Ātrāk nekā pārlūku!
219 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Albrehts Kosels, Albrehts Mēklenburgs, Aleksandrs Apsītis (mākslinieks), Altentreptova, Anklama, Anna Leopoldovna, Apvienotā Baltijas hercogiste, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Šālezers, Šenberga, Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija), Šlēsviga-Holšteina, Štāfenhāgene, Šternberga (Vācija), Štrasburga (Ukermarka), Štrālzunde, Švāna, Šverīne, Šverīnes ezers, Šverini, Ūzedoma, Ūzedoma (pilsēta), Ēriks Dālbergs, Baltazars Rusovs, Baltijas Reģentu padome, Baltijas valstis, Barta, Bāddoberāna, Bādzilce, Bīlovi, Bergene Rīgenē, Bicova, Boicenburga pie Elbas, Brandenburga, Brīele, Brēmenes arhibīskapija, Burgštargarde, Carentīne pie Šālezera, Daniels Betfīrs, Darguna, Dasova, Dānijas Anna, Dēmica, Demmīne, Egezīne, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Elde, Ernsts Barlahs, Ernsts Morics Arnts, ..., Firstenberga/Hāfele, Fon Belovi, Francburga, Franki, Frīdlande (Mēklenburga), Frīdrihs fon Flotovs, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Mēnijs, Friedland, Garca/Rīgene, Gādebuša, Gebhards Līberehts fon Blihers, Gerhards Rosbahs, Gickova, Gistrova, Gnoiene, Goldberga (Mēklenburga), Gotlobs Frēge, Grābova, Grēvesmīlene, Greifsvalde, Grimmene, Gustavs II Ādolfs, Hanss Fallada, Hanss fon Rozens, Hāfele, Hāgenova, Heinrihs Šlīmanis, Heinrihs fon Štriks, Helmuts fon Moltke (jaunākais), Helmuts fon Moltke (vecākais), Hercogs, Hidenzē, Igaunijas bruņniecība, Ikerminde, Jarmene, Jenss Foigts, Johans Augusts fon Štarks, Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Kristofs Adelungs, Johans Lotariuss fon Malcāns, Karolingu dinastija, Kaspars Dāvids Frīdrihs, Katrīna Romanova, Kārlis Vilhelms Šēle, Kīlungsborna, Klica, Krakovamzē, Krīvica, Krēpelīne, Krista Volfa, Kummerovas ezers, Kurts Meiers, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Lasana, Lāge, Lībeka, Lejassaksija, Libca, Libtēna, Livonijas bruņniecība, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Loica, Ludvigsluste, Ludvigslustes-Parhimas apriņķis, Magnuss (Livonijas karalis), Malhīne, Malhova, Manuela Švēziga, Marlova, Martins Bormanis, Mīrics, Mīrova, Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas Kristofs, Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote, Mēklenburgas-Gistrovas Sofija, Mēklenburgiše Zēplates apriņķis, Mellīni, Neištate-Glēve, Neištrēlica, Neibūkova, Neibrandenburga, Neikālene, Neiklostere, Nikolajs Stenons, Oberhāfeles apriņķis, Oberosts, Obodrīti, Oskars Štāfenhāgens, Ostprignicas-Rupīnes apriņķis, Oto Lilientāls, Oto-Heinrihs Drehslers, Parhima, Pauls Rūdolfs fon Bilguers, Pāzevalka, Pšemisls II Pjasts, Pēneminde, Penclīne, Penkuna, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Plauamzē, Plavas ezers, Pomerānija, Pomerānijas Ēriks, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis, Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis, Prignicas apriņķis, Putbusa, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants), Rīgene, Rēbele pie Mīrica, Rēna, Rērika, Ribnica-Damgartene, Rihtenberga, Rostoka, Rostokas apriņķis, Sāmsalas bruņniecība, Schönberg, Schutzstaffel, Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā, Soļanka, Tērbatas bīskapija, Tēterova, Teodors Bilrots, Tesīne, Tilzītes siers, Tirzas kauja, Torgelova, Tribzēse, Ukermarkas apriņķis, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Valdemārs II Estridsens, Valters fon Pletenbergs, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas eiro monētas, Vācijas federālās zemes, Vācijas Impērija, Vācijas piļu uzskaitījums, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vāli, Vārīne, Vārene pie Mīrica, Vēzenberga, Vēzenberga (Mēklenburga), Veletia, Vilhelms Gustlofs, Vilhelms Neimanis, Vismāra, Vitenburga, Voldegka, Volgaste, Zasnica, Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļvācija, Zviedru Pomerānija, 1420. gads, 15. ieroču SS fizilieru bataljons, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 15. ieroču SS sakaru bataljons. Izvērst indekss (169 vairāk) »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Albrehts Kosels
Albrehts Kosels (dzimis, miris) bija vācu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Albrehts Kosels · Redzēt vairāk »
Albrehts Mēklenburgs
Albrehts Mēklenburgs (dzimis ap 1338. gadu, miris) bija Zviedrijas karalis no 1364.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Albrehts Mēklenburgs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Apsītis (mākslinieks)
Aleksandrs Apsītis (1880. gada 6. aprīlis Rīga – 1943. gada 19. septembris Vācija) bija latviešu gleznotājs, grafiķis.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Aleksandrs Apsītis (mākslinieks) · Redzēt vairāk »
Altentreptova
Altentreptova (līdz 1939. gadam — Treptova pie Tollenzes ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļiem no Neibrandenburgas. Āmtes centrs. Pilsētas Sv. Pētera baznīca un pilsētas vārti ir ķieģeļu gotikas arhitektūras pieminekļi. Altentreptovā dzimusi vieglatlēte Kristīne Vahtele (Christine Wachtel, 1965).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Altentreptova · Redzēt vairāk »
Anklama
Anklama, oficiāli Hanzas pilsēta Anklama ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Anklama · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »
Šālezers
Šālezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, uz Šlēzvigas-Holšteinas un Mēklenburgas-Rietumpomerānijas robežas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šālezers · Redzēt vairāk »
Šenberga
Šenberga (Schönberg) var būt.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šenberga · Redzēt vairāk »
Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)
Šenberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Lībekas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija) · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Štāfenhāgene
Štāvenhāgene (no 1949. gada oficiāli Reitera pilsēta Štāvenhāgene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļrietumiem no Neibrandenburgas. Āmtes centrs. Pirmoreiz minēta 1230. gadā. Baroka stila pils celta 1740. gadā uz vecās pils drupām. Tūrisma objekti - Štāvenhāgenes pils un pilsētā dzimušā lejasvācu rakstnieka Friča Reitera (Fritz Reuter, 1810-1874) muzejs. Pilsētā atrodas pārtikas veikalu ķēdes Netto Vācijas galvenā mītne. Štāvenhāgene ir arī lodes grūdēja Ralfa Bartelsa (Ralf Bartels, 1978) dzimtā pilsēta.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Štāfenhāgene · Redzēt vairāk »
Šternberga (Vācija)
Šternberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šternberga (Vācija) · Redzēt vairāk »
Štrasburga (Ukermarka)
Štrasburga (oficiāli Štrasburga (Ukermarka)) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Neibrandenburgas, vēsturiskajā Ukermarkas novadā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Štrasburga (Ukermarka) · Redzēt vairāk »
Štrālzunde
Štrālzunde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Štrālzunde · Redzēt vairāk »
Švāna
Švāna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Švāna · Redzēt vairāk »
Šverīne
Šverīne jeb Šverīna ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šverīne · Redzēt vairāk »
Šverīnes ezers
Šverīnes ezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šverīnes ezers · Redzēt vairāk »
Šverini
Šverinu dzimtas ģerbonis Šverini ir sena dzimta, kuras piederīgie bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki 16.—18.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Šverini · Redzēt vairāk »
Ūzedoma
Ūzedoma ir Baltijas jūras sala Pomerānijas novadā, kas mūsdienās sadalīta starp divām valstīm.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ūzedoma · Redzēt vairāk »
Ūzedoma (pilsēta)
Ūzedoma ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Ūzedomas salas dienvidrietumos pie Pēneštromas attekas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ūzedoma (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Barta
Barta ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Štrālzundes pie Bartas lagūnas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Barta · Redzēt vairāk »
Bāddoberāna
Bāddoberāna ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Bāddoberāna · Redzēt vairāk »
Bādzilce
Bādzilce ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Bādzilce · Redzēt vairāk »
Bīlovi
Fon Bīlovu ģerbonis. Bīlovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Bīlovi · Redzēt vairāk »
Bergene Rīgenē
Bergene Rīgenē ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Rīgenes salas centrā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Bergene Rīgenē · Redzēt vairāk »
Bicova
Bicova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Bicova · Redzēt vairāk »
Boicenburga pie Elbas
Boicenburga pie Elbas ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes pie Elbas upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Boicenburga pie Elbas · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Brīele
Brīele ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļaustrumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Brīele · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Burgštargarde
Burgštargarde (līdz 1929. gadam - Štargarde) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Burgštargarde · Redzēt vairāk »
Carentīne pie Šālezera
Carentīne pie Šālezera ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes, Šālezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Carentīne pie Šālezera · Redzēt vairāk »
Daniels Betfīrs
Johans Jakobs Daniels Betfīrs (Johann Jacob Daniel Böthführ vai Johann Jacob Daniel Boetefeur, 1741—1802) bija Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Daniels Betfīrs · Redzēt vairāk »
Darguna
Darguna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Darguna · Redzēt vairāk »
Dasova
Dasova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Lībekas pie Trāves upes deltas, sauktu par Dasovas ezeru (Dassower See).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Dasova · Redzēt vairāk »
Dānijas Anna
Dānijas Anna (dzimusi, mirusi) bija Skotijas (no 1589. gada), kā arī Anglijas un Īrijas (no 1603. gada) konsorte līdz savai nāvei 1619.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Dānijas Anna · Redzēt vairāk »
Dēmica
Dēmica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes pie Leknicas upes ietekas Elbā, upes labajā krastā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Dēmica · Redzēt vairāk »
Demmīne
Demmīne (oficiāli - Hanzas pilsēta Demmīne) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Demmīne · Redzēt vairāk »
Egezīne
Egezīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, āmtes centrs uz dienvidiem no Ikermindes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Egezīne · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Elde
Elde (vācu - Elde) - upe Vācijā (Mēklenburgā-Priekšpomerānijā).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Elde · Redzēt vairāk »
Ernsts Barlahs
Ernsts Barlahs (dzimis, miris) bija ekspresionisma vācu tēlnieks, grafiķis un rakstnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ernsts Barlahs · Redzēt vairāk »
Ernsts Morics Arnts
Ernsts Morics Arnts (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, pamfletists un rakstnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ernsts Morics Arnts · Redzēt vairāk »
Firstenberga/Hāfele
Firstenberga/Hāfele ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberhāfeles apriņķī pie Hāfeles upes, novietojusies trīs ezeru — Reblinezera, Švetezera un Bālenzera ielokā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Firstenberga/Hāfele · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Francburga
Francburga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Štrālzundes pie Rihtembergas ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Francburga · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Franki · Redzēt vairāk »
Frīdlande (Mēklenburga)
Frīdlande ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Frīdlande (Mēklenburga) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Flotovs
Frīdrihs fon Flotovs (dzimis, miris) bija vācu komponists.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Frīdrihs fon Flotovs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Mēnijs
Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »
Friedland
Frīdlande (Friedland) var būt.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Friedland · Redzēt vairāk »
Garca/Rīgene
Garca/Rīgene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Rīgenes salas dienvidos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Garca/Rīgene · Redzēt vairāk »
Gādebuša
Gādebuša ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļrietumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gādebuša · Redzēt vairāk »
Gebhards Līberehts fon Blihers
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gebhards Līberehts fon Blihers · Redzēt vairāk »
Gerhards Rosbahs
Torņakalna 1919. gada 11. novembrī Gerhards Rosbahs (1893—1967) bija vācu virsnieks, kas Latvijas brīvības cīņu laikā karoja pret Latvijas armiju.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gerhards Rosbahs · Redzēt vairāk »
Gickova
Gickova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gickova · Redzēt vairāk »
Gistrova
Gistrova, kopš 2006.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gistrova · Redzēt vairāk »
Gnoiene
Gnoiene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas Pēnes upes iztekas rajonā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gnoiene · Redzēt vairāk »
Goldberga (Mēklenburga)
Goldberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Goldberga (Mēklenburga) · Redzēt vairāk »
Gotlobs Frēge
Frīdrihs Ludvigs Gotlobs Frēge (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, loģiķis un filozofs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gotlobs Frēge · Redzēt vairāk »
Grābova
Grābova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Grābova · Redzēt vairāk »
Grēvesmīlene
Grēvesmīlene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Vismāras.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Grēvesmīlene · Redzēt vairāk »
Greifsvalde
Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Greifsvalde · Redzēt vairāk »
Grimmene
Grimmene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Štrālzundes pie Trēbeles upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Grimmene · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hanss Fallada
Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »
Hanss fon Rozens
Johans "Hanss" Oto fon Rozens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hanss fon Rozens · Redzēt vairāk »
Hāfele
Hāfele ir upe Vācijā,Elbas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hāfele · Redzēt vairāk »
Hāgenova
Hāgenova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hāgenova · Redzēt vairāk »
Heinrihs Šlīmanis
Heinrihs Šlīmanis (dzimis 1822. gada 6. janvārī, miris 1890. gada 26. decembrī) bija vācu arheologs, kas pazīstams ar arheoloģiskajiem izrakumiem Trojā un Mikēnās.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Heinrihs Šlīmanis · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Helmuts fon Moltke (jaunākais)
Helmuts Johans Ludvigs fon Moltke (dzimis, miris) bija vācu ģenerālpulkvedis (Generaloberst).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Helmuts fon Moltke (jaunākais) · Redzēt vairāk »
Helmuts fon Moltke (vecākais)
Helmuts Kārlis Bernhards grāfs fon Moltke (dzimis, miris) bija prūšu feldmaršals, Prūsijas armijas ģenerālštāba priekšnieks (1857-1888) un kara teorētiķis.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Helmuts fon Moltke (vecākais) · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hercogs · Redzēt vairāk »
Hidenzē
Hidenzē ir Vācijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Hidenzē · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ikerminde
Ikerminde ir ostas pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, valsts galējos ziemeļaustrumos pie Ikeres upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ikerminde · Redzēt vairāk »
