Ātrāk nekā pārlūku!
203 attiecības: Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandra vārti, Aleksandrs Dešapels, Aleksandrs Ipsilants, Aleksandrs Suvorovs, Aleksandrs Timrots, Aleksandrs Zauerveids, Amsterdama, Artūrs Šopenhauers, Arturs Velzlijs, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Augusts Neidharts fon Gneizenavs, Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli, Austerlicas kauja, Austrijas Marija Luīze, Austrijas vēsture, Štrālzunde, Štriki, Ķībarti, Ķekavas kauja, Ķengarags, Ļubļana, Ļubļanas Universitāte, Žaks Makdonalds, Žans Lanns, Čenstohova, Ādams Johans fon Fītinghofs, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Barbara Juliāna fon Krīdenere, Baucene, Bavārijas Karaliste, Beļģijas revolūcija, Bendžamins Tompsons, Bereks Joselevičs, Bernhards Rīmanis, Bolīvija, Brandenburgas vārti, Britu armija, Britu impērija, Britu—amerikāņu karš, Centrālā Java, Cilvēkmīlestības kolonijas, Daugavpils vēsture, Dānija—Norvēģija, Dānijas vēsture, Džeimss Monro, Džeimss Vedels, Džordžs Kannings, Džovanni Belconi, ..., Dekabristi, Dienvidsulavesi, Direktorija (Francija), Disepšena, Draudzes skolas, Dzelzs krusts, Dzimtbūšana, Ekonomiskās sankcijas, Etjēns Gaspārs Robērs, Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens, Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts, Flāmi, Folksšturms, Fon Belovi, Franču revolūcija, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas vēsture, Frankija, Fransesks Visents, Frīdrihs Parots, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms Timms, Frītauna, Frītaunas vēsture, Garlībs Merķelis, Gavi arka, Gdaņska, Gebhards Līberehts fon Blihers, Georgs fon Meijendorfs, Golsene, Gregors fon Bergs, Grobiņas luterāņu baznīca, Horācijs Nelsons, Iecavas kauja, Imanuels Kants, Insbruka, Itālijas Karaliste (1805—1814), Itālijas Republika (1802—1805), Ivans Paskevičs, Jans Veisenhofs, Jūrkalne, Jīterboga, Joahims Mirats, Johans Baptists Allgaiers, Johans Georgs fon Līvens, Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons, Johans Volfgangs fon Gēte, Jurijs Kondratjuks, Justes klosteris, Karadarbības paaudzes, Karaliskais Kārļa institūts, Karls fon Klauzevics, Katalonija, Katandzāro, Kauguru nemieri, Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte, Kazimirs fon Meijendorfs, Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs, Kārlis Ludvigs Henke, Klaipēda, Kobrona skansts, Kocka, Kolonija del Sakramento, Konfederācija, Kopenhāgena, Krievijas Amerika, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas militārās akcijas, Krievu—turku karš (1806—1812), Krievu—zviedru karš (1808—1809), Kristaps Heinrihs fon Līvens, Kristians Panders, Kuopio guberņa, Leipcigas kauja, Lielbritānijas bruņotie spēki, Lielvalsts, Lihtenšteina, Lihtenšteinas vēsture, Luijs Nikolā Davū, Luijs XVIII, Luksemburga, Luksemburgas vēsture, Maltas ordeņa vēsture, Manado, Marija Sofija Žermēna, Marijampole, Master and Commander: Uz pasaules malu, Maurīcija, Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Mežotnes kauja, Mišels Nejs, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Miras pils, Musketieris, Napoleons Bonaparts, Nīderlandes vēsture, Nīderlandieši, Nikolajs I Romanovs, Norvēģijas vēsture, Oto fon Hūns, Oto fon Kocebū, Pāvils I Romanovs, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Pēteris fon Meijendorfs, Piektās koalīcijas karš (1809), Pireneju karš, Pirts, Plieņciems, Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija, Radoma, Rīgas aplenkums (1812), Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Reinas Konfederācija, Riodežaneiro (štats), Roberts Ross, Saksijas Karaliste, Saksijas kūrfirstiste, Septītās koalīcijas karš (1815), Sestās koalīcijas karš, Slovēņu valoda, Somijas lielhercogiste, Somijas vēsture, Staņislavs Soltāns, Suvalku guberņa, Svētās Romas impērijas hronoloģija, Tērbatas mācību apgabals, Tiškeviči, Trafalgaras kauja, Triumfa arka (Parīze), Upuri, Vācija, Vācijas vēsture, Vīne, Vīnes kongress, Vilhelms I Hoencollerns, Viljams Evanss, Viljams Pits Jaunākais, Vilkavišķi, Villems I, Villems II, Virbale, Vitorijas kauja, Zemes reforma Baltijas guberņās, Ziemeļvācija, Zviedrijas vēsture, 1800. gadi, 1810. gadi, 1812. gada karš, 19. gadsimts, 2. aprīlis, 21. oktobris. Izvērst indekss (153 vairāk) »
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga no 1815.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandra vārti · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Dešapels
