Ātrāk nekā pārlūku!
255 attiecības: Abavas senleja, Adamovas pleistocēna kūdras atsegums, Aizkarpatu zemiene, Alūksnes augstiene, Aleirīti, Alfrēds Stinkuls, Alietīts, Alumīnijs, Amatas senleja, Amatas svīta, Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi, Amfora, Amulas svīta, Ancilus ezers, Andrejs Rubļovs (filma), Antas, Apes novads, Aronas paugurlīdzenums, Arukilas svīta, Augšdaugavas pazeminājums, Augšdevons, Augšogres pazeminājums, Augšzemes augstiene, Augsne, Austrālijas aborigēni, Austrumeiropas platforma, Austrumlatvijas zemiene, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Ķūķu klintis, Ķengaraga dīķis, Ķerkliņu luterāņu baznīca, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ķieģelis, Ķurmrags, Ļaks, Žagares svīta, Žagata, Žūšanas plaisas, Časivjara, Čičiris, Ābeļi (dabas liegums), Baldone, Baldones novads, Baltā Nīla, Balvu novads, Balzama baltegle, Bandavas pauguraine, Bauskas svīta, Baziliks, ..., Bārtavas līdzenums, Bļoda (Latgales keramika), Bļodnieks, Belituna, Benina, Biogrāfija, Boksīts, Brocēnu ģerbonis, Bronzas laikmets, Bruģis, Burtnieku svīta, Cēsu novads, Cements, Ceplis (filma), Ceplis (Mežotnes pagasts), Cietviela, Daugavas svīta, Dēliņkalns, Dendra, Derīgie izrakteņi, Devona, Dienvidkurzemes novads, Dispersā sistēma, Dobeles novads, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Drupieži, Dubļi, Dundagas pacēlums, Dzelzs, Dzibo, Dzilnas iezis, Dzilnītis, Eļļas lampa, Ebla, Ebliešu valoda, Ediakars, Eiropas alu lauva, Eksogēnie procesi, Elejas svīta, Embūtes pagasts, Frānas stāvs, Galerija Centrs, Gaujas senieleja, Gaujas svīta, Gūdu klintis, Gliptomorfoze, Grafīts, Grūti būt dievam (1989), Grieķu trigonella, Gustavo Kuertens, HD 209458 b, Hetu arhitektūra, Hidrovizlas, Holocēns, Humusvielas, Ieži, Igaunija, Igaunijas ģeogrāfija, Illīts, Imeretija, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Izturība, Japānas vēsture, Jēkabpils, Jēkabs Dranda, Jelgavas novads, Jezero krāteris, Jitlande, Joldijas jūra, Jonišķu svīta, Kalama tricornis, Kaolinīts, Karbons, Karošknābis, Katjonu apmaiņas kapacitāte, Katlešu svīta, Keramika, Keramika (Padures pagasts), Kerkīra, Ketleru ūdenskritums, Klinkers, Kolnasāta (ciems), Koloīds, Konglomerāts (iezis), Krāšņā neļķe, Krāsns, Krāsvielas, Krūka, Krīts, Kristalogrāfija, Krustpils pagasts, Kuldīgas novads, Latvīte Medniece, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas pamatieži, Lauciņu dolomīta karjers, Lūrmaņu atsegumi, Līvānu novads, Lūza (Praulienas pagasts), Lejasbindu krauja, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais susuris, Lielā kosa, Limnoglaciālās reljefa formas, Lineārais B raksts, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas novads, Madonas novads, Mars Science Laboratory, Māja, Medaunieks, Mezolīts, Modelēšanas māls, Narvas svīta, Necke, Nobiruma leņķis, Nogulumieži, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Ogre, Ogres novads, Ogres rajons, Ogres svīta, Okeāniskā Zemes garoza, Olbija (Pontijas), Oskara Kalpaka laukums (Jēkabpils), Ozolnieku novads, Palapsenes, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pārosis, Pļaviņu svīta, Pērnavas svīta, Pelēkais strazds, Perekopa zemesšaurums, Piejūras zemiene, Pildrežģis, Pizas tornis, Plankumainā tekstūra, Podniecība, Polikarps Čerņavskis, Porcelāns, Portlandcements, Preiļu novads, Rakstu valoda, Rēzeknes novads, Reuge, Rožu purvs (dabas liegums), Romas Masters, Rucavas novads, Sajeva Dupka, Sakņkāta beka, Sakņu piepe, Salaspils svīta, Saldus novads, Sapropelis, Sarkano mangrovju dzimta, Sedimentoloģija, Silikāti, Skice, Smiltenes novads, Smiltis, Sniegogas, Soledara, Spietiņu apmetne, Statuete, Svalbāra, Svēte (upe), Svilpaunieks, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Tasmana ieplaka, Tādžins, Tūja (Liepupes pagasts), Tēlniecība, Tēlotāja māksla, Tērvetes svīta, Teherāna, Telpaugs, Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Terakotas armija, Tokajas vīna reģions, Tuksnesis, Tukuma novads, Tukuma novads (2009—2021), Tumes pagasts, Utarpradēša, Vagavagas lidosta, Valmieras novads, Varakļānu novads, Vīzes sala, Vecpils katoļu baznīca, Ventspils novads, Viculaiku pilskalns, Vidusdevons, Viela, Vienkrāsas baltegle, Vizla, Zīmējums, Zelmārs Lancmanis, Zemes klātne (transports), Zentenes pagasts, Zvanītāji, Zvans, 3D drukāšana. Izvērst indekss (205 vairāk) »