Jarmene
Jarmene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, āmtes centrs uz dienvidiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Jarmene · Redzēt vairāk »
Jenss Foigts
Jenss Foigts (dzimis Grēvesmīlenē, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Austrumvācijā) ir bijušais profesionālais Vācijas šosejas riteņbraucējs J. Foigts velobraucienos izcēlās ar tieksmi aktīvi veidot uzbrukumus un kaujinieciskumu.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Jenss Foigts · Redzēt vairāk »
Johans Augusts fon Štarks
Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Johans Frīdrihs Štefenhāgens · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Adelungs
Johans Kristofs Adelungs (dzimis, miris) bija vācu valodnieks un bibliotekārs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Johans Kristofs Adelungs · Redzēt vairāk »
Johans Lotariuss fon Malcāns
Johans Lotariuss Frīdrihs fon Malcāns (Johann Lotharius Friedrich von Maltzahn; 1719—1756) bija vācu izcelsmes Dānijas diplomāts.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Johans Lotariuss fon Malcāns · Redzēt vairāk »
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »
Kaspars Dāvids Frīdrihs
Kaspars Dāvids Frīdrihs (dzimis, miris) bija vācu romantisma ainavu gleznotājs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kaspars Dāvids Frīdrihs · Redzēt vairāk »
Katrīna Romanova
Katrīna Romanova Katrīna Romanova jeb Katrīna Joanovna (1691.-1733.) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Romanovu dinastijas Krievijas lielkņaziene (princese).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Katrīna Romanova · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Šēle
Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kārlis Vilhelms Šēle · Redzēt vairāk »
Kīlungsborna
Kīlungsborna ir kūrortpilsēta Vācijā Baltijas jūras krastā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kīlungsborna · Redzēt vairāk »
Klica
Klica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Vismāras, netālu no Baltijas jūras krasta.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Klica · Redzēt vairāk »
Krakovamzē
Krakovamzē ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Krakovamzē · Redzēt vairāk »
Krīvica
Krīvica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Krīvica · Redzēt vairāk »
Krēpelīne
Krēpelīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Krēpelīne · Redzēt vairāk »
Krista Volfa
Krista Volfa (dzimusi Krista Īlenfelde, mirusi) bija vācu literatūrkritiķe un rakstniece.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Krista Volfa · Redzēt vairāk »
Kummerovas ezers
Kummerovas ezers ir ezers Vācijas ziemeļaustrumos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Štrālzundes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kummerovas ezers · Redzēt vairāk »
Kurts Meiers
Kurts Meiers (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, SS brigadenfīrers.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kurts Meiers · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Lasana
Lasana ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Ampēneštromas āmtē Oderas upes Pēneštromas attekas krastā uz ziemeļaustrumiem no Anklamas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Lasana · Redzēt vairāk »
Lāge
Lāge ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Lāge · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Libca
Libca ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes pie Eldes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Libca · Redzēt vairāk »
Libtēna
Libtēna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Libtēna · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Loica
Loica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Loica · Redzēt vairāk »
Ludvigsluste
Ludvigsluste ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ludvigsluste · Redzēt vairāk »
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ludvigslustes-Parhimas apriņķis · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Malhīne
Malhīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļrietumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Malhīne · Redzēt vairāk »
Malhova
Malhova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā pie Eldes upes, uz rietumiem no Neibrandenburgas, starp Plavas un Malhovas ezeriem.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Malhova · Redzēt vairāk »
Manuela Švēziga
Manuela Švēziga (dzimusi) ir vācu politiķe no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Manuela Švēziga · Redzēt vairāk »
Marlova
Marlova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Marlova · Redzēt vairāk »
Martins Bormanis
Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »
Mīrics
Mīrics (no slāvu morcze — ‘mazā jūra’) ir lielākais ezers Vācijas ziemeļu daļā un otrs lielākais Vācijā aiz Bodenezera; atrodas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mīrics · Redzēt vairāk »
Mīrova
Mīrova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mīrova · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote
Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote (dzimusi, mirusi) bija Mēklenburgas-Štrēlicas princese.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija (dzimusi, mirusi) bija Dānijas konsorte 1572.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgas-Gistrovas Sofija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgiše Zēplates apriņķis
Mēklenburgas ezeru rajona apriņķis jeb Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis · Redzēt vairāk »
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mellīni · Redzēt vairāk »
Neištate-Glēve
Neištate-Glēve ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes pie Eldes upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neištate-Glēve · Redzēt vairāk »
Neištrēlica
Neištrēlica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Berlīni, pie Cīrkera ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neištrēlica · Redzēt vairāk »
Neibūkova
Neibūkova ir pilsēta Vācijā Baltijas jūras krastā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neibūkova · Redzēt vairāk »
Neibrandenburga
Neibrandenburga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļiem no Berlīnes pie Tolenzes ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neibrandenburga · Redzēt vairāk »
Neikālene
Neikālene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Neibrandenburgu, netālu no Kummerovas ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neikālene · Redzēt vairāk »
Neiklostere
Neiklostere ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Vismāras.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neiklostere · Redzēt vairāk »
Nikolajs Stenons
Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (dzimis, miris) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Nikolajs Stenons · Redzēt vairāk »
Oberhāfeles apriņķis
Oberhāfeles apriņķis ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Oberhāfeles apriņķis · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Oberosts · Redzēt vairāk »
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Obodrīti · Redzēt vairāk »
Oskars Štāfenhāgens
Oskars Štāfenhāgens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Oskars Štāfenhāgens · Redzēt vairāk »
Ostprignicas-Rupīnes apriņķis
Ostprignicas-Rupīnes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ostprignicas-Rupīnes apriņķis · Redzēt vairāk »
Oto Lilientāls
Kārlis Vilhelms Oto Lilientāls (dzimis, miris) bija vācu aviācijas pionieris.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Oto Lilientāls · Redzēt vairāk »
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »
Parhima
Parhima ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Parhima · Redzēt vairāk »
Pauls Rūdolfs fon Bilguers
Pauls Rūdolfs fon Bilguers (Ludvigsluste -, Berlīne) bija Vācijas šahists un virsnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pauls Rūdolfs fon Bilguers · Redzēt vairāk »
Pāzevalka
Pāzevalka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Ščecinas pie Ikeras upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pāzevalka · Redzēt vairāk »
Pšemisls II Pjasts
Pšemisls II (dzimis, miris) - Poznaņas (1277—1296), Lielpolijas (1279—1296), Krakovas (1290—1291), Pomerānijas (1294—1296) kņazs, Polijas karalis (1295-1296) no Pjastu dinastijas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pšemisls II Pjasts · Redzēt vairāk »
Pēneminde
Pēneminde ir ciems Vācijā Uzedomas salas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pēneminde · Redzēt vairāk »
Penclīne
Penclīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Penclīne · Redzēt vairāk »
Penkuna
Penkuna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Pāzevalkas un dienvidrietumiem no Ščecinas, netālu no valsts robežas ar Poliju.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Penkuna · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Plauamzē
Plauamzē ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Parhimas pie Eldes iztekas no Plavas ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Plauamzē · Redzēt vairāk »
Plavas ezers
Plavas ezers ir ezers Vācijas ziemeļaustrumos, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Plavas ezers · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Ēriks
Pomerānijas Ēriks (dzimis 1381/1382. gadā, miris) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Pomerānijas Ēriks · Redzēt vairāk »
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis · Redzēt vairāk »
Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis
Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Prignicas apriņķis
Prignicas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Prignicas apriņķis · Redzēt vairāk »
Putbusa
Putbusa ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salā pie Greifsvaldes līča.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Putbusa · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)
Rūdolfs Francs Ferdinands Hess (dzimis, miris) bija vācu nacists, SS oberšturmbanfīrers un no 1940.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants) · Redzēt vairāk »
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rīgene · Redzēt vairāk »
Rēbele pie Mīrica
Rēbele pie Mīrica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Neibrandenburgas, Mīrica ezera rietumu krastā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rēbele pie Mīrica · Redzēt vairāk »
Rēna
Rēna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Vismāru.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rēna · Redzēt vairāk »
Rērika
Rērika, līdz 1938.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rērika · Redzēt vairāk »