Aleksandrs Dešapels (Ville-d’Avray (tagad Odesēna) —, Parīze) bija Francijas šahists.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandrs Dešapels · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ipsilants
Aleksandrs Ipsilants (dzimis, miris) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas impērijas ģenerālis Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandrs Ipsilants · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandrs Suvorovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Timrots
Heinrihs Johans Frīdrihs Timrots (Krievijas valsts dienestā pazīstams kā Aleksandrs Timrots; dzimis, miris) bija Aizkraukles mācītāja ģimenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandrs Timrots · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Zauerveids
Gotlobs Aleksandrs Zauerveids ap 1840. gadu Gotlobs Aleksandrs Zauerveids (1783—1844), arī Aleksandrs Ivanovičs Zauerveids bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Aleksandrs Zauerveids · Redzēt vairāk »
Amsterdama
Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Amsterdama · Redzēt vairāk »
Artūrs Šopenhauers
Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »
Arturs Velzlijs
Arturs Velzlijs, pirmais Velingtonas hercogs (dzimis, miris) bija britu karavīrs un valstsvīrs, Apvienotās Karalistes premjerministrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Arturs Velzlijs · Redzēt vairāk »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Napoleona kari un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Napoleona kari un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Augusts Neidharts fon Gneizenavs
Augusts Vilhelms Antonijs grāfs Neidharts fon Gneizenavs (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis prūšu ģenerālfelsmaršals, Napoleona karu varonis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Augusts Neidharts fon Gneizenavs · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752–1826) bija vācbaltiešu tirgotājs, Rīgas birģermeistars (1810).
Jaunums!!: Napoleona kari un Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Jaunums!!: Napoleona kari un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »
Austrijas Marija Luīze
Marija Luīze, pilnā vārdā Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene (dzimusi, mirusi), bija Austrijas imperatora Franča II meita un Napoleona otrā sieva.
Jaunums!!: Napoleona kari un Austrijas Marija Luīze · Redzēt vairāk »
Austrijas vēsture
Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Štrālzunde
Štrālzunde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Štrālzunde · Redzēt vairāk »
Štriki
Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Napoleona kari un Štriki · Redzēt vairāk »
Ķībarti
Ķībarti, agrāk Virbales dzelzceļa stacija, ir Lietuvas pilsēta uz austrumiem no Vilkavišķiem pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ķībarti · Redzēt vairāk »
Ķekavas kauja
1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ķekavas kauja · Redzēt vairāk »
Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ķengarags · Redzēt vairāk »
Ļubļana
Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ļubļana · Redzēt vairāk »
Ļubļanas Universitāte
Ļubļanas Universitāte ir 1919.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ļubļanas Universitāte · Redzēt vairāk »
Žaks Makdonalds
Etjēns Žaks Žozefs Aleksandrs Makdonalds (dzimis, miris) bija franču maršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Žaks Makdonalds · Redzēt vairāk »
Žans Lanns
Žans Lanns, Montebello pirmais hercogs (dzimis, miris) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Žans Lanns · Redzēt vairāk »
Čenstohova
Čenstohova ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē pie Vartas upes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Čenstohova · Redzēt vairāk »
Ādams Johans fon Fītinghofs
Ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs (ap 1850) Ādams Kristaps Johans fon Fītinghofs (1797-1871) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis, kirasieru divīzijas komandieris.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ādams Johans fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »
Ādams Johans fon Krūzenšterns
Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »
Barbara Juliāna fon Krīdenere
Viitina), kurā B. fon Krīdenere pavadīja bērnību un vecumdienas. Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzimusi fon Fītinghofa-Šēla, mirusi) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.