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Jaunums!!: Māls un Abavas senleja · Redzēt vairāk »
Adamovas pleistocēna kūdras atsegums
Adamovas pleistocēna kūdras atsegums (arī Adamovas griezums) ir aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1974. gada) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Jaunums!!: Māls un Adamovas pleistocēna kūdras atsegums · Redzēt vairāk »
Aizkarpatu zemiene
Aizkarpatu zemiene vai Pietisas zemiene ir Vidusdonavas zemienes ziemeļaustrumu daļa Ukrainas Aizkarpatu apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Aizkarpatu zemiene · Redzēt vairāk »
Alūksnes augstiene
Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Māls un Alūksnes augstiene · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Māls un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Alfrēds Stinkuls
Alfrēds Stinkuls (iepriekš Stinkurs, saukts arī par Prievīšu Fredi; dzimis 1950. gada 7. augustā) ir latviešu amatnieks, mākslinieks un rakstnieks, viens no 20.
Jaunums!!: Māls un Alfrēds Stinkuls · Redzēt vairāk »
Alietīts
Alietīts (nosaukts itāļu mineraloga Andrea Alieti vārdā) — rets mālu minerāls.
Jaunums!!: Māls un Alietīts · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Māls un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amatas senleja
Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām.
Jaunums!!: Māls un Amatas senleja · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Māls un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi
Subarktikas kultūrareālā. Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi ir vairāki simti Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju cilšu un kopienu, kas vēsturiski apdzīvoja plašu, mežiem apaugušu teritoriju mūsdienu Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Māls un Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi · Redzēt vairāk »
Amfora
No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.
Jaunums!!: Māls un Amfora · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Māls un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Jaunums!!: Māls un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »
Andrejs Rubļovs (filma)
"Andrejs Rubļovs" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966.
Jaunums!!: Māls un Andrejs Rubļovs (filma) · Redzēt vairāk »
Antas
Delfos (antas ierāmētas ar sarkanu rāmi). Antas (latīņu daudzskaitlis: antae, iespējams, no ante — 'priekšā') — arhitektūrā tempļu garenisko sienu izvirzījumi, kas norobežo ieejas abas puses, vienlaicīgi pilda antablementa balsta funkciju.
Jaunums!!: Māls un Antas · Redzēt vairāk »
Apes novads
Apes novads bija 2009.
Jaunums!!: Māls un Apes novads · Redzēt vairāk »
Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Jaunums!!: Māls un Aronas paugurlīdzenums · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Māls un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Augšdaugavas pazeminājums
Augšdaugavas pazeminājums ir dabas apgabals Latgales augstienes dienviddaļā Augšdaugavas un Krāslavas novados.
Jaunums!!: Māls un Augšdaugavas pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Māls un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augšogres pazeminājums
Augšogres pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Māls un Augšogres pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšzemes augstiene
Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Māls un Augsne · Redzēt vairāk »
Austrālijas aborigēni
Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Māls un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Māls un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Jaunums!!: Māls un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »
Ģibuļu pagasts
Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība.
Jaunums!!: Māls un Ģibuļu pagasts · Redzēt vairāk »
Īves pagasts
Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Rojas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Māls un Īves pagasts · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Māls un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Ķengaraga dīķis
Ķengaraga dīķis Ķengaraga dīķis ir ūdenstilpe, kas atrodas pie Tirdzniecības centra "Ščecina" un Rīgas 51. vidusskolas (attiecīgi Maskavas iela 264 un 262).
