Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Narva

Indekss Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

137 attiecības: Alūksnes vēsture, Alberts Vīksne, Aleksejs Terentjevs, Anatols Līvens (virsnieks), Ansis Daumanis, Auseklis Baušķenieks, Austrumviru apriņķis, Autonomā Igaunijas guberņa, Šigalejs, Štriki, Ādolfs Alunāns, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Baltijas valstu lielākās pilsētas, Baltijas valstu okupācija, Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Cur Mīleni, Daugavpils komturi, Dāņu Igaunija, Dominikāņu ordenis, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Eesti Energia, Ernests Dišlers, Ernsts Peders, Fēlikss Šteiners, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Fricis Birkenšteins, Futbola klubu uzskaitījums, Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters, Gosvins fon Hērike, Grāfa Kellera korpuss, Haralds Rīpalu, Helle Kalervo Ervie, Hugo Rozenšteins, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas darba komūna, Igaunijas futbola Meistarlīga, Igaunijas guberņa, Igaunijas iekļaušana PSRS, Igaunijas okupācija (1940), Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens), Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Igaunijas vēsture, Igors Graps, Ingrija, Ivangoroda, Ivans IV, Ivans Ohļabiņins, ..., Jamas Zapoļskas miera līgums, Jāns Anvelts, Jehvi, Jiri Uluotss, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Juglas kaujas, Kandavas fogteja, Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Kārlis Dišlers, Kārlis Frīdrihs Šulcs, Kingisepa, Kliments Didorovs, Krievijas pilsoņu karš, Kuldīgas komturi, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas futbola izlase 1996. gadā, Latvijas futbola izlases spēles, Latvijas okupācija (1940), Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvijas vēstures hronoloģija, Leo Komarovs, Lietuvas vēsture, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas—Maskavijas kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens, Mūrmuižas kauja, Narva (stacija), Narva (upe), Narva-Jēsū, Narvas "Trans", Narvas iela, Narvas kauja (1700), Nīštates miera līgums, Nils Asersons Manneršelds, Operācija "Dūres sitiens", Oskars Rūts, Ostlande, Otrais Ziemeļu karš, Pauls Šmits, Pauls Keress, Pauls Lopenove, Pēteris Lasī, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca, Rīgas vēsture, Sarkanā armija, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Staļina līnija, Stepiņš Krauklis, Tallina, Tartu, Tartu "Big Diamonds", Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs), Vasilijs Goļicins, Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums, Ventspils komturi, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Viktors Šulcs, Vilhelms fon Firkss, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Viltusdmitrijs I, Virgoļiča korpuss, Viruzeme, Vladimirs Žirinovskis, Volfi, Ziemeļlatvijas brigāde, Zviedru Igaunija, 1172. gads, 1590. gads, 16. armija (Vērmahts), 1625. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1704. gads, 18. armija (Vērmahts), 25. februāris, 27. novembris, 8. armija (Vācijas impērija), 9. augusts. Izvērst indekss (87 vairāk) »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika periodu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Narva un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alberts Vīksne

Alberts Vīksne (1896-1976) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Narva un Alberts Vīksne · Redzēt vairāk »

Aleksejs Terentjevs

Aleksejs Terentjevs (dzimis Narvā, Igaunijas PSR, PSRS) ir bijušais igauņu hokejists, vārtsargs, Igaunijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Narva un Aleksejs Terentjevs · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas impērijas virsnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Narva un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885-1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Narva un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Auseklis Baušķenieks

Auseklis Baušķenieks (—) bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20.

Jaunums!!: Narva un Auseklis Baušķenieks · Redzēt vairāk »

Austrumviru apriņķis

Austrumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Narva un Austrumviru apriņķis · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Narva un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Šigalejs

Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).

Jaunums!!: Narva un Šigalejs · Redzēt vairāk »

Štriki

Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Narva un Štriki · Redzēt vairāk »

Ādolfs Alunāns

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".

Jaunums!!: Narva un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Narva un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Narva un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu lielākās pilsētas

Baltijas valstu lielākās pilsētas ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Baltijas valstu pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Narva un Baltijas valstu lielākās pilsētas · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu okupācija

PSRS un Trešā Reiha okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939-1940). Baltijas valstu okupācija bija trīs Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu neleģitīmu inkorporāciju PSRS un Trešā reiha sastāvā.

