17 attiecības: Ādams Lēvenhaupts, Bauskas pils, Berķenes muiža, Boriss Šeremetjevs, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Freimaņi, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Lielais Ziemeļu karš, Mūrmuiža (Vilces pagasts), Polockas vēsture, Poltavas kauja, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rozeni, Vilces pagasts, 16. jūlijs, 1705. gads Latvijā.
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Berķenes muiža
Berķenes muiža, agrāk Lielberķenes muiža atrodas Svētes upes krastā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Berķenes muiža · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Freimaņi
Freimaņu no Nursi dzimtas ģerbonis. fon Freimaņi ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči izsekojami līdz Zviedru Vidzemes laikam 17.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Freimaņi · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Mūrmuiža (Vilces pagasts)
Mūrmuiža (agrāk arī Mūri, Mūrumuiža, Mūru dzirnavas) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Vilces pagastā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Mūrmuiža (Vilces pagasts) · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Rozeni · Redzēt vairāk »
Vilces pagasts
Vilces pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Vilces pagasts · Redzēt vairāk »
16. jūlijs
16.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un 16. jūlijs · Redzēt vairāk »
1705. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1705.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un 1705. gads Latvijā · Redzēt vairāk »