Jaunums!!: Māls un Ķengaraga dīķis · Redzēt vairāk »
Ķerkliņu luterāņu baznīca
Ķerkliņu evaņģēliski luteriskā baznīca ir 20. gadsimta četrdesmitajos gados pamests Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Saldus novada Zvārdes pagasta teritorijā, uzkalnā ar skatu Ķerkliņu ezera rietumu krasta virzienā.
Jaunums!!: Māls un Ķerkliņu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Jaunums!!: Māls un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Māls un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Māls un Ķurmrags · Redzēt vairāk »
Ļaks
Ļaks. Ļaks ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas paredzēts eļļas uzglabāšanai.
Jaunums!!: Māls un Ļaks · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Māls un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Māls un Žagata · Redzēt vairāk »
Žūšanas plaisas
Žūšanas plaisas Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali.
Jaunums!!: Māls un Žūšanas plaisas · Redzēt vairāk »
Časivjara
Časivjara ir pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Māls un Časivjara · Redzēt vairāk »
Čičiris
Čičiris ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā.
Jaunums!!: Māls un Čičiris · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Māls un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Baldone
Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.
Jaunums!!: Māls un Baldone · Redzēt vairāk »
Baldones novads
Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Māls un Baldones novads · Redzēt vairāk »
Baltā Nīla
Baltā Nīla ir Nīlas augšteces nosaukums pirms tās satekas ar Zilo Nīlu.
Jaunums!!: Māls un Baltā Nīla · Redzēt vairāk »
Balvu novads
Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Balvu novads · Redzēt vairāk »
Balzama baltegle
Balzama baltegle ir priežu dzimtas suga, kas ir sastopama mērenajā joslā Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Māls un Balzama baltegle · Redzēt vairāk »
Bandavas pauguraine
Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.
Jaunums!!: Māls un Bandavas pauguraine · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Māls un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Baziliks
Parastais baziliks jeb saldais baziliks (Ocimum basilicum) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kura lapas tiek izmantotas kā garšvielas.
Jaunums!!: Māls un Baziliks · Redzēt vairāk »
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Māls un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »
Bļoda (Latgales keramika)
Bļoda Bļoda Bļoda Bļoda ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, saimniecībā izplatītākais trauks.
Jaunums!!: Māls un Bļoda (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »
Bļodnieks
Bļodnieks (sieviešu dzimtē Bļodniece) ir latviešu cilmes uzvārds ar nozīmi 'bļodu izgatavotājs, māla trauku pārdevējs'.
Jaunums!!: Māls un Bļodnieks · Redzēt vairāk »
Belituna
Belituna ir Indonēzijai piederoša sala Karimatas šaurumā starp Sumatru dienvidrietumos un Kalimantānu ziemeļaustrumos un starp Javas jūru dienvidos un Dienvidķīnas jūru ziemeļos; Gaspara šaurums to atdala no Bankas salas rietumos.
Jaunums!!: Māls un Belituna · Redzēt vairāk »
Benina
Benina, oficiāli Beninas Republika (République du Bénin) ir valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Māls un Benina · Redzēt vairāk »
Biogrāfija
Biogrāfija (kas savukārt no (bios) — ‘dzīve’ un γράφω (gráphō) — ‘rakstu’) ir literatūras vai kādas citas mākslas formas (piemēram, filmas) žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts.
Jaunums!!: Māls un Biogrāfija · Redzēt vairāk »
Boksīts
Boksīta gabals Boksīts, arī alumīnija rūda, ir nogulumiezis, kas ir galvenais alumīnija ieguves avots pasaulē.
Jaunums!!: Māls un Boksīts · Redzēt vairāk »
Brocēnu ģerbonis
Brocēnu pilsētas ģerbonis ir viens no Brocēnu pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Māls un Brocēnu ģerbonis · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Māls un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Bruģis
Bruģis ir cietā ceļu seguma veids, kuru veido, ieklājot bruģakmeņus.
Jaunums!!: Māls un Bruģis · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Māls un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Jaunums!!: Māls un Cements · Redzēt vairāk »
Ceplis (filma)
"Ceplis" ir 1972.