Jaunums!!: Narva un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919.

Jaunums!!: Narva un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Narva un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Cur Mīleni

Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas konfederācijā 16.

Jaunums!!: Narva un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

Daugavpils komturu pils (16. gs.). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Narva un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Narva un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dominikāņu ordenis

Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.

Jaunums!!: Narva un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.

Jaunums!!: Narva un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »

Eesti Energia

Tallinā AS Eesti Energia ir Igaunijas valstij piederošs enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošanu, sadali un pārdošanu.

Jaunums!!: Narva un Eesti Energia · Redzēt vairāk »

Ernests Dišlers

Ernests Dišlers (1880-1966) bija latviešu inženieris elektroķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors (1939-1948).

Jaunums!!: Narva un Ernests Dišlers · Redzēt vairāk »

Ernsts Peders

Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Narva un Ernsts Peders · Redzēt vairāk »

Fēlikss Šteiners

Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners (dzimis, miris) bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.

Jaunums!!: Narva un Fēlikss Šteiners · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Narva un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Fricis Birkenšteins

Fricis Birkenšteins (—) bija skolotājs un latviešu strēlnieku virsnieks.

Jaunums!!: Narva un Fricis Birkenšteins · Redzēt vairāk »

Futbola klubu uzskaitījums

Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.

Jaunums!!: Narva un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters (dzimis, miris) bija Lazdonā dzimis Igaunijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Narva un Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike jeb Gosvīns Erks (miris 1359. gadā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1345.

Jaunums!!: Narva un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Grāfa Kellera korpuss

Grāfa Kellera vārdā nosauktais 1.

Jaunums!!: Narva un Grāfa Kellera korpuss · Redzēt vairāk »

Haralds Rīpalu

Haralds Rīpalu (līdz 1938. gadam Haralds Reibahs; —) bija Igaunijas armijas un vēlāk Igauņu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Narva un Haralds Rīpalu · Redzēt vairāk »

Helle Kalervo Ervie

Helle Kalervo Ervie (dzimis, miris) bija somu mācītājs, kurš 20.

Jaunums!!: Narva un Helle Kalervo Ervie · Redzēt vairāk »

Hugo Rozenšteins

Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Narva un Hugo Rozenšteins · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Narva un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas darba komūna

Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas darba komūna · Redzēt vairāk »

Igaunijas futbola Meistarlīga

Meistriliiga ir augstākā futbola līga Igaunijā.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas futbola Meistarlīga · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas iekļaušana PSRS

Igaunijas Parlamenta sēde 1940. gada 21-23. jūlijā. Igaunijas iekļaušana PSRS attiecas uz Igaunijas vēstures periodu starp 1940.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas iekļaušana PSRS · Redzēt vairāk »

Igaunijas okupācija (1940)

Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens)

Igaunijas dzelzceļu shēma Baltijas stacija (Tallina) Kehra Aegvīdu Tapa Tartu Narva Jehvi Elva Valga Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus austrumu virzienā no valsts galvaspilsētas Tallinas nodrošina VAS Edelaraudtee, kā arī VAS Elektriraudtee piepilsētas elektrovilcienu maršrutā Tallina—Aegvīdu—Tallina.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens) · Redzēt vairāk »

Igaunijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Narva un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igors Graps

Igors Gunārs Graps-Grāfs (dzimis, miris) bija latviešu čellists, diriģents un mūzikas pedagogs, kurš daļu no mūža pavadīja Igaunijā.

Jaunums!!: Narva un Igors Graps · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Narva un Ingrija · Redzēt vairāk »

Ivangoroda

Ivangoroda, no 1920.

Jaunums!!: Narva un Ivangoroda · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Narva un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivans Ohļabiņins

Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.

Jaunums!!: Narva un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Narva un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jāns Anvelts

Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).

Jaunums!!: Narva un Jāns Anvelts · Redzēt vairāk »

Jehvi

Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Narva un Jehvi · Redzēt vairāk »

Jiri Uluotss

Jiri Uluotss (1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns.

Jaunums!!: Narva un Jiri Uluotss · Redzēt vairāk »

Johans Baltazars fon Kampenhauzens

Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).

Jaunums!!: Narva un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.-1494.26.V.

