļā.

Jaunums!!: Muiža un Laucesas pagasts · Redzēt vairāk »

Laucienes pagasts

Laucienes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Laucienes pagasts · Redzēt vairāk »

Lazdonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lazdonas luterāņu baznīca (2000). Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008). Lazdonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Muiža un Lazdonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lazdonas pagasts

Lazdonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.

Jaunums!!: Muiža un Lazdonas pagasts · Redzēt vairāk »

Lādes pagasts

Lādes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Lādes pagasts · Redzēt vairāk »

Līvānu pagasts

Līvānu pagasts bija viena no Daugavpils apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Līvānu pagasts · Redzēt vairāk »

Līvbērzes pagasts

Līvbērzes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca Līvbērzes dzelzceļa stacija Līvbērzes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Līvbērzes pagasts · Redzēt vairāk »

Lenču pagasts

Lenču pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā, Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Lenču pagasts · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Lielmēmeles muiža

Lielmēmeles muižas kungu māja pirms pārbūves Lielmēmeles muižas kungu māja mūsdienās Lielmēmeles muiža bija muiža Lielmēmelē, tagadējā Neretas novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Lielmēmeles muiža · Redzēt vairāk »

Lielstraupes pagasts

Lielstraupes pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Gaujas un Braslas krastos.

Jaunums!!: Muiža un Lielstraupes pagasts · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Muiža un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lielvircavas pagasts

Lielvircavas pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Vircavas krastos.

Jaunums!!: Muiža un Lielvircavas pagasts · Redzēt vairāk »

Lielzalves muiža

Lielzalves muižas kungu māja mūsdienās Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Neretas novada, Zalves pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »

Liepājas apriņķa muižu nosaukumi

20. gs. sākumā. Liepājas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Liepājas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Liepājas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Liepkalnes pagasts

Liepkalnes pagasts (līdz 1925. gadam Liepkalnes-Ozolu pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Liepkalnes pagasts · Redzēt vairāk »

Liepnas pagasts

Liepnas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Liepnas pagasts · Redzēt vairāk »

Liepupes muiža

Liepupes muižas kungu māja (2014). Liepupes muižas kungu mājas pārbūve 2011. gadā. Liepupes muižas jeb Perniģeles muižas pils ir baroka stilā 1751.

Jaunums!!: Muiža un Liepupes muiža · Redzēt vairāk »

Lilienfeldi

Lilienfeldu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lilienfeldi ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Muiža un Lilienfeldi · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Muiža un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Muiža un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Muiža un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Lizuma muiža

Lizuma muiža ir muiža Lizuma pagastā, Gulbenes novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Lizuma muiža · Redzēt vairāk »

Lofelta muiža

Lofelta muiža 1701. gada kartē. Lofelta muiža, arī Lofelda muiža bija muiža tagadējās rūpnīcas "Lignums" teritorijā Bolderājas apkaimē.

Jaunums!!: Muiža un Lofelta muiža · Redzēt vairāk »

Lubānas pagasts

Lubānas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos, Aiviekstes abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Lubānas pagasts · Redzēt vairāk »

Lubejas pagasts

Lubejas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Lubejas pagasts · Redzēt vairāk »

Lubes pagasts

Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Rojas upes abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Lubes pagasts · Redzēt vairāk »

Lubezeres pagasts

Lubezeres pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Lubezeres pagasts · Redzēt vairāk »

Ludolfs Liberts

Ludolfs Liberts (—) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.

Jaunums!!: Muiža un Ludolfs Liberts · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķa muižu nosaukumi

Bijusī Malnavas muižas kungu māja (20. gs. sākums). Ludzas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ludzas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Ludzas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Lugažu pagasts

Lugažu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Lugažu pagasts · Redzēt vairāk »

Madlienas pagasts

Madlienas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ogres upes krastos.

Jaunums!!: Muiža un Madlienas pagasts · Redzēt vairāk »

Madonas apriņķa muižu nosaukumi

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja (ap 1910). Madonas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Madonas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Madonas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Madonas novads

Madonas novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Madonas novads · Redzēt vairāk »

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Kārsavas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Jaunums!!: Muiža un Malnavas muiža · Redzēt vairāk »

Mangaļu pagasts

Mangaļu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Mangaļu pagasts · Redzēt vairāk »

Marinzejas muiža

Marinzejas muižas pils, arī Marindzes muižas pils ir 19.