Jaunums!!: Māls un Ceplis (filma) · Redzēt vairāk »
Ceplis (Mežotnes pagasts)
Ceplis ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Jaunums!!: Māls un Ceplis (Mežotnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Māls un Cietviela · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Māls un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dēliņkalns
Dēliņkalns (— ‘Velnakalns’) ir paugurs Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagastu robežas, Alūksnes augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Māls un Dēliņkalns · Redzēt vairāk »
Dendra
Dendra (gr. Δενδρά) ir mikēniešu perioda apbedījumu vieta Peloponēsā, Grieķijā, blakus Dendras ciemam, nepilnus 2 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Midejas akropoles, Argolīdā.
Jaunums!!: Māls un Dendra · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Māls un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Devona
Devonas ainava Devona jeb Devonšīra (saīsināti) ir grāfiste Anglijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Māls un Devona · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Dispersā sistēma
Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).
Jaunums!!: Māls un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »
Dobeles novads
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Dobeles novads · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Māls un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Māls un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Māls un Drupieži · Redzēt vairāk »
Dubļi
Dubļaini zābaki Dubļi ir ūdens un augsnes vai māla maisījums.
Jaunums!!: Māls un Dubļi · Redzēt vairāk »
Dundagas pacēlums
Dundagas pacēlums ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes ziemeļrietumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu novadā.
Jaunums!!: Māls un Dundagas pacēlums · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Māls un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzibo
Dzibo, ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaņdunas provincē Ķīnas austrumos.
Jaunums!!: Māls un Dzibo · Redzēt vairāk »
Dzilnas iezis
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Māls un Dzilnas iezis · Redzēt vairāk »
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Māls un Dzilnītis · Redzēt vairāk »
Eļļas lampa
indiešu eļļas lampa. Eļļas lampa ir mākslīgi vai dabīgi darināts apgaismošanas līdzeklis, kas par primāro degmaisījuma avotu izmanto dažāda veida eļļas.
Jaunums!!: Māls un Eļļas lampa · Redzēt vairāk »
Ebla
Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Ebla · Redzēt vairāk »
Ebliešu valoda
Ebliešu valoda ir izmirusi valoda, kura piederējusi semītu valodu saimei.
Jaunums!!: Māls un Ebliešu valoda · Redzēt vairāk »
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Jaunums!!: Māls un Ediakars · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Māls un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Māls un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Māls un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Māls un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Māls un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Galerija Centrs
"Galerija Centrs" ir tirdzniecības centrs Audēju ielā Rīgā.
Jaunums!!: Māls un Galerija Centrs · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Māls un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Māls un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Gūdu klintis
Gūdu klintis 2004. gadā Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Māls un Gūdu klintis · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Māls un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Māls un Grafīts · Redzēt vairāk »
Grūti būt dievam (1989)
"Grūti būt dievam" ir vācu režisora Pītera Fleišmana 1989.
Jaunums!!: Māls un Grūti būt dievam (1989) · Redzēt vairāk »
Grieķu trigonella
Grieķu trigonella (Trigonella foenum-graecum), arī grieķu sierāboliņš vai grieķu sieramoliņš, ir viengadīga tauriņziežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Māls un Grieķu trigonella · Redzēt vairāk »
Gustavo Kuertens
Gustavo Kuertens (dzimis 1976. gada 10. septembrī, Brazīlijā) ir bijušais brazīļu tenisists, kurš savas karjeras laikā vairākus mēnešus bija pirmais ATP rangā.
Jaunums!!: Māls un Gustavo Kuertens · Redzēt vairāk »
HD 209458 b
HD 209458 b (pa labi) izmēru salīdzinājums ar Jupiteru HD 209458 b (neoficiāli arī Ozīriss) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 209458, kas atrodas 150 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Māls un HD 209458 b · Redzēt vairāk »
Hetu arhitektūra
Hatušas drupas (Lauvu vārti), (Turcija) Hetu arhitektūra ir raksturīga ar virkni savdabīgām iezīmēm, kas veidojušās senā pagātnē un kurām nav līdzības ar kaimiņvalstīm, kā piemērs, heti izmantoja lielizmēra būvmateriālus, kas deva iespēju izveidot pārsegumus tuneļiem, vārtiem un būvēm.
Jaunums!!: Māls un Hetu arhitektūra · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Māls un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Māls un Holocēns · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Māls un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Māls un Ieži · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Māls un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Jaunums!!: Māls un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Illīts
Illīta stuktūra. Illīts ir cieši saistītu neuzbriestošu mālu minerālu grupa.
Jaunums!!: Māls un Illīts · Redzēt vairāk »
Imeretija
Imeretija jeb Imeretijas mhare (Imeretis mxare) ir Gruzijas mhare (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, Rioni upes un tās pieteku baseina vidusdaļā.
Jaunums!!: Māls un Imeretija · Redzēt vairāk »
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir AS Conexus Baltic Grid piederoša struktūrvienība.
Jaunums!!: Māls un Inčukalna pazemes gāzes krātuve · Redzēt vairāk »
Izturība
Izturība - cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.
Jaunums!!: Māls un Izturība · Redzēt vairāk »
Japānas vēsture
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu.
Jaunums!!: Māls un Japānas vēsture · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Māls un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabs Dranda
Jēkabs Dranda (arī Drande) (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis.
Jaunums!!: Māls un Jēkabs Dranda · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Māls un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Māls un Jitlande · Redzēt vairāk »
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Jaunums!!: Māls un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Māls un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kalama tricornis
Kalama tricornis (Schrank, 1801) ir tīklblakšu suga.
Jaunums!!: Māls un Kalama tricornis · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Māls un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Māls un Karbons · Redzēt vairāk »
Karošknābis
Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Māls un Karošknābis · Redzēt vairāk »
Katjonu apmaiņas kapacitāte
Katjonu apmaiņas kapacitāte (CEC — cation exchange capacity) ir kopējais apmaiņas katjonu daudzums jeb kopējais negatīvais lādiņš, ko substrāts spēj saistīt ar virsmas lādiņu pie attiecīgas vides reakcijas pH.
Jaunums!!: Māls un Katjonu apmaiņas kapacitāte · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Māls un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Māls un Keramika · Redzēt vairāk »
Keramika (Padures pagasts)
Keramika ir ciems Kuldīgas novada Padures pagastā.
Jaunums!!: Māls un Keramika (Padures pagasts) · Redzēt vairāk »
Kerkīra
Kerkīra (Kérkyra), arī Korfu, ir Grieķijas sala Jonijas jūrā, atrodas Jonijas salu ziemeļos.
Jaunums!!: Māls un Kerkīra · Redzēt vairāk »
Ketleru ūdenskritums
Ketleru ūdenskritums atrodas Kurzemē, Kuldīgas novadā, Skrundas pagastā.
Jaunums!!: Māls un Ketleru ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Klinkers
Klinkera ķieģeļi Klinkers ir keramisks materiāls — augstā temperatūrā (ap 1200 °C) apdedzināts māls ar blīvu, saķepušu iekšējo struktūru.
Jaunums!!: Māls un Klinkers · Redzēt vairāk »
Kolnasāta (ciems)
Kolnasāta ir skrajciems Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Jaunums!!: Māls un Kolnasāta (ciems) · Redzēt vairāk »
Koloīds
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā.
Jaunums!!: Māls un Koloīds · Redzēt vairāk »
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Jaunums!!: Māls un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »
Krāšņā neļķe
Krāšņā neļķe ir augu suga neļķu ģintī.
Jaunums!!: Māls un Krāšņā neļķe · Redzēt vairāk »
Krāsns
Pompejos Krāsns ir ierīce, kuru kurinot, iegūst siltuma enerģiju.
Jaunums!!: Māls un Krāsns · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Māls un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Krūka
Franču keramikas krūka Krējuma krūka ar vāku, 1735. gads, sudrabs, Klīvlendas mākslas muzejs (ASV) Krūka ir plats trauks ar kakliņu un rokturi (osu), ko izmanto ūdens un citu dzērienu pasniegšanai un glabāšanai.
Jaunums!!: Māls un Krūka · Redzēt vairāk »
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Jaunums!!: Māls un Krīts · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Māls un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Māls un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Latvīte Medniece
Latvīte Aleksandra Medniece (dzimusi 1924. gada 8. decembrī Rīgā, mirusi) bija latviešu keramiķe.
Jaunums!!: Māls un Latvīte Medniece · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Māls un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Māls un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Māls un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Lauciņu dolomīta karjers
Lauciņu dolomīta karjera ziemeļu krasts Lauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Lauciņu dolomīta karjers · Redzēt vairāk »
Lūrmaņu atsegumi
Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.
Jaunums!!: Māls un Lūrmaņu atsegumi · Redzēt vairāk »
Līvānu novads
Līvānu novads ir 1999.