Jaunums!!: Narva un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Jaunums!!: Narva un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »

Kandavas fogteja

Skats uz Kandavas fogtu rezidences pilsdrupām ar Pulvertorni pāri Abavai (1790). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.

Jaunums!!: Narva un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.

Jaunums!!: Narva un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222) · Redzēt vairāk »

Kārlis Dišlers

Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, m. Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Narva un Kārlis Dišlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Šulcs

Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).

Jaunums!!: Narva un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »

Kingisepa

Kingisepa jeb, vēsturiski, Jamburga ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos pie Lugas upes.

Jaunums!!: Narva un Kingisepa · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija krievu virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas Brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Narva un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā. Maximum advances of 'White' forces Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''New York Times'', 1919). Krievijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš no 1918.

Jaunums!!: Narva un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komturu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Skats pāri Ventai uz Kuldīgas ordeņa pilsdrupām 18. gadsimtā. '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Narva un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Narva un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme. Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

Jaunums!!: Narva un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlase 1996. gadā

Latvijas futbola izlase 1996.

Jaunums!!: Narva un Latvijas futbola izlase 1996. gadā · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlases spēles

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 365 spēles, kurās izcīnījusi 113 uzvaras, 80 reizes spēlējusi neizšķirti, bet 172reizes zaudējusi.

Jaunums!!: Narva un Latvijas futbola izlases spēles · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Narva un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.

Jaunums!!: Narva un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Narva un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Leo Komarovs

Leo Komarovs (pilnā vārdā Leonīds Komarovs; dzimis 1987. gada 23. janvārī) ir krievu tautības mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimis Somijas hokejists, malējais uzbrucējs.

Jaunums!!: Narva un Leo Komarovs · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Lietuvas Republikas ģerbonis Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Narva un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Narva un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Narva un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Narva un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsētu uzskaitījums

* Kategorija:Latvijas vēsture Kategorija:Igaunijas vēsture Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi.

Jaunums!!: Narva un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Maskavijas pretenzijas uz Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas-Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Narva un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Narva un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Luīze Šarlote no Brandenburgas

Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.

Jaunums!!: Narva un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »

Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem

1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.

Jaunums!!: Narva un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens

Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens (1617—1682) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Narva un Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens · Redzēt vairāk »

Mūrmuižas kauja

Mūrmuižas kaujas attēls no Broces kolekcijas. Mūrmuižas kauja notika 1705.

Jaunums!!: Narva un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Narva (stacija)

Narva ir stacija Igaunijā, Austrumviru apriņķa Narvas pilsētā, dzelzceļa iecirknī Tapa—Narva un tā atrodas 1 km attālumā no Igaunijas republikas un Krievijas federācijas robežas, 132 km attālumā no Tapas un 209,6 km attālumā no Tallinas.

Jaunums!!: Narva un Narva (stacija) · Redzēt vairāk »

Narva (upe)

Narva ir Igaunijas un Krievijas robežupe visā tās garumā.

Jaunums!!: Narva un Narva (upe) · Redzēt vairāk »

Narva-Jēsū

Narva-Jēsū ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, Somu līča piekrastē pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Narva un Narva-Jēsū · Redzēt vairāk »

Narvas "Trans"

Narvas "Trans" ir Igaunijas futbola klubs no Narvas, kas pašlaik spēlē Igaunijas Meistarlīgā.

Jaunums!!: Narva un Narvas "Trans" · Redzēt vairāk »

Narvas iela

Narvas iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Narva un Narvas iela · Redzēt vairāk »

Narvas kauja (1700)

Zviedru uzbrukuma sākums Narvas aplencējiem (D. fon Krafta glezna, pēc 1700). Kārlis XII (priekšplānā) uzbrukuma laikā krievu aplenkuma valnim (anonīma gravīra, pēc 1700). 1700.

Jaunums!!: Narva un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Narva un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Nils Asersons Manneršelds

Nils Asersons Manneršelds (1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.

Jaunums!!: Narva un Nils Asersons Manneršelds · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Narva un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Oskars Rūts

Oskars Rūts (1916-1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Narva un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes četru etnisko ģenerālkomisariātu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlande (Austrumzeme) jeb Ostlandes reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Narva un Ostlande · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Narva un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pauls Šmits

Pauls Fēlikss Šmits (Paul Felix Schmidt; Narva — Allentouna) bija vācbaltiešu izcelsmes Igaunijas, Vācijas un ASV starptautiskais meistars šahā (1950).

Jaunums!!: Narva un Pauls Šmits · Redzēt vairāk »

Pauls Keress

Pauls Keress (dzimis Narvā, miris Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948).

Jaunums!!: Narva un Pauls Keress · Redzēt vairāk »

Pauls Lopenove

Pauls Lopenove (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Kaives mācītājs.

Jaunums!!: Narva un Pauls Lopenove · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Narva un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Fēlikss Bauers

Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Narva un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca

Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Narva un Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas panorāma 1575. gadā. Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Narva un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Narva un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS

Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.

Jaunums!!: Narva un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS · Redzēt vairāk »

Staļina līnija

Iznīcināts par koka māju nomaskēts dots Staļina līnijas (Polackas nocietinātajā rajonā, 1941). Mogiļevas-Podoļskas Ukrainā (1941). Staļina līnija bija no 1928.

Jaunums!!: Narva un Staļina līnija · Redzēt vairāk »

Stepiņš Krauklis

Stepiņš Krauklis Broces kolekcijas zīmējumā. Stepiņš Krauklis bija latviešu karavīrs Lielā Ziemeļu kara laikā, kura attēls ietverts Broces zīmējumu kolekcijā.

Jaunums!!: Narva un Stepiņš Krauklis · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Narva un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Narva un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu "Big Diamonds"

Tartu "Big Diamonds" bija Igaunijas hokeja komanda, kas bāzējās Tartu.

Jaunums!!: Narva un Tartu "Big Diamonds" · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs)

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis aptuveni 1450. gadā, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494.—1535.). Vairāk kā 40 gadus vadīja ordeņa politiku un bija viens no ievērojamākajiem tā laika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.

Jaunums!!: Narva un Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs) · Redzēt vairāk »

Vasilijs Goļicins

Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Narva un Vasilijs Goļicins · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums

Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Jaunums!!: Narva un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ventspils komturi

Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.

Jaunums!!: Narva un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Narva un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Viktors Šulcs

Viktors Šulcs (Viktor Schultz; Narvā — Rēzeknē) bija Latvijas armijas kapteinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Narva un Viktors Šulcs · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firkss

Vilhelms Frīdrihs Kārlis fon Firkss (—) bija vācbaltiešu barons, ģeologs un politiķis.

Jaunums!!: Narva un Vilhelms fon Firkss · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Narva un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.

Jaunums!!: Narva un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens · Redzēt vairāk »

Viltusdmitrijs I

Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars pēc Godunovu dzimtas atstumšanas no varas 1605.

Jaunums!!: Narva un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »

Virgoļiča korpuss

Virgoļiča korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5 000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā.

Jaunums!!: Narva un Virgoļiča korpuss · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Narva un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Vladimirs Žirinovskis

Vladimirs Žirinovskis (iespējams dzimšanas uzvārdā Eidelšteins; dzimis Almati, Kazahijas PSR) ir ebreju/krievu cilmes Krievijas politiķis, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis, Krievijas Valsts domes deputāts, Domes priekšsēdētāja vietnieks (2000-2011).

Jaunums!!: Narva un Vladimirs Žirinovskis · Redzēt vairāk »

Volfi

Fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.

Jaunums!!: Narva un Volfi · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Narva un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Narva un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

1172. gads

1172.

Jaunums!!: Narva un 1172. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: Narva un 1590. gads · Redzēt vairāk »

16. armija (Vērmahts)

16.

Jaunums!!: Narva un 16. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Narva un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Jaunums!!: Narva un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1704. gads

1704.

Jaunums!!: Narva un 1704. gads · Redzēt vairāk »

18. armija (Vērmahts)

Vērmahta 18.

Jaunums!!: Narva un 18. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

25. februāris

25.

Jaunums!!: Narva un 25. februāris · Redzēt vairāk »

27. novembris

27.

Jaunums!!: Narva un 27. novembris · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas impērijas 8.

Jaunums!!: Narva un 8. armija (Vācijas impērija) · Redzēt vairāk »

9. augusts

9.

Jaunums!!: Narva un 9. augusts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »