Satura rādītājs
6 attiecības: Šulci fon Ašerādeni, Šulcs, Ingrija, Kārlis Frīdrihs Šulcs, Skrīveru muiža, 1682. gads Latvijā.
Šulci fon Ašerādeni
Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Šulci fon Ašerādeni
Šulcs
Šulcs (— 'vagars', 'ciema vecākais'; sieviešu dzimtē Šulca) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Šulcs
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Ingrija
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Kārlis Frīdrihs Šulcs
Skrīveru muiža
Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900). Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem.
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Skrīveru muiža
1682. gads Latvijā
Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.
Skatīt Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un 1682. gads Latvijā
Zināms kā Ašerādens.