Jaunums!!: Māls un Līvānu novads · Redzēt vairāk »
Lūza (Praulienas pagasts)
Lūza ir apdzīvota vieta Madonas rajona Praulienas pagastā.
Jaunums!!: Māls un Lūza (Praulienas pagasts) · Redzēt vairāk »
Lejasbindu krauja
Lejasbindu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagasta Vidagā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Lejasbindu krauja · Redzēt vairāk »
Lielais dzeltencekula kakadu
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.
Jaunums!!: Māls un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Māls un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielā kosa
Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.
Jaunums!!: Māls un Lielā kosa · Redzēt vairāk »
Limnoglaciālās reljefa formas
Limnoglaciālās reljefa formas ir galvenokārt akumulatīvi reljefa veidojumi, kas rodas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, tur veidojoties nogulumiem no smilšu, aleirīta un māla sanešiem.
Jaunums!!: Māls un Limnoglaciālās reljefa formas · Redzēt vairāk »
Lineārais B raksts
Lineārais B raksts uz māla plāksnes no Nestora pils. Lineārais B raksts ir rakstības veids, kuru mikēniešu kultūrā (15.—12. gadsimts pr.Kr.) izmantoja grieķu tekstu pierakstam, kas ir pati senākā zināmā grieķu valodas forma.
Jaunums!!: Māls un Lineārais B raksts · Redzēt vairāk »
Ludzas katoļu baznīca
Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.
Jaunums!!: Māls un Ludzas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Ludzas novads
Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Ludzas novads · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Māls un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Mars Science Laboratory
Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Māls un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »
Māja
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.
Jaunums!!: Māls un Māja · Redzēt vairāk »
Medaunieks
Medaunieks. Medaunieks ir māla pods, kas galvenokārt paredzēts medus uzglabāšanai; viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem.
Jaunums!!: Māls un Medaunieks · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Māls un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Modelēšanas māls
Modelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā).
Jaunums!!: Māls un Modelēšanas māls · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Māls un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Necke
Ziloņkaula necke attēlo sēdošu zēnu Necke (netsuke) ir japāņu dekoratīvās un lietišķās mākslas darbs, miniatūra skulptūras ar praktiskām funkcijām, kas tika izgatavotas 17. gadsimta Japānā.
Jaunums!!: Māls un Necke · Redzēt vairāk »
Nobiruma leņķis
Nobiruma leņķis Nobiruma leņķis jeb nobirums grunts mehānikā un kravzinībās ir beramkravu leņķis, ko veido sabērta irdena materiāla virsma ar horizontālo plakni.
Jaunums!!: Māls un Nobiruma leņķis · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Māls un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.
Jaunums!!: Māls un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Māls un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Māls un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Māls un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Jaunums!!: Māls un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Olbija (Pontijas)
Olbija pie Melnās jūras jeb Pontijas Olbija bija sengrieķu kolonija tagadējās Ukrainas teritorijā, kuru 6.
Jaunums!!: Māls un Olbija (Pontijas) · Redzēt vairāk »
Oskara Kalpaka laukums (Jēkabpils)
Oskara Kalpaka laukums 2015. gadā Oskara Kalpaka laukums ir laukums Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā starp Brīvības ielu un Jēkabpils ģimnāziju.
Jaunums!!: Māls un Oskara Kalpaka laukums (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Jaunums!!: Māls un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »
Palapsenes
Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Māls un Palapsenes · Redzēt vairāk »
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Jaunums!!: Māls un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Pārosis
Pārosis ar aptītu bērza tāsi un atsistu osu. Pārosis ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir lietots ēdiena nešanai uz tīrumu vai citām vietām.
Jaunums!!: Māls un Pārosis · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Māls un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Māls un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Māls un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »
Perekopa zemesšaurums
Perekopa zemesšaurums attēlā iezīmēts ar sarkano līniju. Pa labi Sivašs, bet pa kreisi Karkinitas līcis. Apakšā Krimas pussalas ziemeļu daļa. Zilā līnija ir Ziemeļkrimas kanāls Perekopa zemesšaurums jeb vienkārši Perekops ir zemesšaurums Ukrainā, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu.
Jaunums!!: Māls un Perekopa zemesšaurums · Redzēt vairāk »
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Māls un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »
Pildrežģis
Kuldīgā, Baznīcas ielā 10 Pildrežģis ir mājas karkasa būves paņēmiens, kas sastāv no plakana vai telpiska režģojuma, ko veido no stabiem un pildījuma.
Jaunums!!: Māls un Pildrežģis · Redzēt vairāk »
Pizas tornis
Pizas tornis jeb kampanile ir Itālijas pilsētas Pizas katedrāles zvanu tornis.
Jaunums!!: Māls un Pizas tornis · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Māls un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Jaunums!!: Māls un Podniecība · Redzēt vairāk »
Polikarps Čerņavskis
Polikarps Čerņavskis (dzimis 1923. gada 8. maijā, miris 1997. gada 25. janvārī) bija keramiķis, Latgales tautas mākslas — Latgales keramikas tradīciju glabātājs un attīstītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Jaunums!!: Māls un Polikarps Čerņavskis · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Māls un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Portlandcements
Portlandcements ir hidrauliska saistviela.
Jaunums!!: Māls un Portlandcements · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Rakstu valoda
Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Jaunums!!: Māls un Rakstu valoda · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »
Reuge
Reuge ir lielciems (alevik) Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī.
Jaunums!!: Māls un Reuge · Redzēt vairāk »
Rožu purvs (dabas liegums)
Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata.
Jaunums!!: Māls un Rožu purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Romas Masters
Romas Masters ir ikgadējs tenisa turnīrs, kurš norisinās Romā, Itālijā.
Jaunums!!: Māls un Romas Masters · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Māls un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Sajeva Dupka
Alas krāsas "Sajeva Dupka", tulkojumā "Sajeva caurums", ir ala, kas atrodas Bulgārijas vidienē Stara Planinas kalnu grēdā.
Jaunums!!: Māls un Sajeva Dupka · Redzēt vairāk »
Sakņkāta beka
Sakņkāta beka (Caloboletus radicans) ir Latvijā pareta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Māls un Sakņkāta beka · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Māls un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Māls un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Jaunums!!: Māls un Sapropelis · Redzēt vairāk »
Sarkano mangrovju dzimta
Sarkanās mangroves (Rhizophoraceae) ir malpīgiju rindas dzimta, kas plaši izplatīta dūņainās un mālainās piekrastēs un upju deltās tropu, nedaudz — subtropu joslā.
Jaunums!!: Māls un Sarkano mangrovju dzimta · Redzēt vairāk »
Sedimentoloģija
Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.
Jaunums!!: Māls un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Māls un Silikāti · Redzēt vairāk »
Skice
Leonardo da Vinči - sievietes galvas studija Skice, arī uzmetums, mets (no grieķu valodas σχέδιος - skedios, "veikts bez sagatavošanās", angļu: sketch, itāļu: schizzo), šī vārda nozīmes visplašākajā izpratnē, ir strauji izpildīts brīvrokas zīmējums, kas parasti nav paredzēts kā pabeigts darbs.
Jaunums!!: Māls un Skice · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Māls un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sniegogas
Sniegogas ir ģints kaprifoliju dzimtā.
Jaunums!!: Māls un Sniegogas · Redzēt vairāk »
Soledara
Soledara ir pilsēta Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Jaunums!!: Māls un Soledara · Redzēt vairāk »
Spietiņu apmetne
Spietiņu apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām seno iedzīvotāju apmetnēm Sēlijā, kas dod priekšstatu par Daugavas ielejas cilvēku dzīves apstākļiem agrā un vidējā dzelzs laikmeta periodā (no 100. līdz 400. gadam m.ē.). Netālu no Spietiņu apmetnes atrodas Spietiņu kapulauks un senākā Plāteru apmetne, kas bijusi apdzīvota 1.
Jaunums!!: Māls un Spietiņu apmetne · Redzēt vairāk »
Statuete
Tanagras statuetes 4.—3. gs.p.m.ē. Statuete (no — 'statujiņa') ir neliela skulptūra, kas veidota no koka, kaula, māliem, akmens, metāla vai kādiem citiem materiāliem, tā ataino antropomorfiskus tēlus, dzīvnieku figūras, bezdvēseliskus un abstraktus priekšmetus.
Jaunums!!: Māls un Statuete · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Māls un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Svēte (upe)
Svēte ir upe Latvijā un Lietuvā, apmēram 2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe, Lielupes kreisā pieteka.
Jaunums!!: Māls un Svēte (upe) · Redzēt vairāk »
Svilpaunieks
Svilpaunieks ir no māla veidota doba figūriņa ar 1—2 skaņas caurumiņiem (parasti) un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu.
Jaunums!!: Māls un Svilpaunieks · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Māls un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tasmana ieplaka
Tasmana ieplaka jeb Austrumaustrālijas lielieplaka ir zemūdens lielieplaka Klusā okeāna dienvidrietumos, Tasmana jūras dienviddaļā.
Jaunums!!: Māls un Tasmana ieplaka · Redzēt vairāk »
Tādžins
Tādžins (vai) ir tradicionāls Magribas valstu ēdiens, kā arī specifisks keramisks trauks tā pagatavošanai.
Jaunums!!: Māls un Tādžins · Redzēt vairāk »
Tūja (Liepupes pagasts)
Tūja ir apdzīvota vieta Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Māls un Tūja (Liepupes pagasts) · Redzēt vairāk »
Tēlniecība
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).
Jaunums!!: Māls un Tēlniecība · Redzēt vairāk »
Tēlotāja māksla
Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.
Jaunums!!: Māls un Tēlotāja māksla · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Māls un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Teherāna
Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Māls un Teherāna · Redzēt vairāk »
Telpaugs
Dažādi telpaugi Telpaugs ir augs, kas tiek audzēts iekštelpās, piemēram, dzīvesvietās un birojos, galvenokārt dekoratīvos nolūkos, taču pētījumi liecina, ka telpaugiem ir arī pozitīva psiholoģiska ietekme.
Jaunums!!: Māls un Telpaugs · Redzēt vairāk »
Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no deviņiem sporta veidiem.
Jaunums!!: Māls un Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
Terakotas armija
Terakotas armija atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs (dzīvojis apmēram pirms 2000 gadiem), Ķīnas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Māls un Terakotas armija · Redzēt vairāk »
Tokajas vīna reģions
Tokajas vīna reģions ir vēsturisks vīna reģions Ungārijas ziemeļaustrumu un Slovākijas dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Māls un Tokajas vīna reģions · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Māls un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukuma novads (2009—2021)
Tukuma novads bija pašvaldība Zemgalē.
Jaunums!!: Māls un Tukuma novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tumes pagasts
Tumes pagasts viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Māls un Tumes pagasts · Redzēt vairāk »
Utarpradēša
Utarpradēša (Uttar Pradeś, — "Ziemeļu province") ir Indijas štats, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Māls un Utarpradēša · Redzēt vairāk »
Vagavagas lidosta
Vaga Aviācijas un izglītības centra angārs Vagavagas lidostā. Vagavagas lidosta ir lidosta Austrālijā, 10,7 km attālumā no Vagavagas pilsētas.
Jaunums!!: Māls un Vagavagas lidosta · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Māls un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Varakļānu novads
Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.
Jaunums!!: Māls un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »
Vīzes sala
Vīzes sala ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Māls un Vīzes sala · Redzēt vairāk »
Vecpils katoļu baznīca
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Māls un Vecpils katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Jaunums!!: Māls un Ventspils novads · Redzēt vairāk »
Viculaiku pilskalns
Viculaiku pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Beļavas ciema dienvidu pievārtē, uz austrumiem no valsts autoceļa V410 (Gulbene—Zeltiņi).
Jaunums!!: Māls un Viculaiku pilskalns · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Māls un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Māls un Viela · Redzēt vairāk »
Vienkrāsas baltegle
Vienkrāsas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Māls un Vienkrāsas baltegle · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Māls un Vizla · Redzēt vairāk »
Zīmējums
"Vīrieša ķermeņa studija", Leonardo da Vinči, 1490 Zīmējums ir attēls, kas iegūts zīmējot uz jebkuras virsmas ar mitru vai sausu priekšmetu.
Jaunums!!: Māls un Zīmējums · Redzēt vairāk »
Zelmārs Lancmanis
Zelmārs Lancmanis (1883—1935) bija Latvijas pedagogs, novadpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: Māls un Zelmārs Lancmanis · Redzēt vairāk »
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Jaunums!!: Māls un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »
Zentenes pagasts
Zentenes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām vienība tā ziemeļos Engures ezera krastā.
Jaunums!!: Māls un Zentenes pagasts · Redzēt vairāk »
Zvanītāji
Zvanītāji (agrāk Dzintarzeme) ir Jēkabpils pilsētas apkaime Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Māls un Zvanītāji · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: Māls un Zvans · Redzēt vairāk »
3D drukāšana
3D drukāšana ir process, kurā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts.
Jaunums!!: Māls un 3D drukāšana · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Māli.