Jaunums!!: Muiža un Marinzejas muiža · Redzēt vairāk »

Mazmežotnes muiža

Mazmežotnes muiža ir atpūtas ēku komplekss Lielupes senlejas krastā, vietā, kur atradusies Mazmežotnes vēsturiskā muiža.

Jaunums!!: Muiža un Mazmežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Muiža un Mazsalacas vidusskola · Redzēt vairāk »

Mazstraupes pagasts

Mazstraupes pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Mazstraupes pagasts · Redzēt vairāk »

Mazvirbi

Mazvirbi ir ciems Talsu novada Abavas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Mazvirbi · Redzēt vairāk »

Mācītājmuiža

Mācītājmuiža, arī pastorāts, — zemes īpašums (muiža), kas nodots draudzes mācītājam lietošanā.

Jaunums!!: Muiža un Mācītājmuiža · Redzēt vairāk »

Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Mālpils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Muiža un Mālpils · Redzēt vairāk »

Mārcienas muiža

Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »

Mārcis Sārums

Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853). Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866). Sārumu Mārcis jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme) (1799–1859) bija līvu izcelsmes namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem.

Jaunums!!: Muiža un Mārcis Sārums · Redzēt vairāk »

Mārkalnes pagasts

Mārkalnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Muiža un Mārkalnes pagasts · Redzēt vairāk »

Mīlgrāvja muiža

Rodenberga muiža 1701. gada Rīgas apkārtnes kartē. Mīlgrāvja muiža bija muiža Mīgrāvja kanāla ziemeļu krastā tagadējā Vecmīlgrāvī, pēc apvienošanas ar Mangaļmuižu dēvēta par Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muižu.

Jaunums!!: Muiža un Mīlgrāvja muiža · Redzēt vairāk »

Mēdzūlas pagasts

Mēdzūlas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Mēdzūlas pagasts · Redzēt vairāk »

Mēmeles pagasts

Mēmeles pagasts bija viena no Jēkabpils apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumos, Mēmeles upes krastā Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Mēmeles pagasts · Redzēt vairāk »

Mēra pagasts

Mēra pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Mēra pagasts · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki

Mērnieku laiki ir 1879.

Jaunums!!: Muiža un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki (1968. gada filma)

"Mērnieku laiki" ir 1968.

Jaunums!!: Muiža un Mērnieku laiki (1968. gada filma) · Redzēt vairāk »

Meņģeles pagasts

Meņģeles pagasts ir viena no Ogres novada teritoriālajām vienībām tā dienvidaustrumos, Ogres upes krastos.

Jaunums!!: Muiža un Meņģeles pagasts · Redzēt vairāk »

Medņu pagasts

Medņu pagasts (līdz 1940. gadam Ungurmuižas pagasts) bija viena no Daugavpils apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Medņu pagasts · Redzēt vairāk »

Meirānu pagasts

Meirānu pagasts bija administratīvā teritorija Madonas apriņķī.

Jaunums!!: Muiža un Meirānu pagasts · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Muiža un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Miglinieku pagasts

Miglinieku pagasts bija pašvaldība Ludzas rajonā.

Jaunums!!: Muiža un Miglinieku pagasts · Redzēt vairāk »

Milzkalnes pagasts

Milzkalnes pagasts (līdz 1925. gadam Slokenbekas pagasts) bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Milzkalnes pagasts · Redzēt vairāk »

Misas pagasts

Misas pagasts bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Misas pagasts · Redzēt vairāk »

Mujānu pagasts

Mujānu pagasts (līdz 1925. gadam Imantas pagasts) bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Mujānu pagasts · Redzēt vairāk »

Nabes pagasts

Nabes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Nabes pagasts · Redzēt vairāk »

Nīgrandes pagasts

Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »

Neretas muiža

Neretas muižas ēkas ap 1930. gadu Vecā Neretas muižas pils mūsdienās (2016.g.) Jaunās Neretas muižas kungu ēkas drupas Muižas parks Neretas muiža (Nerften, Nersten, Narriten) jeb Neretas muižas pils bija viena no senākajām Sēlijas muižām tagadējā Neretas novada teritorijā pie Neretaslaukiem.

Jaunums!!: Muiža un Neretas muiža · Redzēt vairāk »

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).

Jaunums!!: Muiža un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »

Nogales pagasts

Nogales pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Nogales pagasts · Redzēt vairāk »

Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Jaunums!!: Muiža un Novads · Redzēt vairāk »

Novi Dvura Krulevska

Novi Dvura Krulevska (izrunā) ir ciemats Polijā.

Jaunums!!: Muiža un Novi Dvura Krulevska · Redzēt vairāk »

Nurmižu muiža

Nurmižu muižas kungu māja. Nurmižu muižas atliekas (2014). Nurmižu muiža (Nurmis) atrodas Siguldas novada Siguldas pagasta Nurmižos starp Siguldu un Līgatni.

Jaunums!!: Muiža un Nurmižu muiža · Redzēt vairāk »

Oļu pagasts

Oļu pagasts (līdz 1925. gadam Oļu-Apeltienes pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Oļu pagasts · Redzēt vairāk »

Odzienas pagasts

Odzienas pagasts (līdz 1925. gadam Vietalvas-Odzienas pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Odzienas pagasts · Redzēt vairāk »

Ogres pagasts

Ogres pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumos, Ogres upes krastos.

Jaunums!!: Muiža un Ogres pagasts · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara. Ogres vēsture aptver laika periodu kopš tās apdzīvotas vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Muiža un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Ogresgala pagasts

Ogresgala pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Ogresgala pagasts · Redzēt vairāk »

Omuļu pagasts

Omuļu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Omuļu pagasts · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads ir pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Muiža un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Ozolu pagasts

Ozolu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Ozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Pabažu pagasts

Pabažu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Pabažu pagasts · Redzēt vairāk »

Padomju saimniecība

Padomju saimniecība, arī sovhozs (no), bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.

Jaunums!!: Muiža un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Muiža un Pagasts · Redzēt vairāk »

Pastendes pagasts

Pastendes pagasts līdz 1949.

Jaunums!!: Muiža un Pastendes pagasts · Redzēt vairāk »

Patkules pagasts

Patkules pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Patkules pagasts · Redzēt vairāk »

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863-1957) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Muiža un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »

Pērkones pagasts

Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.

Jaunums!!: Muiža un Pērkones pagasts · Redzēt vairāk »

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Muiža un Pēteris Barisons · Redzēt vairāk »

Pēternieku pagasts

Pēternieku pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Pēternieku pagasts · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Muiža un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Piedrujas pagasts

Piedrujas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Piedrujas pagasts · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Muiža un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Planicas pagasts

Planicas pagasts bija viena no Kuldīgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Planicas pagasts · Redzēt vairāk »

Plāteres pagasts

Plāteres pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Plāteres pagasts · Redzēt vairāk »

Pociema pagasts

Pociema pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Pociema pagasts · Redzēt vairāk »

Praulienas ezers

Praulienas ezers (arī Praulienas dīķis) ir mākslīga ūdenstilpe Praulienā, bijušās Praulienas muižas centrā.

Jaunums!!: Muiža un Praulienas ezers · Redzēt vairāk »

Praviņu pagasts

Praviņu pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Praviņu pagasts · Redzēt vairāk »

Preiļu muiža

Preiļu muižas pils mūsdienās 2007. gadā Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no pils, laukakmeņu mūra staļļa, 2 ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas un romantiska ainavu parka 43 ha platībā.

Jaunums!!: Muiža un Preiļu muiža · Redzēt vairāk »

Preiļu pagasts

Preiļu pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.

Jaunums!!: Muiža un Preiļu pagasts · Redzēt vairāk »

Priekuļu pagasts

Priekuļu pagasts ir viena no Priekuļu novada administratīvajām teritorijām tā centrā, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Priekuļu pagasts · Redzēt vairāk »

Prodes pagasts

Prodes pagasts ir viena no Ilūkstes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Prodes pagasts · Redzēt vairāk »

Pušas muiža

Pušas muiža un kapela 1797. gadā (no Broces kolekcijas). Pušas muiža ir agrāko muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā.

Jaunums!!: Muiža un Pušas muiža · Redzēt vairāk »

Puikules pagasts

Puikules pagasts (līdz 1925. gadam Puiķeles pagasts) bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Puikules pagasts · Redzēt vairāk »

Purmsātu pagasts

Purmsātu pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Purmsātu pagasts · Redzēt vairāk »

Pusmuiža

Pusmuiža (arī HalbGutshof un Vorwerk) bija kādai muižai piederoša autonoma lauku lielsaimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem.

Jaunums!!: Muiža un Pusmuiža · Redzēt vairāk »

Raiskuma pagasts

Raiskuma pagasts ir viena no Pārgaujas novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm.

Jaunums!!: Muiža un Raiskuma pagasts · Redzēt vairāk »

Raudas pagasts

Raudas pagasts (līdz 1925. gadam Stelles pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Raudas pagasts · Redzēt vairāk »

Rauzas pagasts

Rauzas pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Rauzas pagasts · Redzēt vairāk »

Rāmuļu pagasts

Rāmuļu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Rāmuļu pagasts · Redzēt vairāk »

Rāvas pagasts

Rāvas pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Rāvas pagasts · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķa muižu nosaukumi

20. gadsimta sākumā. Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Rīgas Jūrmala

Rīgas Jūrmalas transporta shēma (1922). Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.

Jaunums!!: Muiža un Rīgas Jūrmala · Redzēt vairāk »

Rūjienas pagasts

Rūjienas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Rūjienas pagasts · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi

Varakļānu muižas kungu māja (1875. gada akvarelis). Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Rēzeknes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Riebiņu muiža

Riebiņu muižas kungu māja mūsdienās (2001). S. Maslovska akvarelis "Rudens Riebiņos" (1902). Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža, bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Jaunums!!: Muiža un Riebiņu muiža · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Muiža un Roma · Redzēt vairāk »

Rozbeķu pils

Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.

Jaunums!!: Muiža un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »

Rozulas pagasts

Rozulas pagasts (līdz 1925. gadam Rozbeķu pagasts) bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Rozulas pagasts · Redzēt vairāk »

Rušonas pagasts

Rušonas pagasts ir viena no Riebiņu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Rušona ezera krastā, no kā tas ieguvis savu nosaukumu.

Jaunums!!: Muiža un Rušonas pagasts · Redzēt vairāk »

Ružinas pagasts

Ružinas pagasts bija viena no Rēzeknes apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Ružinas pagasts · Redzēt vairāk »

Ruberta muiža

Ruperta muiža 1930. gada Rīgas kartē. Ruberta muiža jeb Ruperta muiža (Rupertshof, Ruppertshof) bija muiža Podragā.

Jaunums!!: Muiža un Ruberta muiža · Redzēt vairāk »

Rucavas muiža

Rucavas muiža ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Rucavas novada Rucavas pagastā uz austrumiem no Rucavas.

Jaunums!!: Muiža un Rucavas muiža · Redzēt vairāk »

Ruckas muiža

Ruckas muiža 20. gadsimta sākumā Ruckas muiža 2015. gadā. Ruckas muiža ir muiža, kas atrodas Ruckas parkā Piebalgas ielā 19 Cēsīs.

Jaunums!!: Muiža un Ruckas muiža · Redzēt vairāk »

Rundāles pagasts

Rundāles pagasts ir viena no Rundāles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Rundāles pagasts · Redzēt vairāk »

Rundēnu pagasts

Rundēnu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Rundēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Rundēnu skola

Rundēnu skola Rundēnu skolas komplekss atrodas bijušā poļu pana Viktora Šahno Rundēnu muižas vietā Rundēnu ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Rundēnu skola · Redzēt vairāk »

Ruskulovas muiža

Ruskulovas muiža jeb Ruskulavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Kārsavas novada Salnavas pagasta un Balvu novada Tilžas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Ruskulovas muiža · Redzēt vairāk »

Saikavas pagasts

Saikavas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā dienviddaļā, Aiviekstes abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Saikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Salacas pagasts

Salacas pagasts bija viena no pašvaldībām Vidzemes ziemeļrietumos, Rīgas jūras līča krastā, tagadējā Salacgrīvas novada teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Salacas pagasts · Redzēt vairāk »

Salnavas muiža

Salnavas muiža jeb Saļņevas muiža (no) bija Latgales muiža (18. - 20. gs. sākumā) tagadējā Kārsavas novada Salnavas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Salnavas muiža · Redzēt vairāk »

Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)

Sarkaņi (agrāk arī Sarkanmuiža) ir ciems Madonas novada Sarkaņu pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Sarkaņi (Sarkaņu pagasts) · Redzēt vairāk »

Sarkaņu pagasts

Sarkaņu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Sarkaņu pagasts · Redzēt vairāk »

Sauka (dabas parks)

Saukas dabas parks atrodas Viesītes novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.

Jaunums!!: Muiža un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Saulkrastu vēsture

Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.

Jaunums!!: Muiža un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »

Saunas pagasts

Saunas pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Muiža un Saunas pagasts · Redzēt vairāk »

Sātiņu pagasts

Sātiņu pagasts bija viena no Kuldīgas apriņķa pašvaldībām tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Muiža un Sātiņu pagasts · Redzēt vairāk »

Sāvienas pagasts

Sāvienas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā dienviddaļā, Aiviekstes krastos.

Jaunums!!: Muiža un Sāvienas pagasts · Redzēt vairāk »

Sīpeles pagasts

Sīpeles pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā rietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Sīpeles pagasts · Redzēt vairāk »

Sērmūkšu pagasts

Sērmūkšu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Sērmūkšu pagasts · Redzēt vairāk »

Sidgundas pagasts

Sidgundas pagasts (līdz 1925. gadam Rikteres pagasts) bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Sidgundas pagasts · Redzēt vairāk »

Sieksātes pagasts

Sieksātes pagasts bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Sieksātes pagasts · Redzēt vairāk »

Silenes pagasts

Silenes pagasts (līdz Pirmajam pasaules karam Ezernes pagasts, līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Silenes pagasts · Redzēt vairāk »

Sinoles pagasts

Sinoles pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Sinoles pagasts · Redzēt vairāk »

Siversi

Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Siversi jeb fon Ziversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Muiža un Siversi · Redzēt vairāk »

Skaistas pagasts

Skaistas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Muiža un Skaistas pagasts · Redzēt vairāk »

Skrajciems

Pulkarne Skrajciems ir ciemu klasifikācijas veids Latvijā, pie kura pieder ciemi ar skraju apbūvi.

Jaunums!!: Muiža un Skrajciems · Redzēt vairāk »

Skrīveru muiža

Skrīveru muižas pils (1912). Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900). Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem.

Jaunums!!: Muiža un Skrīveru muiža · Redzēt vairāk »

Slampes pagasts

Slampes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.

Jaunums!!: Muiža un Slampes pagasts · Redzēt vairāk »

Slates pagasts

Slates pagasts bija viena no Jēkabpils apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Slates pagasts · Redzēt vairāk »

Slokas pagasts

Slokas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Slokas pagasts · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Smiltenes pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Muiža un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Sniķeres pagasts

Sniķeres pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Sniķeres pagasts · Redzēt vairāk »

Sofija Kovaļevska

Sofija Kovaļevska (dzimusi Korvina-Krjukovska, mirusi) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe.

Jaunums!!: Muiža un Sofija Kovaļevska · Redzēt vairāk »

Spāres muiža

Muižas kungu māja mūsdienās Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža ir 18.

Jaunums!!: Muiža un Spāres muiža · Redzēt vairāk »

Spāres muiža (Amatas novads)

Spāres muiža (vācu: Sparennhof, Samsky) atrodas Amatas novada, Amatas pagastā, Spārē, nepilnus 20 km no Cēsīm.

Jaunums!!: Muiža un Spāres muiža (Amatas novads) · Redzēt vairāk »

Spāres pagasts

Spāres pagasts līdz 1949.

Jaunums!!: Muiža un Spāres pagasts · Redzēt vairāk »

Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Muiža un Staņislavs Bulaks-Balahovičs · Redzēt vairāk »

Stāmerienas pagasts

Stāmerienas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Stāmerienas pagasts · Redzēt vairāk »

Stāmerienas pils

Stāmerienas pils ir muižas pils Stāmerienas pagasta Vecstāmerienā, Gulbenes novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Stāmerienas pils · Redzēt vairāk »

Stendes muiža

Stendes muižas pils Vecās pils fragments Stendes muiža (arī Lielstendes, Dižstendes muiža) atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē.

Jaunums!!: Muiža un Stendes muiža · Redzēt vairāk »

Stendes pagasts

Stendes pagasts līdz 1949.

Jaunums!!: Muiža un Stendes pagasts · Redzēt vairāk »

Stienes pagasts

Stienes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Stienes pagasts · Redzēt vairāk »

Stirnienas pagasts

Stirnienas pagasts bija viena no Rēzeknes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Stirnienas pagasts · Redzēt vairāk »

Stopiņu novads

Stopiņu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.