Jaunums!!: Napoleona kari un Barbara Juliāna fon Krīdenere · Redzēt vairāk »
Baucene
Baucene jeb Budišina ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Baucene · Redzēt vairāk »
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Napoleona kari un Bavārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Beļģijas revolūcija
Sacelšanās dalībnieki no Ljēžas dodas uz Briseli. Beļģijas revolūcijas karogs Nīderlandes Limburga, 4: Beļģijai pievienotā Luksemburgas daļa, 5: Luksemburgas lielhercogiste (pēc 1839). Beļģijas revolūcija 1830.-1831.
Jaunums!!: Napoleona kari un Beļģijas revolūcija · Redzēt vairāk »
Bendžamins Tompsons
Bendžamins Tompsons 1783. gada gleznā. Bendžamins Tompsons (1753–1814), kopš 1791.
Jaunums!!: Napoleona kari un Bendžamins Tompsons · Redzēt vairāk »
Bereks Joselevičs
Bereks Joselevičs (—) bija ebreju tirgotājs un poļu armijas kavalērijas pulkvedis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Bereks Joselevičs · Redzēt vairāk »
Bernhards Rīmanis
Bernhards Rīmanis (vācu: Georg Friedrich Bernhard Riemann; dzimis 1826. gada 17. septembrī, miris 1866. gada 20. jūlijā) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Bernhards Rīmanis · Redzēt vairāk »
Bolīvija
Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Bolīvija · Redzēt vairāk »
Brandenburgas vārti
Brandenburgas vārti ir bijušie Berlīnes pilsētas vārti, pārbūvēti 18.
Jaunums!!: Napoleona kari un Brandenburgas vārti · Redzēt vairāk »
Britu armija
Britu armija ir Apvienotās Karalistes galvenie sauszemes kara spēki, kas ir daļa no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem kopā ar Karaliskajiem jūras spēkiem un Karaliskajiem gaisa spēkiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Britu armija · Redzēt vairāk »
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Britu impērija · Redzēt vairāk »
Britu—amerikāņu karš
Britu—amerikāņu karš jeb 1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Britu—amerikāņu karš · Redzēt vairāk »
Centrālā Java
Centrālā Java ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Javas salas vidusdaļa.
Jaunums!!: Napoleona kari un Centrālā Java · Redzēt vairāk »
Cilvēkmīlestības kolonijas
Cilvēkmīlestības kolonijas ir speciāli iekārtotas apdzīvotās vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas Nīderlandē pēc Napoleona kariem 19.
Jaunums!!: Napoleona kari un Cilvēkmīlestības kolonijas · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Napoleona kari un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Dānija—Norvēģija
Dānijas un Norvēģijas karaļvalsts teritorija 1780. gadā Dānija—Norvēģija bija Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes personālūnija no 1380.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dānija—Norvēģija · Redzēt vairāk »
Dānijas vēsture
Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »
Džeimss Monro
Džeimss Monro (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents, no 1817.
Jaunums!!: Napoleona kari un Džeimss Monro · Redzēt vairāk »
Džeimss Vedels
Džeimss Vedels (dzimis Ostendē, miris Londonā, Anglijā) bija skotu izcelsmes britu jūrasbraucējs un roņu mednieks, viens no Antarktīdas agrīnajiem pētniekiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Džeimss Vedels · Redzēt vairāk »
Džordžs Kannings
Džordžs Kannings (dzimis, miris) bija britu politiķis no toriju partijas liberālā spārna.
Jaunums!!: Napoleona kari un Džordžs Kannings · Redzēt vairāk »
Džovanni Belconi
Džovanni Batista Belconi (saukts arī Lielais Belconi; dzimis Padujā, miris Beninas Karalistē, mūsdienu Nigērijā) bija itāļu ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs, viens no Senās Ēģiptes arheoloģiskās izpētes pionieriem, pirmajiem eģiptologiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Džovanni Belconi · Redzēt vairāk »
Dekabristi
Dekabristi (no декабрь — decembris) jeb decembristi bija Krievijas impērijas slepeno politisko biedrību locekļi, kas šādi nodēvēti pēc valsts apvērsuma (Dekabristu sacelšanās) mēģinājuma impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dekabristi · Redzēt vairāk »
Dienvidsulavesi
Dienvidsulavesi (lieto arī saīsinājumu Sulsel) ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sulavesi salas dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dienvidsulavesi · Redzēt vairāk »
Direktorija (Francija)
Barras Sjess Francijas teritorija ar anektētajām zemēm Francija ar vasaļrepublikām, 1799 Direktorija bija Francijas Pirmās republikas izpildvaras orgāns, kolektīva valdība, kas pastāvēja no 1795.
Jaunums!!: Napoleona kari un Direktorija (Francija) · Redzēt vairāk »
Disepšena
Disepšena (— ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Disepšena · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Napoleona kari un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Dzelzs krusts
Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Napoleona kari un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Ekonomiskās sankcijas
naftas embargo laikā. Ekonomiskās sankcijas ir ierobežojoši ekonomiskas dabas pasākumi pret kādu valsti, fizisku vai juridisku personu, kā arī citiem nevalstiskiem subjektiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ekonomiskās sankcijas · Redzēt vairāk »
Etjēns Gaspārs Robērs
Fajansa šķīvis Robertsona gaisa balona lidojuma piemiņai. Etjēns Gaspārs Robērs (1763–1837), pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804.
Jaunums!!: Napoleona kari un Etjēns Gaspārs Robērs · Redzēt vairāk »
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (1752—1837) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas karavadonis Napoleona karu laikā, feldmaršals (1826).
Jaunums!!: Napoleona kari un Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts
Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts (1752—1815) bija Latvijā dzimis raktuvju direktors Polijā-Lietuvā, vēlāk Peru.
Jaunums!!: Napoleona kari un Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts · Redzēt vairāk »
Flāmi
Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Flāmi · Redzēt vairāk »
Folksšturms
granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Folksšturms · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Napoleona kari un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Napoleona kari un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Jaunums!!: Napoleona kari un Francijas Pirmā impērija · Redzēt vairāk »
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Jaunums!!: Napoleona kari un Francijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Frankija
Frankijas reģionam pieskaitāmie apriņķi mūsdienu Vācijas kartē. Frankija jeb Frankonija ir vēsturisks reģions Vācijas vidienē.
Jaunums!!: Napoleona kari un Frankija · Redzēt vairāk »
Fransesks Visents
Fransesks Visents (1450. gads Segorbe — 1512. gads) bija spāņu šahists.
Jaunums!!: Napoleona kari un Fransesks Visents · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Parots
Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.
Jaunums!!: Napoleona kari un Frīdrihs Parots · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Napoleona kari un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Timms
Frīdrihs Vilhelms Timms (1779–1848) bija vācbaltiešu jurists, Rīgas birģermeistars (1829–1848).
Jaunums!!: Napoleona kari un Frīdrihs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Frītauna
Frītauna ir Sjerraleones galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Frītauna · Redzēt vairāk »
Frītaunas vēsture
T. E. Pūla glezna "Frītauna", 1850. gads Frītaunas vēsture ir Āfrikas valsts Sjerraleones vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem tās galvaspilsētas Frītaunas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Frītaunas vēsture · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Gavi arka
Gavi arka ir senās Romas triumfa arka Veronā, Itālijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Gavi arka · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gebhards Līberehts fon Blihers
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Gebhards Līberehts fon Blihers · Redzēt vairāk »
Georgs fon Meijendorfs
Georgs fon Meijendorfs (1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.
Jaunums!!: Napoleona kari un Georgs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Golsene
Golsene ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Dāmes-Šprēvaldes apriņķī Lejaslauzicas apvidū, pie Dāmes upes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Golsene · Redzēt vairāk »
Gregors fon Bergs
Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).
Jaunums!!: Napoleona kari un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Horācijs Nelsons
Horācijs Nelsons (dzimis, miris) bija angļu admirālis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Horācijs Nelsons · Redzēt vairāk »
Iecavas kauja
Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Insbruka
Insbruka (— ‘Innas tilts’) ir pilsēta Austrijas rietumos pie Innas upes 30 kilometrus uz ziemeļiem no Brennera pārejas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Insbruka · Redzēt vairāk »
Itālijas Karaliste (1805—1814)
Itālijas Karaliste (itāļu: Regno d'Italia vai Regno Italico) bija valsts Ziemeļitālijā Napoleona I laikā (1805. gada 17. marts — 1814. gada 11. aprīlis).
Jaunums!!: Napoleona kari un Itālijas Karaliste (1805—1814) · Redzēt vairāk »
Itālijas Republika (1802—1805)
Itālijas Republika (itāļu: Repubblica Italiana) bija īslaicīgs valsts veidojums Ziemeļitālijā (1802–1805), Francijas vasaļvalsts Napoleona laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Itālijas Republika (1802—1805) · Redzēt vairāk »
Ivans Paskevičs
Ivans Paskevičs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals. Viens no visvairāk apbalvotajiem karavadoņiem Krievijas vēsturē.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ivans Paskevičs · Redzēt vairāk »
Jans Veisenhofs
Jans Veisenhofs (dzimis, miris) bija Andzeļos dzimis poļu muižnieks un ģenerālis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Jans Veisenhofs · Redzēt vairāk »
Jūrkalne
Jūrkalne ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrs netālu no Baltijas jūras krasta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Jūrkalne · Redzēt vairāk »
Jīterboga
Jīterboga ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no Berlīnes, pie Hāfeles pietekas Nutes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Jīterboga · Redzēt vairāk »
Joahims Mirats
Joahims Mirats, pareizāk Žoasēns Mirā (Joachim Murat, dzimis, miris), bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Joahims Mirats · Redzēt vairāk »
Johans Baptists Allgaiers
Johans Baptists Allgaiers (Bādšusenrīde —, Vīne) bija Austrijas un Vācijas šahists.
Jaunums!!: Napoleona kari un Johans Baptists Allgaiers · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Līvens
Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: Napoleona kari un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Laudona pils Hadersdorfā. Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons (vēlāk Loudons; dzimis), miris) bija Rīgā dzimis Austrijas impērijas armijas feldmaršalleitnants.
Jaunums!!: Napoleona kari un Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Jurijs Kondratjuks
Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks, īstajā vārdā Oleksandrs Ignatovičs Šargejs (dzimis Poltavā, Krievijas Impērijā, miris Kalugas apgabalā) bija padomju inženieris, fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Jurijs Kondratjuks · Redzēt vairāk »
Justes klosteris
Justes klosteris ir 1402.
Jaunums!!: Napoleona kari un Justes klosteris · Redzēt vairāk »
Karadarbības paaudzes
Konceptu par četrām mūsdienu karadarbības paaudzēm radīja ASV analītiķi 1989.
Jaunums!!: Napoleona kari un Karadarbības paaudzes · Redzēt vairāk »
Karaliskais Kārļa institūts
Karaliskais Kārļa institūts jeb Karolinskas institūts (KI) ir viena no Eiropas lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm, kas atrodas Solnā, Stokholmas lēnē, Zviedrijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Karaliskais Kārļa institūts · Redzēt vairāk »
Karls fon Klauzevics
Karls Filips Gotlībs fon Klauzevics (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālis un kara teorētiķis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Karls fon Klauzevics · Redzēt vairāk »
Katalonija
Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Napoleona kari un Katalonija · Redzēt vairāk »
Katandzāro
Katandzāro ir pilsēta Itālijas dienvidos, Kalabrijas reģiona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Katandzāro · Redzēt vairāk »
Kauguru nemieri
Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kauguru nemieri · Redzēt vairāk »
Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte
Kazaņas Universitātes ēka 1832. gadā. Kazaņas Federālā Universitāte, oficiāli Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte, ir viena no lielākajām un vecākajām Krievijas Federācijas universitātēm, kas atrodas Kazaņā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte · Redzēt vairāk »
Kazimirs fon Meijendorfs
Kazimirs fon Meijendorfs (1749—1813) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis (1799), Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kazimirs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ludvigs Henke
Kārlis Ludvigs Henke (dzimis, miris) bija vācu astronoms-amatieris.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kārlis Ludvigs Henke · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kobrona skansts
Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē Kobrona skansts jeb Kobronskansts bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kobrona skansts · Redzēt vairāk »
Kocka
Kocka ir pilsēta un gmina Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Radziņas Podlaskas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kocka · Redzēt vairāk »
Kolonija del Sakramento
Kolonija del Sakramento, bieži saīsināma kā Kolonija, ir pilsēta un osta Urugvajas dienvidrietumos pie Laplatas estuāra, kā arī Kolonijas departamenta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kolonija del Sakramento · Redzēt vairāk »
Konfederācija
Lai gan britu izveidotā Nāciju Sadraudzība (tumši zilā krāsā) vairāk skaitās kā starpvaldību organizācija, tajā tik un tā var novērot "konfederatīvas attiecības" Konfederācija (— ‘līgums’, ‘vienošanās’), arī valstu savienība vai līga, ir suverēnu valstu apvienošanās kopīgā savienībā uz starptautiska līguma pamata, kurā centrālā (konfederālā) vara ir relatīvi vāja ar visai nelielām pilnvarām.
Jaunums!!: Napoleona kari un Konfederācija · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Krievijas Amerika
Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievijas Amerika · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas militārās akcijas
Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievu—turku karš (1806—1812) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1808—1809)
Krievu—zviedru karš (1808—1809) jeb Somijas karš, bija Zviedrijas un Krievijas Impērijas karš Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievu—zviedru karš (1808—1809) · Redzēt vairāk »
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Kristaps Heinrihs fon Līvens (1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834).
Jaunums!!: Napoleona kari un Kristaps Heinrihs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Kuopio guberņa
Somijas Lielhercogistes Kuopio guberņas karte, 1913. gads Kuopio guberņa (somu: Kuopion lääni) bija Somijas Lielhercogistes guberņa Krievijas Imperijas sastāvā un Somijas province no 1831.
Jaunums!!: Napoleona kari un Kuopio guberņa · Redzēt vairāk »
Leipcigas kauja
Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.
Jaunums!!: Napoleona kari un Leipcigas kauja · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas bruņotie spēki
Lielbritānijas bruņotie spēki (angļu: British Armed Forces) ir Apvienotās Karalistes bruņotie spēki.
Jaunums!!: Napoleona kari un Lielbritānijas bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Lielvalsts
Pasaules lielvalstu attīstība (no 1815) Lielvalsts jeb lielvara ir valsts vai valstu savienība, kurai ir izcils ģeopolitisks stāvoklis starptautiskajās attiecībās.
Jaunums!!: Napoleona kari un Lielvalsts · Redzēt vairāk »
Lihtenšteina
Lihtenšteinas Firstiste ir pundurvalsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Lihtenšteina · Redzēt vairāk »
Lihtenšteinas vēsture
Vaducas cietoksnis. Lihtenšteinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Lihtenšteinas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Lihtenšteinas vēsture · Redzēt vairāk »
Luijs Nikolā Davū
Luijs Nikolā d'Avū (biežāk pazīstams kā Davū, dzimis, miris) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Luijs Nikolā Davū · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Napoleona kari un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Luksemburga · Redzēt vairāk »
Luksemburgas vēsture
Viduslaiku Luksemburgas teritorija Nīderlandes ("Zemo zemju") sastāvā. Luksemburgas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Luksemburgas lielhercogistes teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Luksemburgas vēsture · Redzēt vairāk »
Maltas ordeņa vēsture
Maltas ordeņa Krakdeševaljē drupas mūsdienās Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126.
Jaunums!!: Napoleona kari un Maltas ordeņa vēsture · Redzēt vairāk »
Manado
Manado ir pilsēta Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Napoleona kari un Manado · Redzēt vairāk »
Marija Sofija Žermēna
Marija Sofija Žermēna (dzimusi, mirusi) bija franču matemātiķe, fiziķe un filozofe.
Jaunums!!: Napoleona kari un Marija Sofija Žermēna · Redzēt vairāk »
Marijampole
Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Marijampole · Redzēt vairāk »
Master and Commander: Uz pasaules malu
"Master and Commander: Uz pasaules malu" ir 2003.
Jaunums!!: Napoleona kari un Master and Commander: Uz pasaules malu · Redzēt vairāk »
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Napoleona kari un Maurīcija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (bieži saukta par karalieni Luīzi; dzimusi, mirusi) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797.
Jaunums!!: Napoleona kari un Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze · Redzēt vairāk »
Mežotnes kauja
Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »
Mišels Nejs
Mišels Nejs (dzimis, miris) bija franču maršals.
Jaunums!!: Napoleona kari un Mišels Nejs · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: Napoleona kari un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Miras pils · Redzēt vairāk »
Musketieris
Mūsdienu musketieru rekonstrukcija, kur šaušanas procesā tiek izmantotas stobra balsta dakšas un kvēldegļu musketes, kas Eiropā samērā aktīvi tika pielietotas no 15. gadsimta vidus līdz aptuveni 17./ 18. gadsimta mijai. Musketieris ir karavīrs, kurš galvenokārt ir apbruņots ar musketi, šāda veida kaujinieki lielākoties tika izmantoti Eiropas un citu pasaules daļu agrīno jauno laiku armijās.
Jaunums!!: Napoleona kari un Musketieris · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīderlandes vēsture
Viduslaiku Nīderlandes valstiņu ("Zemo zemju") teritorija Svētās Romas impērijas sastāvā (ap 1350). Nīderlandes vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Nīderlandes teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Nīderlandes vēsture · Redzēt vairāk »
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Jaunums!!: Napoleona kari un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Napoleona kari un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Norvēģijas vēsture
Novgorodas kņazu kopīgi pārvaldītā Ziemeļu Ledus okeāna piekraste (ap 1265). Norvēģijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Norvēģijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Norvēģijas vēsture · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Napoleona kari un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Oto fon Kocebū
Oto fon Kocebū. Kõue-Triigi). Oto fon Kocebū (1801-1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un ceļotājs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Oto fon Kocebū · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pēteris Bagrations (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Pēteris fon Meijendorfs
Pēteris fon Meijendorfs (1796—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pēteris fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Piektās koalīcijas karš (1809)
Napoleona Vagramas kaujas laikā pie Vīnes 1809. gada 6. jūlijā. Stratēģiskā situācija Eiropā (1809). Piektās koalīcijas karš (1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Piektās koalīcijas karš (1809) · Redzēt vairāk »
Pireneju karš
Pireneju kara aina Pireneju karš jeb Spānijas Neatkarības karš (spāņu: Guerra de la Independencia Española) — bija bruņotu konfliktu kopums Pireneju pussalā Napoleona karu laikā 19.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pireneju karš · Redzēt vairāk »
Pirts
1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pirts · Redzēt vairāk »
Plieņciems
Plieņciems ir ciems Tukuma novada Engures pagastā, pie Plieņupes ietekas Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Napoleona kari un Plieņciems · Redzēt vairāk »
Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija
Ģenerālkonfederācijas uzsaukums iedzīvotājiem Ģenerālkonfederācijas zīmogs Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija izveidota sākoties Napoleona I iebrukumam Krievijas Impērijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija · Redzēt vairāk »
Radoma
Radoma (Radom) ir sena pilsēta Polijas centrālajā daļā, Mazovijas vojevodistē.
Jaunums!!: Napoleona kari un Radoma · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1812)
Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Rīgas aplenkums (1812) · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Napoleona kari un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Reinas Konfederācija
Reinas Konfederācija, 1812 Reinas Konfederācija bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Napoleona kari un Reinas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Riodežaneiro (štats)
Riodežaneiro ir viens no 26 Brazīlijas štatiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Riodežaneiro (štats) · Redzēt vairāk »
Roberts Ross
Ģenerālmajors Roberts Ross (dzimis 1766. gadā, miris)) bija īru izcelsmes virsnieks Britu Impērijas armijā. Viņš bija viens no galvenajiem Britu-amerikāņu kara komandieriem 1812. gadā. Tajā viņš vadīja Bladensburgas kauju, Baltimoras kauju, Ziemeļu punkta kauju un militāro sadursmi, kas mūsdienās zināma kā Vašingtonas dedzināšana, kuras laikā Roberta Rosa vadībā tika sagrauta liela daļa Vašingtonas pilsētas, tā skaitā arī Baltais nams.
Jaunums!!: Napoleona kari un Roberts Ross · Redzēt vairāk »
Saksijas Karaliste
Karalistes ģerbonis, 1846. gads Saksijas karte Drēzdene pirms 1900. gada Karalis Georgs ap 1900. gadu Saksijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Napoleona kari un Saksijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Jaunums!!: Napoleona kari un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »
Septītās koalīcijas karš (1815)
Septītās koalīcijas karš jeb Simts dienas bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju no Napoleona atgriešanās no nometinājuma Elbas salā 1815.
Jaunums!!: Napoleona kari un Septītās koalīcijas karš (1815) · Redzēt vairāk »
Sestās koalīcijas karš
Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Sestās koalīcijas karš · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Napoleona kari un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Staņislavs Soltāns
Staņislavs Soltāns (1756—1836) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs.
Jaunums!!: Napoleona kari un Staņislavs Soltāns · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Napoleona kari un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas hronoloģija
Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Svētās Romas impērijas hronoloģija · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Napoleona kari un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Jaunums!!: Napoleona kari un Tiškeviči · Redzēt vairāk »
Trafalgaras kauja
Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Trafalgaras kauja · Redzēt vairāk »
Triumfa arka (Parīze)
Triumfa arka (Arc de Triomphe de l'Étoile) ir viens no populārākajiem pieminekļiem Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Triumfa arka (Parīze) · Redzēt vairāk »
Upuri
Upuri ir karos un dabas stihijā mirušie cilvēki.
Jaunums!!: Napoleona kari un Upuri · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vīne · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Viljams Evanss
Viljams Evanss (Pembrukšira —, Ostende) bija Lielbritānijas šahists.
Jaunums!!: Napoleona kari un Viljams Evanss · Redzēt vairāk »
Viljams Pits Jaunākais
Viljams Pits Jaunākais (dzimis, miris) bija britu XVIII gadsimta beigu un XIX gadsimta sākuma politiķis, Anglijas premjerministra Viljama Pita dēls.
Jaunums!!: Napoleona kari un Viljams Pits Jaunākais · Redzēt vairāk »
Vilkavišķi
Vilkavišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidrietumos uz rietumiem no Marijampoles.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vilkavišķi · Redzēt vairāk »
Villems I
Villems Frederiks princis van Oranje-Nasavs (dzimis, miris) bija pirmais Nīderlandes karalis, pēdējā Nīderlandes stadhoudera Villema V vecākais dēls.
Jaunums!!: Napoleona kari un Villems I · Redzēt vairāk »
Villems II
Villems Frederiks Georgs Lodevejks (dzimis, miris) bija Nīderlandes karalis un Luksemburgas lielhercogs no 1840.
Jaunums!!: Napoleona kari un Villems II · Redzēt vairāk »
Virbale
Virbale (vēsturiski līdz 1917. gadam - Veržbolova) ir pilsēta Lietuvā starp Vilkavišķiem un Ķībartiem.
Jaunums!!: Napoleona kari un Virbale · Redzēt vairāk »
Vitorijas kauja
Vitorijas kauja bija kauja Spānijas ziemeļos Napoleona karu Pireneju karu noslēgumā 1813.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vitorijas kauja · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Napoleona kari un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsture
Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »
1800. gadi
Francijas imperators Napoleons armijas vienībām piešķir simboliskos ērgļus (1804). 1800.
Jaunums!!: Napoleona kari un 1800. gadi · Redzēt vairāk »
1810. gadi
1810.
Jaunums!!: Napoleona kari un 1810. gadi · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Napoleona kari un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
2. aprīlis
2.
Jaunums!!: Napoleona kari un 2. aprīlis · Redzēt vairāk »
21. oktobris
21.
Jaunums!!: Napoleona kari un 21. oktobris · Redzēt vairāk »