Ribnica-Damgartene
Ribnica-Damgartene (kopš 2009. gada oficiāli Dzintara pilsēta Ribnica-Damgartene) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļaustrumiem no Rostokas pie Reknicas upes ietekas Ribnicas ezerā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ribnica-Damgartene · Redzēt vairāk »
Rihtenberga
Rihtenberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Štrālzundes pie Rihtembergas ezera.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rihtenberga · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rostoka · Redzēt vairāk »
Rostokas apriņķis
Rostokas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rostokas apriņķis · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Schönberg
Schönberg var būt.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Schönberg · Redzēt vairāk »
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »
Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā
thumb Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (Vācu val. – das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā · Redzēt vairāk »
Soļanka
citronu Soļanka ir tradicionāls krievu virtuves ēdiens.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Soļanka · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tēterova
Tēterova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tēterova · Redzēt vairāk »
Teodors Bilrots
Kristiāns Alberts Teodors Bilrots (dzimis, miris) bija Prūsijā dzimis austriešu ķirurgs un mūziķis - amatieris.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Teodors Bilrots · Redzēt vairāk »
Tesīne
Tesīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tesīne · Redzēt vairāk »
Tilzītes siers
Tilzītes siers jeb tilzīters ir 1820.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tilzītes siers · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Torgelova
Torgelova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Ikermindes pie Ikeres upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Torgelova · Redzēt vairāk »
Tribzēse
Tribzēse ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Rostokas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Tribzēse · Redzēt vairāk »
Ukermarkas apriņķis
Ukermarkas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ukermarkas apriņķis · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vācijas eiro monētas
Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācijas piļu uzskaitījums
Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas piļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vāli
Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vāli · Redzēt vairāk »
Vārīne
Vārīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidaustrumiem no Vismāras, ezeru ielokā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vārīne · Redzēt vairāk »
Vārene pie Mīrica
Vārene pie Mīrica ir kūrortpilsēta (Luftkurort) Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Neibrandenburgas, Mīrica ezera ziemeļu krastā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vārene pie Mīrica · Redzēt vairāk »
Vēzenberga
Vēzenberga (Wesenberg) var būt.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vēzenberga · Redzēt vairāk »
Vēzenberga (Mēklenburga)
Vēzenberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas, pie Hāfeles upes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vēzenberga (Mēklenburga) · Redzēt vairāk »
Veletia
Veletia ir Rīgā dibināta poļu studentu korporācija.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Veletia · Redzēt vairāk »
Vilhelms Gustlofs
Vilhelms Gustlofs (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis šveiciešu nacists.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vilhelms Gustlofs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Neimanis
Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »
Vismāra
Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vismāra · Redzēt vairāk »
Vitenburga
Vitenburga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vitenburga · Redzēt vairāk »
Voldegka
Voldegka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Neibrandenburgas.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Voldegka · Redzēt vairāk »
Volgaste
''Rathaus Wolgast'' Volgaste ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, āmtes centrs Oderas upes Pēneštromas attekas krastā iepretim Uzedomas salai.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Volgaste · Redzēt vairāk »
Zasnica
Zasnica ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salas austrumos.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Zasnica · Redzēt vairāk »
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis
Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
1420. gads
1420.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un 1420. gads · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS fizilieru bataljons
15.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un 15. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
15.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS sakaru bataljons
15.
Jaunums!!: Mēklenburga-Priekšpomerānija un 15. ieroču SS sakaru bataljons · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mecklenburg-Vorpommern, Meklenburga, Meklenburga - Priekšpomerānija, Meklenburga-Priekšpomerānija, Meklenburga-Rietumpomerānija, Mēklenburga, Mēklenburga-Rietumpomerānija.