Jaunums!!: Muiža un Stopiņu novads · Redzēt vairāk »

Struteles pagasts

Struteles pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Struteles pagasts · Redzēt vairāk »

Suiti

Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.

Jaunums!!: Muiža un Suiti · Redzēt vairāk »

Suntažu muiža

Suntažu muižas pils 2012. g. Suntažu muižas pils atrodas Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos, Mazās Juglas krastā.

Jaunums!!: Muiža un Suntažu muiža · Redzēt vairāk »

Suntažu pagasts

Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »

Susējas pagasts

Susējas pagasts bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Muiža un Susējas pagasts · Redzēt vairāk »

Svitenes muiža

Svitenes muižas kungu māja atrodas Rundāles novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā.

Jaunums!!: Muiža un Svitenes muiža · Redzēt vairāk »

Svitenes pagasts

Svitenes pagasts ir viena no Rundāles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Svitenes pagasts · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķa muižu nosaukumi

Lielvirbu muižas kungu māja (20.gs. sākums). Talsu apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Talsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Talsu apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Muiža un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Tūjas pagasts

Tūjas pagasts (līdz 1925. gadam Vecmuižas pagasts) bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Tūjas pagasts · Redzēt vairāk »

Tīnūži

Tīnūži ir ciems Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Tīnūži · Redzēt vairāk »

Tīnūžu pagasts

Tīnūžu pagasts ir viena no divām Ikšķiles novada administratīvajām teritorijām Daugavas un Mazās Juglas krastā.

Jaunums!!: Muiža un Tīnūžu pagasts · Redzēt vairāk »

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Tērvetes novada Tērvetes pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Muiža un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Ternejas pagasts

Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Muiža un Ternejas pagasts · Redzēt vairāk »

Teteles pagasts

Teteles pagasts (līdz 1925. gadam Tetelmindes pagasts) bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lielupes labajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Teteles pagasts · Redzēt vairāk »

Tirza

Tirza ir ciems Gulbenes novadā, Tirzas pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Tirza · Redzēt vairāk »

Tukuma apriņķa muižu nosaukumi

Jaunpils muižas pils (''Schloß Neuenburg'', 19.gs.). Tukuma apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Tukuma apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Tukuma apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Turaidas muiža

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gs.) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.

Jaunums!!: Muiža un Turaidas muiža · Redzēt vairāk »

Turaidas pagasts

Turaidas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Turaidas pagasts · Redzēt vairāk »

Ulmale

Ulmale ir ciems Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes rietumos, Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Ulmale · Redzēt vairāk »

Ulmales pagasts

Ulmales pagasts (līdz 1925. gadam Ulmales-Labraga pagasts) bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Muiža un Ulmales pagasts · Redzēt vairāk »

Upesgrīvas pagasts

Upesgrīvas pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Upesgrīvas pagasts · Redzēt vairāk »

Urga (ciems)

Urga ir ciems Alojas novada Braslavas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Urga (ciems) · Redzēt vairāk »

Usma

Usma ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Usma · Redzēt vairāk »

Vagars

Vagars (no igauņu vakkuri - "pagasta vecākais") bija.

Jaunums!!: Muiža un Vagars · Redzēt vairāk »

Vainižu pagasts

Vainižu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Vainižu pagasts · Redzēt vairāk »

Vainižu pils

Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Muiža un Vainižu pils · Redzēt vairāk »

Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.

Jaunums!!: Muiža un Vaka · Redzēt vairāk »

Valdeķu muiža

Valdeķu muižas kungu māja pirms Otrā pasaules kara. Valdeķu muiža mūsdienās (2005). Valdeķu muižas pils ir 1882.

Jaunums!!: Muiža un Valdeķu muiža · Redzēt vairāk »

Valgundes pagasts

Valgundes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Lielupes abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Valgundes pagasts · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķa muižu nosaukumi

20. gs. sākumā. Valkas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valkas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Valkas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Burtnieku muiža (''Burtneck'') 20. gadsimta sākumā. Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Valsts · Redzēt vairāk »

Varakļānu muiža

Varakļānu muižas pils (Napoleona Ordas akvarelis, 1875.) Varakļānu muižas pils mūsdienās (2008). Varakļānu muižas pils ir no 1783.

