Ātrāk nekā pārlūku!
6 attiecības: Šulci fon Ašerādeni, Šulcs, Ingrija, Kārlis Frīdrihs Šulcs, Skrīveru muiža, 1682. gads Latvijā.
Šulci fon Ašerādeni
Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Šulci fon Ašerādeni · Redzēt vairāk »
Šulcs
Šulcs (— 'vagars', 'ciema vecākais'; sieviešu dzimtē Šulca) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Šulcs · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Ingrija · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »
Skrīveru muiža
Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900). Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem.
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un Skrīveru muiža · Redzēt vairāk »
1682. gads Latvijā
Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.
Jaunums!!: Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