Jaunums!!: Muiža un Varakļānu muiža · Redzēt vairāk »

Vārnavas pagasts

Vārnavas pagasts (līdz 1925. gadam Vārenbrokas pagasts) bija viena no Jēkabpils apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Vārnavas pagasts · Redzēt vairāk »

Vējavas pagasts

Vējavas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā rietumdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Vējavas pagasts · Redzēt vairāk »

Veļķu pagasts

Veļķu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Veļķu pagasts · Redzēt vairāk »

Vecate

Vecate ir ciems Burtnieku novada Vecates pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Muiža un Vecate · Redzēt vairāk »

Vecates muiža

Vecates muižas kungu māja ap 1910. gadu. Vecates muiža bija muiža Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieku ezera tagadējā Burtnieku novada Vecates pagastā pie autoceļa P16.

Jaunums!!: Muiža un Vecates muiža · Redzēt vairāk »

Vecates pagasts

Vecates pagasts ir viena no Burtnieku novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Burtnieka ezera ziemeļu krastā.

Jaunums!!: Muiža un Vecates pagasts · Redzēt vairāk »

Vecauces muiža

Vecauces muižas kungu māja jeb Vecauces pils atrodas Auces novada Vecauces pagasta Vecaucē.

Jaunums!!: Muiža un Vecauces muiža · Redzēt vairāk »

Vecgulbenes muiža

Gulbenes Baltā pils ap 1910. gadu Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Muiža un Vecgulbenes muiža · Redzēt vairāk »

Vecgulbenes pagasts

Vecgulbenes pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Vecgulbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Veckārķu muiža

Veckārķu muižas pils (pēc 1920. gada). Veckārķu muiža bija muiža, kas atradās Kārķu pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Veckārķu muiža · Redzēt vairāk »

Vecmēmeles muiža

Vecmēmeles muižas kungu māja mūsdienās Vecmēmeles muiža bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Neretas novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Muiža un Vecmēmeles muiža · Redzēt vairāk »

Vecmoku pagasts

Vecmoku pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Vecmoku pagasts · Redzēt vairāk »

Vecsalaca

Vecsalaca (agrāk — Vecsalace) ir ciems Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Vecsalaca · Redzēt vairāk »

Vecsalacas pagasts

Vecsalacas pagasts bija Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa pagasts ar centru Vecsalacā.

Jaunums!!: Muiža un Vecsalacas pagasts · Redzēt vairāk »

Vecsvirlaukas pagasts

Vecsvirlaukas pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Muiža un Vecsvirlaukas pagasts · Redzēt vairāk »

Vecumu pagasts

Vecumu pagasts ir viena no Viļakas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Muiža un Vecumu pagasts · Redzēt vairāk »

Veismaņu muiža

Veismaņu muižas pils 21. gadsimta sākumā. Veismaņu muiža ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Veismaņu muiža · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķa muižu nosaukumi

Dundagas muižas kungu māja (1867). Ventspils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ventspils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Muiža un Ventspils apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Veseļi

Veseļmuižas ēka Veseļos Veseļi ir Jēkabpils mikrorajons un pilsētas daļa tās ziemeļaustrumos Madonas ielas galā, netālu no pilsētas robežas ar Krustpils pagastu.

Jaunums!!: Muiža un Veseļi · Redzēt vairāk »

Veseļmuiža

Veseļmuižas kalpu māja Veseļmuižas zirgu stallis Veseļmuižas zirgu staļļa drupas Veseļmuiža, saukta arī Veseļu pusmuiža, bija Krustpils pils un muižas pusmuiža jeb lopu muižiņa, kas atradās divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Krustpils pils pie Krustpils-Ļaudonas ceļa, kas mūsdienās iekļaujas Jēkabpils pilsētas teritorijā un tiek apzīmēts kā pilsētas daļa Veseļi.

Jaunums!!: Muiža un Veseļmuiža · Redzēt vairāk »

Viļakas muiža

Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Viļakas novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.

Jaunums!!: Muiža un Viļakas muiža · Redzēt vairāk »

Viļakas pagasts

Viļakas pagasts bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Viļakas pagasts · Redzēt vairāk »

Viļānu muiža

Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleona Ordas akvarelis, ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gs. sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.

Jaunums!!: Muiža un Viļānu muiža · Redzēt vairāk »

Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)

Viļānu muiža var būt.

Jaunums!!: Muiža un Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Muiža un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Muiža un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Muiža un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Jaunums!!: Muiža un Viensēta · Redzēt vairāk »

Viesienas pagasts

Viesienas pagasts (līdz 1925. gadam Lautera-Viesienas pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Muiža un Viesienas pagasts · Redzēt vairāk »

Vildogas pagasts

Vildogas pagasts (līdz 1925. gadam Nurmižu pagasts) bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Vildogas pagasts · Redzēt vairāk »

Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

Jaunums!!: Muiža un Vilkacis · Redzēt vairāk »

Vilzēnu muiža

Vilzēnu muiža bija muiža tagadējā Alojas novada Braslavas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Vilzēnu muiža · Redzēt vairāk »

Vilzēnu pagasts

Vilzēnu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Muiža un Vilzēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Virānes pagasts

Virānes pagasts (līdz 1925. gadam Bučauskas pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Virānes pagasts · Redzēt vairāk »

Virķēni

Virķēni ir ciems Rūjienas novada Vilpulkas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Virķēni · Redzēt vairāk »

Virbu pagasts

Virbu pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Virbu pagasts · Redzēt vairāk »

Virgas pagasts

Virgas pagasts ir viena no Priekules novadā administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Muiža un Virgas pagasts · Redzēt vairāk »

Viskaļu pagasts

Viskaļu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Muiža un Viskaļu pagasts · Redzēt vairāk »

Vitrupes pagasts

Vitrupes pagasts (līdz 1925. gadam Ķirbižu pagasts) bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas jūras līča krastā.

Jaunums!!: Muiža un Vitrupes pagasts · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens

Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.

Jaunums!!: Muiža un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zālītis

Voldemārs Zālītis (1865-1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Muiža un Voldemārs Zālītis · Redzēt vairāk »

Vrangeļi

Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Muiža un Vrangeļi · Redzēt vairāk »

Zaķi (Zvārtavas pagasts)

Zaķi ir ciems Valkas novada Zvārtavas pagastā.

Jaunums!!: Muiža un Zaķi (Zvārtavas pagasts) · Redzēt vairāk »

Zalomons Hennings

''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.

Jaunums!!: Muiža un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »

Zasas muiža

Zasas vidusskolas ēka muižas parkā. Zasas muižas kotedža. Zasas muiža jeb Viesenes muiža atradās Jēkabpils novada Zasas pagasta Zasā.

Jaunums!!: Muiža un Zasas muiža · Redzēt vairāk »

Zasumuiža

Broces kolekcijas). Zasumuiža (''Sassenhof'') 1798. gada Rīgas priekšpilsētu kartē (Broce). Apvilkta Zasumuižas dzirnavu muižiņas vieta. Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Muiža un Zasumuiža · Redzēt vairāk »

Zaubes pagasts

Zaubes pagasts ir viena no Amatas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Muiža un Zaubes pagasts · Redzēt vairāk »

Zālītes pagasts

Zālītes pagasts (līdz 1925. gadam Grienvaldes pagasts) bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Muiža un Zālītes pagasts · Redzēt vairāk »

Zūru pagasts

Zūru pagasts bija viena no Ventspils apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Ventas abos krastos.

Jaunums!!: Muiža un Zūru pagasts · Redzēt vairāk »

Zīversi

Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Muiža un Zīversi · Redzēt vairāk »

Zeļķi

Zeļķi (kļūdaini Zeltiņi) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā krastā no Dzeņiem līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļa Zeļķu tilta pār Daugavu.

Jaunums!!: Muiža un Zeļķi · Redzēt vairāk »

Zemes reforma Baltijas guberņās

Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.

Jaunums!!: Muiža un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »

Ziemupes pagasts

Ziemupes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Muiža un Ziemupes pagasts · Redzēt vairāk »

Znotiņu baznīca

Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Muiža un Znotiņu baznīca · Redzēt vairāk »

Zvārtavas muiža

Zvārtavas muiža ir muiža, kas atrodas Gaujienas pagastā, Apes novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Muiža un Zvārtavas muiža · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Jaunums!!: Muiža un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Muiža un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Muiža un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1646. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1646.

Jaunums!!: Muiža un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Jaunums!!: Muiža un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1866. gada pagastu pašvaldību likums

1866.

Jaunums!!: Muiža un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Muiža un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »